Court orders non-custodial parent to pay back arrears and future child support under divorce agreement.

Lietas Nr. C28244016

Lietas arhīva Nr. C-2440-16/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 2.jūnijā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese V.Vjatere

ar tiesas sēdes sekretāri J.Mamedovu,

piedaloties prasītājai /pers. A/ un atbildētājam /pers. B/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu parāda un uzturlīdzekļu piedziņu,

Aprakstošā daļa

2016.gada 19.aprīlī /pers. A/ (turpmāk – Prasītāja) iesniegusi tiesā prasības pieteikumu pret /pers. B/ (turpmāk – Atbildētājs) par uzturlīdzekļu

parāda un uzturlīdzekļu piedziņu.

Ar 2016.gada 27.aprīļa Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Prasītājai un Atbildētājam 2000.gada 22.maijā piedzimis dēls /pers. C/ un 2003.gada 30.jūlijā dzimusi meita

/pers. D/. 2015.gada 13.jūlijā puses noslēdza vienošanos par bērnu uzturēšanu, aizgādību un saskarsmes tiesībām, vienlaikus parakstot un iesniedzot

zvērinātai notārei Ivetai Vitkovskai iesniegumu par laulības šķiršanu. 2015.gada 12.augustā pušu laulība šķirta.

Saskaņā ar vienošanās 2.1.punktu Atbildētājs apņemas maksāt Prasītājai uzturlīdzekļus 108,00 euro apmērā katram bērnam, bet, ja minimālo

uzturlīdzekļu apmērs pārsniedz šo summu, ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, līdz brīdim, kad bērni sasniegs

pilngadību. Vienošanās 2.3.punkts noteica Atbildētājam par pienākumu veikt pirmo maksājumu 2015.gada augustā. Pēc vienošanās noslēgšanas

Atbildētājs uzturlīdzekļus Prasītājai nav pārskaitījis nevienu reizi, pilnīgi ignorējot bērnu vajadzības.

Ņemot vērā minēto, laika periodā no vienošanās noslēgšanas brīža līdz prasības pieteikuma iesniegšanas brīdim, Atbildētājam atbilstoši vienošanās

noteikumiem, bija jāsamaksā par labu Prasītājai uzturlīdzekļus katram bērnam sekojošā apmērā:

no 2015.gada jūlija līdz 2015.gada decembrim: 108 euro x 6 mēneši = 648 euro katram bērnam;

no 2016.gada janvāra līdz 2016.gada martam; 111 euro x 3 mēneši = 333 euro katram bērnam;

kopā: 648 euro + 333 euro = 981 euro katram bērnam.

Atbildētājs savas no vienošanās, kā arī Civillikuma 179.panta pirmās, otrās un piektās daļas noteikumiem izrietošās saistības nav pildījis un

uzturlīdzekļus nav maksājis. Tādējādi konstatējams, ka Atbildētājam attiecībā pret Prasītāju ir nenokārtotas saistības 1962 euro apmērā.

Prasītāja norāda, ņemot vērā 2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumus Nr.37, minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kuru katram vecākam

neatkarīgi no viņa spējām un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt savas bērnam, no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ir 30 % no

minimālās mēneša algas. Ministru kabineta noteikumi Nr.656 “Par minimālo mēneša darba algu” nosaka, ka kopš 2015.gada 1.janvāra minimālā alga

sastāda 370 euro mēnesī. Tādējādi minimālais Latvijā noteiktais uzturlīdzekļu apmērs bērna vecumā no 7 līdz 18 gadiem ir 111 euro.

Prasītāja lūdz tiesu:

piedzīt uzturlīdzekļu parādu no Atbildētāja dēla /pers. C/ uzturam 981 euro apmērā par labu Prasītājai;

piedzīt uzturlīdzekļu parādu no Atbildētāja meitas /pers. D/ uzturam 981 euro apmērā par labu Prasītājai;

piedzīt uzturlīdzekļus no Atbildētāja dēla /pers. C/ uzturam 111 euro apmērā mēnesī, bet ne mazāk par minimālo uzturlīdzekļu apmēru, saskaņā ar

spēkā esošajiem tiesību normatīvajiem aktiem, par labu Prasītāja, no tiesas sprieduma pieņemšanas līdz dēla pilngadībai;

piedzīt uzturlīdzekļus no Atbildētāja meitas /pers. D/ uzturam 111 euro apmērā mēnesī, bet ne mazāk par minimālo uzturlīdzekļu apmēru, saskaņā

ar spēkā esošajiem tiesību normatīvajiem aktiem, par labu Prasītāja, no tiesas sprieduma pieņemšanas līdz meitas pilngadībai;

Atzīt Prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei;

Noteikt, ka spriedums izpildāms nekavējoties.

