Court declares insolvency for company after repeated protection proceedings failed without execution.

Lietas arhīva Nr. C-13878-23/3

ECLI:LV:RPT:2023:0823.C771387823.1.S

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2023. gada 23. augustā

Rīgas pilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Zute

Rīgā, Abrenes ielā 8, izskatīja rakstveida procesā civillietu rakstveida procesā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Pārvaldnieks24”

tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Aprakstošā daļa

[1] 2023. gada 28. martā Rīgas pilsētas tiesā saņemts sabiedrības ar ierobežotu atbildību

(turpmāk – SIA) “Pārvaldnieks24” valdes locekļa ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi /pers. A/ parakstīts SIA “Pārvaldnieks24”

tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums, kurā lūgts pieņemt tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu un ierosināt SIA “Pārvaldnieks24” tiesiskās

aizsardzības procesa lietu.

Parādnieks norāda, ka uz 2023. gada 1. martu kreditoru prasījumi kopā sastāda EUR 58 341, debitoru parādi EUR 75 423, pamatlīdzekļi

EUR 6 687.

Covid – 19 ārkārtas situācijas ieviešanas un ierobežojumu ārkārtas situācijas laikā, kā arī debitoru atgūšanas process, pirktspēja ārkārtas situācijas

laikā, būtiski ietekmējusi apgrozāmo līdzekļu apjomu un tāpēc parādniekam radušās īslaicīgas grūtības norēķināties ar kreditoriem.

Parādnieks norāda, ka attiecībā uz parādnieku nepastāv neviens no Maksātnespējas likuma 34. panta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem

tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanai.

Pieteikums pamatots ar Maksātnespējas likuma 32. panta pirmo daļu, 33., 34., 37., 48. pantu, Civilprocesa likuma 341.1, 341.2, 341.3,

341.4 pantu.

[2] Ar Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2023. gada 29. marta lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta SIA “Pārvaldnieks24” tiesiskās aizsardzības

procesa lieta. Ar minēto lēmumu SIA “Pārvaldnieks24” noteikts termiņš līdz 2023. gada 28. maijam tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanai

un saskaņošanai ar kreditoriem, iesniedzot to tiesā apstiprināšanai ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc noteiktā saskaņošanas termiņa beigām.

[3] Ar Rīgas pilsētas tiesas 2023. gada 1. jūnija lēmumu pagarināts SIA “Pārvaldnieks24” tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādes

un saskaņošanas termiņu līdz 2023. gada 30. jūnijam, nosakot, ka tiesiskās aizsardzības procesa plāns iesniedzams tiesā apstiprināšanai ne vēlāk kā

nākamajā dienā pēc noteiktā saskaņošanas termiņa beigām.

[4] 2023. gada 22. jūnijā tiesā saņemts kreditora Dzīvojamo māju /adrese//adrese/ k-1, Rīgā un/adrese/, Rīgā, dzīvokļu īpašnieku kopības

pārstāvja SIA “24PM” pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, ka parādnieks sniedzis apzināti nepatiesas ziņas tiesai, nepatiesi

apliecinot, ka būtu tiesīgs tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas laikā saņemt naudas līdzekļus no dzīvojamo māju /adrese/ un /adrese/ īpašniekiem,

kā arī nav sniedzis parādnieka mantas sarakstu un norādījis faktiskos naudas līdzekļus kredītiestādēs, tādējādi nesniedzot patieso priekštatu par

parādnieka mantu. Norāda, ka parādnieka pārstāvji pieļāvuši nesaimniecisku rīcību par kuriem ir strīdi un noris tiesvedības.

Šī pieteikuma pielikumā Nr. 1 pievienotajā balsošanas protokolā norādīts, ka dzīvojamās mājas /adrese/, īpašnieki atteikušies no parādnieka

pakalpojumiem tieši uzticības zaudēšanas dēļ.

Ar civillietā Nr. /numurs/ spēkā stājušos spriedumu atzīts, ka parādnieks pēc pārvaldīšanas tiesību izbeigšanas ir pārkāpis Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma prasības un nav pienācīgā kārtā nodevis nākamajam pārvaldniekam dzīvojamās mājas lietu. Turklāt šīs lietas sakarā parādnieks

grāmatvedības dokumentus Grāmatvedības likuma izpratnē nav nodevis joprojām.

