Court dismissed appeal against administrative penalty for drunk sleeping on street, upholding original fine.

Lieta Nr.A42772708 143/AA43-0366-12/6

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 21.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja K.Krastiņa, tiesneses S.Kanenberga un U.Mihailova,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajai personai M.K., viņa pārstāvei L.K. un Tukuma novada domes pašvaldības policijas pārstāvim E.R., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par M.K. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvā pārkāpumu kodeksa 171.panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu sakarā ar M.K. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 26.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 8.novembrī Tukuma pilsētas pašvaldības policijas kārtībnieks sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu FB Nr.704034 par to, ka 2008.gada 8.novembrī plkst. 21:30 Tukumā, Pils ielā pie ēkas Nr.9, M.K. atradās sabiedriskā vietā tādā alkohola reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu – gulēja uz ielas. Alkohola koncentrācija izelpojamā gaisā plkst. 22:58 konstatēta 4,00 promiles, bet plkst. 23:40 1,48 promiles. Konstatēts, ka M.K. izdarījis administratīvo pārkāpumu, par kuru paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 171.panta pirmajā daļā. Ar Tukuma pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka pienākumu izpildītāja 2008.gada 21.novembra lēmumu Nr.300 (turpmāk – Lēmums) M.K. saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 171.panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, uzliekot viņam naudas sodu Ls 40 (četrdesmit latus). Lēmumā norādīts, ka M.K. vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar protokolu, protokolam pievienotām alkometra izdrukām un lietā iesniegtajiem materiāliem.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, M.K. (turpmāk – pieteicējs) vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar sūdzību (pieteikumu) par Lēmuma atcelšanu. Sūdzībā norādīts turpmāk minētais. [2.1] Pieteicējs protokolā minēto pārkāpumu nav izdarījis, jo ticis aizturēts Tukumā, Katrīnas laukumā, nevis Pils ielā 9. Pieteicējs esot atradies Katrīnas laukumā, kad viņu pasaukuši policijas darbinieki un teikuši, lai apstājas. Policijas darbinieki pienākuši no aizmugures, nestādoties priekšā, spēruši pieteicējam ar kāju pa muguru. Pieteicējs nokritis un zaudējis samaņu, bet atguvies policijas iecirknī īslaicīgās aizturēšanas kamerā. [2.2] Alkohola koncentrācijas mērījumi iegūti prettiesiski, jo neesot labprātīgi piedalījies mērījumu veikšanā. Viens no policijas darbiniekiem pieteicējam iesitis ar dūri krūšu rajonā un pa seju, pēc tam pieteicēja seju piespiedis pie sienas un turējis, kamēr otrs policijas darbinieks pielicis pieteicējam pie lūpām alkometru. To, ka pieteicējs atteicies pūst alkometrā, apstiprina apstāklis, ka protokolā un alkometra izdrukās nav pieteicēja paraksta. Tā kā pieteicējs atteicies veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi ar alkometru, policijas darbiniekiem bijis pienākums nogādāt pieteicēju ārstniecības iestādē, kas netika izdarīts. Veicot mērījumus ar alkometru, nav ievērots normatīvajos aktos noteiktais intervāls (15-20 minūtes) starp mērījumiem, jo atkārtotais mērījums veikts pēc

42 minūtēm.

