Court partially allowed utility debt claim against individual, rejecting specific period due to lack of contract.

Lietas Nr. C37125615

Lietas arhīva Nr. C-0312-16/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā, 2016.gada 22.februārī

Tukuma rajona tiesa

tiesnese I.Mudele,

izskatīja rakstveida procesā civillietu maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ maza apmēra prasībā par naudas piedziņu no

/pers. A/.

Tiesa

k o n s t a t ē j a:

2015.gada 13.oktobrī Tukuma rajona tiesā saņemts maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību (MSIA) /Nosaukums A/ (turpmāk

prasītāja) administratora /pers. B/ (turpmāk prasītājas pārstāvis) prasības pieteikums maza apmēra prasībā par naudas piedziņu no /pers. A/ (turpmāk

atbildētājs).

Prasības pieteikumā norādīts, ka starp SIA /Nosaukums A/ un /pers. A/ 2011.gada 3.oktobrī tika noslēgts Līgums Nr.4-29/159 par

siltumenerģijas piegādi un lietošanu (turpmāk Līgums). Saskaņā ar Līguma 1.1.punktu, Prasītāja kā piegādātājs apņēmās piegādāt siltumenerģiju apkures

vajadzībām Atbildētāja kā lietotāja dzīvoklim /adrese/ un Atbildētājs kā lietotājs apņēmās samaksāt par piegādāto siltumenerģiju saskaņā ar Līguma un tā

pielikuma nosacījumiem, kā arī saskaņā ar Kandavas novada domes apstiprināto tarifu, Enerģētikas likumu, MK 21.10.2008. noteikumiem Nr.876

,,Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”, MK 12.12.2006. noteikumiem Nr.999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs

norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” un MK 18.10.1994. noteikumiem Nr.204 ,,Par

siltumenerģijas piegādes nosacījumiem”. Tāpat, lai arī ar mājas iedzīvotājiem noslēgts Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

līgums, Atbildētājs to nav parakstījis. Dzīvojamās mājas uzturēšanas un komunālo pakalpojumu sniegšanas pienākums pašvaldībai izriet no Dzīvojamo

māju pārvaldīšanas likuma 6.panta, neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir noslēdzis līgumu ar apsaimniekotāju. Faktu, ka Prasītājs ir apsaimniekojis

dzīvojamo māju /adrese/, apliecina 2010.gada 16.jūlija apsaimniekošanas līgums Nr.5-29-3/170, kas noslēgts starp prasītāju un Kandavas novada domi.

Atbildētājam sniegtie pakalpojumi bija: atkritumu izvešana, apkure, apsaimniekošana. Kandavas novada domes apstiprinātais apkures tarifs no

2012/2013 gada sezonai Vānes pagastā ir 44,77 Ls/MWh un 2013/2014 gada sezonā - 42,03 Ls/MWh (Kandavas novada domes 2012.gada

27.septembra sēdes protokols Nr.9). Atbildētājam pakalpojumi sniegti kopš 2010.gada 16.jūlija, kad starp Kandavas novada domi un SIA

/Nosaukums A/ tika noslēgts apsaimniekošanas līgums par nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, tai skaitā /adrese/ pagastā. Prasītājs siltumenerģiju

Atbildētājam ir piegādājis saskaņā ar Līguma noteikumiem, kā arī Pakalpojumus sniedzis saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un Atbildētājs tos ir

saņēmis un nav sniedzis Prasītājam jebkādas pretenzijas sniegto siltumenerģijas vai Pakalpojumu sakarā. Līguma 6.1.punkts paredz, ka norēķina periods

ir viens mēnesis un, saskaņā ar Līguma 6.4.punktu, par apkuri lietotājs norēķinās tieši ar piegādātāju pēc piestādītā rēķina līdz katra mēneša 20.datumam.