Civillietā Nr. /numurs/ parādnieks meloja tiesai, ka aizturējis tā rīcībā esošos naudas līdzekļus (dzīvojamās mājas īpašnieku uzkrājumu) vismaz

EUR 10 029,74 apmērā līdz īpašnieku saistību izpildei pret parādnieku. Minētais pats par sevi ir aizliegts atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma

14. panta sestās daļas 2. punktam. Tomēr atbilstoši ZTI uzziņai parādniekam uz 2022. gada 27. aprīli norēķinu kontos vispār bija naudas līdzekļi tikai

EUR 3277,64 apmērā. Minētais liecina, ka parādnieks nebija aizturējis naudas līdzekļus, bet tos jau sen kā bija iztērējis. Civillikuma 1734.-1740. panti

neparedz aizturēto lieto izlietot. Savukārt civillietas Nr. C30799821 ietvaros veiktā piedziņa pret parādnieku faktiski tika veikta, visticamāk, pret

parādnieka rīcībā esošiem līdzekļiem, kas saņemti no citām parādnieka pārvaldīšanā esošām ēkām, nevis iepriekš aizturētajiem naudas līdzekļiem, kā to

apgalvoja parādnieks.

[5] 2023. gada 3. jūlijā tiesā saņemts parādnieka 2023. gada 30. jūnija pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa plāna apstiprināšanu, kuram

pievienots parādnieka izstrādāts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns.

[5.1] Pieteikumā norādīts, ka parādnieks ir izstrādājis tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu diviem gadiem, saskaņojis to ar nenodrošinātajiem

kreditoriem atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kārtībai.

[5.2] Parādniekam nav nodrošināto kreditoru.

[5.3] Nenodrošinātie kreditori, kas ir saskaņojuši tiesiskās aizsardzības procesa plānu ir 51,31 %. No Valsts ieņēmumu dienesta parādniekam

piekrišanu nav nepieciešams saņemt, jo pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 38. panta 5.2 punktu, sabiedrība ar Valsts ieņēmumu dienestu

norēķināsies termiņā, kas nav ilgāks par 6 mēnešiem.

[5.4] Norāda, ka uz plāna izstrādes brīdi pret parādnieku celtas prasības tiesā par EUR 8614,11 piedziņu un ir aktuāli šādi tiesvedības procesi:

- prasītājs /pers. B/, /pers. C/ ar prasības apmēru EUR 4607,61, lieta Nr. /numurs/;

- prasītājs SIA “24PM” ar prasības apmēru EUR 4006,50, lieta Nr. /numurs/;

- prasītājs SIA “24PM” ar nemateriālu prasību , lieta Nr. /numurs/.

[5.5] Pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 40. pantu, Civilprocesa likuma 341.5, 341.6 pantu, parādnieks lūdz apmierināt pieteikumu par

parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu un apstiprināt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2023. gada 11. aprīļa redakcijā ar

precizējumiem uz 2023. gada 12. jūniju.

[6] Saskaņā ar Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2023. gada 4. jūlija lēmumu /pers. D/ iecelts par uzraugošo personu parādnieka tiesiskās aizsardzības

procesa lietā, noteikts termiņš /pers. D/ līdz 2023. gada 17. jūlijam atzinuma sniegšanai par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu

pasākumu plānu 2023. gada 11. aprīļa redakcijā ar precizējumiem uz 2023. gada 12. jūniju.

[7] 2023. gada 18. jūlijā tiesā saņemts tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas /pers. D/ 2023. gada 17. jūlija atzinums par parādnieka

tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Atzinumā norādīts, ka parādnieka izstrādātais tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns 2023. gada

11. aprīļa redakcijā ar precizējumiem uz 2023. gada 12. jūniju atbilst Maksātnespējas likuma 38., 40., 42. panta prasībām. Plāns ir izstrādāts skaidrs,

saprotams ar pamatotiem ieņēmumiem, kas balstīti uz iepriekšējo periodu ieņēmumiem, kas sniedz nepārprotamu priekštatu kreditoriem, ka TAP

pasākumu plāns būs sekmīgs un, ka SIA “Pārvaldnieks24” segs kreditoru prasījumus TAP pasākumu plāna īstenošanas 24 mēnesī un veiksmīgi turpinās

saimniecisko darbību.