[3] Policija rakstveida paskaidrojumā tiesai sūdzību neatzīst un lūdz to noraidīt, atsaucoties uz turpmāk minētajiem apsvērumiem. [3.1] No policijas ekipāžas automašīnas globālās pozicionēšanas sistēmas (turpmāk – GPS) sistēmas maršruta kartes redzams, ka 2008.gada 8.novembrī plkst. 21:27 ekipāža atradusies Tukumā, Pils ielā 9 un pēc 4 minūtēm tā piebraukusi pie policijas iecirkņa Tukumā, Brīvības laukumā 19. Tādējādi GPS uzrādītais maršruts pilnībā atbilst administratīvā pārkāpuma lietas materiālos ietvertajam notikumu secības aprakstam. Pils iela ir aprīkota ar diennakts novērošanas sistēmu. Noskatoties videoierakstu, konstatēts, ka 2008.gada 8.novembrī plkst. 21:30 pašvaldības policijas automašīna stāv pie Pils ielas ēkas Nr.9 un automašīnā tiek iecelta persona. Noskatoties videoierakstu no Katrīnas laukuma, konstatēts, ka 2008.gada 8.novembrī plkst. 21:30 tur nav redzamas ne iereibušas personas, ne pašvaldības policijas darbinieki. [3.2] Alkohola koncentrācija pieteicēja izelpā noteikta, ievērojot Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumus Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu pārbaudes kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.394). Pieteicējs nav atteicies no alkohola koncentrācijas pārbaudes izelpā, bet ir atteicies no protokola parakstīšanas. Pārbaudes laikā pret pieteicēju fizisks spēks nav pielietots. No iegūtajiem mērījuma rezultātiem secināms, ka pieteicējs veicis spēcīgu pūtienu, jo mērījuma rezultātu nav iespējams iegūt, pieliekot alkometru pie lūpām. Atkārtotais mērījums ticis veikts novēloti, jo bijis izsaukums. Neskatoties uz minēto, arī atkārtotajā pārbaudē konstatēta alkohola koncentrācija izelpojamajā gaisā. [3.3] Pieteicējs ticis aizturēts tādā stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu, jo viņš gulējis uz ielas.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 26.novembra spriedumu sūdzība noraidīta, bet Lēmums atstāts negrozīts. Spriedumā norādīts turpmāk minētais. [4.1] Tiesa konstatēja lietā šādus apstākļus: [4.1.1] 2008.gada 8.novembrī sastādīts Protokols, kuru pieteicējs atteicies parakstīt (lietas 13.lapa). Protokolam pievienotas alkometra „Lion alcometer SD-400” izdrukas Nr.1040 un Nr.1044 (lietas 14., 15.lapa). [4.1.2] 2008.gada 10.novembrī pieteicējs vērsies Tukuma rajona policijas pārvaldē ar lūgumu izvērtēt pašvaldības policijas darbinieku rīcību.

Pieteicējs norādījis, ka 2008.gada 8.novembrī ap plkst. 21:30 devies uz spēļu zāli „Fēnikss”. Šķērsojot Katrīnas laukumu, pie viņa pienākuši divi formā ģērbti pašvaldības policijas darbinieki, kuri nestādījušies priekšā. Viens no policijas darbiniekiem ar kāju iespēris pieteicējam pa muguru, kā rezultātā pieteicējs zaudējis samaņu. Atguvies policijas iecirknī, īslaicīgās aizturēšanas kamerā. Neesot piekritis veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi ar alkometru. Policijas darbinieki situši pa seju. Pēc sitiena policijas darbinieki piegrūduši alkometru pieteicējam pie lūpām un teikuši, ka ar to pietikšot.

Protokola kopija un pavēste netika izsniegtas. Pašvaldības policijas darbinieku vārdus un uzvārdus nezin, bet policijas darbiniekus varēšot atpazīt. Neesot saņēmis nekādus dokumentus par notikušo. 2008.gada 9.novembrī vērsies Tukuma rajona slimnīcā, lai konstatētu nodarīto miesas bojājumu pakāpi (lietas 38.lapa). [4.1.3] 2008.gada 11.novembrī pieteicējam nosūtīts uzaicinājums ierasties uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu 2008.gada 21.novembrī (lietas 19.lapa). [4.1.4] 2008.gada 12.novembrī pašvaldības policijas darbinieks K.V. sniedzis dienesta ziņojumu, ka diennakts novērošanas sistēmas videoierakstā redzams, ka 2008.gada 8.novembrī ap plkst. 21:30 pašvaldības policija atradusies Pils ielā pie alus pagraba un dienesta transportlīdzeklī ieceļ kādu personu.

Pārbaudītas arī novērošanas kameras Katrīnas laukumā 2008.gada 8.novembrī laika posmā no plkst. 21:25 līdz plkst. 21:35. Norādītajā laika posmā Katrīnas laukumā nav konstatētas iereibušas personas, kā arī nav konstatēti pašvaldības policijas darbinieki (lietas 18.lapa). [4.1.5] 2008.gada 21.novembrī pieņemts Lēmums. [4.2] Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs ir izdarījis LAPK 171.panta pirmajā daļā paredzētu administratīvo pārkāpumu. Minētā norma noteic, ka par (..) atrašanos sabiedriskās vietās tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par minētajā tiesību normā paredzēto pārkāpumu, nepieciešams konstatēt pārkāpuma izdarīšanas vietu, proti, sabiedrisku vietu, kā arī personas atrašanos reibuma stāvoklī, turklāt tādā, kas aizskar cilvēka cieņu. [4.3] Atbilstoši LAPK 243.pantam par pierādījumiem šajā lietā var kalpot protokols (lietas 13.lapa), alkometra „Lion alcometer SD-400” izdrukas Nr.1040 un Nr.1044 (lietas 14., 15.lapa), mērierīces „Lion alcometer SD-400” verificēšanas sertifikāts Nr.F6798V08 (lietas 33.lapa), pieteicēja paskaidrojumi (lietas 3.-4., 38.lapa), policijas darbinieku J.V., K.V. un S.K. dienesta ziņojumi (lietas 18., 21., 22..lapa), kā arī GPS (globālās pozicionēšanas sistēma) maršruta izdruka (lietas 23.-24.lapa).

