Legislator Case Law & Legislation
C29505613 / C-0892-15 AI generated

Court orders bank to recover principal, interest, penalty, and court costs from borrowers in loan dispute.

Case Number C29505613 / C-0892-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court ruled in favor of Nordea Bank AB Latvia, ordering the defendants to repay the loan principal, accrued interest, and contractual penalties. The court found that the loan agreement was valid and that the bank had fulfilled its obligations to provide the funds. Consequently, the judgment mandates the payment of the total debt plus court costs to the plaintiff.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 189.-195. panti; 204.1 pants: The court has the authority to order the recovery of principal, interest, and contractual penalties from borrowers who failed to meet repayment obligations under a valid loan agreement.

Keywords

AI generated
loan contract enforcement interest and penalties court costs recovery civil procedure law bank lending dispute

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 189.-195. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 39. pants
Civilprocesa likuma 42. pants 1. daļa
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr.C29505613

Lietas arhīva Nr.C-0892/15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 25.februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnese D.Dzērviniece ar sekretāri A.Silakaktiņu

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. A/, atbildētājas /pers. B/ pārstāvei /pers. C/ izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, civillietu Nordea Bank AB Latvijas filiāles prasībā pret /pers. B/ un /pers. E/ par parāda, procentu un līgumsoda piedziņu, un konstatēja:

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 03.janvāra lēmumu pieņemts Nordea Bank Finland Plc, kuras vārdā Latvijā rīkojas Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle, prasības pieteikums pret atbildētājiem – /pers. B/ un /pers. E/ par parāda, procentu un līgumsoda piedziņu un ierosināta civillieta.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 16.jūnija lēmumu aizstāts prasītājs - Nordea Bank Finland Plc, kuras vārdā Latvijā rīkojas Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle, ar Nordea Bank AB, kuras vārdā Latvijā rīkojas Nordea Bank AB Latvijas filiāle.

Prasības pieteikumā (ar 2014.gada 03.februāra precizējumiem) norādīts, ka Nordea Bank Finland Plc, kuras vārdā darbojas Nordea Bank Finland Pie Latvijas filiāle, (turpmāk tekstā - Prasītājs), kā aizdevēja un /pers. B/, (turpmāk tekstā –Parādniece), un /pers. I/, kā aizņēmēju starpā 2006.gada 26.jūlijā tika noslēgts Aizdevuma (kredīta) līgums Nr. 2006/2484/HK, saskaņā ar kuru tika piešķirts aizdevums euro 21400,00 ( turpmāk tekstā – Aizdevums) apmērā. Minētais Aizdevums izmaksāts pilnā apmērā, par ko liecina pieteikumam pievienotā konta izdruka. 2007.gada 06.jūnijā prasītāja, parādnieces un /pers. I/ starpā noslēgts Līgums par grozījumiem Aizdevuma (kredīta) līgumam Nr. 2006/2484/HK, saskaņā ar kuru izsniegts un izmaksāts pilnā apmērā papildus aizdevums euro 7200,00 apmērā. 2009.gada 15.oktobrī un 2010. gada 02.decembrī prasītāja, parādnieces un /pers. I/ starpā noslēgts Līgums par grozījumiem Aizdevuma (kredīta) līgumam Nr. 2006-2484-HK, (turpmāk tekstā kopā ar Aizdevuma (kredīta) līgumu Nr. 2006/2484/HK un tā grozījumiem saukti - Aizdevuma Līgums). Saskaņā ar Aizdevuma Līguma Vispārīgo noteikumu (2010.gada 02.decembra redakcijā) 3.pantu Aizdevuma

atmaksa jāveic pa daļām katru mēnesi, kā arī katru mēnesi jāmaksā procentus, kā atlīdzību par izsniegtā,