[8] 2023. gada 23. augustā tiesā saņemts parādnieka paskaidrojums par SIA “24PM” pieteikumu, kurā pieteikts lūgums par tiesiskās aizsardzības

procesa izbeigšanu.

Pieteikumā norādīts, ka kreditora pārstāvis SIA “24PM” pieteikumā norāda, ka tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona /pers. D/

neatbilst Maksātnespējas likuma 12.3 panta prasībām, uz ko norāda, ka šis pants tiks piemērots tikai pēc 2023. gada 15. septembra tiesiskās

aizsardzības procesa uzsāktajām lietām.

Pieteikumā arī minēts, ka SIA “Pārvaldnieks24” nav pārvaldnieks /adrese/, kopīpašumam, pretēji norādītajam, pielikumā pievienots 2022. gada

30. septembrī noslēgtais līgums starp Biedrību “/nosaukums/”, reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/ un SIA “Pārvaldnieks24” par kopīpašuma

apsaimniekošanu.

Norāda, ka nav saprotams kāpēc pieteikumam pievienots 2022. gada 27. aprīļa zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Stepanova izsniegts dokuments par

SIA “Pārvaldnieks24” naudas līdzekļu apķīlāšanu civillietā/numurs/, apķīlātie naudas līdzekļi ir 3277,64 EUR apmērā. Minēto civillietu izskatīja Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija un 2023. gada 19. jūlijā ir sagatavots spriedums, kurā nosprieda, ka dzīvojamo māju /adrese//adrese/ k 1, Rīgā un

/adrese/, Rīgā dzīvokļu īpašnieku kopības prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību ”Pārvaldnieks24” daļā par naudas līdzekļu 3825 EUR piedziņu

- noraidīt.

Pieteikumā minēts, ka SIA “24PM” ir zināms par SIA “Pārvaldnieks24” Beļģijā reģistrēto bankas kontu, ka naudas līdzekļi tiek nobēdzināti ārpus

Latvijas. Par Beļģijā reģistrēto bankas kontu SIA “Pārvaldnieks24” ir informējis Valsts ieņēmumu dienestu normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

[9] Tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 341.6 panta pirmo daļu tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[10] Tiesa, pārbaudījusi parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa lietas materiālus, iesniegto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, tā

pielikumu un uzraugošās personas atzinumu, atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms un parādnieka tiesiskās aizsardzības process ir izbeidzams

un ir pasludināms SIA “Pārvaldnieks24” maksātnespējas process.

[11] 2023. gada 3. jūlijā tiesā saņemts parādnieka 2023. gada 30. jūnija pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa plāna apstiprināšanu, kuram

pievienots parādnieka izstrādāts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns un atbilstoši parādnieka iesniegtajam Pielikumam Nr. 1

SIA “Pārvaldnieks24” uz TAP izstrādes brīdi ir sekojošas saistības:

- Valsts ieņēmumu dienests, ar kopējo summu 30636,45 EUR, no kā pamatparāds 27306,46 EUR un blakus prasījumi 3329,99 EUR;

- /pers. G/, ar kopējo summu 5595,47 EUR, no kā pamatparāds 5595,47 EUR un blakus prasījumi 0,00 EUR;

- /pers. H/ ar kopējo summu 6320,50 EUR, no kā pamatparāds 6320,50 EUR un blakus prasījumi 0,00 EUR;

- SIA “WIN Baltic” ar kopējo summu 1091,25 EUR, no kā pamatparāds 1091,25 EUR un blakus prasījumi 0,00 EUR;

- SIA “Skurstenis ABC” ar kopējo summu 5953,47 EUR, no kā pamatparāds 5953,47 EUR un blakus prasījumi 0,00 EUR;

- SIA “TET” ar kopējo summu 752,16 EUR, no kā pamatparāds 752,16 EUR un blakus prasījumi 0,00 EUR;

- /pers. D/ ar kopējo summu 805,00 EUR, no kā pamatparāds 805,00 EUR un blakus prasījumi 0,00 EUR;