Atbilstoši LAPK 244.pantā noteiktajam, institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. [4.4] Tiesa atzina, ka ar lietas materiāliem ir pierādīta pieteicēja vaina LAPK 171.panta pirmajā daļā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, ņemot vērā turpmāk norādītos apsvērumus. [4.4.1] No Protokola izriet, ka 2008.gada 8.novembrī plkst. 21:30 Tukuma pilsētā, Pils ielā pie ēkas Nr.9, pieteicējs atradās sabiedriskā vietā tādā alkohola reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu, jo viņš gulēja uz ielas (lietas 13.lapa).

Protokolā norādītos apstākļus apstiprina pašvaldības policijas darbinieku S.K. un J.V. dienesta ziņojumi. Izvērtējot policijas darbinieku dienesta ziņojumus un sniegtās liecības (sniegtas krimināllietas ietvaros), tiesa būtiskas atšķirības pārkāpuma apstākļu izklāstā nekonstatē (lietas 60.-62., 63.-64.lapa). Līdz ar to secināms, ka policijas darbinieki savos paskaidrojumos ir konsekventi, turklāt policijas darbinieku paskaidrojumi savstarpēji sakrīt. Nav konstatējamas pretrunas arī ar protokolā nostiprinātajām ziņām.

Tiesa nekonstatēja apstākļus, kas dotu pamatu šaubām par minēto policijas darbinieku objektivitāti. Uz tādiem apstākļiem nav norādījis arī pieteicējs. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts) ir norādījis, ka par pierādīšanas līdzekli administratīvā pārkāpuma lietā atzīstams jebkurš dokuments (rakstveida pierādījums), tostarp policijas amatpersonu dienesta ziņojums, ja tas satur informāciju par attiecīgajā lietā noskaidrojamiem apstākļiem (sk. Senāta 2007.gada 15.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-248/2007 19.punktu).

Policijas darbinieka norādītajam par notikumiem, kas risinājušies, tam pildot savus dienesta pienākumus, ir piešķirama augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieks ir sniedzis nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 3.oktobra sprieduma lietā Nr.AA43 0013-05/5 17.1.punktu, 2005.gada 9.decembra sprieduma lietā Nr.AA43 0666-05/5 15.1.punktu). Izskatāmajā gadījumā tiesai netika iesniegts neviens objektīvs pierādījums tam, ka pašvaldības policijas darbinieki S.K. un J.V. būtu snieguši nepatiesas liecības.

Līdz ar to tiesai nebija pamata neticēt policijas darbinieku sniegtajiem paskaidrojumiem. [4.4.2] Lietā ir policijas darbinieka K.V. dienesta ziņojums, no kura izriet, ka diennakts novērošanas sistēmas videoierakstā 2008.gada 8.novembrī ap plkst. 21:30 bijis redzams, ka pašvaldības policija atradusies uz Pils ielas pie alus pagraba un dienesta transportlīdzeklī ieceļ kādu personu. Tad minētā policijas ekipāža piebraukusi pie Tukuma rajona policijas pārvaldes ieejas durvīm; pa dienesta automašīnas aizmugurējām durvīm vīrietis pats ar saviem spēkiem izkāpis no automašīnas un saviem spēkiem iegājis policijas pārvaldes dežūrtelpā.