bet neatmaksātā Aizdevuma lietošanas (izmantošanas) atvēlējumu. Papildus saskaņā ar Aizdevuma Līguma Vispārīgo noteikumu 4.4. punktu, ja savlaicīgi netiek veikts kāds Aizdevuma Līgumā noteiktais maksājums, ir jāmaksā nokavējuma līgumsods – 0,2 % dienā no laikā nenomaksātās summas. 2009.gada augustā un 2010.gada novembrī, izmantojot Aizdevuma Līguma Vispārīgo noteikumu 3.6. punktā (2006.gada 26.jūlija redakcijā) un 3.8.punktā (2009.gada 15.oktobra redakcijā) noteiktās tiesības reizi gadā vienu mēnesi atlikt aizdevuma atmaksas un procentu maksājumus, tika atlikti 2009.gada augusta un 2010.gada novembra mēneša Aizdevuma atmaksas un procentu maksājumi, kā rezultātā, neveiktie procenta maksājumi tika kapitalizēti. Ņemot vērā, ka /pers. I/ 2011.gada 05.februārī ir miris, kā arī saskaņā ar Aizdevuma Līguma 8.14. punktu, kas nosaka, ka ja Aizdevuma Līgumu paraksta divi vai vairāk Aizņēmēji, Aizdevuma Līgumā katra atsauce uz Aizņēmējiem/Aizņēmēju uzskatāma kā atsauce uz katru no Aizņēmējiem un visiem kopā ievērojot, ka Aizņēmēji ir kopīgi parādnieki, kas par Aizdevuma Līgumā noteiktām saistībām atbild solidāri un Civillikuma 1683. pantu, kas paredz, ka kreditors var pēc sava ieskata prasīt visas saistības izpildījumu tikai no viena kopparādnieka, prasītājs prasa visa parāda atmaksu no parādnieces. Civillikuma 1652. pants nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām

iestājas pats no sevis (..), kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar

līgumu, vai arī pēc paražas. Saskaņā ar Aizdevuma līgumu parādniecei Aizdevuma atmaksas un procentu maksājumi bija jāveic katra mēneša 15. datumā, taču, sākot jau ar 2012.gada 15.augustu, parādniece sāka kavēt maksājumu termiņus un kopš tā laika nav veikusi nevienu maksājumu saskaņā ar Aizdevuma līgumu. Aizdevuma līguma Vispārīgo noteikumu 7.2.punkts dod tiesības prasītājam bez papildus procesuālo darbību uzsākšanas pieprasīt no parādnieces visu no Aizdevuma līguma izrietošo atbildētājas parādsaistību nekavējošu atmaksu gadījumā, ja saskaņā ar Aizdevuma līgumu ir iestājies kāds no saistību neizpildes gadījumiem. Saskaņā ar Aizdevuma Līguma Vispārīgo noteikumu 7.1.1. punktu saistību neizpildes gadījums ir, ja parādnieks nav nomaksājis kādu summu saskaņā ar kādu no Aizdevuma Līguma noteikumiem ilgāk par 60 kalendārajām dienām. Iestājoties saistību neizpildes gadījumam, 2012.gada

24.oktobrī prasītājs ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīja parādniecei 2012.gada 23.oktobra Vēstuli Nr. IZ-

6826/2012 Par visa aizdevuma atmaksu, saskaņā ar kuru lūdza parādnieci segt uzkrājušos parādu euro 541,76 apmērā, kā arī brīdināja parādnieci, ka, ja Parādniece nesamaksās uzkrājušos parādu noteiktajā termiņā, prasītājam iestāsies saistību neizpildes tiesības, kas uzliek parādniecei pienākumu atmaksāt prasītājam visas maksas un citas summas, kuras parādniece ir parādā prasītājam saskaņā ar Aizdevuma Līgumu, kas uz 2012. gada 23. oktobri sastādīja summu euro 25673,46 apmērā. Vēstuli Nr. IZ-6826/2012 Par visa aizdevuma atmaksu, kas nosūtīta parādniecei, tika atgriezta prasītājam bez piegādes parādniecei. Pie šādiem apstākļiem, prasītājs uzskata, ka turpmākā sadarbība ar parādnieci nav iespējama, jo

parādniece ir pierādījusi, ka nav spējīga novērst saistību neizpildes gadījumu labprātīgi, nesamaksājot līdz