- SIA “AL Capone” ar kopējo summu 298,63 EUR, no kā pamatparāds 298,63 EUR un blakus prasījumi 0,00 EUR;

- PS “Lautus vide” ar kopējo summu 203,94 EUR, no kā pamatparāds 203,94 EUR un blakus prasījumi 0,00 EUR;

- SIA “Sistēmserviss” ar kopējo summu 121,66 EUR, no kā pamatparāds 121,66 EUR un blakus prasījumi 0,00 EUR;

- SIA “Clean R” ar kopējo summu 126,35 EUR, no kā pamatparāds 126,35 EUR un blakus prasījumi 0,00 EUR;

- SIA “OREOLS ŪDENS UZSKAITE” ar kopējo summu 830,20 EUR, no kā pamatparāds 830,20 EUR un blakus prasījumi 0,00 EUR;

- SIA “Tērbatas 85” ar kopējo summu 494,04 EUR, no kā pamatparāds 494,04 EUR un blakus prasījumi 0,00 EUR;

- SIA “MyWorld Latvia” ar kopējo summu 368,05 EUR, no kā pamatparāds 368,05 EUR un blakus prasījumi 0,00 EUR;

- Rīgas domes Finanšu departaments ar kopējo summu 670,83 EUR, no kā pamatparāds 626,73 EUR un blakus prasījumi 44,20 EUR;

- /pers. M/ ar kopējo summu 8683,58 EUR, no kā pamatparāds 8683,58 EUR un blakus prasījumi 0,00 EUR.

Maksātnespējas likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot

parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. Tiesa atzīst, ka tiesiskās aizsardzības

procesam ir divi mērķi – veicināt maksātnespējas subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses, savukārt tā īstenošanas

pamats ir vienošanās starp parādnieku un kreditoriem par pasākumiem parādnieka maksātspējas atjaunošanai. Lai tiesiskās aizsardzības process būtu

sekmīgs, ir nepieciešami divi pamatelementi. Pirmkārt, ir jābūt skaidram un reālam plānam, kā panākt, lai parādos iestigušais komersants atkal sāk

strādāt ar peļņu. Un, otrkārt, ir nepieciešams kreditoru atbalsts komercdarbības turpināšanai, kuri ne tikai notic komersanta dzīvotspējai, bet ir gatavi arī

restrukturizēt savus prasījumus (..). No praktiskā viedokļa iespējamība izdoties tiesiskās aizsardzības procesam ir tikai gadījumā, ja parādnieka glābšanā

ir iesaistīti lielākie un nozīmīgākie parādnieka kreditori un starp pusēm valda savstarpēja uzticība (sk., H.Jauja. Piezīmes pie jaunā Maksātnespējas

likuma. Jurista vārds. 22.02.2011., Nr. 8 (655)). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 341.6 panta trešo daļu tiesa apmierina pieteikumu un taisa spriedumu

par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, ja, pamatojoties uz uzraugošās personas atzinumu un citiem pierādījumiem, kā arī izvērtējot zvērināta

revidenta atzinumu, ja tāds pievienots tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānam, un kreditoru iebildumus, ja tādi saņemti, konstatē, ka tiesiskās

aizsardzības procesa pasākumu plāns atbilst Maksātnespējas likuma prasībām un tas atbalstīts Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 42. panta pirmo daļu parādnieks nodod visiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu,

uzaicinot viņus dot piekrišanu šim plānam un norādot tā saskaņošanas termiņu. Kā izriet no parādnieka pieteikuma, tiesiskās aizsardzības procesa

pasākumu plāna 2023. gada 11. aprīļa redakcijā ar precizējumiem uz 2023. gada 12. jūniju, parādnieka tiesiskās aizsardzības plānā nav iekļauti kreditori

- prasītāji /pers. B/, /pers. C/ ar prasības apmēru EUR 4607,61, lieta Nr. /numurs/ un - prasītājs SIA “24PM” ar prasības apmēru EUR 4006,50, lieta

Nr. /numurs/.