Fiziska spēka pielietošana videoierakstā nebija redzama. Pārbaudītas arī novērošanas kameras Katrīnas laukumā, kur 2008.gada 8.novembrī laika posmā no plkst. 21:25 līdz plkst. 21:35 nav konstatētas iereibušas personas, kā arī nav konstatēti pašvaldības policijas darbinieki (lietas 18.lapa). Policijas darbinieka K.V. dienesta ziņojumā minēto apstiprina arī policijas darbinieks J.Kundziņš, kurš savā dienesta ziņojumā ir norādījis, ka veikta novērošanas kameru pārbaude Tukumā, Katrīnas laukumā un Brīvības laukumā

15 (kur redzama arī Pils iela). 2008.gada 8.novembrī no plkst.21:15 līdz 21:45 Katrīnas laukumā nebija redzamas nekādas personas, tai skaitā tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Videoierakstā no Brīvības laukuma, redzams, ka 2008.gada 8.novembrī ap plkst. 21:30 pa Pils ielu brauc pašvaldības policijas automašīna, kura apstājas Pils ielā 9 pie kafejnīcas „Alus pagrabs”. Pārējās pašvaldības policistu darbības nav redzamas (lietas 65.lapa). A.H. kriminālprocesa ietvaros sniedzis liecību, ka policijas automašīnas ir aprīkotas ar GPS (globālās pozicionēšanas sistēmu), kas ļauj noteikt, kurā vietā dienesta automašīna atradusies, vai tā atradusies kustībā.

Pārbaudot ekipāžas atrašanās vietu, konstatēts, ka 2008.gada 8.novembrī plkst. 21:27:05 ekipāža atradusies uz Pils ielas, kur ar ieslēgtām bākugunīm patrulējusi līdz 21:29:15. Nākošā ekipāžas atrašanās vieta bijusi pie Brīvības laukuma 19. No maršruta redzams, ka ekipāža nav braukusi pa Katrīnas laukumu un nav veikusi apstāšanos Katrīnas laukumā (lietas 69.lapa). Lietā atrodas attiecīgā maršruta GPS izdruka, no kuras redzams, ka 2008.gada 8.novembrī pašvaldības policijas dienesta automašīna braukusi pa Pils ielu;

Pils ielā plkst.21:27:05 apstājusies un plkst. 21:30:15 uzsākusi braukt, plkst. 21:31 apstājusies Brīvības bulvārī (lietas 23.-24.lapa). Ņemot vērā minēto, tiesa atzina par nepatiesu pieteicēja paskaidrojumu par to, ka viņš ticis aizturēts Katrīnas laukumā, kur policijas darbinieki viņu fiziski iespaidojuši. Lietas materiāli to savstarpējā kopsakarībā pierāda, ka pieteicējs pieļāvis protokolā norādīto administratīvo pārkāpumu tieši protokolā norādītajā vietā. [4.4.3] Tiesa, izvērtējot visus lietā esošos pierādījumus, piešķir ticamību policijas darbinieku dienesta ziņojumos norādītajam, kā arī protokolā nostiprinātajiem lietas faktiskajiem apstākļiem, nekā pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem.

Tiesa neatrod loģisku pamatojumu, kādēļ visi iepriekš minētie policijas darbinieki būtu ieinteresēti nepamatoti vainot pieteicēju tāda pārkāpuma izdarīšanā, kādu pieteicējs nav pieļāvis. Savukārt pieteicējs var būt ieinteresēts sagrozīt lietas apstākļus, nolūkā izvairīties no administratīvās atbildības un soda. Pieteicēja izvirzīto versiju (lietas 3.-4., 38.lapa) par to, ka pārkāpuma konstatēšanas laikā viņš atradies pavisam citā vietā, kur viņu bez redzama iemesla fiziski iespaidojuši pašvaldības policijas darbinieki, kā rezultātā viņš nokritis un zaudējis samaņu, tiesa vērtēja kritiski.

Pieteicēja sniegtie paskaidrojumi par lietas apstākļiem nav ticami, jo tie neapstiprinās ne ar vienu lietā esošu objektīvi pārbaudāmu pierādījumu. Šādos apstākļos tiesa atzina, ka pieteicēja norādītie apstākļi nav pierādīti un līdz ar to arī nav atzīstami par tādiem, kas varētu būt par tiesisku pamatu pieteicēja atbrīvošanai no administratīvās atbildības. Turklāt pieteicējs par policijas darbinieku rīcību bija vērsies Tukuma rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas birojā un tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa Nr.11390078808 uzsākšanu (lietas 39.lapa). 2010.gada 13.aprīlī pieņemts lēmums izbeigt kriminālprocesu Nr.11390078808, jo nav noticis noziedzīgs nodarījums (lietas 55.lapa).