2016.gada 10.maijā tiesā saņemts Atbildētāja rakstveida paskaidrojums par prasības pieteikumu, kurā norādīts, ka Atbildētājs prasību atzīst daļēji.

Tiesas sēdē Prasītāja atteicās no prasības daļā par uzturlīdzekļu parāda 981,00 euro apmērā piedziņu no Atbildētāja, paskaidroja, ka viņai ir

zināmas Civilprocesa likuma 225.pantā norādītās tiesvedības izbeigšanas sekas. Pārējā daļā uzturēja prasības pieteikumu un tajā norādītajiem pamatiem

un motīviem. Papildus Prasītāja paskaidroja, ka Atbildētājs nekad nav devis naudu Prasītājas un bērnu vajadzībām. Prasītāja cerējusi, ka pēc vienošanās

noslēgšanas, Atbildētājs to pildīts, taču arī pēc tās Atbildētājs uzturlīdzekļus bērnu uzturam nav maksājis.

Atbildētājs tiesas sēdē prasību par uzturlīdzekļu piedziņu katra bērna uzturam 111 euro apmērā mēnesī atzina. Prasību par uzturlīdzekļu parāda

piedziņu neatzina un lūdza noraidīt. Paskaidroja, ka Prasītājas norādītais par to, ka Atbildētājs nav piedalījies ģimenes uzturēšanā ir meli, viņš katru

mēnesi visu savu algu ir atdevis Prasītājai. Turklāt vēl līdz 2016.gada martam puses dzīvojušas kopā, kaut arī laulība bijusi šķirta. Prasītāja bija uz

astoņiem mēnešiem aizbraukusi uz ārzemēm, peļņas nolūkā, visu šo periodu Atbildētājs viens pats uzturēja bērnus. Atbildētājs apmaksā kredītu, kurš ir

ņemts dzīvokļa, kurā dzīvo Prasītāja ar bērniem, remontam. Atbildētājs norādīja, ja no viņa tiks piedzītas Prasītājas norādītās summas, viņš nespēs

izdzīvot ar savu darba algu, jo papildus viņam arī jāīrē dzīvoklis.

Motīvu daļa

Noklausījusies Prasītājas un Atbildētāja paskaidrojumu tiesas sēdē, novērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos

argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 4.punktu tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs ir atteicies no prasības.

Ņemot vērā, ka Prasītāja atteicās no prasības par uzturlīdzekļu parāda piedziņu 981 euro apmērā, tiesvedība šajā prasības daļā ir izbeidzama.

Tiesa izskaidro, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 225.pantu, ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to

pašu priekšmetu nav pieļaujama.

Ar lietas materiāliem pievienoto dzimšanas apliecības kopiju Nr./numurs/ apstiprināts, ka Prasītāja un Atbildētājs ir nepilngadīgās /pers. D/ vecāki

(lietas 7.lapa).

Ar lietas materiāliem pievienoto dzimšanas apliecības kopiju Nr./numurs/ apstiprināts, ka Prasītāja un Atbildētājs ir nepilngadīgā /pers. C/ vecāki

(lietas 8.lapa).

Lietā nav strīda par to, ka nepilngadīgo bērnu ikdienas aprūpi un uzraudzību realizē bērna māte – Prasītāja, bet Atbildētājam kā nepilngadīgo /pers.

C/ un /pers. D/ tēvam ir jāpiedalās bērnu uzturēšanā un jāsniedz uzturlīdzekļi bērnu uzturēšanai. Šādus iebildumus Atbildētājs nav izteicis.

