Court convicts thief of petty theft and imposes 150 hours of compulsory labor for recidivism.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of petty theft and sentenced him to 150 hours of compulsory labor. The defendant admitted guilt, waived evidence examination, and was found to be a recidivist who committed the crime while serving a prior sentence. The court balanced mitigating factors like voluntary confession against the aggravating circumstance of recidivism to determine the final penalty.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Krimināllikuma 46., 47., 48. panti: The court may convict and impose compulsory labor when a defendant admits guilt, waives evidence examination, and the facts exclude reasonable doubt, while weighing recidivism as an aggravating factor against voluntary confession as a mitigating factor.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11390016616
Lietas arhīva Nr. K37-0112-16/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2016.gada 29.aprīlī.
Tukuma rajona tiesa,
tiesnese R.Bruce,
piedaloties prokurorei D.Miķei,
Tukumā, Pils ielā 16, atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā apsūdzēts /pers. A/, personas kods /personas kods/ pēc
Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.
Tiesa k o n s t a t ē j a:
Apsūdzētais /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā sekojošos apstākļos:
2016.gada 24.martā ap pulksten 16.20 /pers. A/, atrodoties SIA “Dekšņi” veikalā “Dekšņi” /adrese/, tirdzniecības zālē no veikala plaukta
nozaga 0,7 l tilpuma degvīna pudeli “Tri Starika” 8,47 euro vērtībā. Nozagto degvīna pudeli /pers. A/ aizlika aiz jakas un par to nesamaksājot, izgāja no
veikala tirdzniecības zāles. Tādā veidā /pers. A/ nozaga cietušā SIA “Dekšņi” mantu 8,47 euro vērtībā.
Ar savām darbībām /pers.A/ izdarīja Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ vainu izvirzītajā apsūdzībā atzina un piekrita pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neizdarīt.
Tiesa ir pieņēmusi lēmumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi lietā, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmajai daļai, jo apsūdzētais
ir atzinis savu vainu izdarītajā un tiesai, pēc lietas materiālu pārbaudes tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, turklāt, apsūdzētais /pers. A/ ir piekritis
pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai.
Tiesa atzīst, ka kriminālprocesā iegūtas pietiekošas ziņas par faktiem, kas izslēdz saprātīgas šaubas un apliecina, ka apsūdzētais /pers. A/ izdarīja
zādzību nelielā apmērā, tādēļ tiesa kvalificē apsūdzēto /pers. A/ darbības pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.
Krimināllikuma 46. pants nosaka, ka sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz Krimināllikuma sevišķās daļas
sankcija. Nosakot sodu ir jāņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs, radītais kaitējums, kā arī vainīgā personība, viņa atbildību mīkstinoši un
pastiprinoši apstākļi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu tiesa par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli atzīst viņa vaļsirdīgo atzīšanos un to, ka
viņš izdarīto nožēlo.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli lietā atzīst to, ka
noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu, jo izdarīts soda izciešanas laikā pēc Jūrmalas pilsētas prokuratūras 2016.gada 9.marta
prokurora priekšraksta par sodu stāšanās spēkā.
Par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots, ka agrāk sodīts sešas reizes, pēdējo reizi 2016.gada 9.martā ar Jūrmalas prokuratūras
priekšrakstu par sodu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 60 (sešdesmit ) stundām, sods izciests 2016.gada 12.aprīlī
(lietas 36.-41.lapa), administratīvi sodīts. (lietas 23.-25.lapa)
Atbilstoši Krimināllikuma 35.panta otrajai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par izdarīto
noziegumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Nosakot sodu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību, veicinājuši procesa
norisi, piesakot lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.
Tiesas ieskatā soda mērķa sasniegšanai apsūdzētajiem /pers. A/ un ir nosakāms piespiedu darbs, jo atbilstoši lietas materiāliem apsūdzētais
godprātīgi izcietis iepriekš noteikto piespiedu darbu, lietā konstatēti atbildību mīkstinoši apstākļi.
Pamatojoties uz iepriekš teikto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.-514., 520., 527.,528.. pantiem,
tiesa nosprieda:
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu un sodīt par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās
daļas ar piespiedu darbu uz 150 stundām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta 1. daļas 2. punktu, 4.,5. daļu soda izciešanas laikā /pers. A/ ieskaitīt aizturēšanas laiku no 2016.gada
24.marta līdz 2016.gada 25.martam, kas atbilst 16 piespiedu darba stundām.
Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 133.panta pirmo daļu, notiesātajam, kuram piespriests piespiedu darbs, ir pienākums desmit darba
dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas pieteikties piespiedu darba izpildes institūcijā atbilstoši deklarētajai dzīves vietai piespriestā soda
izciešanai.
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 134.panta otrās daļas 8.punkts paredz, ka neierašanās var tikt uzskatīta par ļaunprātīgu izvairīšanos no soda
izciešanas.
Drošības līdzekli- nodošanu policijas uzraudzībā /pers. A/ atcelt, spriedumam stājoties likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales Apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot
Tukuma rajona tiesā tikai daļā par pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem vai noteikto sodu.
Tukuma rajona tiesas tiesnese R.Bruce