Minētais lēmums ir stājies spēkā (lietas 76.lapa). [4.4.4] Tiesa atzina, ka pieteicējs administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī – 2008.gada 8.novembrī plkst. 21:30 atradās Tukuma pilsētā, Pils ielā pie ēkas Nr.9, sabiedriskā vietā alkohola reibuma stāvoklī, gulēja uz ielas. To, ka pieteicējs bija alkohola reibuma stāvoklī, apliecina protokolā nostiprinātie lietas apstākļi, policijas darbinieku dienesta ziņojumos norādītais, kā arī veiktā alkohola koncentrācijas pārbaude, saskaņā ar kuru alkohola koncentrācija pieteicēja izelpā bija vismaz 1,48 promiles (lietas 14., 15.lapa).

Lai nodarījumu kvalificētu kā personas atrašanos sabiedriskā vietā tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu, jākonstatē, ka personas reibuma stāvoklis ir ietekmējis personas uzvedību vai izturēšanos līdz tādai pakāpei, ka uzvedība (vai izturēšanās) nav atbilstoša sabiedrībā vispārpieņemtiem cilvēka uzvedības veidiem sabiedriskā vietā. Tiesa uzskatīja, ka gulēšanu sabiedriskā vietā pilsētas centrā (daļēji uz ielas braucamās daļas) pie bāra „Alus pagrabs” novembra mēnesī, esot stiprā alkohola reibuma stāvoklī, nevar uzskatīt par atbilstošu sabiedrībā vispārpieņemtiem cilvēka uzvedības veidiem sabiedriskā vietā.

Šāda uzvedība ir traktējama kā cilvēka cieņu aizskaroša. [4.5] Saskaņā ar LAPK 249.panta pirmo daļu protokolu nosūta iestādei, kas pilnvarota izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu. Protokola kopiju izsniedz vai nosūta personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušajam. Pašvaldības policijas darbinieki tiesas sēdes laikā apstiprināja, ka pieteicējam protokola kopija netika izsniegta, jo pieteicējs atteicies parakstīties par protokola kopijas izsniegšanu (lietas 21., 22.lapa). Tiesas ieskatā minētā iestādes rīcība bija izvērtējama, pārbaudot, vai iestāde ir pienācīgi izpildījusi uzklausīšanas pienākumu.

Tiesa konstatēja, ka 2008.gada 11.novembrī pieteicējam nosūtīts uzaicinājums ierasties uz lietas izskatīšanu (lietas 19.lapa). Pieteicējs uz lietas izskatīšanu ir ieradies un ir sniedzis savus paskaidrojumus (lietas 20.lapa). Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka izskatāmajā gadījumā pieteicējam nav bijusi liegta iespēja pilnvērtīgi īstenot savas procesuālās tiesības. Līdz ar to iestādes pieļauto procesuālo pārkāpumu nav pamata atzīt par būtisku, jo tas nav radījis pieteicēja procesuālo tiesību aizskārumu un tas nevarēja ietekmēt Lēmuma saturu. [4.6] Tiesa atzina, ka izskatāmajā gadījumā nav konstatējami ne pieteicēja atbildību mīkstinoši apstākļi atbilstoši LAPK 33.pantam, ne atbildību pastiprinoši apstākļi atbilstoši LAPK 34.pantam.

Pieteicējam piemērotais naudas sods Ls 40 (četrdesmit lati) atbilst LAPK 171.panta pirmās daļas sankcijai un tas ir samērīgs ar nodarījumu. [4.7] Pamatojoties uz procesuālās ekonomijas principu, tiesa nevērtēja pārējos pieteikumā ietvertos iebildumus, jo tie nevarēja mainīt tiesas izdarītos secinājumus par Lēmuma tiesiskumu.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 26.novembra spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota ar sekojošiem argumentiem. [5.1] Tiesa, izskatot lietu bez pieteicēja klātbūtnes, nepamatoti liedza pieteicējam iespēju īstenot savas procesuālās tiesības. Pieteicējs uzskata, ka nebija nepieciešams iesniegt pierādījumus par apstākļiem, kādēļ pieteicēja pārstāve nevarēja ierasties uz tiesas sēdi. Pieteicējs vēlējās tiesas sēdē sniegt paskaidrojumus, tostarp, attiecībā uz lietā minētā kriminālprocesa izbeigšanas apstākļiem. [5.2] Policijas darbinieku dienesta ziņojumos un sniegtajās liecībās ir būtiskas atšķirības par to, kādā veidā pieteicējs ievietots automašīnā – iecelts vai pieteicējs tajā iekāpis pats. [5.3] Pieteicējs uzskata, ka alkometra mērījumi ir viltoti, jo konstatējamas atšķirības starp izdrukās norādītajiem mērījumu veikšanas laikiem un J.V. un S.K. sniegtajās liecībās norādītajiem laikiem. Turklāt pagājis ilgs laiks starp pieteicēja nogādāšanu policijas iecirknī un pirmā mērījuma veikšanu. Papildus tam, ja pieteicējs atteicies parakstīt alkometra izdrukas, viņš nav piekritis attiecīgai pārbaudei. [5.4] No GPS izdrukām konstatējams, ka dienesta automašīna uzsākusi braukt plkst.22.52.32 un braukusi 59 minūtes. Līdz ar to S.K. plkst.22.58 un

