Court dismissed driver's appeal, upholding police radar speed fine as evidence was reliable and penalty appropriate.

NORAKSTS Lieta Nr.A42885509 A00957-11/11

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2011.gada 31.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese Inga Putra, piedaloties pieteicējai S.L. un pārstāvim J.Z., un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvei J.A., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu pēc S.L. pieteikuma par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 1.jūlija lēmuma Nr.2336 atcelšanu. Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 1.jūlija lēmumu Nr.2336 (turpmāk arī – Lēmums) atstāts negrozīts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja 2009.gada 13.marta lēmums Nr.050/PA 545882 (turpmāk arī – Sākotnējais lēmums). No Lēmuma konstatējams sekojošais. [1.1] 2009.gada 7.februārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors M.M. sastādīja S.L. administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 545882 (turpmāk arī – Protokols) (lietas 28.lapa) par Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk arī – CSN) 114.punkta prasību neievērošanu, proti, par to, ka pieteicēja 2009.gada 2.februārī plkst.13.26 Rīgā, pa Krasta ielu no Ogres ielas puses Puškina ielas virzienā vadīja transportlīdzekli Ford, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar ātrumu 97 km/h, pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h, ceļa zīmes Nr.518 „Apdzīvotas vietas sākums” darbības zonā.

Ņemot vērā ātruma mērīšanas ierīces pieļaujamo kļūdu iespējamais minimālais braukšanas ātrums bija 95 km/h. Ātrums fiksēts ar radaru ISKRA-1 Nr.13224D. Atbildība par izdarīto administratīvo pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī - LAPK) 149.8panta četrpadsmitajā daļā. Par minēto pārkāpumu pieteicējai piemērots naudas sodu Ls 80 apmērā. Ar Protokolu pieteicēja iepazinās un parakstīja to, papildinot, ka viņai uzrādīja „it kā” viņas ātrumu. [1.2] Pie Protokola pieteicēja rakstveidā paskaidrojusi, ka brauca pa ārējo kreiso joslu trīsjoslu ceļā.

Blakus braucošie transportlīdzekļi pieteicēju apsteidza. Pirms zīmes, ar kuru beidzās 70 km/h braukšanas ierobežojums, pamanīja policistus uz ceļa, kas pieteicēju stādināja. Pieteicējai uzrādīja it kā viņas ātrumu, ar kādu pieteicēja braukusi jau pēc zīmes 70 km/h beigām. Pieteicēja nepiekrīt, jo brauca ne ātrāk par 70 km/h. Policisti nevarēja uzrādīt, ka tas bija tieši pieteicējas transportlīdzekļa braukšanas ātrums, jo pieteicēju apsteidza citi transportlīdzekļi, un transportlīdzekļi pārvietojās pa visām braukšanas joslām (lietas 31.lapa).

Papildus paskaidrojumā pieteicēja norāda, ka, kad policists pieteicējai uzrādīja ātrumu, uz displeja bija 65. Kad policists kaut ko nospieda, tad parādījās cipars 97. Cipari ātri mainījās. Policists paskaidroja, ka cipars 65 bija laiks (lietas 34.lapa). [1.3] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors A.K. dienesta ziņojumā norāda, ka 2009.gada 7.februārī pildījis dienesta pienākumus postenī Rīgā, Krasta ielā pie uzbrauktuves uz Salu tilta. Ap plkst.13.26 tika pamanīts transportlīdzeklis Ford, kuram tika veikts braukšanas ātruma mērījums ar radaru ISKRA-1.

Ātrums tika fiksēts divas reizes un abas reizes displejā parādījās ātrums 97 km/h (lietas 30.lapa). A.K. sniedzis papildus ziņojumu, kurā norādīja, ka pieteicējas nosauktais ātrums 65 km/h nebija iespējams, jo, veicot ātruma kontroli, radars bija noregulēts uz minimālo ātrumu 72 km/h, pēc kura pārsniegšanas fiksētais ātrums saglabājas atmiņas šūnā (lietas 33.lapa). Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes jaunākais inspektors M.M. dienesta ziņojumā norāda, ka pildījis dienesta pienākumus kopā ar A.K., kurš veica ātruma ievērošanas kontroli.

