Legislator Case Law & Legislation
11261008815 / K69-0031-21 ECLI:LV:KURT:2021:1008.11261008815.6.S AI generated

Court convicts two defendants of hooliganism and assault, imposing suspended sentences and ordering compensation.

Case Number 11261008815 / K69-0031-21
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted two defendants of hooliganism and assault, sentencing them to suspended prison terms with probation conditions. The prosecution argued that the defendants, under the influence of alcohol, forcibly entered a residence to retrieve stolen property, resulting in physical injuries to the occupants. The court upheld the verdict based on the evidence of group violence, property recovery motives, and the specific injuries sustained by the victims.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 231. panta 2. daļa; Krimināllikuma 52. panta 1. daļa; Krimināllikuma 55. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 528. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 240. panta 1. daļa 2. punkts: Hooliganism and assault constitute a crime punishable by imprisonment, which may be suspended if the offender meets probation requirements, while weapons used in the commission of the crime must be confiscated.

Keywords

AI generated
hooliganism suspended sentence probation conditions assault injuries property recovery motive weapon confiscation civil compensation

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 231. panta 2. daļa
Krimināllikuma 52. panta 1. daļa
Krimināllikuma 55. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 528. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 240. panta 1. daļa 2. punkts
Krimināllikuma 70.12. panta
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Krimināllieta Nr.11261008815

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2021.gada 8.oktobrī

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese Anita Eglija

piedaloties prokuroram Modrim Grīnvaldam

aizstāvei Viktorijai Borinai

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzēti

pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ un /pers. B/ izdarīja rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību un bezkaunībā, ignorējot

vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru (huligānisms), kas izdarīts personu grupā, lietojot miesas bojājumu nodarīšanai

izmantojamus priekšmetus un saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam, un konkrēti:

/pers. A/ un /pers. B/ /datums/, laika posmā no plkst. 22.45 līdz 22.51, būdami alkohola ietekmē, personu grupā, līdzi ņemot beisbola nūju un nazi,

huligānisku motīvu vadīti, nolūkā atgūt /pers. B/ mantas, aizgāja uz /adrese/, kur zvanīja pie dzīvokļa Nr. 12 durvīm. Kad pie dzīvokļa durvīm piegāja

/pers. C/, kuru bija pamodinājusi zvanīšana pie durvīm, viņai tika pateikts, ka vajag parunāt ar /pers. D/. Kad, nevēloties ielaist dzīvoklī nepazīstamas

personas, /pers. C/ pateica, ka /vārds/ jau guļ un, lai /pers. A/ un /pers. B/ atnāk nākošajā dienā, atskanēja vairāki sitieni pa dzīvokļa durvīm. Kā

rezultātā pie durvīm piegāja /pers. D/ un tās pavēra. Pēc kā durvis ar spēku tika atgrūstas, kā rezultātā /pers. D/ nokrita koridorā uz grīdas un dzīvoklī

ienāca /pers. A/ un /pers. B/.

Tādējādi /pers. A/ un /pers. B/, pret dzīvoklī dzīvojošo personu - /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ gribu, iekļuva dzīvoklī un, ignorējot

vispārpieņemtās uzvedības normas un cilvēku likumīgās intereses, traucējot naktsmieru un rīkojoties sevišķi bezkaunīgi, /pers. A/ uzbruka /pers. D/,

iesitot ne mazāk kā vienu reizi ar durvju rokturi pa galvu un ne mazāk kā divas reizes ar, līdzi paņemto beisbola nūju, pa galvu, pieprasot atdot /pers. B/

mobilo telefonu un datoru. Tādā veidā /pers. D/ tika nodarīti miesas bojājumi - trīs sistas brūces galvas matainajā daļā, galvas smadzeņu satricinājums,

kas, pēc sava rakstura, pieskaitāmi pie viegliem miesas bojājumiem, kas izraisa īslaicīgus veselības traucējumus no 7 līdz 21 dienai.

Lai palīdzētu /pers. D/, dzīvokļa koridorā iznāca /pers. E/, kā rezultātā, rīkojoties sevišķi bezkaunīgi, /pers. A/ uzbruka arī /pers. E/, iesitot pa labās

rokas elkoni ne mazāk kā vienu reizi, ar līdzi paņemto beisbola nūju, bet /pers. B/, brīdī, kad /pers. E/ centās atgrūst /pers. A/, lai pārtrauktu /pers. E/

pretošanos huligāniskajām darbībām, pielika līdzi paņemto nazi /pers. E/ pie muguras, sakot, lai viņš nekustas, pretējā gadījumā /pers. B/ viņam iedurs.

Tādā veidā /pers. E/ tika nodarīts miesas bojājums – zemādas hematoma labā apakšdelma rajonā, kas pēc sava rakstura pieskaitāms maznozīmīgiem

miesas bojājumiem.

Ar šādu savu rīcību /pers. A/ un /pers. B/ rupji traucēja cilvēku mieru un cilvēku drošību, paužot atklātu un cinisku sabiedrisko interešu

nonievāšanu, nostādot tām pretī savas personiskās intereses un atklāti ignorēja vispārzināmas uzvedības normas.

Ar šādām savām darbībām to kopumā, /pers. A/ un /pers. B/ veica huligāniskas darbības, personu grupā, kas saistītas ar cilvēka miera un drošības

traucēšanu, lietojot miesas bojājumu nodarīšanai izmantojamus priekšmetus - beisbola nūju un nazi, kā arī saistītas ar miesas bojājumu nodarīšanu

cietušajiem /pers. D/ un /pers. E/.

Ar šādām savām darbībām /pers. A/ un /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā.

Motīvu daļa

[1] Kriminālprocesa likuma 464.panta pirmā daļa nosaka, ka krimināllietu par smagu noziegumu, par kuru paredzēts brīvības atņemšanas sods līdz

pieciem gadiem, tiesa var iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi.

Apsūdzētais/pers. B/ uz tiesas sēdēm 2019.gada 27.septembrī un 15.novembrī, 2021.gada 6.maijā, 14.jūlijā un 7.oktobrī neieradās, neinformējot

tiesu par neierašanās apstākļiem (lietas 138.,147., 175., 179., 190.-193.lapa).

2019.gada 27.septembrī tiesas sēdē /pers. B/ nolemts piemērot piespiedu atvešanu uz nākamo tiesas sēdi no viņa norādītās dzīvesvietas (lietas

139.lapa), nosūtītas pavēstes gan uz norādīto dzīvesvietu, gan uz deklarēto dzīvesvietu.

No Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas saņemtā ziņojuma (lietas 144.lapa) secināms, ka

/pers. B/ viņa norādītajā dzīvesvietā /adrese/ nedzīvo, bet noskaidrots, ka viņa dzīvesvieta ir Anglijā.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas nodaļa sniegusi informāciju par /pers. B/ meklēšanu. Meklēšanas lietas ietvaros tiek

veikti meklēšanas pasākumi. Operatīvā informācija norāda, ka /pers. B/ ir izbraucis no Latvijas Republikas, viņa atrašanās vieta nav zināma (lietas 153.,

157., 174.lapa).

No Personu datu pārlūka redzams, ka /pers. B/ deklarētā dzīvesvieta ir Apvienotā Karalistē (lietas 146.lapa). Uz deklarēto dzīvesvietu /pers. B/

vairākkārtīgi tika nosūtīti paziņojumi par tiesas sēdi (lietas 140., 159., 177., 181.lapa).

1959.gada 20.aprīļa Eiropas padomes Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās 2001.gada 8.novembra Otrā papildus protokola

16.pants nosaka, ka jebkuras puses kompetentās tiesu iestādes var tieši pa pastu adresēt procesuālos dokumentus un tiesu nolēmumus personām, kas

atrodas jebkuras citas Puses teritorijā. Šis pants attiecas arī uz Apvienoto Karalisti, kas to ir ratificējusi.