Augstākās tiesas Senāts jau 2009. gadā atzinis, ka parādnieka saistību apjoma pareizai konstatēšanai ir būtiska nozīme, jo tiesiskās aizsardzības

procesa pasākumu plāns ir saskaņojams ar likumā noteikto kreditoru skaitu un tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas iespējamība ir

izvērtējama attiecībā pret visiem tās kreditoriem (sk. Senāta 2009. gada 14. janvāra spriedumu lietā Nr. SPC- 23/2009). Judikatūrā atzīts, ka

atbilstoši Maksātnespējas likuma 40. panta ceturtās daļas 1. punktam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir jānorāda visi kreditori.

Parādnieks nevar izvēlēties, kurus kreditorus plānā iekļaut, kurus nē (sk. Senāta nolēmumu lietā Nr. SPC-38/2013). Tādējādi atšķirībā no

maksātnespējas procesa, kurā likums paredz administratoram pienākumu izvērtēt katra kreditora prasījumu pamatotību un pieņemt lēmumu par tā

atzīšanu vai neatzīšanu, tiesiskās aizsardzības procesā Maksātnespējas likums neparedz izlemt jautājumu par kreditoru prasījumu atzīšanu vai neatzīšanu

(sk. Senāta spriedumu lietā Nr. SPC-214/2010). Maksātnespējas procesā pienākumu izvērtēt katra kreditora prasījuma pamatotību Maksātnespējas

likums noteicis administratoram, kura lēmumu par prasījuma neatzīšanu kreditors var pārsūdzēt tiesā, savukārt tiesiskās aizsardzības procesā likums

kreditora prasījumu izvērtēšanas kārtību neparedz. Tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā Maksātnespējas likums neparedz parādniekam tiesības

izlemt jautājumu par kreditora prasījuma neatzīšanu. Vienpersoniski izlemjot jautājumu par kreditora prasījuma pamatotību tiesiskās aizsardzības procesā,

parādnieks kreditoru nepamatoti var izslēgt no kreditoru loka, ar kuru saskaņojams tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns. Prasības celšana

tiesā nedod tiesisku pamatu kreditora interešu ignorēšanai tiesiskās aizsardzības procesa plānā un procesā (sk. Senāta 2010. gada 14. novembra

lēmums lietā Nr. SPC-213, 2013. gada 11. septembra spriedums lietā Nr. SPC-38, 2010. gada 10. novembra lēmums lietā Nr. SPC- 191,

2014. gada 30. septembra spriedums lietā Nr. SPC-28/2014). Arī tiesību doktrīnā izteikts viedoklis, ka parādnieks nevar izvēlēties, kurus kreditorus

iekļaut plānā un kurus neiekļaut. Parādniekam ir pienākums plānā norādīt arī tādus kreditorus, kuru prasījumus parādnieks neatzīst vai kuru prasījuma

tiesības iestāsies, tikai piepildoties atsevišķiem nosacījumiem. Apkopojot iespējamo kreditoru sastāvu, parādniekam ir jāņem vērā ne tikai paša

parādnieka grāmatvedības reģistros ierakstītā informācija, bet arī kreditoru iepriekš izvirzītās pretenzijas un prasījumi, kurus parādnieks nav atzinis vai par

kuriem norisinās tiesvedība. Šī pienākuma neizpildīšanas gadījumā attiecīgā kreditora tiesību aizskārums ir divkāršs, jo tam tiek liegta iespēja celt

iebildumus par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, vienlaikus pakļaujot kreditora prasījumu šī procesa sekām (sk. Civilprocesa likuma

komentāri. II daļa. Otrais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K.Torgāna un A.Laviņa zinātniskajā redakcijā. Tiesu

namu aģentūra, 2021., 619. lpp.).

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka parādniekam nebija tiesības vienpersoniski izlemt jautājumu par atsevišķu kreditoru neiekļaušanu TAP

īstenošanas plānā, kaut arī starp parādnieku un kreditoriem pastāv strīds. Tādējādi atbilstoši augstākminētajā judikatūrā izteiktajām atziņām parādniekam,

neskatoties uz to, ka starp parādnieku un /pers. B/, /pers. C/, un parādnieku un SIA “24PM” pastāv strīds, minētie kreditori bija jāiekļauj tiesiskās

aizsardzības procesa pasākuma plānā un tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāns tiem bija jānosūta.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 6. pantā nostiprinātajam kreditoru vienlīdzības un atklātības principam kreditoriem tiek dotas vienādas tiesības

iespējas piedalīties procesā un, lai nodrošinātu uzticamību, informācijai par procesu ir jābūt pieejamai visām procesā iesaistītajām personām, tādejādi

veicinot šo personu interešu ievērošanu un procesa mērķu sasniegšanu.