prasītāja noteiktajam termiņam parādu, kā arī līdz pieteikuma iesniegšanas brīdim nesamaksājot visas Aizdevuma Līgumā noteiktās maksas un citas summas tajā skaitā visu Aizdevumu, kā rezultātā prasītājam ir jārealizē savas Aizdevuma Līgumā un normatīvajos aktos noteiktās tiesības un jāaizstāv savas aizskartās intereses tiesā. Uz 2012.gada 26.novembri, kad prasītājs realizēja savas saistību neizpildes tiesības, parādnieces kopējais parāds prasītājam, kas izriet no Aizdevuma Līguma ir euro 25771,11 jeb Ls 18112,04, kas sastāv no: neatmaksātās Aizdevuma pamatsummas euro 25551,80 jeb Ls 17957,91; kavētiem procentiem no 2012.gada 16.augusta līdz 2012.gada 26.novembrim euro 146,84. jeb Ls 103,20; līgumsoda no 2012.gada 16.augusta līdz 2012.gada 26.novembrim euro 72,47 jeb Ls 50,93. Parādnieces parāda saistību, kas izriet no Aizdevuma Līguma aprēķins norādīts pieteikumam pievienotajā parādsaistību aprēķinā. Parāda aprēķinam izmantots Latvijas Bankas noteiktais nemainīgais euro kurss (1 EUR = 0.702804 LVL).

2009.gada 15.oktobrī starp prasītāju un /pers. E/ (turpmāk tekstā – Galvotāja) tika noslēgts Galvojuma līgums (turpmāk tekstā - Galvojuma Līgums), saskaņā ar kuru galvotāja neatsaucami galvo, ka parādniece pienācīgi un ar lielāko rūpību ievēros un pildīs savas maksājuma saistības, kas noteiktas Aizdevuma Līguma un uzņemas Aizdevuma Līguma noteiktās parādnieces maksājuma saistības kā pati parādniece, tas ir, apņemas samaksāt prasītājam pēc tā pirmā pieprasījuma maksājumus, kas parādniecei Aizdevuma Līgumā noteiktajos termiņos jāmaksā prasītājam, neievērojot iemeslus, apsvērumus un citus apstākļus, kuri bijuši par pamatu tam, ka parādniece nevar pildīt savas Aizdevuma Līgumā noteiktās maksājumu saistības (Galvojuma Līguma Vispārīgo noteikumu 2.1. punkts). Iestājoties saistību neizpildes gadījumam prasītājs 2012.gada 24.oktobrī nosūtīja Galvotājai 2012.gada 23.oktobrī Vēstuli Nr. IZ- 6827/2012 Par Aizdevuma līguma pārtraukšanu, saskaņā ar kuru informēja galvotāju, ka parādniece sākot ar 2012.gada 15.augustu nav veikusi maksājumus saskaņā ar Aizdevuma Līgumu un ir izveidojies parāds euro 541,76 apmērā, pieprasīja, pamatojoties uz Galvojuma Līgumu, no galvotājas samaksāt visu uzkrājušos parādu līdz 2012.gada 23.novembrim, kā arī brīdināja, ka, ja parāds netiks samaksāts,

prasītājam iestāsies saistību neizpildes tiesības, kas uzliek galvotājai pienākumu atmaksāt prasītājam visas

maksas un citas summas, kuras parādniece ir parādā prasītājam saskaņā ar Aizdevuma Līgumu, kas uz 2012.gada 23.oktobri sastādīja summu euro 25673,46 apmērā. Vēstule Nr. IZ- 6827/2012 Par Aizdevuma līguma pārtraukšanu, kas nosūtīta galvotājai, tika atgriezta Prasītājam bez piegādes galvotājai. Ņemot

vērā, Civillikuma 1702.pantu, kas nosaka, ka „kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors

griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks”, un Galvojuma Līguma Vispārīgo noteikumu 2.1.punktu, prasītājs pieprasa parāda samaksu arī no galvotājas. Papildus aizdevuma, procentu un līgumsoda samaksas un saistību godprātīgas izpildes nodrošināšanai, prasītāja kā ķīlas ņēmēja un parādnieces kā ķīlas devēja starpā tika noslēgti 2006. gada 26.jūlija Hipotēkas līgums, 2007.gada 06.jūnija un 2010.gada 02.decembra Līgumi par grozījumiem Hipotēkas līgumam (turpmāk tekstā - Hipotēkas Līgums), atbilstoši kura noteikumiem parādniece ieķīlāja par labu prasītājam sev piederošo nekustamo īpašumu /adrese A/, Latvijā, kadastra nr. /numurs A/, reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 23081-69, (turpmāk tekstā -.Nekustamais īpašums). Saskaņā ar Hipotēkas Līguma noteikumiem Rīgas pilsētas Nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/reģistrēta hipotēka Ls 26130,25 apmērā par labu prasītājam. Pamatojoties uz iepriekš minēto, kā arī Civillikuma 1589.pantu, 1702.pantu, 1716.pantu, 1720.panta 1.daļu, 1759.panta 1.daļas 1.punktu, 1760.pantu, 1943.pantu, 1946.panta 1.daļu, un Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājs lūdz tiesu: piedzīt no /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. E/ par labu Nordea Bank Finland Plc parādu Ls 18112,04 jeb euro 25771,11 apmērā, no kuriem neatmaksātā Aizdevuma pamatsumma sastāda Ls 17957,91 jeb euro 25551,80, kavētie procenti sastāda Ls 103,20 jeb euro 146,84, līgumsods sastāda Ls 50,93 jeb euro 72,47, piedzīt no /pers. B/ un /pers. E/ par labu Nordea Bank Finland Plc likumiskos nokavējuma procentus 6 % gadā no neatmaksātās Aizdevuma pamatsummas līdz sprieduma izpildei un samaksātos tiesas izdevumus.

Atbildētājas/pers. B/ un /pers. E/ rakstveida paskaidrojumus tiesā nav iesniegušas.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve /pers. A/ prasību uzturēja pilnā apmērā, un paskaidroja, ka lūdz piedzīt no /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā - no /pers. E/ par labu prasītājam parādu euro 25771,11, kas sastāv no aizdevuma pamatsummas euro 25551,80, kavētajiem procentiem euro 146,84 un līgumsoda euro 72,47, kā arī tiesas izdevumus 662,05, kā arī noteikt prasītāja tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no pamatsummas. Prasītājs ir vērsies tiesā, jo kopš 2012.gada 15.augusta ir konstatējis saistību neizpildi. Atbildētāji ir informēti par parādu. Ne aizņēmēja, ne galviniece nav vērsusies bankā. Galviniece ir uzņēmusies galvot par saistību neizpildi, taču nekāda samaksa nenotiek. Kā arī paskaidroja, ka Hipotēka ir nostiprināta par labu bankai. Ieķīlātais nekustamais īpašums nav realizēts, nav bijis pamata,

Atbildētāja/pers. B/ pārstāve /pers. C/ tiesas sēdē prasību atzina pilnā apmērā, par ko parakstījās tiesas sēdes protokola pielikumā. /pers. C/ paskaidroja, ka atbildētājai /pers. B/ nomiris

vīrs Vasilijs, gājis ļoti smagi. Atbildētāja aizbraukusi no Latvijas pie vecākās meitas uz Angliju. /pers. E/

arī kādu brīdi dzīvojusi Anglijā. Kādu laiku bērni kaut ko maksājuši no Anglijas, bet pēc tam nav bijis vairs iespējams. Viņi neviens atpakaļ nebrauks uz Latviju, laikam kārtos maksātnespēju. Pagaidām nekas nav nokārtots, ir arī liels parāds par dzīvokli.

Atbildētāja/pers. E/ tiesas sēdē nav ieradusies, lai gan par tiesas sēdi viņai paziņots Civilprocesa

likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītājas norādīto

atbildētājas dzīvesvietas adresi, kas ir arī atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adrese, kurā atbildētājai ir

pienākums būt sasniedzamai (Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa), līdz ar ko uzskatāms, ka atbildētājai par tiesas sēdi paziņots saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu.

