Legislator Case Law & Legislation
11130071217 / K39-0091-18 ECLI:LV:VLRT:2018:0207.11130071217.2.S AI generated

Court convicts for theft, sets 150 hours labor, orders compensation and phone return.

Case Number 11130071217 / K39-0091-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of theft in a minor amount and sentenced him to 150 hours of compulsory labor. While the criminal conviction and security measures were upheld, the court ordered the defendant to pay compensation of EUR 156.17 to the victim for the cost of a replacement phone. The court also mandated the return of the stolen mobile phone to the victim.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 180. panta 1. daļa; Civillikuma 1635., 1779. panti: A person guilty of theft in a minor amount is liable to criminal punishment, and the offender must compensate the victim for material losses and return stolen property.

Keywords

AI generated
theft minor amount compensation victim compulsory labor stolen property return criminal conviction

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 180. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 22. pants
Kriminālprocesa likuma 22. pants paredz, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu ir radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo
Civillikuma 1635. panta 1. daļa
Civillikuma 1779. pants
Civillikuma 1779. pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.
Kriminālprocesa likuma 240. panta 1. punkts
Kriminālprocesa likuma 511., 512., 513., 514. panti
Kriminālprocesa likuma 520. panta 1. daļa
Kriminālprocesa likuma 523., 527., 528. un 529. panti
Ministru kabineta noteikumi Nr. 656
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 11130071217

K39-0435/17-0091/18

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā 2018. gada 7. februārī

Valmieras rajona tiesa:

tiesnesis A. Melbergs

ar tiesas sēdes sekretāri S. Smirnovu,

piedaloties prokurorei D. Vanagai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiek apsūdzēts Krimināllikuma 180. panta

pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un

ko nstatēja:

Apsūdzētais/pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

Proti, apsūdzētais /pers. A/, būdams alkohola ietekmē, 2017. gada 1. novembrī, laika posmā no plkst. 15.40 līdz plkst. 17.20,

atrodoties Valmierā, Stacijas ielā 49, alus bārā “Kāpnes”, izmantojot brīdi, kad /pers. C/ bija alkohola reibumā un nepievērsa viņam

uzmanību, piegāja pie bāra galdiņa, uz kura atradās /pers. C/ piederošais mobilais telefons, kur slepeni, mantkārīgu tieksmju vadīts,

nozaga /pers. C/ piederošo mantu: mobilā telefona vāciņu EUR 10 vērtībā ar tajā esošo mobilo telefonu “Samsung J320 Galaxy J3” ar

IMEI kodu 557/08/931834/1 EUR 100 vērtībā un telefonā esošo “Tele2” SIM karti EUR 5,17 vērtībā, un, ielicis mobilo telefonu ar tā

vāciņu savu virsdrēbju kabatā, iznesa no bāra un ar nozagto rīkojās kā ar viņam piederošu.

Apsūdzētā/pers. A/ noziedzīgās rīcības rezultātā /pers. C/ tika nozagta manta EUR 115,17 kopējā vērtībā.

Ar šādu savu rīcību apsūdzētais /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Cietušais/pers.C/ (turpmāk sprieduma tekstā – cietušais) ir iesniedzis kriminālprocesā kompensācijas pieteikumu par

kompensācijas EUR 156,17 piedziņu.

Tiesas izmeklēšanas laikā apsūdzētais /pers. A/ (turpmāk sprieduma tekstā – apsūdzētais) savu vainu (vainīgumu) Krimināllikuma

180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. panta pirmo daļu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanas laikā netika izdarīta.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā izdarītais nodarījums ir pareizi kvalificēts saskaņā ar Krimināllikuma 180. panta pirmo daļu, jo

apsūdzētais izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā. Šajā gadījumā nozagtās mantas vērtība

nodarījuma izdarīšanas brīdī nepārsniedza vienu tajā laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu. Saskaņā ar likuma “Par

Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 22. panta noteikumiem atbildība par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts

nelielā apmērā, iestājas, ja vainīgajam bijis nodoms iegūt noziedzīgā nodarījuma priekšmetu, kura vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī

nepārsniedz vienu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu. Atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra

noteikumu Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normāla darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa

likmes aprēķināšanu” 2. punktam (noteikumu redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim) minimālā mēnešalga Latvijas

Republikā 2017. gadā bija noteikta EUR 380.

Tiesa secina, ka apsūdzētā vaina (vainīgums) Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir

pierādīta. Apsūdzētais par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir sodāms.

Nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta otro daļu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu un radīto kaitējumu un apsūdzētā personību, bet soda mēru – saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta trešo daļu – atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus apsūdzētā rīcībā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu likumdevējs ir klasificējis Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzēto

noziedzīgo nodarījumu kā mazāk smagu noziegumu.

Apsūdzētais ir izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu.

Ar apsūdzētā izdarīto noziedzīgo nodarījumu tika aizskartas cietušā mantiskās intereses. Tāpat ar to cietušajam tika nodarīti

materiālie zaudējumi EUR 115,17.

Tiesa ņem vērā arī to, ka cietušais pirmstiesas procesa laikā ir atguvis nozagto mantu.

Pārbaudot apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, ir noskaidrots sekojošais.

Apsūdzētais pirms šā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas bija divas reizes sodīts kriminālā kārtā:

1) ar Valkas rajona tiesas 2016. gada 30. septembra spriedumu par Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanu ar piespiedu darbu uz astoņdesmit stundām. Valkas rajona tiesas 2016. gada 30. septembra spriedums stājies

spēkā 2016. gada 11. oktobrī. Ar Valkas rajona tiesas tiesnese s 2017. gada 6. februāra lēmumu apsūdzētajam neizciestais piespiedu

darbs pēc Valkas rajona tiesas 2016. gada 30. septembra sprieduma ir aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz četrpadsmit dienām.