Tiesas ieskatā iepriekš norādītais rada šaubas par parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna 2023. gada 11. aprīļa redakcijā ar

precizējumiem uz 2023. gada 12. jūniju nosūtīšanu visiem kreditoriem. Tādējādi tiesa secina, ka parādnieks pirms tiesiskās aizsardzības procesa

pasākumu plāna iesniegšanas tiesā nav izpildījis Maksātnespējas likuma 42. panta pirmās daļas prasības un nav nosūtījis visiem kreditoriem, tai skaitā,

tam kreditoram starp kuru un parādnieku pastāv strīds, uzaicinot viņus dot piekrišanu šim plānam un norādot tā saskaņošanas termiņu. Tādejādi tiesa

atzīst, ka parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns 2023. gada 11. aprīļa redakcijā ar precizējumiem uz 2023. gada 12. jūniju neatbilst

Maksātnespējas likuma 42. panta pirmās daļas prasībām, kas ir šķērslis tā apstiprināšanai, jo parādnieks tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna

saskaņošanas procesā ir pārkāpis kreditoru tiesības būt informētiem par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, tādejādi liedzot kreditoriem

tiesības izteikt iebildumus pret šo plānu. Ņemot vērā, ka kreditoru tiesības tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanas gaitā tiek

ierobežotas un kreditoriem ir saistošs visiem parādnieka kreditoriem, arī tiem, kas to nav saskaņojuši (Maksātnespējas likuma 45. panta pirmā daļa),

tiesas ieskatā īpaši būtiski pirms tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saskaņošanas un apstiprināšanas ir to darīt zināmu visiem kreditoriem,

tādejādi dodot iespēju viņiem realizēt savu tiesību aizsardzību, izsakot iebildumus pret tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

[12] No tiesā saņemtās Valsts ieņēmumu dienesta 2023. gada 3. jūlija “Par SIA “Pārvaldnieks24” tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu”

Nr. 30.5/17.21/57513 vēstules izriet, ka lai arī sabiedrības izstrādātajam TAP pasākumu plānam nav nepieciešama VID piekrišana, tomēr TAP

pasākumu plānā jānorāda plānoto parādnieka ieņēmumu kopsumma TAP laikā un plānoto ieņēmumu prognozes pamatojums, raksturojot pieņēmumus,

ar kuriem pamatoti plānotie ieņēmumi, kā arī plānotās darbības parādnieka izmaksu samazināšanai .

Proti, tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns satur informāciju par parādnieka plānoto saimniecisko darbību tiesiskās aizsardzības procesa

ietvaros gan izdevumu samazināšanas, gan arī ieņēmumu palielināšanas jomā. Tādējādi plāns nosaka parādnieka saimnieciskās darbības stratēģiju

tiesiskās aizsardzības procesa laikā, kā arī pasākumus to cēloņu novēršanai, kuri bijuši par pamatu tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanai.

Turklāt, kā norādījusi Augstākā tiesa 2015. gada 20. februāra spriedumā lietā Nr. C27144014, lai TAP būtu sekmīgs, pirmkārt, ir jābūt skaidram

un reālam plānam, kā panākt, lai parādos esošais komersants atkal sāk strādāt ar peļņu. Ka arī cita starpā norādīts, ka viens no TAP vispārējiem

principiem ir labticības princips, kas nozīmē, ka procesā iesaistītajām personām savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda labā ticībā

(Maksātnespējas likuma 6. panta 8. punkts). Tas nozīmē, ka tiesai jāizvērtē, vai parādnieks rīkojies godprātīgi, iesniedzot TAP pieteikumu.