Tiesas sūtījums ir atgriezts tiesai ar norādi - „beidzies glabāšanas laiks” (lpp. 90-91). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu, tas, ka dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi [..] un dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

Tiesa secina, ka sūtījuma neizņemšana ir atkarīga tikai no atbildētājas /pers. E/ gribas un līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka tiesa atbildētāju nav informējusi par tiesas sēdes vietu un laiku.

Atbildētāja nav uzskatījusi par nepieciešamu iesniegt tiesai savus iebildumus vai paskaidrojumus

sakarā ar prasību, nav informējusi tiesu par neierašanās iemesliem, un nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu.

Tiesa neatrod pamatu lietas atlikšanai pamatojoties uz Civilprocesa likuma 209., 210. panta noteikumiem. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu, 56. 1panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu,

156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētājas /pers. E/ piedalīšanās tiesas

sēdē, vērtējot atbildētājas neierašanos kā neattaisnotu, jo atbildētājai par lietas izskatīšanu likumā noteiktā

kārtībā ir ticis paziņots, kā arī ņem vērā, ka tiesai ir pienākums lietu izskatīt saprātīgā procesuālā termiņā.

Tiesa, noklausoties prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudot un izvērtējot lietas materiālus kopumā, secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas Republika iestājās Eirozonā, līdz ar to no 2014.gada 1.janvāra Latvijas Republikā nacionālā valūta ir euro un visi norēķini notiek euro valūtā. Saskaņā ar Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97 civillietās, kas uzsāktas līdz 2014.gada 1.janvārim, lietu izskatot pēc būtības, spriedumā tiesa summas, kas norādītas latos, konvertē saskaņā ar Padomes noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati) un noapaļojot saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu, spriedumā norādot summu gan latos (informatīvi), gan euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja

vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit

pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Lietā nodibināts, ka 2006. gada 26. jūlijā starp Nordea Bank Finland Plc, kuras vārdā Latvijā

darbojas tās filiāle, (turpmāk – prasītājs) (prasītāja procesuālo tiesību pārņēmējs - Nordea Bank AB),

/pers. B/ un /pers. I/ tika noslēgts Aizdevuma (kredīta) līgums Nr. 2006/2484/HK, ar kuru prasītāja piešķīra /pers. B/ un /pers. I/ aizdevumu euro 21400,00 apmērā (lpp. 8). Aizdevuma mērķis – nekustamā īpašuma remonts. Kā pēdējā aizdevuma atmaksas diena noteikts 15.08.2026.

Aizdevuma izmaksu apliecina /pers. B/ konta izdruka (lpp. 16, 17).

Lietā nodibināts, ka 2007.gada 06.jūnijā starp prasītāju, /pers. B/ un /pers. I/ noslēgts Līgums par grozījumiem Aizdevuma (kredīta) līgumam Nr. 2006/2484/HK (lpp. 9), saskaņā ar kuru izsniegts un izmaksāts pilnā apmērā papildus aizdevums euro 7200,00 apmērā (lpp. 18), savukārt 2009.gada 15.oktobrī un 2010.gada 02.decembrī starp prasītāju, /pers. B/ un /pers. I/ noslēgts Līgums par grozījumiem Aizdevuma (kredīta) līgumam Nr. 2006-2484-HK, (lpp. 10) (turpmāk tekstā kopā ar Aizdevuma (kredīta) līgumu Nr. 2006/2484/HK un tā grozījumiem saukti - Aizdevuma Līgums).

Saskaņā ar Latvijas Republikas Kredītiestāžu likuma 1.panta 5.punktā noteikto, kredīts ir atlīdzības darījums, kurā banka uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu [..] un kurš klientam uzliek pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot bankai naudu [..], saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis, bet Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Lietā nodibināts, ka saskaņā ar Aizdevuma Līguma Vispārīgo noteikumu 3.6. punktu (2006.gada 26.jūlija redakcijā) un 3.8.punktu (2009.gada 15.oktobra redakcijā) 2009.gada augustā /pers. B/ un /pers.

I/ pieteikušies atlikt kredīta maksājumus, kā rezultātā neveiktie procenta maksājumi tika kapitalizēti (lpp.