Transportlīdzeklis Ford brauca lielā ātrumā un A.K. to apturēja. Izrādījās, ka ātrums ir 97 km/h. M.M. sastādīja Protokolu (lietas 32.lapa). [1.4] Radars ISKRA-1 Nr.26955 atzīts par derīgu (verificēšanas sertifikāts derīgs līdz 2009.gada 14.decembrim) (lietas 49.lapa). [2] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem. [2.1] Pieteicēja apšauba viņai uzrādīto braukšanas ātrumu, jo radara displejā mirgoja dažādi cipari, t.sk., gan 65, gan 97.

Pie cipariem nebija neviena simbola, lai saprastu, ka cipari nozīmē ātrumu, laiku vai attālumu. Ciparu nozīme pieteicējai netika kvalitatīvi izskaidrota. [2.2] Pieteicēja brauca pa trešo braukšanas joslu, citi viņu apsteidza. Satiksme bija intensīva, ko apliecina arī dienesta ziņojumā policista sniegtā informācija. Lietā nav neviena fakta, kas neapgāžami pierādītu, ka ātrums fiksēts tieši pieteicējas transportlīdzeklim. [2.3] Ford motora tilpums ir 1,4 litri, kas spēj attīstīt apmēram 75 zirgspēku lielu jaudu. Ford spēj paātrināties līdz 100 km/h vidēji 14,1 sekundē.

Mašīnā bija pasažieris, tajā bija krava, bija slikti braukšanas apstākļi, tāpēc paātrinājuma laiks vēl palielinās. Satiksme bija intensīva, neapzināti paātrināties līdz 97 km/h nav iespējams. [2.4] Pildot policistu prasības, pieteicēja pārkāpusi virkni satiksmes noteikumu, arī policijas darbinieki novietojuši savu transportlīdzekli neatļautā vietā bez bākugunīm, tādējādi apdraudot ceļu satiksmes dalībniekus. Pieteicēja ziņojusi par policistu prettiesisko rīcību, taču atbildi Iesnieguma likumā noteiktā kārtībā nav saņēmusi. [2.5] Nav pamatota norāde Lēmumā, ka pieteicēja vēlas izvairīties no atbildības un soda, jo pieteicēja atzīst, ka ātrumu pārsniegusi, bet nevis tik daudz, kā uzrādījuši policisti.

Pieteicējas ātrums varēja būt robežās no 65-70 km/h. [2.6] Pieteicēja lūdz grozīt Lēmumu, kvalificēt pieteicējas pārkāpumu pēc LAPK

149. panta otrās daļas un grozīt sodu no Ls 80 uz Ls 10. Pieteicēja lūdz uzlikt par pienākumu atbildētājai sniegt atbildi uz viņas iesniegumu daļā par apturēšanas vietu. [3] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde (turpmāk arī – atbildētāja) rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst pilnā apjomā, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem. Atbildētāja norāda, ka nav pamata apšaubīt policijas darbinieku iemaņas darbā ar radaru, jo abi policijas inspektori ir iepazīstināti ar radara ISKRA-1 lietošanas instrukciju un apmācīti strādāt ar to.

Radars fiksē braukšanas ātrumu un laiku kopš tā fiksēšanas, bet transportlīdzekli vizuāli identificē policijas darbinieks. Policijas darbinieks skaidri redz, kurš brauc ātrāk, bet kurš lēnāk. Izskatot pieteicējas iesniegumu, lietas materiāli tika nosūtīti resoriskai pārbaudei, kuras rezultātā tika atzīts, ka policistu rīcībā nav saskatāmas disciplināru pārkāpumu pazīmes. Pieteicēja apgalvo, ka pārkāpumu nav izdarījusi, bet tas neapstiprinās ar lietas materiāliem. Pieteicējas apgalvojumi ir viņas interesēs, jo viņa ir ieinteresēta lietas iznākumā sev par labu. [4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem.