Ņemot vērā, ka /pers. B/ uz tiesas sūtītajām pavēstēm un paziņojumiem neatbild, piespiedu kārtā uz tiesas sēdi /pers. B/ nav iespējams nogādāt,

tad Kurzemes rajona tiesa 2019.gada 15.novembrī pieņēma lēmumu /pers. B/ piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu un izslidināt viņa meklēšanu

(lietas 147.-148.lapa).

Tiesa atzīst, ka apsūdzētais /pers. B/ uz tiesas sēdēm atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nav ieradies, tāpēc krimināllietu iespējams saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 464.pantu iztiesāt bez apsūdzētā /pers. B/ piedalīšanās. Viņa tiesību aizstāvībai pieaicināta aizstāve zvērināta advokāte V.Borina,

jo skatot lietu bez apsūdzētā piedalīšanās aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

[2] Pirmstiesas procesā /pers. B/, kā aizdomās turētais un pēc apsūdzības izsniegšanas, savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc

Krimināllikuma 231.panta otrās daļas atzinis (lietas 86., 102.,129.lapa).

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. A/ pilnībā atzina savu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas.

/pers. A/ atzina cietušo pieteiktās materiālā kaitējuma kompensācijas 50,36 euro un 13,36 euro apmērā, un morālā kaitējuma kompensāciju 500 euro

apmērā, ko apstiprināja ar savu parakstu.

[3] Tiesas izmeklēšanā pārbaudot un izvērtējot pierādījumu ticamību, attiecināmību un pieļaujamību, tiesa konstatē, ka apsūdzēto /pers. A/ un /pers.

B/ vaina viņiem inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas ir pierādīta pilnībā, un viņi par to sodāmi.

Krimināllikuma 1.panta pirmā daļa noteic, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva

pazīmes.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 124.panta otrajai daļai kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva, ko veido četri obligāti

elementi – objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse – esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā paredzēti

apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā.

[4] Krimināllikuma 231.pantā ir paredzēta atbildība par rupju sabiedriskā miera traucēšanu. Sabiedriskā miera traucēšana ir konstatējama tajos

gadījumos, kad nav ievērotas cilvēka tiesības uz naktsmieru, pārkāpta personas vai viņas mājokļa neaizskaramība, ierobežotas personas iespējas brīvi

pārvietoties, persona ir spiesta pārtraukt vai atteikties no likumīgām darbībām (piedalīšanās kultūras vai sporta pasākumos, iepirkšanās, braukšanas ar

sabiedrisko transportu u.tml.), uzņēmums vai organizācija ir spiesti pārtraukt savu darbu. Turklāt nozīme ir sabiedriskā miera traucēšanas pakāpei – par

krimināli sodāmu huligānismu var atzīt tikai tādas darbības, kas ievērojamā mērā pārkāpj sabiedrisko mieru. Huligānisms var būt izdarīts tikai ar tiešu

nodomu – personai jāapzinās sava noziedzīgā darbība un tieši jāvēlas tā izdarīt. Tiešs nodoms konstatējams arī tajos gadījumos, kad, apzināti traucējot

sabiedrisko mieru, personas psihiskā attieksme pret eventuālajām sekām un sabiedriskā miera traucēšanu ir vienaldzīga (Augstākās tiesas 2006.gada

tiesu prakses apkopojuma ,,Tiesu prakse huligānisma lietas” 14.-15.lapa).

Sabiedriskā kārtība ir tiesību normām un sadzīves noteikumiem atbilstoša kārtība sabiedrībā, kas nodrošina iestāžu, uzņēmumu un organizāciju

netraucētu darbību, cilvēku mierīgu dzīvi, darbu un atpūtu, kā arī īpašuma un citu tiesību aizsardzību (Krastiņš U. Juridisko terminu vārdnīca. Rīga.

Nordik, 1998, 230.lapa).

Šis noziegums apdraud sabiedrisko kārtību un cilvēku mieru. Ja vienlaikus tiek nodarīts kaitējums personas veselībai, tad konstatējams noziedzīga

nodarījuma papildus tiešais objekts.

[5] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 127.panta pirmo daļu, pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētā kārtībā iegūtas un noteiktā

formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo

apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 128.panta otrajai daļai to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus

kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem to kopumā un savstarpējā saistībā. Savukārt, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta

trešo daļu, nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem.

Apsūdzēto/pers. A/ un /pers. B/ vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas ir pilnībā pierādīta ar apsūdzēto,

cietušo un liecinieku pirmstiesas procesā un tiesas sēdē sniegtajās liecībās norādītām ziņām, ar aizturēšanas, pārbaudes un apskates protokolos fiksētām

ziņām par faktiem.

[6] 2015.gada 25.janvāra iesniegumos /pers. D/ un /pers. E/ norādījuši, ka viņu dzīvesvietā ieradušies divi jaunieši /pers. A/ un /pers. B/ un

nodarījuši viņiem miesas bojājumus (lietas 5.,7.lapa).

Ar procesa virzītāja 2015.gada 25.janvāra lēmumu, pēc /pers. D/ un /pers. E/ iesniegumu saņemšanas, tika uzsākts kriminālprocess

Nr.11261008815 par to, ka /datums/plkst.22:45 /adrese/, /pers. A/ un /pers. B/ ar beisbola nūju nodarījuši miesas bojājumus /pers. D/ un /pers. E/

(lietas 3. lapa).

2015.gada 20.augustā pieņemts lēmums par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret /pers. A/ un /pers. B/ pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas

(lietas 2.lapa).

[7] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 131.panta pirmajai un otrajai daļai, par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko savā

liecībā pratināšanas vai aptaujas laikā sniedz persona par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem, kā arī

personas pašas uzrakstīts un parakstīts paskaidrojums par konkrētiem faktiem vai apstākļiem.

[7.1] No cietušā /pers. D/ 2015.gada 26.februārī liecībās sniegtajām ziņām izriet (lietas 22.-24.lapa), ka /datums/vakarā atradies savā dzīvesvietā

/adrese/. Vakarā ap plkst.18.00 kopā ar tēvu sācis lietot alkoholu. Mājā bijusi arī māte /pers. C/, bet viņa alkoholu nav lietojusi. Ap plkst.23.00 pie

dzīvokļa durvīm kāds piezvanījis, māte piegājusi pie durvīm. Māte iegājusi virtuvē un teikusi, ka kāds jautājot pēc viņa, bet teikusi, lai viņš neiet pie

durvīm. Dzirdējis, ka pie durvīm sāk bungāties, piegājis un uzreiz atvēris durvis. Ieraudzījis, ka pie durvīm stāv /pers. B/ un nepazīstams vīrietis, kurš

uzreiz iesitis ar kaut kādu priekšmetu viņam pa galvu. Pēc sitiena apsēdies koridorā uz krēsla, jo asiņojusi seja. Kas pēc tam noticis, konkrēti nevar

pateikt.

Tēvs pēc tam stāstījis, ka vīrietis ar beisbola nūju gribējis vēl sist, bet pagrūdis nost. Tad vīrietis ar beisbola nūju gribējis tēvam sist, un trāpījis esot

tēvam pa elkoni. /pers. B/ esot izvilcis nazi un pielicis pie muguras, lai nekustas.

Dzīvoklī ātri ieradušies policijas darbinieki un neatliekamā palīdzība. /pers. B/ un otru vīrieti aizturēja, noguldot uz grīdas.

Abus ar tēvu aizveda uz slimnīcu. Liepājas slimnīcas stacionārā traumatoloģiskā nodaļā atradies vienu dienu, jo gribējis ārstēties mājās. Slimnīcā

veiktas pārbaudes un vaļējām brūcēm uzliktas šuves, konstatēts galvas smadzeņu satricinājums.