21).

Lietā nodibināts, ka saskaņā ar Aizdevuma Līguma Vispārīgo noteikumu 3.6. punktu (2006.gada 26.jūlija redakcijā) un 3.8.punktu (2009.gada 15.oktobra redakcijā) 2010.gada novembrī /pers. B/ pieteikusies atlikt kredīta maksājumus, kā rezultātā neveiktie procenta maksājumi tika kapitalizēti (lpp.22).

Lietā nodibināts, ka 2010.gada 02.decembrī prasītāja un /pers. B/ un /pers. I/ starpā tika noslēgts Līgums par grozījumiem Aizdevuma (kredīta) līgumam Nr. 2006-2484-HK, (turpmāk tekstā kopā ar Aizdevuma (kredīta) līgumu Nr. 2006/2484/HK un tā grozījumiem saukti - Aizdevuma Līgums) (lpp. 13), saskaņā ar kura Vispārīgo noteikumu (2010.gada 02.decembra redakcijā) 3.pantu Aizdevuma atmaksa jāveic pa daļām katru mēnesi, kā arī katru mēnesi jāmaksā procentus kā atlīdzību par izsniegtā, bet neatmaksātā Aizdevuma lietošanas (izmantošanas) atvēlējumu. Papildus saskaņā ar Aizdevuma Līguma Vispārīgo noteikumu 4.4. punktu, ja savlaicīgi netiek veikts kāds Aizdevuma Līgumā noteiktais maksājums, ir jāmaksā nokavējuma līgumsods – 0,2 % dienā no laikā nenomaksātās summas (lpp.14-15).

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu

lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma

lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Lietā nodibināts, ka /pers. I/ 2011.gada 05.februārī ir miris (lpp. 20) Tiesa atzīst, ka, ievērojot, ka aizņēmēji /pers. B/ un /pers. I/ ir kopparādnieki, kas par Aizdevuma Līgumā noteiktām saistībām atbild solidāri un Civillikuma 1683.pantu, kas paredz, ka kreditors var pēc sava ieskata prasīt visas saistības izpildījumu tikai no viena kopparādnieka, prasītājam ir tiesības prasīt visa parāda atmaksu no atbildētājas /pers. B/.

Lietā nodibināts, ka no Aizdevuma līguma izrietošo saistību nodrošināšanai, starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ tika noslēgts 2006.gada 26.jūlija Hipotēkas līgums un 2007.gada 06.jūnija un 2010.gada 2.decembra Līgumi par grozījumiem Hipotēkas līgumam (turpmāk kopā saukti - Hipotēkas Līgums), atbilstoši kura noteikumiem atbildētāja /pers. B/ ieķīlāja par labu prasītājam sev piederošo nekustamo īpašumu /adrese B/, Latvijā, kadastra nr. /numurs C/(lpp. 31, 32-32), un, saskaņā ar Hipotēkas Līguma noteikumiem Rīgas pilsētas Nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs B/reģistrēta hipotēka Ls 26130,25 apmērā par labu prasītājam

Lietā nodibināts, ka 2009.gada 15.oktobrī starp prasītāju un /pers. E/ ( turpmāk tekstā – Galvotāja) tika noslēgts Galvojuma līgums (turpmāk tekstā - Galvojuma Līgums), saskaņā ar kuru galvotāja neatsaucami galvo, ka aizņēmēji pienācīgi un ar lielāko rūpību ievēros un pildīs savas maksājuma saistības, kas noteiktas Aizdevuma Līguma un uzņemas Aizdevuma Līguma noteiktās aizņēmēju maksājuma saistības kā paši parādnieki, tas ir, apņemas samaksāt prasītājam pēc tā pirmā pieprasījuma maksājumus, kas aizņēmējiem Aizdevuma Līgumā noteiktajos termiņos jāmaksā prasītājam, neievērojot iemeslus, apsvērumus un citus apstākļus, kuri bijuši par pamatu tam, ka aizņēmēji nevar pildīt savas Aizdevuma Līgumā noteiktās maksājumu saistības (lpp. 28).