23.40 nebija iespējams veikt alkometra mērījumus. [5.5] Tiesa devusi priekšroku policijas darbinieku sniegtajai informācijai viņu nodarbošanās veida dēļ, tādējādi diskriminējot pieteicēju. Pieteicējs nepiekrīt secinājumam, ka policijas darbiniekiem nevarēja būt interese sastādīt protokolu, jo policijā joprojām pastāv darba uzskaites sistēma un no policista tiek prasīts aptuveni noteikts skaits protokolu. Pieteicējam, ņemot vērā atbildību, ir lielāka motivācija sniegt patiesu liecību. Līdz ar to tiesai visas šaubas bija jātulko par labu pieteicējam. [6] Tukuma novada domes pašvaldības policija rakstveida paskaidrojumā par apelācijas sūdzību lūdz to noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā minētiem apsvērumiem.

[7] Tiesas sēdē pieteicējs apelācijas sūdzību uzturēja, pamatojoties uz tajā minētiem argumentiem. Tukuma novada domes pašvaldības policijas pārstāvis apelācijas sūdzību neatzina, lūdza pieteikumu (sūdzību) noraidīt. Tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki S.K. un J.V.

Motīvu daļa [8] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus un liecinieku liecības, izvērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota, un Lēmums atstājams negrozīts. [9] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā APL 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Administratīvā rajona tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar APL 307.panta ceturto daļu pievienojas Administratīvās rajona tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai un APL 251.panta piektajā daļā norādītos apsvērumus atkārtoti nenorāda.

[10] Papildus attiecībā par apelācijas sūdzībā minētiem argumentiem apgabaltiesa norāda turpmāk minēto. [10.1] Apgabaltiesa konstatē, ka tiesa, izskatot lietu bez pieteicēja klātbūtnes, nav liegusi pieteicējam iespēju īstenot savas procesuālās tiesības, jo, kā izriet no lietas materiāliem, laikā, kad notika tiesas sēde, pieteicējam bija pārstāve, kas bija pilnvarota viņu pārstāvēt šajā lietā, un pārstāve bez attaisnojoša iemesla uz tiesas sēdi neieradās. Tādēļ apstāklis, ka, pieteicējs tiesas sēdē nebija pārstāvēts, ir tiešā veidā atkarīgs no viņa pārstāves rīcības.

Turklāt apgabaltiesa arī konstatē, ka pieteicēja pārstāvei iesniegumā tiesai (lietas 90.lapa) norādot, ka pieteicējs personīgi uz tiesas sēdi ierasties nevarēs, ne pieteicējs, ne viņa pārstāve nav tiesai iesnieguši ne kopā ar iesniegumu, ne vēlāk, nekādus dokumentus, kas apliecinātu pieteicēja neierašanās objektīvus iemeslus. Tiesai ir pienākums atlikt lietas izskatīšanu tikai gadījumos, kas minēti APL 268.pantā. Konkrētajā gadījumā Administratīvā rajona tiesa pamatoti konstatēja, ka šādi apstākļi nepastāvēja, ka arī nepastāvēja APL 269.pantā minētie apstākļi, pie kuriem tiesa, ja tā atzīst par nepieciešamu, var atlikt lietas izskatīšanu (tās ir tiesas ekskluzīvās tiesības – izlemt, vai tiesas sēdi atlikt vai nē).