/pers. D/ norādījis, ka iepriekšējā dienā /datums/kopā ar /vārds/ aizgājuši pie /vārds/ iedzert alu. Pēc tam ar /vārds/ gājis uz veikalu, bet

/vārds/palicis pie /vārds/dzīvoklī. Juties apreibis, tādēļ pateicis /vārds/, ka atpakaļ pie viņa neies un devies mājās. 24.janvāra rītā atnācis /vārds/ un

pastāstījis, ka /vārds/pie viņa palicis pa nakti, bet no rīta, kad pamodies /vārds/vairs dzīvoklī nav bijis un pazudis gan dators, gan mobilais telefons.

/vārds/ gribējis zināt, kur /vārds/dzīvo un kā viņu var sameklēt. /vārds/iepriekš bija teicis, ka dzīvo /adrese/. Ar /vārds/ aizgājuši uz veikalu/Nosaukums/

iedzēruši alu un gājis uz mājām. Bet tās pašas dienas vakarā /pers. B/ ieradies pie viņa dzīvoklī kopā ar nepazīstamo vīrieti.

/pers. D/ pieļauj, ka viņu sita tādēļ, lai uzzinātu, kur dzīvo /vārds/. Cik reizes vīrietis viņam sita pa galvu ar beisbola nūju, neatceras. Atceras tikai

pirmo sitienu pa galvu.

[7.2] No cietušā /pers. E/ 2015.gada 4.martā sniegtajām liecībām izriet (lietas 28.-29.lapa), ka /datums/vakarā dzīvoklī /adrese/, ar bijušo sievu

/pers. C/ un dēlu /pers. D/ istabā skatījušies televizoru. Ap plkst.23.00 zvanījis pie durvīm. Liudmila piegājusi pie durvīm un jautājusi, kas tur ir.

/vārds/ienākusi istabā un teikusi, ka pie /vārds/kāds atnācis. Pa dzīvokļa durvīm sāka spert un sist, lai ver vaļā. /vārds/ izgājis koridorā. Dzirdējis, ka

dzīvokļa koridorā notiek bļaustīšanās, troksnis, kaut kas krīt. /pers. C/ sākusi kliegt, ka /vārds/sit. Uzreiz izskrējis koridorā un redzējis, ka /vārds/saļimis

uz krēsla un viņam pa galvu tecēja asinis.

Koridorā atradušies divi gados jauni nepazīstami vīrieši. Garāka auguma vīrietim bijis suns, bet mazāka auguma vīrietis turējis rokā atvēzētu

beisbola nūju. Tad vīrietis sitis viņam ar beisbola nūju, bet pielicis priekša roku un vīrietis trāpījis pa labo roku elkoņa rajonā. Mēģinājis vīrieti no sevis

atgrūst, bet otrs vīrietis no aizmugures kaut ko pielicis pie muguras un teicis, lai nekustas, citādi iedurs. Pēc teiktā sapratis, ka viņam pie muguras ir

pielikts ass priekšmets.

Iegājis virtuvē un apsēdies, roka bijusi uztūkusi un asiņoja. Tad dzīvoklī ieradušies policijas darbinieki un neatliekamā palīdzība. /pers. C/ bija

paziņojusi policijai. Abus ar /vārds/aizveda uz slimnīcu. Pēc izmeklējumiem palaists mājās, roka nav bijusi lauzta. /vārds/bijis jāpaliek slimnīcā, bet

nākamajā dienā viņš atbraucis mājās, jo viņam nebija ko samaksāt par ārstēšanos.

[7.3] /pers. C/ tiesas izmeklēšanā norādīja, ka par notikuma apstākļiem visu pastāstījusi pirmstiesas kriminālprocesā.

No /pers. C/ pirmstiesas procesā 2015.gada 3.martā sniegtajām liecībām izriet (lietas 45.-47.lapa), ka savā dzīvesvietā /adrese/, ar bijušo vīru

/pers. E/ un dēlu /pers. D/ apmēram līdz plkst.20.00 sēdējuši virtuvē un lietojuši alkoholu. Pēc tam, ap plkst.22.00 izdzirdējusi, ka kāds zvana pie

durvīm. /vārds/ar /vārds/bijuši istabā. Piegājusi pie durvīm un pa durvju actiņu, redzējusi, ka pie durvīm stāv gados jauns vīrietis. No viņa teiktā sapratusi,

ka grib ar /vārds/parunāt. Atbildējusi, ka /vārds/jau guļ un gājusi atpakaļ uz istabu. Tad atskanējuši sitieni pa durvīm. Teikusi, ka izsauks policiju. Sišana

pa durvīm turpinājusies, tādēļ izsaukusi policiju.

/vārds/no sitieniem pa durvīm pamodies un prasījis, kas tur gar durvīm dauzās. Teikusi /vārds/, lai never vaļā durvis, bet viņš tās atvēris. Ienācis

vīrietis un pagrūdis /vārds/, no kā /vārds/nokritis sēdus uz taburetes. Dzīvoklī ienākuši divi nepazīstami vīrieši, vienam no viņiem bijis līdzi suns. Tas esot

bijis /vārds/, kuram rokās esot bijis nazis. /vārds/sēdējis uz taburetes, kad otrs vīrietis ar durvīm iesita /vārds/vēl vienu reizi, trāpot ar durvju rokturi pa

galvu, no kā /vārds/sāka tecēt asinis. Pēc sitiena ar durvīm, tas pats vīrietis iesita /vārds/divas reizes ar beisbola nūju pa galvu no augšpuses.

Ieskrējusi istabā un teikusi /pers. E/, ka /vārds/sit. /vārds/izskrējis koridorā. Vīrietis ar beisbola nūju iesitis /vārds/pa labo roku, pēc kā

/vārds/iegājis virtuvē. Vīrietis, kurš sita ar beisbola nūju kliedzis, lai atdod viņa brāļa mobilo telefonu un datoru. /vārds/bija stipri piedzēries, tādēļ

iespējams viņš visu labi neatceras.

Līdz šim notikumam /vārds/stāstījis, ka pie viņa atnācis /vārds/un stāstījis, ka esot apzagts pēc tam, kad /vārds/ar /vārds/aizgājuši no viņa dzīvokļa.

Tāpēc sapratusi, ka abi vīrieši atnākuši izrēķināties ar /vārds/. Vīrietis ar beisbola nūju kliedzis, ka viņam vajag telefonu un datoru, lai /vārds/ģērbjas un

parāda, kur dzīvo /vārds/.

No protokoliem par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām /pers. C/ pēc sejas, matiem un acīm atpazinusi /pers. B/, kuram līdzi bijis suns. /pers.

A/ atpazinusi pēc sejas vaibstiem. /pers. B/ nevienam nav sitis, bet /pers. A/ sitis /vārds/un /vārds/ar beisbola nūju (lietas 48.-51.lapa).

[8] Izvērtējot /pers. D/, /pers. E/ un /pers. C/ liecībās sniegtās ziņas tiesa secina, tās ir ticamas, tajās nav pretrunu par notikušo darbību secību, tās

viena otru papildina.

No liecībās norādītajām ziņām izriet, ka, pēc tam, kad /pers. C/ /datums/ap plkst.22.45 dzīvoklī neielaida /pers. B/ un /pers. A/, viņi izdarījuši

vairākus sitienus pa dzīvokļa durvīm. Kad dzīvokļa durvis atvēris /pers. D/, /pers. A/ ar beisbola nūju iesitis /pers. D/, kurš nokritis koridorā uz grīdas.

Tiesa secina, ka /pers. A/ un /pers. B/ dzīvoklī ienākuši neaicināti, negaidot dzīvoklī dzīvojošo personu atļauju.

No /pers. C/ liecībās sniegtām ziņām izriet, ka /pers. A/ vēlreiz ar durvīm iesitis /pers. D/, trāpot ar durvju rokturi pa galvu, pēc kā sāka tecēt asinis.

No apskates protokolā norādītajām ziņām secināms, ka dzīvokļa koridorā netālu no ieejas durvīm istabā, uz grīdas atrodas nazis brūnas krāsas

ādas makstī. Blakus nazim uz grīdas atrodas beisbola nūja, pie zemes un uz durvīm redzamas asins pēdas (lietas 12.-16.lapa).