Saskaņā ar Civillikuma 1692.pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Saskaņā ar Civillikuma 1698.pantu galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1702.pantu, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī

tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau tas, ja galvinieks

uzņemas saistību kā pats parādnieks.

Tā kā galviniece /pers. E/ ir uzņēmusies saistību kā pats parādnieks, galviniecei saskaņā ar Civillikuma 1702.pantu atkrīt tiesība prasīt, lai kreditors griežas ar prasību papriekš pie galvenā parādnieka. /pers. B/ kā aizņēmējai un /pers. E/ kā galviniecei ir pienākums samaksāt no kredīta līguma izrietošos maksājumus.

Parakstot galvojumu, /pers. E/ uzņēmās saistību atbilstoši Civillikuma 1431.panta noteikumiem, kas paredz, ka akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskajā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.

Civillikuma 1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Civillikuma 1425.pants nosaka, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar

piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas izpildījumu, pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms.

Civillikuma 1828.pants paredz, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro,

negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc

noliktā termiņa notecējuma.

No lietā esošās 2012.gada 23.oktobra vēstules Nr. IZ – 6826/2012 Par Aizdevumu līguma pārtraukšanu, redzams, ka prasītāja ņemot vērā to, ka atbildētāji kopš 15.08.2012. pārtraukuši veikt maksājumus līguma izpildei, paziņojusi atbildētājai /pers. B/ un /pers. E/ par Aizdevuma līguma pārtraukšanu un pieprasījusi nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 23.11.2012. atmaksāt visu no līguma izrietošo summu euro 25673,46 (lpp. 26, 27, 29, 30).

Ievērojot Civillikuma 1589.pantu un Aizdevuma līguma Vispārīgo noteikumu 6.1.1.punktu, tiesa secina, ka prasītāja konstatējot līguma saistību neizpildi no atbildētāju puses, bija tiesīga vienpusēji atkāpties no līguma un pieprasīt no aizņēmējiem pirms termiņa izpildīt no Aizdevuma līguma izrietošās saistības.

No lietas materiāliem konstatējams, ka aizdevuma atmaksas pēdējais termiņš ir iestājies 2012.gada

23.novembrī, kad prasītāja realizē tiesības pieprasīt visu neatmaksāto naudu, jo atbildētāja nav reaģējusi

uz paziņojumu par Aizdevuma līguma pārtraukšanu un izrietošo parādsaistību samaksu. Noteiktajā termiņā saistības netika izpildītas.

No lietas materiālos esošā parāda aprēķina izriet, ka uz 2012.gada 20.decembri atbildētāju prasītājam neatmaksātā pamatparāda summa sastāda euro 25551,80 (Ls 17957,91) (lpp. 23-25).

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Lietā noskaidrots, ka parāda samaksa nav veikta.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 10.panta pirmās daļas noteikumiem puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbildētājas/pers. B/ un /pers. E/ nav cēlušas

iebildumus par celto prasību, nav apstrīdējušas noslēgtos līgumus, nav apstrīdējušas parāda apmēru, līdz

ar to secināms, ka atbildētājām nav pamatotu iebildumu pret prasību, un atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos rakstveida pierādījumus par pamatsummu parāda apmēru, kuru atbildētājas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējušas un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniegušas, līdz ar to no atbildētājas /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, no atbildētājas /pers. E/ par labu prasītājai piedzenams pamatparāds euro 25551,80 (Ls 17957,91) apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1765.pants nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu, procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar Aizdevuma Līguma Vispārīgo noteikumu (2010.gada 02.decembra redakcijā) 3.pantu Aizdevuma atmaksa jāveic pa daļām katru mēnesi, kā arī katru mēnesi jāmaksā procentus kā atlīdzību par izsniegtā, bet neatmaksātā, Aizdevuma lietošanas (izmantošanas) atvēlējumu (lpp. 14-15).

No lietas materiālos esošajā aprēķina izriet, ka atbildētāju nesamaksātie procenti uz 2012.gada 20.decembri sastāda euro 146,84 (Ls 103,20) (lpp. 23-25).