Papildus paskaidroja, ka nelūdz Lēmumu atcelt, bet to grozīt. No pēdējā luksofora līdz policistu patruļvietai ir apmēram 800 m. Uzņemt tik lielu ātrumu un apstāties pie policistiem vajag nedaudz vairāk par 600 m garu ceļa posmu. Tik liela paātrinājuma sasniegšana tik īsā laika posmā nav loģiska. Turklāt konkrētais radars ir izmantojams tikai ātruma kontrolei uz ceļa, kur nav vairāk par divām braukšanas joslām. Pati pieteicēja tiesa sēdē paskaidroja, ka pēc speciālas formulas izrēķinājusi, ka viņai no luksofora, kur pieteicēja bija apstājusies, lai uzņemtu ātrumu apmēram 100 km/h un nobremzētu pie policistiem, ir nepieciešami 618 m.

Tas ir aprēķins ideāliem laika apstākļiem un tukšai automašīnai, bet pieteicējai tā bija piekrauta un braukšanas apstākļi nebija ideāli. Nevar izskaidrot, kāpēc policists viņai uzrādīja tādu ātrumu, jo visi transportlīdzekļi brauca līdzās, neviens nebrauca daudz ātrāk par pieteicēju. Nevienu citu transportlīdzekli vienlaicīgi ar pieteicēju neapturēja. [5] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā minētajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus un atbildētājas pārstāves paskaidrojumus kopsakarā ar pieteicējas norādītajiem argumentiem, atzīst, ka pieteikums ir noraidāms un Lēmums atstājams negrozīts. [7] Lēmums ir pieteicējai nelabvēlīgs administratīvais akts, kas pamatots ar CSN 114.punktu un LAPK 149.8panta četrpadsmito daļu. CSN 114.punkts noteic, ka apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h (..). LAPK 149.8panta četrpadsmitā daļa (redakcija te un turpmāk spēkā uz pārkāpuma izdarīšanas brīdi) noteic, ka par šā panta trīspadsmitajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528.ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no astoņdesmit līdz simt latiem.

Savukārt panta trīspadsmitajā daļā paredzēta atbildība par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 41 kilometra stundā līdz 50 kilometriem stundā ar vieglajiem automobiļiem (..). Tādējādi saskaņā ar panta dispozīciju sankcijā paredzētās tiesiskās sekas iestājas gadījumā, ja lietā pierādīts, ka persona vadījusi transportlīdzekli apdzīvotā vietā ar braukšanas ātrumu, kas pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu par 41 – 50 km/h. Gadījumos, kad sakrīt tiesību normā ietvertās un pārkāpuma faktiskajā sastāvā konstatētās administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, likums nosaka tiesiskās sekas – naudas sodu no Ls 80 līdz Ls 100. [8] Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja vadīja transportlīdzekli Protokolā norādītajā vietā un laikā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 50 km/h.

Lietā ir strīds par to, vai policijas darbinieki ir fiksējuši tieši pieteicējas vadītā transportlīdzekļa ātrumu, vai lietā ir pietiekoši pierādījumu, ka policijas darbinieku fiksētais ātrums attiecas tieši uz pieteicējas vadīto transportlīdzekli. [9] Pieteicēja atzīst, ka vadīja transportlīdzekli ar ātrumu 65-70km/h, tāpēc lūdz mainīt pārkāpuma kvalifikāciju un noteikt sodu atbilstoši pārkāptajam ātrumam. Tiesa vērš pieteicējas uzmanību, ka tiesas kompetencē neietilpst pārkāpuma pārkvalifikācija un personas sodīšana.