Tādējādi nav konstatējams pieteicēja procesuālo tiesību aizskārums no tiesas puses. [10.2] Atšķirībām policijas amatpersonu skaidrojumos par to, vai pieteicējs pats iekāpa policijas automašīnā, vai arī policijas darbinieki viņu tajā iecēla, nav būtiskas nozīmes izskatāmajā lietā, jo ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts pieteicēja izdarītais administratīvais pārkāpums – atrašanās sabiedriskajā vietā tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu. Tiesas sēdē liecinieki S.K. un J.V. liecināja, ka viņi piecēla pieteicēju no zemes, kur viņš gulēja, un vēlāk līdz policijas automašīnai aizveda, pieturot aiz rokām, un palīdzēja iekāpt policijas automašīnā; pieteicējs gāja pats, nestabili, un policisti viņu pieturēja.

Apgabaltiesas ieskatā minētās liecības ir ticamas, bet konkrētajam apstāklim nav būtiskas tiesiskas nozīmes lietā. [10.3] Attiecībā par GPS izdruku, apgabaltiesa, izvērtējot tās saturu, konstatē, ka pieteicēja apgalvojums, ka policijas ekipāža ir braukusi laikā, kad izdarīts alkometra mērījums, no minētā dokumenta neizriet. Apgabaltiesa konstatē, ka konkrētas darbības – datums, laiks, ātrums, distance, kas ļauj secināt, vai automašīna brauc, cik ilgi, un ar kādu ātrumu, vai attiecīgi stāv (ātrums attiecīgi – 0 km/h), ir precīzi attēlots izdrukas kreisajā stabiņā, kur fiksēti precīzi laiki un mašīnas ātrums, kā arī nobrauktā distance (lietas 23., 24.lapa).

Savukārt augšējā aile, kā izriet no tabulas nosaukuma „driver” (autovadītājs, šoferis), attiecas tikai uz automašīnas autovadītājiem un braucieniem, ko veicis attiecīgais autovadītājs, t.i., starplaiku, kādu konkrēts autovadītājs vada automašīnu (veic braucienu), kas ir GPS iestrādātā funkcija saistībā ar Eiropas Savienības prasībām par autovadītāju darba laiku (atļauto nepārtraukto darba laiku, kurā autovadītājs drīkst nepārtraukti vadīt automašīnu). No izdrukas konstatējams, ka laikā, kas kādam autovadītājam fiksēts kā nepārtraukts brauciens (drive) no 21:31 un turpinās 2 stundas un 22 minūtes, attiecībā uz automašīnu ir skaidri redzams, ka laikā no 21:31 līdz 21: 52 automašīna stāv (ātrums – 0 km/h) un neveic nekādu distanci.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa secina, ka pieteicējs nepamatoti, datus, kas attiecas uz autovadītāju, ir attiecinājis uz datiem, kas attiecas uz automašīnu un tās braukšanu vai stāvēšanu. [10.4] Pieteicēja uzskatam, ka alkometra mērījumi ir viltoti, nav nekāda pamatojuma un šis uzskats neapstiprinās ne ar kādiem lietā esošiem pierādījumiem. Mērījumos konstatēts, ka tie ir veikti pieteicējam, to ir parakstījusi policijas amatpersona, un alkometra mērījumu veikšanu pieteicējam apliecina policijas darbinieki ziņojumi, kā arī liecības.

Apgabaltiesa pievienojās pirmās instances tiesas secinājumam, ka, izvērtējot pierādījumus lietā kopsakarā, ir piešķirama ticamība policijas amatpersonu paskaidrojumiem par lietas faktiskajiem apstākļiem, nevis pieteicēja apgalvojumiem par pretējo. Noteikumi Nr.394 11.punkts noteic, ka personu pārbauda, izdarot divus mērījumus ar 15–20 minūšu intervālu. Mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā, ievērojot normatīvajā aktā par prasībām mēraparātiem minētos nosacījumus, ir pielīdzināma alkohola koncentrācijai asinīs. Ievērojot minēto, pieteicējs pamatoti norāda, ka konkrētajā gadījumā otrs mērījums viņam veikts, pārsniedzot noteikumos minēto laiku, t.i, 42 minūtes pēc pirmā mērījuma.