Neskatoties uz to, ka VID 2023. gada 22. maija vēstulē Nr. 30.5/17.21/45881 atkārtoti izteica lūgumu iesniegt detalizētu informāciju par

sabiedrības plānotajiem pasākumiem ieņēmumu gūšanai, nodokļu administrācijas ieskatā TAP plānā joprojām nav iekļauta pilnvērtīga informācija par

SIA “Pārvaldnieks24” plānotajiem pasākumiem ienākumu gūšanai un arī to palielināšanai no saimnieciskās darbības. Vēl jo vairāk rada bažas fakts, ka

sabiedrība pārstrādāja TAP pasākumu plāna metodes attiecībā uz VID nodokļu prasījumu, saīsinot samaksas grafiku no 24 mēnešiem līdz 6 mēnešiem.

Tādejādi, iespējams mēģinot izvairīties no nepieciešamības sniegt iepriekš pieprasīto papildus informāciju atbildot uz VID vēstuli Nr. 30.5/17.21/45881.

Līdz ar to paredzētais finansējuma modelis ir deklaratīvs, bez ekonomiska pamata un rada pamatotas šaubas par līgumiskām attiecībām vispār.

Turklāt sabiedrība šobrīd arī ignorē likuma “Par nodokļiem un nodevām” 26. panta sestās daļas 5. punkta nosacījumus, ka pēc TAP lietas

ierosināšanas tiesā nodokļu maksātājs veic visus kārtējos nodokļu maksājumus saskaņā ar nodokļu likumiem, ievērojot, ka uz 2023. gada 30. jūniju

sabiedrībai ir kārtējais nodokļu parāds EUR 9659,80 apmērā, kuram turpina pieaugt nokavējuma nauda .

Ņemot vērā iepriekš norādīto, VID ieskatā ir apšaubāms, ka SIA “Pārvaldnieks24” TAP pasākumu plāna īstenošanas rezultātā var tikt sasniegts

Maksātnespējas likuma 3. pantā noteiktais mērķis ilgtermiņā radot ieguvumu, nevis papildus kārtējo maksājumu parādu slogu.

Lūdz tiesu izskatot pieteikumu par SIA “Pārvaldnieks24” TAP īstenošanu, izvērtēt, vai, pastāvot minētajiem apstākļiem, ir pamats apmierināt

SIA “Pārvaldnieks24” pieteikumu par TAP īstenošanu.

[13] Civilprocesa likuma 341.10 panta pirmā un otrā daļa noteic, ka tiesa izskata jautājumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu pēc savas

iniciatīvas vai pēc parādnieka pieteikuma.

[14] Tiesa pēc savas iniciatīvas pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu šā likuma 341.8 panta ceturtajā daļā un

Maksātnespējas likuma 51. panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā.

Tiesa konstatē, ka parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns 2023. gada 11. aprīļa redakcijā ar precizējumiem uz 2023. gada

12. jūniju neatbilst Maksātnespējas likuma prasībām, jo tā saskaņošanas procesā nav ievērotas kreditoru tiesības, kas noteiktas Maksātnespējas likuma

42. panta pirmā daļā.

[15] Maksātnespējas likuma 51. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja tiesiskās aizsardzības

procesa pasākumu plāns neatbilst šā likuma prasībām.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 51. panta pirmo daļu tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu, ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu

plānu šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav atbalstījis šā likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums (1. punkts); tiesiskās

aizsardzības procesa pasākumu plāns neatbilst šā likuma prasībām (2. punkts). Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa

pasākumu plāns neatbilst Maksātnespējas likuma prasībām, jo tā saskaņošanas procesā nav ievērotas kreditoru tiesības, kas noteiktas Maksātnespējas

likuma 42. panta pirmā daļā, līdz ar to tiesai nav iespējams konstatēt Civilprocesa likuma 341.6 panta trešajā daļā minētos priekšnoteikumus tiesiskās

aizsardzības procesa īstenošanai, kas ir pamats parādnieka pieteikuma par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna apstiprināšanu un tiesiskās

aizsardzības procesa īstenošanu ir noraidīšanai.

[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 341.11 panta otro daļu tiesa pēc savas iniciatīvas pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu

un pasludina juridiskās personas maksātnespējas procesu Maksātnespējas likuma 51. panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā.