Par troksni un to, ka kaut kas krīt koridorā liecinājis /pers. E/. Viņš izejot koridorā redzējis, ka dēlam /pers. D/ no brūces galvā tek asinis.

No /pers. E/ un /pers. C/ liecībās sniegtām ziņām izriet, ka tad, kad koridorā izgājis /pers. E/, /pers. A/ viņam iesitis ar beisbola nūju. Bet /pers. B/,

brīdī kad /pers. E/ centies atgrūst /pers. A/, pielicis nazi /pers. E/ pie muguras un teicis lai nekustas, citādi iedurs.

Tiesa secina, ka /pers. A/ un /pers. B/ aktīvās darbības, izpaudās kā rupja /pers. D/, /pers. E/ un /pers. C/ miera un atpūtas traucēšana.

[9] Apsūdzētie liecina ne tikai par notikušā apstākļiem, bet arī sniedz ziņas par iemesliem, skaidrojot savu rīcību, kāpēc šādi rīkojušies.

[9.1] Pirmstiesas kriminālprocesā /datums//pers. B/ pēc aizturēšanas liecinājis (lietas 78.-80., 83.lapa), ka 2015.gadā, konkrēti datumu neatceras,

pie veikala /Nosaukums/ iepazinies ar /vārds/un /vārds/. Uzaicinājis abus vīriešus pie sevis uz mājām un lietojuši alkoholu. Pēc tam pavadījis /vārds/uz

mājām /adrese/.

Otro reizi ar /vārds/ticies /datums/, kad /vārds/piedāvājis nopirkt divus mobilos telefonus. /vārds/pie viņa atnācis kopā ar /vārds/. Kopīgi izdzēruši

divas 2 litru tilpuma alus pudeles. Pēc kāda laika /vārds/pavadījis uz mājām, bet /vārds/palicis pie datora. Veikalā nopircis alu, cigaretes un atgriezies

dzīvoklī. Ar /vārds/dzēruši alu un spēlējuši spēles datorā. Aizmidzis, bet /vārds/palicis spēlēt. Pamodies pirms plkst.11.00, bet /vārds/dzīvoklī nav bijis.

Konstatējis, ka pazudis dators un mobilais telefons I-phone. Policijai par notikušo nav ziņojis, bet aizgājis pie /vārds/uz mājām, pastāstījis viņam par

nozagtajām mantām. /vārds/apgalvoja, ka tas noteikti bija /vārds/. /vārds/piezvanījis /vārds/. Kad /vārds/sācis jautāt par nozagtajām mantām,

/vārds/uzreiz atvienojis sarunu un izslēdzis telefonu.

No /pers. B/ liecībām izriet, ka ap plkst.20.00 saticis /pers. A/. Pastāstījis /vārds/par to, ka pie viņa mājās bijis /vārds/un pēc /vārds/aiziešanas

pazudis dators un mobilais telefons. /vārds/apsolījis palīdzēt atgūt mantas. Pēc kopīgas alkohola – alus lietošanas, palūdzis /vārds/, lai viņš atnāk līdz pie

/adrese/ uzzināt, kur dzīvo /vārds/. Pašaizsardzībai paņēmis līdz mednieka tipa nazi, kurš bija ielikts brūnā ādas makstī, bet /vārds/no dzīvokļa paņēmis

līdz beisbola nūju.

Abi zvanījuši pie /vārds/dzīvokļa durvīm. Tad pie durvīm pienākusi sieviete un jautājusi, kas tur ir. Abi teikuši, lai atver durvis, ka vajag /vārds/.

Kad dzīvokļa durvis atvēra, koridorā bijusi sieviete, /vārds/un vīrietis, kuru iepriekš nebija redzējis.

/vārds/ar beisbola nūju vienu no šiem cilvēkiem iestūmis dziļāk koridorā. Sekojis /vārds/un iegājuši koridorā. Dzīvoklī sācies haoss. /vārds/uz visiem

bļāvis, teicis, ka tūlīt /vārds/nositīs. Iestūmis vīrieti virtuvē. Kad pagriezies uz koridora pusi redzējis, ka /vārds/sēž uz krēsla un viņam visa seja ar asinīm.

Sitiena momentu nav redzējis. Kad gribējis iejaukties, /vārds/sācis kliegt uz viņu, lai aizver muti. Kad vīrietis gribējis iejaukties, /vārds/viņam divas, trīs

reizes bakstījis ar beisbola nūju un grūdis viņu virtuvē.

Tad ieradušies policijas darbinieki. Ieraugot policijas darbiniekus uzreiz iebāzis medību nazi virsjakas kabatā. Nazi izņēmis, jo bija nobijies no

izveidojušās situācijas. Dzirdējis, ka policists /vārds/liek nolikt beisbola nūju. Suni ko bija paņēmis līdz, policisti ieveduši vannas istabā. Ne /vārds/, ne

otram vīrietim nav sitis, /vārds/rīcību izskaidrot nevar.

No 2015.gada 4.augusta lēmuma par personas atzīšanu par aizdomās turēto secināms, ka /pers. B/ atzinis pret viņu izteiktās aizdomas, ka izdarījis

noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas (lietas 85.lapa).

Kā aizdomās turētais /pers. B/ piekritis sniegt liecības un apstiprinājis savas iepriekš sniegtās liecības kā aizturētais. Savu vainu nozieguma

izdarīšanā atzinis, izdarīto nožēlojis (lietas 86.lapa).

[9.2] No /pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā liecībās sniegtajām ziņām 2015.gada 26.janvārī un 27.aprīlī (lietas 78.-80.lapa) izriet, ka

/datums/vakarā /adrese/, bija iedzēris alu un saticis /pers. B/. /vārds/pastāstījis, ka pie viņa bijuši divi paziņas, /vārds/un /vārds/, kuri viņam nozaguši

telefonu un datoru. /vārds/prasījis, lai palīdz dabūt atpakaļ nozagtās mantas. Piekritis palīdzēt.

Pie /vārds/dzīvoklī iedzēruši alu un tobrīd šķitis vienkārši - aiziet pie /vārds/un savākt /vārds/ mantas. /vārds/uzskatījis, ka policiju nav jāiesaista.

Ieraudzījis, ka /vārds/koridorā pie durvīm stāv beisbola nūja un ierosinājis to paņemt līdz. /vārds/paņēmis līdzi savu suni un gājuši pie

/vārds//Nosaukums/ ielā. /vārds/piezvanījis pie dzīvokļa durvīm. Pēc brīža aiz durvīm sieviete jautājusi, kas tur ir. /vārds/pateicis, lai atver durvis, ka

/vārds/un /vārds/ viņam nozaguši mantas. Sieviete atvērusi dzīvokļa durvis un viņai aiz muguras stāvējis jaunietis. Paprasījis /vārds/vai tas ir /vārds/, un kad

/vārds/atbildējis apstiprinoši, uzreiz ar beisbola nūju vienu reizi iesitis /vārds/pa kreiso pusi galvas rajonā.

Sieviete pagājusi malā un koridorā iznācis vīrietis, vairākas reizes ar beisbola nūju stūmis viņu prom. Ar beisbola nūjas galu trāpījis vīrietim pa labo

roku. Ar beisbola nūjas palīdzību iestūmis vīrieti virtuvē.

Kad /vārds/apsēdies uz krēsla koridorā redzējis, ka /vārds/pa seju tek asinis. Teicis /vārds/, lai atdod mantas, kuras nozaga. /vārds/atbildējis, ka

tur bija arī /vārds/. /vārds/paņēmis telefonu un sācis meklēt /vārds/telefona numuru, bet nav paspējis piezvanīt, jo ieradusies policija. No policistu sarunas

tikai sapratis, ka /vārds/līdzi ir nazis. Savu vainu atzinis un nožēlojis izdarīto. Atzīst, ka ar beisbola nūju sitis /vārds/un otram vīrietim. Šādi rīkojies, jo

gribējis palīdzēt /vārds/atgūt nozagtās mantas.

