Court fully allows small claims action for management fees and costs under Apartment Ownership Law.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's small claims action for monetary recovery against the defendant. The plaintiff, a property management company, sought fees based on a building management agreement approved by a resident vote and the defendant's statutory obligation to pay proportional shares. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering payment of principal, interest, court fees, and costs, while noting the defendant's duty to cover management expenses proportionally to their apartment size.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 41. p., Dzīvokļa īpašuma likums 16. p.: The court must order full payment of management fees and costs when a resident fails to fulfill their statutory obligation to pay proportional shares to the management company.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS
Lietas Nr. C29357416
Lietas arhīva Nr. C-3574-16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2016.gada 16.martā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese V. Gailīte rakstveida procesā Lomonosova ielā 10, Rīgā, izskatīja civillietu AS
“HAUSMASTER” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu,
konstatēja:
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2016.gada 19.janvārī iesniegts AS “HAUSMASTER” (turpmāk – prasītāja) prasības pieteikums maza
apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka pamatojoties uz Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas lēmumu, Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā
Nr. /numurs/ atbildētājam 2007.gada 04.janvārī tika reģistrētas īpašuma tiesības dzīvokļa īpašumam /adrese/ ar kopējo platību 78 kv.m. un 8/1000 pie
dzīvokļa īpašumam piederošām kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala.
No 2011.gada 5.septembra līdz 25.septembrim aptaujas veidā nekustamā īpašuma /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopības laikā, pieņēmusi lēmumu
nodot dzīvojamo ēku /adrese/ (kadastra nr. /numurs/) un tai piesaistīto zemes gabalu prasītājai pārvaldīšanā, noslēdzot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
un apsaimniekošanas līgumu ar katru dzīvokļa īpašuma īpašnieku individuāli, kas paredz apsaimniekošanas mēneša maksu 0.23Ls/kv.m neieskaitot PVN
22% un uzkrājuma mēneša fonda maksu 0.05Ls kv.m. Kā arī pilnvarot dzīvokļa nr./numurs/ īpašnieku /pers. B/ un dzīvokļa nr./numurs/ īpašnieku /pers.
C/ saskaņot ar prasītāju individuālo apsaimniekošanas līgumu, turpmāk saskaņojot visus uzkrājumu fonda veicamos darbus un dibināt dzīvokļu biedrību
/Nosaukums A/. Balsojuma rezultāti apkopoti 28.09.2011. balsošanas protokolā.
Papildus dzīvokļu īpašnieki nolēma, komunālo pakalpojumu parādu segšanai veidot rezerves fondu, kas tiek veidots no kopīpašnieku iemaksām
proporcionāli dzīvokļu skaitam, atbilstoši komunālo pakalpojumu sniedzēju grafikiem. Tas ir saskaņots dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un
apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumā, kuru apstiprinājuši pilnvarotie pārstāvji.
Ņemot vērā to, ka starp prasītāju kā apsaimniekotāju un atbildētāju nav noslēgts individuāls pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojuma
līgums, atbildētājam saskaņā ar „Dzīvokļa īpašuma likuma” 16.panta 3.daļu ir pienākums segt prasītājai visus izdevumus, kas saistīti ar kopīpašuma
pārvaldīšanu un apsaimniekošanu proporcionāli viņa dzīvokļa īpašuma lielumam 78 kv.m atbilstoši maksājumu daļai, kā arī apmaksāt maksājumus par
saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
Saskaņā ar augstāk minēto aptaujas veidā pieņemto lēmumu atbildētājam ir pienākums maksāt prasītājai ikmēneša atlīdzību - apsaimniekošanas
maksu 0.33 euro (LVL 0.23) apmērā par katru Dzīvokļa īpašuma kopējās platības kvadrātmetru, un 0.07 euro (LVL 0.05) par katru Dzīvokļa
īpašuma kopējās dzīvojamās platības kvadrātmetru, kas tiek novirzīti rezerves uzkrājuma fonda veidošanai. Platība par kuru tiek aprēķināta
apsaimniekošanas maksa ir 72 kv.m., un tā ir sekojoša: 72 kv.m x 0.33 euro/kv.m = 23.76 EUR un 72 kv.m x 0.07 euro/kv.m = 5.04 euro.
Maksa par komunālajiem pakalpojumiem tiek aprēķināta un ietverta ikmēneša rēķinos saskaņā ar komunālo pakalpojumu sniedzošo uzņēmumu
noteiktajiem tarifiem, ar kuriem atbildētājs var detalizēti iepazīties, griežoties pie prasītājas vai komunālo pakalpojumu sniedzošā uzņēmuma abonentu
daļā, un šī maksa apmaksājama vienlaicīgi ar maksu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, izņemot tos izdevumus, par kuriem atbildētājs
norēķinās patstāvīgi, bez prasītājas starpniecības.