Atbildētājs, kopš Līguma noslēgšanas samaksu par saņemto siltumenerģiju un Pakalpojumiem veica neregulāri un tikai daļēji. Saskaņā Prasītājas

grāmatvedības informāciju - konta izrakstu par Atbildētāja veiktajiem maksājumiem, Atbildētāja parāds par līgumā minēto maksājumu neveikšanu līdz

brīdim, kad prasītāja izbeidza savu darbību sakarā ar maksātnespēju, sastāda 1383,91 euro. Neskatoties uz Prasītājas vairākkārtīgiem rakstiskiem

brīdinājumiem, Atbildētājs parādu nesamaksāja. Atbildētājam tika nosūtīti vairāki brīdinājumi: 2013.gada 10.septembrī, uz kuriem Atbildētājs nereaģēja,

arī parāds netika samaksāts, līdz ar to Prasītāja vēršas tiesā par pamatparāda 1383,91 euro un līgumsoda 138,39 euro piedziņu no Atbildētāja.

Ar Līguma 6.4.punktu puses noteikušas, ka par nokavētiem maksājumiem piegādātājs aprēķina kavējuma naudu 0.1 % apmērā par katru

kavējuma dienu. Kopš termiņa iestāšanās par katru piestādīto rēķinu līdz Prasītājas maksātnespējas pasludināšanai kopējais līgumsoda aprēķins sastāda

649,27 euro. Ņemot vērā Civillikuma 1716.panta trešo daļu, no Atbildētāja piedzenams līgumsods ne vairāk par 10 % no kopējās parāda summas, tas

ir 138,39 euro.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 11., 11. 3panta pirmās daļas 1.punktu, 12.pantu, Civillikuma 1425., 1587., 1652.panta 3.punktu, 1716.,

1720., 1828.pantu, Civilprocesa likuma 43.panta pirmo daļu, 10.punktu, 250.18-250.20pantu, prasītājas pārstāvis lūdz piedzīt no atbildētāja par labu

prasītājai parādu par siltumenerģijas piegādi un pakalpojumiem 1383,91 euro un līgumsodu 138,39 euro, kā arī atzīt prasītājas tiesības līdz sprieduma

izpildei saņemt 6% gadā no neatdotās parāda summas.

Prasītājas pārstāvis prasības pieteikumā norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

2015.gada 14.oktobrī tiesa atbildētājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmās daļas noteikumiem, nosūtīja uz atbildētāja dzīvesvietu

prasības pieteikumu kopā ar paskaidrojuma veidlapu, nosakot termiņu paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2015.gada 14.novembrim (lietas 28.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta nosacījumiem, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Bet saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta noteiktajā

kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas

dokumenti ir izsniegti, septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai. Pie minētiem

apstākļiem, tiesnese atzīst, ka atbildētājam par prasību ir paziņots pienācīgā veidā, un lieta izskatāma rakstveida procesā.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa nosaka ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida

procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,

un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas

datumu.

2015.gada 16.novembrī pusēm nosūtīts tiesas paziņojums par rakstveida procesu 2016.gada 22.februārī (lietas 33.-34.lapa).

Atbildētājs ne tiesas noteiktajā termiņā, ne laikā līdz sprieduma taisīšanai tiesai paskaidrojumu par prasību nav iesniedzis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kā

arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma

daļēji.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No 2010.gada 16.jūlija Apsaimniekošanas līguma Nr.5-29-3/170 un tā 1.pielikuma izriet, ka Prasītāja apsaimniekojusi dzīvojamo māju/adrese/

(lietas 14.—18.lapa).

No lietas materiāliem izriet, ka 2011.gada 3.oktobrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Līgums Nr.4-29/159 par siltumenerģijas piegādi un

lietošanu (lietas 9.-13.lapa).

Atbilstoši līguma 1.1.punktam, prasītāja apņēmās piegādāt siltumenerģiju apkures vajadzībām līdz piederības robežai, atbildētāja dzīvoklim /adrese/

ar kopējo apkurināmo platību 47,10 m2 nepieciešamā daudzumā, bet Atbildētājs kā lietotājs apņēmās samaksāt par piegādāto siltumenerģiju saskaņā ar

Līguma un tā pielikuma nosacījumiem, kā arī saskaņā ar Kandavas novada domes apstiprināto tarifu, Enerģētikas likumu, MK 21.10.2008. noteikumiem

Nr.876 ,,Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”, MK 12.12.2006. noteikumiem Nr.999 “Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs

norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” un MK 18.10.1994. noteikumiem Nr.204 ,,Par

siltumenerģijas piegādes nosacījumiem”.