/pers. A/ tiesas sēdē apstiprināja pirmstiesas procesā sniegtās liecības, un atzina, ka visas darbības un notikuma gaita ir norādīta apsūdzībā.

Uzskata, ka rīkojies nepareizi, bija lietojis alkoholu, un tagad izdarīto nožēlo.

Ar liecībās norādītajām ziņām ir pierādīts, ka apsūdzētie rīkojās saskaņoti – abi sarunāja, ka brauks pie /pers. D/ uz dzīvokli, /pers. A/ paņēma

beisbola nūju, /pers. B/ paņēma nazi un suni, abi iegāja dzīvoklī bez atļaujas, uzvedās skaļi, traucēja dzīvoklī esošo personu mieru, nodarīja miesas

bojājumus. Tāpēc, ņemot vērā liecībās norādīto, tiesa konstatē, ka /pers. A/ un /pers. B/ huligāniskas darbības izdarīja personu grupā, bez pamatota

iemesla.

[10] No liecinieka /pers. F/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtajās liecībās (lietas 53.lapa) norādītām ziņām izriet, ka /datums/plkst.22.51 saņemts

izsaukums uz /adrese/, kur dzīvoklī Nr.12 notiek kautiņš. Ierodoties norādītajā adresē, ieejot kāpņu telpā, dzīvokļa Nr.12 durvis bijušas atvērtas un

dzirdami palīgā saucieni. Dzīvokļa koridorā atradušās vairākas personas, vienam vīrietim rokās bijusi beisbola nūja, bet otram vīrietim rokā bijis nazis.

Ieraugot policijas darbiniekus vīrietis beisbola nūju aizlicis sev aiz muguras, bet otrs vīrietis nazi ātri ielicis sev kabatā. Nazis bijis ielikts brūnas krāsas

ietvarā. Abiem vīriešiem ticis dots norādījums, nekavējoties nolikt minētos priekšmetus, bet tā kā viņi uz to nereaģēja, pret viņiem tika pielietots fizisks

spēks, lai noguldītu uz zemi un atņemtu minētos priekšmetus. Dzīvokļa koridorā uz krēsla atradies jaunietis, ar asiņainu seju un galvas daļā bijušas

redzamas vaļējas brūces. Vīrietim, kurš atradies virtuvē bijusi traumēta roka. Izsaukuši Neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas abus cietušos vīriešus

aizveda uz slimnīcu. Notikuma vietā ieradušies arī Valsts policijas darbinieki, pēc kā abus aizturētos vīriešus nogādājuši Liepājas iecirknī. Aizturētās

personas bija /pers. A/, kuram bija beisbola nūja un /pers. B/ pie kura atradās nazis.

Pēc aizturēšanas /pers. A/ 2015.gada 25.janvārī uzrakstījis iesniegumu, kurā atzīst savu vainu izdarītajā un izdarīto ļoti nožēlo. Dzīvoklī /adrese/

iegājis kopā ar /pers. B/. /vārds/domājis, ka /vārds/draugs /vārds/nozadzis viņam datoru un mobilo telefonu un /vārds/varētu būt pie /vārds/. Iesitis

/vārds/ar nūju pa galvu, iespējams arī otram vīrietim dzīvoklī (lietas 57.lapa).

[11] Tiesa pārbaudītās cietušo /pers. E/ un /pers. D/ un liecinieku /pers. C/, /pers. F/ liecības par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļiem

vērtē kā pietiekami konsekventas un detalizētas, tās viena otru papildina, un neatrod tādas pretrunas vai apstākļus, kas būtu par pamatu apšaubīt šo

liecību patiesumu, tās pilnībā apstiprina izvirzīto apsūdzību.

Vērtējot visus pierādījumus, apstākļus un nianses kopumā, tiesa ir ieguvusi apstiprinājumu par liecību patiesumu, gan to atbilstību notikušā

apstākļiem.

Noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse raksturo personas psihisko attieksmi pret viņas izdarītā nodarījuma objektīvajiem apstākļiem, proti,

darbību, bezdarbību, kaitīgajām sekām. Sabiedriskā miera traucēšanas subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms un vienaldzība.

Tiesai nav šaubu, ka /pers. A/ un /pers. B/ apzinājās savu darbību kaitīgumu, lai arī viņi bija alkohola reibumā, kā tas pierādīts ar viņu liecībās

norādītajām ziņām. Tiesa uzskata, ka pat neliela alkohola koncentrācija cilvēka organismā rada ietekmi, jo indivīds zaudē spēju kontrolēt savu rīcību, tiek

radīts uzbudinājuma stāvoklis. Konkrētajā gadījumā ievērojama loma bija tieši alkohola ietekmei organismā, kas sekmēja noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu.

[12] Kā papildus objekts var būt personas veselība vai dzīvība, ja uzbrukuma rezultātā cietušajam tiek nodarīti miesas bojājumi.

Ar tiesu medicīniskās ekspertīzes 2015.gada 16.februāra eksperta atzinumu Nr.65 secināts, ka /pers. D/ konstatēti miesas bojājumi: trīs sistas

brūces galvas matainā daļā, galvas smadzeņu satricinājums, kas varēja rasties /datums/cietu –trulu priekšmetu iedarbības rezultātā vai atsitoties pret

tādiem un pēc sava rakstura pieskaitāmi pie viegliem miesas bojājumiem, kas izraisa īslaicīgus veselības traucējumus no 7 līdz 21 dienai (lietas 27.lapa).

Ar tiesu medicīniskās ekspertīzes 2015.gada 18.februāra eksperta atzinumu Nr.66 secināts, ka /pers. E/ konstatēti miesas bojājumi: zemādas

hematoma labā apakšdelma rajonā, kas varēja rasties /datums/cietu –trulu priekšmetu iedarbības rezultātā vai atsitoties pret tādiem un pēc sava rakstura

pieskaitāmi pie maznozīmīgiem miesas bojājumiem (lietas 42.lapa).

Tiesa atzīst par pierādītu, ka /pers. A/ iesitot /pers. D/ pa galvu nodarīja miesas bojājumus – trīs sistas brūces galvas matainajā daļā, galvas

smadzeņu satricinājums, kas pēc sava rakstura pieskaitāmi pie viegliem miesas bojājumiem, kas izraisa īslaicīgus veselības traucējumus no 7 līdz 21

dienai. /pers. A/ iesitot /pers. E/ pa labās rokas elkoni nodarīja miesas bojājumus – zemādas hematomu labā priekšdelma rajonā, kas pēc sava rakstura

pieskaitām pie maznozīmīga miesas bojājuma.

[13] Noziedzīgā nodarījuma subjekts ir fiziska persona, kas izdarījusi kriminālsodāmu darbību vai bezdarbību. Tai jābūt sasniegušai Krimināllikumā

noteikto vecumu un pieskaitāmai, pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas noziedzīga nodarījuma subjektam jābūt sasniegušam 14 gadu vecumu,

fiziskai un pieskaitāmai personai, kādi arī ir apsūdzētie /pers. A/ un /pers. B/.

[14] Pārbaudītie pierādījumi - cietušo un liecinieka liecības, iesniegumā, apskates protokolā, protokolos par uzrādīšanu atpazīšanai, ekspertu

atzinumos ir ticamas, attiecināmas un pieļaujamas. Ar šīm augstāk minētajām ziņām un faktiem, tiesa uzskata par pierādītu to, ka /pers. A/ un /pers. B/

veica viņiem inkriminētās darbības par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 231.panta otrajā daļā un nav pamata apšaubīt to, ka apsūdzētie izdarījuši

augstākminēto noziedzīgo nodarījumu.

Tādējādi, tiesa uzskata, ka apsūdzēto /pers. A/ un /pers. B/ vaina noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēta Krimināllikuma 231.panta otrajā

daļā, ir pierādīta.