Starp prasītāju un atbildētāju nav noslēgts individuāls apsaimniekošanas līgums, pamatojoties uz Civillikuma 1765.pantu, prasītāja ir veikusi
aprēķinu un aprēķinājusi likumiskos procentus, kas uz 14.01.2016. saskaņā ar parāda aprēķinu sastāda 3.61 euro.
Pēc prasītājas grāmatvedības datiem uz 14.01.2016. atbildētāja parāda saistības par dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumiem,
komunālajiem pakalpojumiem un papildus pakalpojumiem ir 351.55 euro apmērā, kas sastāv no pamatparāda 347.94 euro apmērā par laika periodu
no 08.2015.-12.2015. (ieskaitot) un likumiskiem procentiem 3.61 euro apmērā, kas aprēķināts no 01.09.2015. līdz 14.01.2016.
Prasības pieteikumā lūgts piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu par dzīvojamās māja pārvaldīšanu, apsaimniekošanas izdevumiem,
komunālajiem maksājumiem, papildus pakalpojumiem un likumiskajiem procentiem 351.55 euro; piedzīt tiesāšanās izdevumus, valsts nodevu 71.14 euro
un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4.70 euro; noteikt tiesības prasītājai saņemt likumiskos 6% gadā līdz pilnai sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Prasītāja prasības pieteikumā norādīja, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam 2016.gada 22.janvārī uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikuma
noraksts, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un pienākumi,
noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2016.gada 22.februārim.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet
gadījumos, kad deklarācijā norādītā papildu adrese, pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas
norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta 3.punktam, uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas. Līdz ar
to tiesa atzīst, ka lietas dalībnieki par lietas izskatīšanu informēti likumā noteiktā kārtībā. Ņemot vērā minētos apstākļus.
Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja paskaidrojumi vai iebildumi tiesā nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.1 panta otro daļu,
paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā. Noraidījumi tiesnesei nav pieteikti.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas
sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot
2016.gada 24.februāra lēmuma norakstu.
Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasībā izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma
tālāk norādīto
motīvu dēļ:
Civillikuma 1402.pants noteic, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā atbildētājam 2007.gada 4.janvārī reģistrēta īpašuma tiesība uz dzīvokļa īpašumu
/adrese/, ar kadastra Nr. /numurs/.
No 2011.gada 5.septembra līdz 25.septembrim aptaujas veidā nekustamā īpašuma /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopības laikā, pieņēmusi lēmumu
nodot dzīvojamo ēku /adrese/ (kadastra nr. /numurs/) un tai piesaistīto zemes gabalu prasītājai pārvaldīšanā, noslēdzot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
un apsaimniekošanas līgumu ar katru dzīvokļa īpašuma īpašnieku individuāli, kas paredz apsaimniekošanas mēneša maksu 0.23Ls/kv.m neieskaitot PVN
22% un uzkrājuma mēneša fonda maksu 0.05Ls kv.m. Kā arī pilnvarot dzīvokļa nr./numurs/ /pers. B/ un dzīvokļa nr./numurs/ /pers. C/ īpašniekus
saskaņot ar prasītāju individuālo apsaimniekošanas līgumu, turpmāk saskaņojot visus uzkrājumu fonda veicamos darbus un dibināt dzīvokļu biedrību
/Nosaukums A/. Balsojuma rezultāti apkopoti 28.09.2011. balsošanas protokolā.
Ņemot vērā to, ka starp prasītāju kā apsaimniekotāju un atbildētāju nav noslēgts individuāls pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pilnvarojuma
līgums, atbildētājam saskaņā ar „Dzīvokļa īpašuma likuma” 16.panta 3.daļu ir pienākums segt prasītājai visus izdevumus, kas saistīti ar kopīpašuma
pārvaldīšanu un apsaimniekošanu proporcionāli viņa dzīvokļa īpašuma lielumam 78 kv.m atbilstoši maksājumu daļai, kā arī apmaksāt maksājumus par
saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
Saskaņā ar aptaujas veidā pieņemto lēmumu atbildētājam bija pienākums maksāt prasītājai ikmēneša atlīdzību - apsaimniekošanas maksu 0.33
euro (LVL 0.23) apmērā par katru Dzīvokļa īpašuma kopējās platības kvadrātmetru, un 0.07 euro (LVL 0.05) par katru Dzīvokļa īpašuma kopējās
dzīvojamās platības kvadrātmetru, kas tiek novirzīti rezerves uzkrājuma fonda veidošanai. Platība par kuru tiek aprēķināta apsaimniekošanas maksa ir 72
kv.m., un tā ir sekojoša: 72 kv.m x 0.33 euro/kv.m = 23.76 EUR un 72 kv.m x 0.07 euro/kv.m = 5.04 euro.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta 1. daļas 1. - 5.punkts nosaka, ka ..dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas
pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu
(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus un maksāt nomas
maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes” un 13. panta 1. un 2. daļa - „dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa
dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti
veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā, kā arī sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus
citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas
izdevumu veidošanu".