Maksātnespējas likuma 51. panta otrās daļas 1. punktā noteikts, ka tiesa izbeidz tiesiskās aizsardzības procesu un pasludina juridiskās personas

maksātnespējas procesu, ja attiecībā uz parādnieku gada laikā otro reizi ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, bet nav pasludināta tiesiskās

aizsardzības procesa īstenošana.

[17] Ielūkojoties Tiesu informācijas sistēmā, tiesa konstatē, ka attiecībā pret parādnieku 2022. gada 29. jūnijā bijusi ierosināta tiesiskās

aizsardzības procesa lieta, kas izbeigta 2022. gada 3. novembrī, parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns neatbilst Maksātnespējas

likuma prasībām, jo tā saskaņošanas procesā nav ievērotas kreditoru tiesības, kas noteiktas Maksātnespējas likuma 42. panta pirmā daļā.

Izskatāmā lieta ierosināta 2023. gada 29. martā.

Tādējādi parādniekam gada laikā otro reizi ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta (2022. gada 29. jūnijā un 2023. gada 29. martā), bet nav

pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana.

Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 7. punktā noteikts, ka parādniekam piemēro juridiskās personas maksātnespējas procesu, ja ir

iestājies Maksātnespējas likuma 51. panta otrajā daļā minētais apstāklis. Pamatojoties uz minēto un ņemot vērā, ka attiecībā uz parādnieku gada laikā jau

otro reizi ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, bet nav pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana, tiesa konstatē Maksātnespējas

likuma 57. panta pirmās daļas 7.punktā norādīto maksātnespējas pazīmi, kas ir pamats SIA “Pārvaldnieks24” maksātnespējas procesa pasludināšanai.

[18] Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 33.panta 1.1 daļu, ja tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu iesniedz atkārtoti gada laikā, šāda

pieteikuma iesniegšanas priekšnoteikums ir šā likuma 62. panta pirmajā daļā noteiktā depozīta iemaksa. Izpildot minētās likuma normas prasības,

SIA “Pārvaldnieks24” ir veikusi maksātnespējas procesa depozīta iemaksu 1240,00 EUR Maksātnespējas kontroles dienesta speciāli izveidotajā kontā,

kas atbilst depozīta apmēram tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas laikā.

[19] Ziņu par to, ka SIA “Pārvaldnieks24” maksātnespējas procesam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848

noteikumi, tiesas rīcībā nav.

[20] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 363.13 panta septīto daļu tiesa, pasludinot juridiskās personas maksātnespējas procesu un izbeidzot tiesiskās

aizsardzības procesu, ieceļ šā likuma 363.10 pantā noteiktajā kārtībā izraudzīto administratora amata kandidātu par administratoru.

Izmantojot Tiesu informatīvās sistēmas nodrošinātu automatizētu atlasi, no Maksātnespējas kontroles dienesta Elektroniskās maksātnespējas

uzskaites sistēmā uzturētā administratoru amata pretendentu saraksta izraudzīts administratora amata kandidāts – /pers. Z/, amata apliecības Nr.00157.

Ņemot vērā, ka tiesas rīcībā nav pierādījumu tam, ka attiecībā uz ieteikto administratora kandidātu pastāv Maksātnespējas likuma 20.pantā

norādītie ierobežojumi administratora pienākumu pildīšanai, tiesa atzīst, ka /pers. Z/ ieceļama par juridiskās personas SIA “Pārvaldnieks24”

administratori.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 341.10 pantu, 341.11 panta otro daļu un Maksātnespējas likuma 57. panta

pirmās daļas 7. punktu, tiesa

nosprieda

izbeigt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Pārvaldnieks24”, reģistrācijas numurs 40103793560, tiesiskās aizsardzības procesu.

Pasludināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Pārvaldnieks24”, reģistrācijas numurs 40103793560, maksātnespējas procesu.

Iecelt /pers. Z/, personas kods /personas kods/, amata apliecības Nr. /numurs/, prakses vietas adrese /adrese A/, par sabiedrības ar ierobežotu

atbildību “Pārvaldnieks24”, reģistrācijas numurs 40103793560, maksātnespējas procesa administratori.

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese A.Zute