[15] Izvērtējot apsūdzētiem /pers. A/ un /pers. B/ nosakāmā soda veidu un mēru par izdarīto noziedzīgo nodarījumu saskaņā ar Krimināllikuma 35.

un 46.panta nosacījumiem, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzēto atbildību ietekmējošo apstākļu

esamību, kā arī apsūdzēto personību raksturojošās ziņas.

Nosakot sodu /pers. A/ un /pers. B/, tā veidam un apmēram jābūt tādam, lai tiktu sasniegts soda mērķis.

Krimināllikuma 35.panta otrā daļa nosaka, ka soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto

noziegumu, resocializēt personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

[16] Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā noteikts, ka nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu,

kā arī vainīgā personību.

[16.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu apsūdzēto /pers. A/ un /pers. B/ izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma

231.panta otrās daļas klasificējams kā smags noziegums, jo sankcija paredz sodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīgu brīvības

atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Ar noziedzīgo nodarījumu diviem cietušiem nodarīti miesas bojājumi, miesas bojājumu nodarīšanai tieši izmantota beisbola nūja, pielietots nazis.

Liecinieka/pers. F/ liecībās norādīts, ka pēc izdarītā nozieguma /pers. A/ lietoja necenzētus vārdus un izrādīja neapmierinātību par aizturēšanu.

[16.2] Pārbaudot /pers. A/ personu raksturojošos datus, konstatēts, ka viņš vairākas reizes administratīvi sodīts (lietas 106.-107.lapa), uz

nozieguma izdarīšanas brīdi nav sodīts, 2015.gada 15.aprīlī ar Liepājas tiesas spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas un 175.panta otrās

daļas /pers. A/ piespriests piespiedu darbs 70 stundas, sods izciests. Divas reizes sodīts citas valsts tiesā (lietas 108.-113., 171.-172.lapa).

Tiesas sēdē /pers. A/ norādīja, ka, šobrīd nestrādā, jo pārslimojis divus infarktus. Tāpēc ienākumi nav un iztiek no iekrājumiem. Apgādībā ir viens

nepilngadīgs dēls.

2015.gada 27.augustā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde sniegusi raksturojumu par /pers. A/. /pers. A/ ir vidējā profesionālā izglītība,

neprecējies, apgādībā nepilngadīgs bērns, dzīvo Liepājā kopā ar māti. Sadzīves apstākļi labi, attiecības ar kaimiņiem neitrālas, sūdzību nav. Māte dēlu

raksturo kā strādīgu. Patīk lasīt grāmatas, interesē tehnika, spēlē ģitāru, smēķē, alkoholu lieto reti. Uz raksturojuma sniegšanas brīdi /pers. A/ strādāja

Vācijā (lietas 115.lapa).

[16.3] Pārbaudot /pers. B/ personu raksturojošos datus, konstatēts, ka viņš administratīvi sodīts (lietas 119.lapa), uz nozieguma izdarīšanas brīdi

divas reizes sodīts, sodāmība dzēsta, kopš 2015.gada noziedzīgus nodarījumus nav izdarījis (lietas 120.-124., 167.-169.lapa).

/pers. B/ ir Latvijas Republikas pilsonis, deklarētā dzīvesvieta no 2016.gada 25.augusta ir Lielbritānijā. Citas ziņas par apsūdzēto tiesas rīcībā nav,

kā arī nav izdevies ar apsūdzēto sazināties.

2015.gada 27.augustā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde sniegusi raksturojumu par /pers. B/. /pers. B/ ir neprecējies, nepilngadīgas

personas apgādībā nav. Reģistrēti pieci administratīvie pārkāpumi, agrāk sodīts. Kaimiņi /pers. B/ raksturo neitrāli. Cita kompromitējoša informācija par

/pers. B/ Valsts policijā nav (lietas 126.lapa).

Izvērtējot visu iepriekš minēto attiecībā uz apsūdzētiem, lai sasniegtu soda mērķi, kas ir ne tikai vainīgo sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu,

bet arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, tiesa atzīst, ka konkrētajā

kriminālprocesā apsūdzētiem /pers. A/ un /pers. B/m pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas nosakāms brīvības atņemšanas sods.

[17] Nosakot soda mēru, tiesai jāņem vērā atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi – tā noteikts Krimināllikuma 46.panta trešajā daļā.

Par /pers. A/ un /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst to, ka /pers. B/ pirmstiesas

kriminālprocesā un /pers. A/ arī tiesas izmeklēšanā, savu vainu izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā vaļsirdīgi atzinuši un nožēlojuši izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12. punktu tiesa par atbildību pastiprinošu apstākli /pers. A/ un /pers. B/ atzīst to, ka noziedzīgais

nodarījums izdarīts atrodoties alkohola ietekmē.

Tiesa uzskata, ka brīvības atņemšanas sods /pers. A/ un /pers. B/ nosakāms tuvu minimālam apmēram seši mēneši apmērā. Sods nav nosakāms

minimālā apmērā, jo atbildību pastiprinoša apstākļa esamība ir pamats bargāka soda piemērošanai salīdzinājumā ar sodu, kāds būtu piespriežams, ja šādi

apstākļi netiktu konstatēti.

[18] Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei krimināllietās lietas izskatīšanas termiņš tiek rēķināts nevis no brīža, kad lieta nonāk tiesā, bet jau

no izmeklēšanas stadijas pirmstiesas kriminālprocesā. Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā paustajām atziņām, laika skaitīšana

kriminālprocesā iesākas ar brīdi, kad ,,kompetentas iestādes ir paziņojušas kādai personai par to, ka tā tiek turēta aizdomās par kriminālnozieguma

izdarīšanu" (Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā Devveer Belgium 1980 un Tiesu prakse par tiesībām uz kriminālprocesa pabeigšanu

saprātīgā termiņā un soda noteikšanā, ja nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Rīga: - Latvijas Republikas

Augstākā tiesa Senāta Krimināllietu departaments, 2013 94.lpp.).

Laika posms, kas jāņem vērā, sākas ar brīdi, kad persona tiek apsūdzēta noziegumā, taču tam nebūt nav jābūt brīdim, kad pirmoreiz tiek izvirzīta

oficiāla apsūdzība pret personu, kuru tur aizdomās par nozieguma izdarīšanu. "Apsūdzība" Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības

konvencijas 6. panta 1. punkta izpratnē var tikt definēta kā "oficiāls paziņojums, kuru indivīdam sniedz kompetenta institūcija kā apgalvojumu, ka viņš ir

izdarījis noziegumu" (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2007.gada 18.janvāra spriedums lietā Estrikhs pret Latviju iesniegums Nr.73819/01).

Noziedzīgais nodarījums izdarīts 2015.gada 24.janvārī. /pers. A/ un /pers. B/ tika aizturēti notikuma brīdī.

2015.gada 27.janvārī /pers. A/ atzīts par aizdomās turēto (lietas 60.lapa). Pie kriminālatbildības saukts 2015.gada 31.augustā (lietas 70.-71.lapa).

/pers. B/ pēc atbrīvošanas no aizturēšanas norādījis adresi, kurā apņemas saņemt procesa virzītāja sūtījumus (lietas 84.lapa).

2015.gada 4.augustā /pers. B/ atzīts par aizdomās turēto un viņam piemērots drošības līdzeklis uzturēšanās noteiktā vietā /adrese/, par ko

parakstījies (lietas 87.-88.lapa).

Lai saņemtu lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības, prokurors aicinājis /pers. B/ ar pavēti gan no viņa norādītās adreses, gan no deklarētās

dzīvesvietas. /pers. B/ nav reaģējis. Ar 2015.gada 8.oktobra lēmumu piemērota piespiedu atvešana, kuru nav bijis iespējams realizēt. Ar 2019.gada

10.janvāra lēmumu izsludināta /pers. B/ meklēšana, un /pers. B/ tika aizturēts lidotā “Rīga” (90.-99.lapa).