Valkas rajona tiesas tiesnese s 2017. gada 6. februāra lēmums stājies spēkā 2017. gada 17. februārī. Apsūdzētais īslaicīgās brīvības

atņemšanas sodu ir izcietis 2017. gada 15. jūnijā;

2) ar Valkas rajona tiesas 2017. gada 8. septembra spriedumu par Krimināllikuma 312. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu ar piespiedu darbu uz simt divdesmit stundām. Valkas rajona tiesas 2017. gada 8. septembra spriedums stājies spēkā

2017. gada 19. septembrī (lietas 63.-64. un 66. lapas).

Apsūdzētais ir vairākas reizes sodīts administratīvi. Lietā nav ziņu par to, ka apsūdzētais būtu samaksājis viņam administratīvo

pārkāpumu lietu ietvaros uzliktos naudas sodus (lietas 62. lapa).

Apsūdzētajam pašlaik ir divdesmit deviņi gadi. Apsūdzētā apgādībā atrodas viens nepilngadīgs bērns (lietas 61. lapa). Apsūdzētais

pēc viņa tiesai norādītajām ziņām strādā algotu darbu.

Atbildību mīkstinoši apstākļi, kas minēti Krimināllikuma 47. panta pirmajā daļā, apsūdzētā rīcībā netika konstatēti.

Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu kā atbildību mīkstinošo apstākli apsūdzētā rīcībā atzīst apsūdzētā tiesas sēdē

pausto vaļsirdīgo atzīšanos un izdarītā nožēlošanu.

Atbildību pastiprinošais apstāklis apsūdzētā rīcībā saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu – tas, ka

noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Atbildību pastiprinošais apstāklis apsūdzētā rīcībā saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 12. punktu – noziedzīgā

nodarījuma izdarīšana alkohola ietekmē.

Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas sankcija kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības

atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Tiesa, ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, atzīst, ka apsūdzētais par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir sodāms ar piespiedu

darbu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 40. panta pirmās daļas otro teikumu piespiedu darbu var noteikt no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit

stundām.

Tiesa, ņemot vērā iepriekš minēto, atzīst, ka apsūdzētais ir sodāms ar piespiedu darbu uz simt piecdesmit stundām.

Tiesa uzskata, ka iepriekš minētais soda veids un apmērs ir samērīgs, kā arī ir pietiekams, lai panāktu krimināltiesisko attiecību

taisnīgu noregulējumu un sasniegtu soda mērķi.

Tiesa, ņemot vērā to, ka tiesas rīcībā nav ziņu par soda, kas apsūdzētajam ir piespriests ar Valkas rajona tiesas 2017. gada

8. septembra spriedumu, izciešanu, secina, ka tiesai šīs krimināllietas ietvaros nav pamata noteikt apsūdzētajam galīgo sodu pēc

spriedumu kopības.

Tiesa, ņemot vērā to, ka krimināllietas iztiesāšana ir pabeigta, un apsūdzētajam tiek noteikts sods, kas nav saistīts ar brīvības

atņemšanu, atzīst, ka apsūdzētajam kriminālprocesā piemērotie drošības līdzekļi – uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegums izbraukt no

valsts ir atceļami.

Tiesa atzīst, ka cietušā kompensācijas pieteikums par kompensācijas EUR 156,17 piedziņu ir apmierināms.

Tiesas izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka apsūdzētais nozaga cietušajam piederošo mobilo telefonu. Lietas materiāli

apstiprina to, ka cietušais pēc zādzības izdarīšanas un pirms nozagtās mantas atgūšanas ir iegādājies jaunu mobilo telefonu EUR 156,17

vērtībā. Tiesa cietušajam radušos izdevumus saistībā ar jauna mobilā telefona iegādi vērtē kā zaudējumus, kas cietušajam ir radušies

apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rezultātā.

Kriminālprocesa likuma 22. pants paredz, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu ir radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo

aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālas iespējas morālās un materiālās kompensācijas

pieprasīšanai un saņemšanai.

Saskaņā ar Civillikuma 1635. panta pirmo daļu katrs tiesību aizskārums, t.i., katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā

nodarīts kaitējums (arī morāls kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var

vainot.

Civillikuma 1779. pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.

Tiesa atzīst, ka kriminālprocesā esošais lietiskais pierādījums – mobilais telefons (minētais lietiskais pierādījums ir jau izsniegts)

atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas 1. punkta noteikumiem ir atdodams cietušajam.

Tiesa, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 513., 514. pantu, 520. panta pirmo daļu, 523., 527., 528. un

529. pantu,

no sprieda:

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar piespiedu darbu

uz simt piecdesmit (150) stundām.

Atcelt /pers.C/kriminālprocesā piemērotos drošības līdzekļus – uzturēšanos noteiktā vietā un aizliegumu izbraukt no valsts.

Piedzīt no /pers. A/ par labu /pers. C/ kompensāciju EUR 156,17 (simt piecdesmit sešus euro 17 centus), nosakot termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei šajā daļā – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas un uzliekot /pers. A/ pienākumu iesniegt tiesai

dokumentu, kas apliecina kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

Lietisko pierādījumu – mobilo telefonu atdot /pers. C/.

Spriedumu var pārsūdzēt (noprotestēt) tikai daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa

pārkāpumiem 10 dienu laikā pēc sprieduma kopijas pieejamības dienas apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību

(protestu) Valmieras rajona tiesā.

Sprieduma kopijas pieejamības diena – 2018. gada 12. februāris.

Tiesnesis A. MELBERGS