Procentu apmēru atbildētājas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējušas, pretējus pierādījumus tiesai nav iesniegušas, līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt aprēķināto procentu pamatotību un apmēru, un no atbildētājas /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, no atbildētājas /pers. E/ par labu prasītājai piedzenams procentu parāds euro 146,84 (Ls 103,20) apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas, bet Civillikuma 1662.pants paredz, ka nokavējums uzliek parādniekam pienākumu pilnā apmērā atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu (likuma redakcijā līdz 01.01.2014.) līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Saskaņā ar Civillikuma 1720.pantu, kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts; ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Aizdevuma Līguma Vispārīgo noteikumu 1. un 4.4. punktu, ja savlaicīgi netiek veikts kāds Aizdevuma Līgumā noteiktais maksājums, aizņēmējai ir jāmaksā nokavējuma līgumsods – 0,2 % dienā no laikā nenomaksātās summas.

No lietas materiālos esošajā aprēķina izriet, ka prasītājs ir aprēķinājis nesamaksāto nokavējuma līgumsodu euro 72,47 (Ls 50,93) apmērā (lpp. 23-25).

No lietas materiāliem izriet, ka atbildētāju pieļautie saistību pārkāpumi, neveicot maksājumus līgumos noteiktā apmērā un termiņā, ir radījuši prasītājam tiesības uz līgumsodu saņemšanu.

Līgumsoda apmēru atbildētājas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējušas, pretējus

pierādījumus tiesai nav iesniegušas, līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt aprēķinātā līgumsoda pamatotību

un apmēru, un no atbildētājas /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, no atbildētājas /pers. E/ par labu prasītājai piedzenams līgumsods euro 72,47 (Ls 50,93) apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka prasītājai ir nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus gadā no pamatparāda euro 25551,80 (Ls 17957,91) līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Līdz ar to no atbildētājas /pers. B/, bet

piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, no atbildētājas /pers. E/ par labu prasītājai ir piedzenami

tiesas izdevumi: valsts nodeva euro 654,22 (Ls 459,79), ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi euro 7,83 (Ls 5,50), kopsummā euro 662,05 (Ls 465,29).

Ņemot vērā, ka prasītājs, iesniedzot prasību tiesā, samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par pavēstu un tiesas dokumentu nosūtīšanu euro 7,83 (Ls 5,50) apmērā, bet kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par pavēstu un tiesas dokumentu nosūtīšanu ir euro 12,48 (Ls 8,77), tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanu saistītie neapmaksātie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu euro 4,65 (Ls 3,27) apmērā ir piedzenami no atbildētājas /pers. B/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, no atbildētājas /pers. E/ par labu valstij, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta un 42.panta pirmās daļas prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta noteikumiem atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.- 195.pantu un 2041.pantu, tiesa n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu Nordea Bank AB Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pamatparādu euro 25551,80 (Ls 17957,91), procentu parādu euro

146,84 (Ls 103,20), nokavējuma līgumsodu euro 72,47 (Ls 50,93) apmērā, kā arī tiesas izdevumus euro 662,05 (Ls 465,29),bet kopā euro 26433,16 (divdesmit seši tūkstoši četri simti trīsdesmit trīs euro 16 centi) (Ls 18577,33).

Atzīt Nordea Bank AB Latvijas filiālei, reģistrācijas Nr.40103749473, tiesības saņemt no /pers. B/,

bet piedziņas neiespējamības gadījumā, ievērojot šajā spriedumā noteikto piedziņas kārtību, no /pers. E/

likumiskos procentus 6 % gadā no pamatparāda euro 25551,80 (Ls 17957,91) līdz sprieduma izpildes (izsoles dienai).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. B/, no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 4,65 (četri euro 65 centi) (Ls 3,27), kas iemaksājami kontā Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C- 0892/15.

Maksājuma dokuments par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu iesniedzams Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 2.stāvā, 244.kabinetā, norādot tiesneses

uzvārdu un lietas numuru.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2015.gada 11.marta Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese D.Dzērviniece