Atbilstoši likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 8.panta pirmajai daļai visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir
piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Atbilstoši likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 12.pantam dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas
saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala uzturēšanu proporcionāli sava
dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā
esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 27.1 panta piekto daļu dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmums ir
saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem, ja “par” balsojusi vairāk nekā puse no dzīvokļu īpašnieku skaita.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 27.2 panta pirmo daļu dzīvokļu īpašnieku kopsapulce lemj par
daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas formu dzīvokļu īpašnieku sabiedrības vai Civillikumā noteiktajā
kārtībā savstarpēji noslēgta līguma veidā.
Tādējādi atbildētājam bija saistošs aptaujas veidā pieņemtais lēmums nodod prasītājas rīcībā apsaimniekot ēku /adrese/ un tai piesaistīto zemes
gabalu.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka
pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētājs pierādījumus tam, ka savas saistības pret prasītāju pilnā apmērā būtu nokārtojis, nav iesniedzis, parāda summu nav apstrīdējis un
iebildumus pret prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem, tostarp, parāda apmēru nav izteicis. Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas
izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Pie minētajiem apstākļiem tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus un prasība par pamatparāda 347.94 euro par laika
posmu no 2015.gada augusta līdz 2015.gada decembrim piedziņu ir pamatota un apmierināma.
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.panta
1.punktā noteikts, ka procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi
būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Likumisko procentu apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā. Atbilstoši
Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka
aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Tā kā atbildētājs, nenorēķinoties ar prasītāju par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, ir pieļāvis saistību izpildes nokavējumu, tiesa
atzīst par pamatotu prasītājas prasību par likumisko procentu piedziņu maza apmērā prasībā norādītajā apmērā 3.61 euro par laika posmu no 2015.gada
1.septembra līdz 2016.gada 14.janvārim.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Pamatojoties uz minēto, tiesa noteic prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma
izpildei (izsoles noslēguma dienai), ievērojot Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus par to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto
procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesāšanās izdevumi, ko veido valsts nodeva par prasības pieteikumu 71.14
euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kas kopā sastāda 75.84 euro.
Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4.70 euro. Kopsummā lietā ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi ir 6.28 euro, līdz ar, ko no atbildētāja valsts labā ir piedzenami 1.58 euro ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Minētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas nav apmaksāti, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un 42.panta
pirmo daļu ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētāja.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta otro daļu, spriedums labprātīgi izpildāms desmit dienu laikā no sprieduma stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu, maksājumu dokumenti par tiesāšanās izdevumu samaksu valsts labā nekavējoties
iesniedzami Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgā, Lomonosova ielā 10, 1.stāvā, 105.kabinetā.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 190., 193., 195., 250.25, 250.27, 204.1 pantu, tiesa
nosprieda:
AS “HAUSMASTER” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “HAUSMASTER”, reģistrācijas numurs 40103223751, pamatparādu 347.94
euro un likumiskos procentus 3.61 euro, kopā 351.55 euro.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “HAUSMASTER”, reģistrācijas numurs 40103223751, samaksāto valsts
nodevu 71.14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4.70 euro, kopā 75.84 euro.
Atzīt AS “HAUSMASTER”, reģistrācijas numurs 40103223751, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos nokavējuma 6% gadā
par piespriesto, bet neatmaksāto pamatparāda summu.
Piedzenamā summa jāpārskaita uz AS “HAUSMASTER”, reģistrācijas numurs 40103223751, kontu LV02HABA0551024966132, AS
“Swedbank”.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1.58 euro, kas iemaksājami –
saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000,
iemaksas mērķis: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C29357416 (C-3474-16/16).
Noteikt /pers. A/ termiņu lēmuma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu par labu valstij 10 dienas no lēmuma spēkā stāšanās.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas
Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese (personīgais paraksts) V. Gailīte
NORAKSTS PAREIZS
Tiesnese V. Gailīte