Tiesas uzdevums ir pārbaudīt, vai pieteicējas vaina ir pierādīta tieši Lēmumā norādītā pārkāpuma veikšanā. Ja tiesa konstatē, ka pieteicējas vaina pārkāpuma izdarīšanā pēc LAPK 149.8panta četrpadsmitās daļas nav pierādīta, tiesai ir pamats lēmumu atcelt un izbeigt administratīvo lietu. Pieteicēja lūdz uzlikt par pienākumu atbildētājai atbildēt uz pieteicējas iesniegumu par policijas patrulešānas kārtību un pieteicējas transportlīdzekļa apturēšanas vietu. Tiesa vērš pieteicējas uzmanību uz to, ka gadījumā, ja pieteicējas ieskatā policijas darbinieki pildījuši savus amata pienākumus, pārkrāpjot reglamentu un saistošās instrukcijas, tad pieteicējai ar pretenzijām ir jāvēršas valsts policijā resoriskās pārbaudes veikšanai, jo šāda veida pārkāpumu izskatīšana nav tiesas kompetencē.

Pieteicēja ar sūdzību valsts policijā ir vērsusies, un 2009.gada 7.maijā atbildētāja pieteicējai nosūtījusi atbildi. [10] Atbildētāja pieteicējas vainu pārkāpuma izdarīšanā pierādījusi ar Protokolu, policijas darbinieku dienesta ziņojumiem, notikuma vietas shēmu (lietas 37.lapa), radara verificēšanas sertifikātu (lietas 49.lapa) un pieteicējas paskaidrojumiem. Tiesa novērtē visus pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā. Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu. Tiesa, novērtējot visus pierādījumus lietā to kopībā un savstarpējā saistībā, atzīst, ka pieteicējas vaina pārkāpuma izdarīšanā ir pilnībā pierādīta sekojošu apsvērumu dēļ. [10.1] Tiesa kā nepamatotu noraida pieteicējas pārstāvja argumentu, ka pieteicējai uzrādītais braukšanas ātrums ir apšaubāms, jo radara ISKRA izmantošana uz 3 joslu brauktuves nav pieļaujama.

Pirmkārt, atzīmējams, ka radars ir verificēts, tādējādi derīgs braukšanas ātruma mērījumu kontrolei. Otrkārt, no Transporta līdzekļu kustības ātruma mērītāja „ISKRA-1D” lietošanas instrukcijas (Rīga, 2008) nav secināms, ka radara izmantošanu ierobežotu brauktuves joslu skaits, gluži pretēji, radara režīmu „Rokas – Kustībā” rekomendē tieši intensīvas transportlīdzekļu plūsmas kontrolei apdzīvotās vietās. Treškārt, policijas inspektors A.K. ir apmācīts radara ISKRA lietošanā (lietas 36.lapa). [10.2] Tiesa kā nepamatotu noraida pieteicējas argumentu, ka pieteicējai uzrādītā radara displejā mirgojuši cipari 65 un 97, kas liek apšaubīt pieteicējai faktiski fiksēto ātrumu.

No radara lietošanas instrukcijas secināms, ka radaram ir iespējams uzstādīt ātruma slieksni. Ja, fiksējot ātrumu, transportlīdzeklis pārsniedz fiksēto slieksni, tad mērījums saglabājas atmiņā. Atmiņā var saglabāties 2 mērījumi. Uz displeja radaram parādās fiksētais ātrums, kas pārsniedzis uzstādīto slieksni, un laiks no mērījuma veikšanas brīža. Ātrums un laiks izgaismojas displejā pārmaiņus 3 sekunžu laika. Lietā nav strīda, ka neviens cits transportlīdzeklis vienlaicīgi ar pieteicēju apturēts nebija.

Policijas darbinieks dienesta ziņojumā norāda, ka konkrētajā reizē radaram bija uzstādīts ātruma slieksnis 72 km/h. Ņemot vērā pieteicējas transportlīdzeklim fiksēto ātrumu

97 km/h, tad tas saglabājies displejā un izgaismojies displejā pārmaiņus ar laiku, kas fiksēts no ātruma konstatēšanas brīža līdz uzrādīšanai pieteicējai. Tiesas ieskatā ir iespējams un ticams, ka no brīža, kad policists fiksējis ātrumu līdz brīdim, kad tas pieteicējai uzrādīts, ņemot vērā, ka pieteicēja pārvietojās pa trešo kreiso malējo joslu, pagājusi aptuveni viena minūte. Tāpat tiesas ieskatā nav šaubu, ka braukšanas ātrums fiksēts tieši pieteicējai, jo pirmkārt, brauktuve ir labi pārskatāma, turklāt pārkāpums fiksēts gaišā dienas laikā.