Savukārt līguma 6.4.punktā, atbildētājs par pakalpojumiem norēķinās tieši ar prasītāju pēc piestādītā rēķina, norēķini tiek veikti līdz nākamā

mēneša 20.datumam pēc noteiktā tarifa. Norēķina periods-viens mēnesis, kas pēc savstarpējās vienošanās var nesakrist ar kalendāro mēnesi.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. Savukārt Civillikuma 1828.pants paredz, ka ja izpildījuma laiks ir

noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Prasītājas pārstāvis prasības pieteikumā norādījis, ka ar mājas iedzīvotājiem noslēgts arī Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas līgums, kuru atbildētājs nav parakstījis. Dzīvojamās mājas uzturēšanas un komunālo pakalpojumu sniegšanas pienākums pašvaldībai

izriet no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta, neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir noslēdzis līgumu ar apsaimniekotāju. Atbildētājam

sniegtie pakalpojumi bija atkritumu izvešana, apkure, apsaimniekošana. Atbildētājam pakalpojumi sniegti kopš 2010.gada 16.jūlija. Tā pat prasītāja

siltumenerģiju atbildētājam ir piegādājusi saskaņā ar Līguma noteikumiem, kā arī Pakalpojumus sniedzis saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un

Atbildētājs tos ir saņēmis un nav sniedzis Prasītājam jebkādas pretenzijas sniegto siltumenerģijas vai Pakalpojumu sakarā. Atbildētājs, kopš Līguma

noslēgšanas samaksu par saņemto siltumenerģiju un pakalpojumiem veica neregulāri un tikai daļēji.

No Norēķinu lapas par īri – apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem izriet, ka atbildētāja parāds par siltumenerģiju un pakalpojumiem

no 2011.gada janvāra līdz 2014.gada maijam ir 1383,90 euro, tai skaitā parāds uz 2011.gada janvāri 278,09 euro apmērā (lietas 19.-20.lapa).

Prasītājas pārstāvis lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu 1383,91 euro. (lietas 4.-7.lapa).

Par pakalpojumu nesamaksāšanas sekām atbildētājs brīdināts 2013.gada 10.septembrī (lietas 25.lapa). Prasība tiesā iesniegta 2015.gada

13.oktobrī.

Izvērtējot lietā esošos rakstiskos pierādījumus, tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenams parāds par siltumenerģijas piegādi 675,77 euro apmērā

par laika periodu no 2011.gada novembra līdz 2014.gada maijam.

Savukārt prasītājas pārstāvja prasība par pakalpojumu parāda 708,13 euro, tai skaitā parāda uz 2011.gada janvāri 278,09 euro apmērā, piedziņu

noraidāma, jo starp pusēm nepastāv nekāda vienošanās par pakalpojumu parāda un pakalpojumu maksājumiem. Turklāt prasītājas pārstāvis nav

iesniedzis pierādījumus par sniegto pakalpojumu tarifiem, nav parāda 278,09 euro atšifrējums kādi pakalpojumi atbildētājam sniegti un no kura laika, kā

arī nav pierādījumu, ka atbildētājam šie pakalpojumi dzīvojamā telpā /adrese/būtu sniegti, un viņš tos būtu saņēmis un lietojis.

No Personu datu pārlūka izriet, ka atbildētāja deklarētā dzīvesvieta no 2006.gada 24.augusta ir /adrese B/, nevis prasītājas pārstāvja norādītajā

adresē,/adrese/ (lietas 35.lapa).

Ņemot vērā minēto tiesa nekonstatē, ka atbildētājam būtu pastāvējušas īres tiesiskās attiecības par dzīvokļa /adrese/, īri. Līdz ar to atbildētājam

nav saistību ne pēc likuma, ne līguma par minētā dzīvokļa apsaimniekošanu, vai dzīvoklī sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā prasītājas pārstāvis savu prasījumu par pakalpojumu parāda un pakalpojumu 708,13 euro piedziņu no

atbildētāja nav pierādījis un šajā daļā prasība ir noraidāma.

Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību

neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam un to var noteikt ne vien naudā, bet arī

citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Atbilstoši Civillikuma 1720.pantam, var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: 1) ja tieši tā bijis norunāts; 2) ja līgumsods bijis norunāts ne tik

daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Līguma Nr.4-29/159 par siltumenerģijas piegādi un lietošanu 6.4.punktā noteikts, ka prasītāja par nokavētiem maksājumiem aprēķina kavējuma

naudu 0,1% apmērā par katru kavējuma dienu.

Atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas norādīto, ka līguma 6.4.punktā puses pielīgušas prasītājas tiesības prasīt līgumsodu.

Kopējais līgumsods aprēķināts 649,27 euro apmērā par laika periodu no 2011.gada 20.novembra līdz 2014.gada 20.maijam (lietas 26.lapa), bet

prasītājas pārstāvis līgumsodu lūdz piedzīt 10% apmērā no pamatparāda, t.i. 138,39 euro (lietas 4.-7.lapa).

Lietā nav strīda, ka atbildētājs ir pieļāvis siltumenerģijas piegādes maksājumu izpildes kavējumu. Sakarā ar kavējumu, tiesa atzīst, ka no atbildētāja

piedzenams līgumsods 67,58 euro, kas atbilst apmierinātai prasījuma summai 675,77 euro un Civillikuma 1716.panta trešajā daļā noteiktajam 10%

apmēram no pamatparāda. Pārējā daļā prasība par līgumsoda 70,81 euro piedziņu noraidāma.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo

summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts

prasības pieteikumā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītājas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet vēl

nepiedzītās parāda summas, jo to paredz Civilprocesa likuma 195.pants, kā arī likumisko procentu maksāšanas pienākumu un to apmēru nosaka

Civillikuma 1759., 1765.pants.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis

atbrīvots (Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkts), piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Civilprocesa likuma 33.pants nosaka, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts

nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. CPL 39.panta pirmās daļas 5.punkts nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu, par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz 2134 euro,

maksājama valsts nodeva 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro. Kopējā apmierinātā prasības summa no kuras rēķināma valsts

nodeva ir 743,35 euro (743,35 x 15%=111,50).

Savukārt kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta, tiesas paziņojumu un pavēstu nosūtīšanu pusēm atbilstoši

lietā esošai izziņai par ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi veido 5,88 euro (lietas 2.lapa).

Tādējādi no atbildētāja par labu valstij piedzenama valsts nodeva 111,50 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,88 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Novērtējot minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ievērojot Civilprocesa likuma 41., 190., 193., 195., 204.1, 250.25-27 pantu, tiesa

no s p r ie d a

apmierināt daļēji maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ maza apmēra prasību par naudas piedziņu no /pers.

A/.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu maksātnespējīgai SIA /Nosaukums A/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/,

siltumenerģijas piegādes pakalpojumu maksājumu parādu par laiku no 2011.gada novembra līdz 2014.gada maijam 675,77 euro un līgumsodu 67,58

euro, kopā piedzenot 743,35 euro (septiņi simti četrdesmit trīs euro, 35 centi).

Samaksa veicama maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, norēķinu kontā:

Nr.LV72UNLA0032000609521, AS “SEB banka”.

Atzīt maksātnespējīgai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers. A/, personas

kods /personas kods/, līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) 6 % gadā no piedzītās neatdotās pamatparāda summas.

Noraidīt maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums A/ maza apmēra prasību daļā par pakalpojumu parāda un pakalpojumu

708,13 euro piedziņu par laika periodu no 2011.gada janvāra līdz 2011.gada oktobrim un līgumsoda 70,81 euro piedziņu no /pers. A/.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus - valsts nodevu 111,50 euro (viens simts vienpadsmit euro,

50 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,88 euro (pieci euro, 88 centi).

Valsts nodeva 111,50 euro iemaksājama:

Saņēmējs: Valsts kase, NMR90000050138, konts LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka – Latvijas Banka kods TRELLV22, mērķis –

valsts nodeva tiesu iestādē.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,88 euro iemaksājami:

Saņēmējs: Tiesu administrācija, Mūkusalas iela 41b NMR 90001672316, konta Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase,

BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis-ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Maksājuma dokumentu par tiesas izdevumu samaksu iesniegt Tukuma rajona tiesas kancelejā līdz 2016.gada 22.martam, pretējā gadījumā tiesas

izdevumu piedziņa tiks nodota zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2016.gada 22.februāra apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Tukuma rajona tiesā.

Tiesnese I.Mudele