2019.gada 12.februārī /pers. B/ saņēmis lēmumu par saukšanu pie kriminālatbildības, norādījis, ka apsūdzība saprotama un savu vainu atzīst pilnībā

(lietas 100.-101.lapa).

Kriminālprocess iztiesāšanai Kurzemes rajona tiesā saņemts 2019.gada 18.jūnijā.

Iztiesāšana pirmās instances tiesā notikusi trīs gadus sešās tiesas sēdēs ar pārtraukumiem, ņemot vērā, ka apsūdzētais /pers. B/ nav ieradies ne uz

vienu tiesas sēdi.

Tiesa secina, ka līdzapsūdzētā /pers. B/ izvairīšanās no likumā noteiktiem pienākumiem un neierašanās pēc procesa virzītāja aicinājuma, kā arī

neierašanās tiesā ir kavējis lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 14.pantā noteikto.

Tiesa konstatē, ka no kriminālprocesa ierosināšanas brīža līdz sprieduma taisīšanas brīdim pagājuši vairāk kā seši gadi no dienas, kad /pers. A/

atzīts par aizdomās turēto, tāpēc atzīstams, ka nav ievērotas apsūdzētā /pers. A/ tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā un tas ņemams

vērā pie soda noteikšanas.

Ņemot vērā to, ka nav tikušas ievērotas apsūdzētā /pers. A/ tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tiesas ieskatā, nosakot

apsūdzētam /pers. A/ sodu, iespējams piemērot Krimināllikuma 491.panta pirmās daļas 1.punktu un noteikt par diviem mēnešiem mazāku soda laiku ne

kā /pers. B/.

[19] Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo daļu viens no nosacītas notiesāšanas priekšnoteikumiem ir tiesas pārliecība, ka apsūdzētais, sodu

neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus (skat. Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2018.gada 8.augusta lēmums lietā SKK-434/2018).

Tiesa ir guvusi pārliecību, ka /pers. A/ un /pers. B/ neizciešot brīvības atņemšanas sodu turpmāk neizdarīs jaunus noziedzīgus nodarījumus, nav

nepieciešama apsūdzēto izolācija no sabiedrības, jo viņi nav bīstami sabiedrībai, jaunus noziegumus nav izdarījuši, izpratuši savas nelikumīgās rīcības

sekas.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.panta otro daļu /pers. A/ un /pers. B/ pārraudzība pārbaudes laikā uzdodama Valsts probācijas

dienestam.

Noteiktajā pārbaudes laikā /pers. A/ un /pers. B/ varēs pierādīt, ka ir labojušies, varēs apzinīgi izpildīt Valsts probācijas dienesta noteiktos

pienākumus.

[20] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /pers. A/ brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks no

2015.gada 25.janvāra plkst.00.05 līdz 2015.gada 26.janvārim plkst.14.10 (lietas 54.-55., 58.lapa), kas atbilst divām brīvības atņemšanas dienām.

Ar 2015.gada 26.janvāra procesa virzītāja lēmumu /pers. A/ piemērots drošības līdzeklis –uzturēšanās noteiktā vietā (lietas 65.-66.lapa), kas

2016.gada 22.jūnijā ar prokurora lēmumu atcelts (lietas 67.lapa).

Tiesa nesaskata pamatu piemērot /pers. A/ drošības līdzekli taisot spriedumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /pers. B/ brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks no 2015.gada

25.janvāra plkst.00.05 līdz 2015.gada 26.janvārim plkst.14.20 (lietas 75.-76., 81.lapa), kas atbilst divām brīvības atņemšanas dienām.

Ar 2015.gada 4.augusta procesa virzītāja lēmumu /pers. B/ piemērots drošības līdzeklis –uzturēšanās noteiktā vietā (lietas 87.-88.lapa), kas

2016.gada 22.jūnijā ar prokurora lēmumu atcelts (lietas 67.lapa).

2019.gada 10.janvārī ar Liepājas prokuratūras prokurora M.Grīnvalda lēmumu /pers. B/ izsludināts meklēšanā (lietas 95.lapa).

2019.gada 14.februārī Valsts policijas sniegusi informāciju, ka /pers. B/ meklēšana tiek pārtraukta, jo 2019.gada 10.februārī aizturēts lidostā “Rīga

(lietas 98.lapa).

Ar Kurzemes rajona tiesas 2019.gada 15.novembra lēmumu /pers. B/ piemērotais drošības līdzeklis apcietinājums (lietas 148.lapa) atceļams pēc

sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

[14] Cietušais/pers. E/ pirmstiesas procesā pieteicis materiālā kaitējuma kompensāciju 13,36 euro apmērā (lietas 32.-34.lapa), par medicīnas

pakalpojumiem Liepājas reģionālā slimnīcā.

/pers. C/ tiesas izmeklēšanā norādīja, ka /pers. E/ ir miris. Mantojuma tiesības nav kārtotas.

No Personu datu pārlūka redzams, ka /pers. E/ 2019.gada 25.martā miris (lietas 43.-44.lapa).

Tiesa atzīst, ka šajā gadījumā /pers. E/ pieteiktā kaitējuma kompensācija 13,36 euro apmērā kriminālprocesā nav nosakāma.

[15] Cietušais/pers. D/ pirmstiesas procesā pieteicis morālā kaitējuma kompensāciju 2000 euro apmērā (lietas 24.lapa), jo tā viņam ieteikusi

izmeklētāja.

Tiesas sēdē /pers. D/ samazināja un uzturēja morālā kaitējuma kompensāciju 500 euro apmērā. Kompensāciju pieteicis, jo bija miesas bojājumi,

ārstēšanos turpinājis vismaz pusgadu.

Materiālā kaitējuma kompensāciju /pers. D/ uzturēja 50,36 euro apmērā (lietas 24.-25.lapa) par Liepājas reģionālā slimnīcā veiktiem

izmeklējumiem un pakalpojumiem.

Apsūdzētais/pers. A/ pieteiktās kaitējuma kompensācijas 500 euro apmērā un 50,36 euro apmērā atzina.

Cietušais/pers. D/ morālo kaitējumu 500 euro apmērā tiesa izlemj vadoties no Kriminālprocesa likuma 350., 351., 352., 353.panta un Civillikuma

1635.panta.

Kriminālprocesa likuma 1.pantā paredzētā mērķa sasniegšanai likums ir noteicis pamatprincipus, tajā skaistā tiesības uz kompensāciju par radīto

kaitējumu, un tas ir viens no krimināltiesisko attiecību noregulējuma elementiem. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.pantu cietušajam pienākas

atlīdzība par noziedzīga nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanu. Ievērojot Kriminālprocesa likuma 352.panta pirmajā daļā noteikto, tiesa

kompensācijas apmēru nosaka izvērtējot cietušā pieteikumu, bet saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmo daļu, cietušajam pieteikumā

jāpamato pieprasītā mantiskā zaudējuma apmērs, bet kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām tikai jānorāda.

Morālā kaitējuma, kā viena no krimināltiesisko attiecību noregulējuma elementiem apmēra noteikšanas pienākums uzlikts tiesai, par atskaites

punktu ņemot gan tiesu praksi, gan piemērojot Eiropas Savienības un nacionālās likumdošanas kritērijus pēc analoģijas.

Saskaņā ar Civillikuma 1635.panta trešā daļā noteikto, gadījumos, kad pret personu vērstais nodarījums izpaudies kā noziedzīgs nodarījums pret

dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam ir nodarīts morālais

kaitējums. Līdz ar to, kā tas norādīts Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmajā daļā, pieteikumā par radītā kaitējuma kompensāciju kompensācijas

apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām sāpēm tikai jānorāda, bet tiesas kompetencē ir noteikt tā apmēru, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu

un sekas.