Policijas darbinieku pienākums ir sākotnēji vizuāli noteikt transportlīdzekli, kas virzās ievērojami ātrāk par pārējiem un pēc tam izdarīt mērījumus ar radaru. Policijas darbinieks apgalvo, ka mērījumu izdarījis 2 reizes un abas reizes fiksētais ātrums bija 97 km/h. No radara lietošanas instrukcijas redzams, ka radars veic mērķu selekciju, izdalot lielāko ātrumu no mērķu plūsmas. Radara izmantošana „Rokas – Kustībā” režīmā dod priekšrocības radaru pārvietot un novirzīt tieši uz noskatīto mērķi, kas vizuāli policijas darbiniekiem tuvojas visātrāk.

Kaut arī paskaidrojumos uz vietas (lietas 31.lapa) un pieteikumā norādīts, ka pieteicēju apsteidza citi transportlīdzekļi, līdz ar to uzrādītais ātrums nav viņas, tiesas sēdē pieteicēja vairākkārt apgalvoja, ka neviens viņu neapsteidza, bet visi transportlīdzekļi plūsmā virzījās līdzīgi. Tiesai nerodas šaubas, ka policijas darbinieki precīzi vizuāli noteikuši transportlīdzekli, kas pārvietojies ātrāk par citiem, atbilstoši fiksējuši pieteicējas transportlīdzekļa ātrumu ar radaru un to arī pieteicējai uzrādījuši. [10.3] Pieteicēja gan pieteikumā, gan tiesas sēdē vērš tiesas uzmanību uz transportlīdzekļa parametriem attiecībā uz jaudu, paātrinājuma iespējām noteiktā attālumā.

Taču tiesa, izvērtējot pieteicējas aprēķinus, secina, ka tie nav pretrunā ar citos lietas materiālos fiksēto, proti, arī no pieteicējas aprēķiniem izdarāms secinājums, ka attālumā no luksofora līdz policijas patruļvietai, kas bija aptuveni 800 metri, pieteicējas transportlīdzeklis varēja sasniegt paātrinājumu 97 km/h un pēc policijas prasības apstāties. [11] Konkrētajā gadījumā pilnībā sakrīt LAPK 149.8panta četrpadsmitajā daļā ietvertās un pārkāpuma faktiskajā sastāvā konstatētās administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes.

Tādējādi atbildētāja pareizi kvalificējusi pieteicējas izdarīto administratīvo pārkāpumu un pamatoti piemērojusi tiesību normas sankcijā paredzēto sodu. LAPK 149.8panta četrpadsmitajā daļā paredzēta sankcija – naudas sods transportlīdzekļa vadītājam no 80 līdz 100 latiem. Pieteicējai piemērots naudas sods 80 lati. Tiesa secina, ka pieteicējai piemērots minimālais sankcijā paredzētais sods. Tādējādi iestādei papildus lietderības apsvērumi attiecībā uz naudas soda apmēru nebija jāizdara. Lietderības apsvērumus jau izdarījis pats likumdevējs, prezumējot, ka paredzētais sods ir atbilstošs un samērīgs izdarītajam pārkāpumam.

Ņemot vērā spriedumā izvērtētos apstākļus, tiesa atzīst, ka pieteicējas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pilnībā pierādīta, līdz ar to Lēmums atstājams negrozīts, bet pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2009.gada 1.jūlija lēmumu Nr.2336 (2009.gada 7.februāra Administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PA 545882), bet S.L., personas kods /personas kods/, pieteikumu noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) I.Putra

NORAKSTS PAREIZS Administratīvā rajona tiesas

tiesnese________________ I.Putra Rīgā, 2011.gada 4.aprīlī.