Apgabaltiesas ieskatā minētais policijas pieļautais procesuāls pārkāpums būtiski neietekmē Lēmuma tiesiskumu, jo atkārtotu mērījumu veikšanas mērķis ir pārliecināties, ka persona tiešām atrodas alkohola reibumā, un ka vienīgais mērījums nav kļūdains. Konkrētajā gadījumā abos mērījumos, arī otrajā, kas veikts pēc 42 minūtēm, konstatēts pieteicēja ievērojams alkohola reibums, kas kopsakarā ar lietā esošajiem personu paskaidrojumiem, kā arī paša pieteicēja paskaidrojumiem tiesas sēdē, ka viņš ir bijis alkohola reibumā, apliecina minēto faktu.

Apgabaltiesa no lietā esošajiem pierādījumiem konstatē, ka pieteicējs notikuma brīdī ir bijis ievērojamā alkohola reibumā, un līdz ar to gan viņa reāla notikumu uztvere, gan to turpmākā atspoguļošana ir apšaubāma. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka pieteicēja paskaidrojumi par notikuma apstākļiem ir nepatiesi, kas apstiprinās gan šajā administratīvā pārkāpuma lietā, gan krimināllietā, kas bija ierosināta sakarā ar pieteicēja iesniegumu par viņa iespaidošanu no policijas darbinieku puses, un kurā konstatēts, ka pieteicēja norādītajiem apstākļiem nav pierādījumu.

Arī apgabaltiesas tiesas sēdē pieteicējs norādīja, ka viņu policijas darbinieki fiziski iespaidoja atskurbšanas telpā, turpretī krimināllietas ietvaros konstatēts, ka šādiem apstākļiem nav pierādījumu. Apgabaltiesa par pareizu atzinusi pirmās instances tiesas secinājumu, ka konkrētajā lietā nav konstatējama policijas darbinieku ieinteresētība sastādīt protokolu tieši pieteicējam, bet protokols viņam tika sastādīts uz objektīvu apstākļu pamata, ievērojot to, ka pieteicēja rīcība, iereibušam guļot uz ielas, acīmredzami liecināja par iespējamā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Policijas darbinieki snieguši liecības gan krimināllietas ietvaros, gan administratīvajā lietā, būdami brīdināti par iespējamo kriminālatbildību par nepatiesu liecību sniegšanu. Izvērtējot lietā esošus pierādījumus kopsakarībā, neskatoties uz nebūtiskām atšķirībām liecībās, kas ir izskaidrojamas ar laika nobīdi no notikuma laika, apgabaltiesas ieskatā policijas darbinieku liecības ir ticamas. Turpretī pieteicējs, kā jau tika minēts, norāda uz it kā notikušiem faktiem, kas ir pretēji tiem, kas lietā ir pierādīti ar pierādījumiem.

Apgabaltiesas ieskatā pieteicējs sniedz nepatiesus paskaidrojumus nolūkā izvairīties no administratīvās atbildības, un, kā izriet no krimināllietas materiāliem, arī savtīgās interesēs, nolūkā panākt kompensācijas izmaksu no policijas amatpersonām. Pieteicējs nebija šajā lietā pratināts liecinieka statusā, līdz ar to viņam par melīgiem paskaidrojumiem nedraud kriminālatbildība, un viņa norāde uz it kā viņa motivāciju sniegt patiesos paskaidrojumus, ņemot vērā atbildību, neatbilst patiesībai. Pieteicējs arī nepareizi norāda vispārējo tiesību principu, norādot, ka „visas šaubas” jātulko par labu pieteicējam.

Pirmkārt, princips noteic, nevis ka „visas” šaubas tulkojamas par labu personai, kura tiek sodīta, bet gan tikai „pamatotas” šaubas. Šajā lietā apgabaltiesa atzīst, ka ar lietā esošajiem materiāliem nešaubīgi pierādīts, ka pieteicējs ir izdarījis LAPK 171.panta pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu. Apgabaltiesas ieskatā pieteicējam piemērotais naudas sods Ls 40 apmērā ir samērīgs pieteicēja izdarītajam pārkāpumam.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.11panta otrās daļas 1.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:

Atstāt negrozītu Tukuma pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka pienākumu izpildītāja 2008.gada 21.novembra lēmumu Nr.300, ar kuru M.K. sodīts par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 171.panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu (2008.gada 8.novembra administratīvā pārkāpuma protokols FB Nr.704034), bet M.K. sūdzību noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja /paraksts/ K.Krastiņa Tiesneses /paraksts/ S.Kanenberga /paraksts/ U.Mihailova NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese K.Krastiņa Rīgā 2012.gada 20.jūnijā