Morālā kaitējuma nodarīšana un pienākums atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu ir sekas personas prettiesiskām, tīšām darbībām vai darbībām aiz

neuzmanības, kā rezultātā ir apdraudēta cietušā drošība, veselība un citas vērtības. Morālais kaitējums nav izsakāms mantiskajās vērtībās un to nevar

atlīdzināt kā zaudējumu. Morālais kaitējums ir personai piemītošu nemantisku labumu vai ar likumu aizsargātu interešu prettiesisks aizskārums, kas

personai radījis ciešanas, pārdzīvojumus, sāpes.

Ņemot vērā, ka noziedzīgā nodarījumā vainojami apsūdzētie /pers. A/ un /pers. B/, cietušam /pers. D/ tika nodarīti viegli miesas bojājumi, kas

izraisa īslaicīgus veselības traucējumus uz laiku no 7 dienām līdz 21 dienai, tiesa atzīst, ka cietušajam ir tiesības prasīt no apsūdzētiem morālā kaitējuma

kompensāciju.

Nosakot kompensācijas apmēru tiesa ņem vērā kaitējuma nodarītāja vainas pakāpi, noziedzīgā nodarījuma smagumu un izdarīšanas raksturu,

cietušajam nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošos sakropļojumus un darbspēju zudumu, morālā aizskāruma publiskumu un dziļumu, psihiskas traumas.

Izvērtējot cietušā /pers. D/ kaitējuma kompensācijas pieteikumu par morālo kaitējumu 500 euro apmērā, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma

1635.panta pirmo daļu cietušajam ir tiesības prasīt apmierinājumu par morālo kaitējumu no aizskārējiem /pers. A/ un /pers. B/, jo viņi ar neatļautām,

noziedzīgām darbībām ir aizskāruši cietušā tiesības un par šīm darbībām viņi ir vainojami. /pers. A/ un /pers. B/ darbības izpaudušās kā noziedzīgs

nodarījums pret cietušā veselību, un šo noziedzīgo darbību rezultātā, cietušajam nodarīti viegli miesas bojājumi, kas izraisa īslaicīgus veselības traucējumus

uz laiku no 7 dienām līdz 21 dienai.

Analizējot cietušā /pers. D/ fizisko un morālo ciešanu pakāpi, kā arī ņem vērā morālo un fizisko ciešanu raksturu. Ar fiziskām ciešanām jāsaprot

ķermeņa sāpes, bet ar morālajām ciešanām - bailes, pazemojums, stress un citas negatīvas emocijas.

Tiesa uzskata, ka cietušā /pers. D/ fiziskās sāpes ir pierādītas ar 2015.gada 16.februāra tiesu medicīniskās ekspertīzes eksperta atzinumu Nr.65

kurā secināts, ka /pers. D/ konstatēti miesas bojājumi: sistas brūces galvas matainā daļā (skaitā 3), galvas smadzeņu satricinājums, un pēc sava rakstura

pieskaitāmi pie viegliem miesas bojājumiem (lietas 27.lapa).

Cietušais fiziskas ciešanas jeb ķermeņa sāpes izjuta gan saņemot sitienu pa galvu, kā arī atveseļošanās laikā.

Tiesa secina, ka /pers. D/ kaitējuma kompensācijas pieteikums ir pamatots, pierādīts un apmierināms pilnā apjomā.

Civillikuma 1779.pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis. Tādējādi

materiālā kaitējuma kompensācija 50,36 euro apmērā un morālā kaitējuma kompensācija 500 euro apmērā piedzenama solidāri no apsūdzētiem /pers.

A/ un /pers. B/.

[16] Tiesas sēdē pēc norīkojuma /pers. B/ aizstāvību realizēja advokāte V.Borina, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84., 367. pantu,

pienākas atlīdzība par veikto darbu 140 euro (lietas 180., 186.lapa).

Aizstāvja piedalīšanās ir obligāta iztiesājot lietu bez apsūdzētā piedalīšanās. /pers. B/ atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nav ieradies uz tiesas sēdēm,

nav sazinājies ar tiesu. Tāpēc saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu un 368.panta pirmo daļu advokātam izmaksātās

summas no valsts līdzekļiem piedzenamas no notiesātā /pers. B/ par labu valstij, jo tiesa neatrod iemeslus, kuru dēļ /pers. B/ būtu atbrīvojams no

procesuālo izdevumu samaksas.

Minētās summas labprātīgai samaksai dodams 30 dienu termiņš, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

[17] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 2.punktu beisbola nūja un nazis ar maksti (lietas 135.lapa) saskaņā ar

Krimināllikuma 70.12pantu atzīstami par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmetiem un tie konfiscējami nododot Valsts ieņēmumu dienestam.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu lietiskie pierādījumi (lietas 135.lapa) 2 (divus) bioloģisko paraugu konteineri

ar asins nomazgājumiem, kas glabājas Valsts policijas lietisko pierādījumu glabātuvē Bāriņu ielā 3, Liepājā - iznīcināmi.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511.-514., 520., 524., 528.-530.pantu tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, un sodīt ar

brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /pers. A/ soda izciešanas termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2015.gada 25.janvāra plkst.00.05 līdz

2015.gada 26.janvārim plkst.14.10, kas ir 2 (divas) brīvības atņemšanas dienas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu, piespriesto brīvības atņemšanas sodu /pers. A/ neizpildīt un noteikt nosacīti, ja 6 (sešu) mēnešu pārbaudes

laikā viņš neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos

pienākumus.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.pantu /pers. A/ pārraudzību pārbaudes laikā uzdot Valsts probācijas dienestam.

Uzdot par pienākumu /pers. A/ 10 (desmit) darba dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās reģistrēties Valsts probācijas dienesta teritoriālā

struktūrvienībā.

/pers. B/ atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.pantu /pers. B/ soda izciešanas termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2015.gada 25.janvāra plkst.00.05 līdz

2015.gada 26.janvārim plkst.14.20, kas ir 2 (divas) brīvības atņemšanas dienas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu, piespriesto brīvības atņemšanas sodu /pers. B/ neizpildīt un noteikt nosacīti, ja 6 (sešu) mēnešu pārbaudes

laikā viņš neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos

pienākumus.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.pantu /pers. B/ pārraudzību pārbaudes laikā uzdot Valsts probācijas dienestam.

Uzdot par pienākumu /pers. B/ 10 (desmit) darba dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās reģistrēties Valsts probācijas dienesta teritoriālā

struktūrvienībā.

/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli apcietinājumu atcelt.

Piedzīt solidāri no /pers. A/ un /pers. B/ par labu /pers. D/ materiālā kaitējuma kompensāciju 50,36 euro (piecdesmit eiro un trīsdesmit seši centi)

apmērā un morālā kaitējuma kompensāciju 500 euro (pieci simti eiro) apmērā.

Kaitējuma kompensāciju labprātīgai izpildei nosakāms termiņš – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, un pienākums iesniegt tiesai

dokumentus par kaitējuma kompensāciju atlīdzināšanu.

Kaitējuma kompensācijas iemaksājamas /pers. D/ bankas kontā AS “SEB banka” Nr./konta numurs/.

/pers. E/ pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju 13,36 euro (trīspadsmit eiro un trīsdesmit seši centi) apmērā atstāt bez izskatīšanas.

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij procesuālos izdevumus par advokāta darba samaksu 140 euro (viens simts četrdesmit eiro) apmērā, nosakot

30 (trīsdesmit) dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Beisbola nūju un nazi ar maksti saskaņā ar Krimināllikuma 70.12pantu atzīt par noziedzīga nodarījuma izdarīšanas priekšmetiem un konfiscēt un

saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 2.punktu nodot Valsts ieņēmumu dienestam.

Lietiskos pierādījumus 2 (divus) bioloģisko paraugu konteinerus ar asins nomazgājumiem, kas glabājas Valsts policijas lietisko pierādījumu

glabātuvē Bāriņu ielā 3, Liepājā - iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt un protestēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona

tiesā.

Pilns spriedums pieejams no 2021.gada 29.oktobra.

Tiesnese A.Eglija