No lietas materiāliem redzams, ka 2015.gada 13.jūlijā starp Prasītāju un Atbildētāju noslēgta Vienošanās par bērnu uzturēšanu, aizgādību un

saskarsmes tiesībām. Saskaņā ar vienošanās 2.punkta 2.1.apakšpunktu Atbildētājs apņēmās izmaksāt Prasītājai ik mēnesi 108 euro /pers. C/ uzturam

un 108 euro /pers. D/ uzturam, bet ja minimālo uzturlīdzekļu apmērs pārsniedz šo summu, ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu

apmēru, līdz katrs bērns sasniegs pilngadību.

Civillikuma normas neaizliedz vecākiem jebkādā veidā vienoties par materiālās palīdzības nodrošināšanu bērna audzināšanai un tas nav pretrunā ar

Latvijas Republikas Bērnu tiesību aizsardzības likuma normām, ANO Bērnu tiesību deklarācijas un bērnu tiesību konvencijas normām.

Saskaņā ar Civillikuma 1511.pantu līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.). Saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu Līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu tikai tad, kad starp līdzējiem

ir notikusi pilnīga vienošanās par darījuma būtiskām sastāvdaļām (1470.p.), ar nolūku savstarpēji saistīties. Vienošanās aktam, kas noslēgts starp pusēm,

ir tiesiska nozīme un tas rada saistību, kas jāpilda atbilstoši Civillikuma 1587.pantam, kurš paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu

izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī

atlīdzinot otrai zaudējumus.

Kā redzams no prasības pieteikumā norādītā, kā arī tiesas sēdē sniegtajiem Prasītājas paskaidrojumiem, Atbildētājs pušu vienošanos nepilda kopš

2015.gada augusta, kad saskaņā ar vienošanās 2.punkta 2.3.apakšpunktu, Atbildētājam bija jāsāk maksāt vienošanās noteiktie uzturlīdzekļi.

Atbildētājs, prasītājas norādīto, ka viņš nav pildījis savas saistības un nav veicis uzturlīdzekļu ikmēneša maksājumus bērna uzturam saskaņā ar pušu

noslēgto Vienošanos, apstrīdēja, taču norādīja, ka naudu maksājis tieši bērniem, bez bankas starpniecības, līdz ar to viņam tam nav nekādu dokumentālu

pierādījumu.

Tiesa atzīst, ka tai ir pamats apmierināt pilnībā prasību tās uzturētajā daļā par uzturlīdzekļu parāda piedziņu un piedzīt no Atbildētāja par labu

Prasītājai dēla /pers. C/ un meitas /pers. D/ uzturam izveidojušos uzturlīdzekļu parādu 981 euro apmērā, jeb 490,50 euro katram.

Prasītāja tiesas sēdē lūdza piedzīt no atbildētāja katra bērna uzturam uzturlīdzekļus 111,00 euro apmērā, proti, Ministru kabineta noteiktajā

minimālajā apmērā, tādēļ tiesa uzskata, ka nav izvērtējams pušu mantiskais stāvoklis, jo minimālie uzturlīdzekļi ir maksājami neatkarīgi no vecāku mantas

stāvokļa.

No lietas materiāliem secināms, ka pušu noslēgtā vienošanās nenodrošina efektīvu tiesisko aizsardzību bērnu tiesībām uz uzturlīdzekļu saņemšanu

bērnu uzturam.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 24.oktobrī lietā Nr. SKC 3 -729 un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

2007.gada 27.oktobrī lietā Nr. SKC -1126/2010 ir atzinis, ka vienošanās starp vecākiem notiek tikai par maksājumu apmēru, jo pienākums maksāt un

tiesības saņemt līdzekļus bērnu uzturam ir reglamentēts likumā.

Tas nozīmē, ja prasība celta, lai aizstāvētu no likuma izritošās bērnu tiesības saņemt uzturlīdzekļu no vecāka, nav nepieciešams apstrīdēt noslēgto

vienošanos. Šāda vienošanās neliedz ar likumu pamatoto vecāka pienākumu par uzturlīdzekļu maksāšanu noteikt ar tiesas spriedumu.

Ņemot vērā to, ka Atbildētājs pilnā apmērā nav pildījis saistības samaksāt uzturlīdzekļus bērniem, tiesa uzskata par iespējamu piedzīt uzturlīdzekļus

uz likuma pamata.

Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz

tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no

vecākiem vai abiem vecākiem.

Saskaņā ar Civillikuma 177.panta ceturto daļu bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes

nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti,

spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas

nodrošina viņa pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte.

No augstāk minētam tiesību normām nepārprotami secināms, ka jebkurā gadījumā bērna intereses prevalē par vecāku interesēm un abiem

vecākiem ir pienākums nodrošināt savu bērnu ar pienācīgu uzturu, medicīnisko aprūpi, mājokli, attīstīt bērna fiziskās un intelektuālās spējās. Pie tam šādi

pienākumi vecākiem būtu jārealizē pret katru savu bērnu vienādi, neatkarīgi no tā vai bērns dzīvo kopā ar vecāku vai atsevišķi.

Uzturlīdzekļu sniegšanas pienākums primāri saistīts ar vecāku mantas stāvokli un šim stāvoklim atbilstošu bērna nodrošinājumu, lai, nosakot

uzturlīdzekļa apmēru, maksimāli tiktu nodrošinātas bērna intereses. Likumdevējs nav ierobežojis nosakāmo uzturlīdzekļu apjomu, izņemot minimālo

uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt katram savam bērnam.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta piekto daļu minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi

no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” nosaka, ka 2.punkts noteic, ka

katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7

gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas; katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas

līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa

likmi” (ar 02.12.2014. grozījumiem) minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros sākot no 2016.gada 1.janvāra ir 370 euro mēnesī,

tādejādi minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam līdz 7 gadu vecuma sastāda 92,50 euro ik mēnesi, bet virs 7 gadu vecuma 111,00 euro ik mēnesi.

Lai gan 2015.gada 13.jūlija pušu starpā tika noslēgta vienošanās, kas rada saistības, kuras atbilstoši Civillikuma 1587.pantam atbildētājam ir

jāpilda, kamēr vienošanās netiks grozīta, pusēm savstarpēji vienojoties, vai arī tiesas ceļā, tiesa konkrētajā gadījumā atbilstoši Civilprocesa likuma

5.panta sestās daļas prasībām ņem vērā Augstākās tiesas judikatūrā (sk., piemēram, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 30.septembra

spriedumu lietā Nr. SKC- 2407-14) nostiprināto atziņu, ka bērna vecāku noslēgtā vienošanās par uzturlīdzekļiem, kas turklāt nenodrošina efektīvu

tiesisko aizsardzību bērna tiesībām uz uzturlīdzekļu saņemšanu, neliedz ar likumu pamatoto vecāka pienākumu par uzturlīdzekļu maksāšanu noteikt ar

tiesas spriedumu.

Turklāt, pēc tiesas ieskata, uzturlīdzekļu apmēra noteikšana ar tiesas spriedumu ir arī vērsta uz to, lai nepieļautu situāciju, ka viena puse var

nemaksāt uzturlīdzekļus vai maksāt tos nepietiekamā apmērā, jo abiem vecākiem jāsedz ar bērna uzturēšanu saistītie izdevumi tādā apmērā, kāds faktiski

ir nepieciešami bērna, bet, ja mantiskais stāvoklis to neļauj- vismaz valstī noteiktajā minimālajā apmērā.

Līdz ar to no Atbildētāja par labu Prasītājai meitas /pers. D/ uzturam ik mēnesi piedzenami uzturlīdzekļi 111,00 euro apmērā un dēla /pers. C/

uzturam piedzenami uzturlīdzekļu 111,00 euro mēnesī, bet ne mazāk par valstī noteikto minimālo apmēru saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.

Turklāt Atbildētājs prasību daļā par uzturlīdzekļu piedziņu atzinis pilnībā, ko apliecinājis ar savu parakstu tiesas sēdes protokola Pielikumā Nr.2.

Tiesa, saskaņā ar Civillikuma 179.pantu, atzīst, ka no Atbildētāja piedzenami uzturlīdzekļi bērnam Ministru kabineta noteiktajā minimālo

uzturlīdzekļu apmērā, to apmēru nosakot procentuālā attiecībā. Palielinoties, vai samazinoties valstī noteiktajai minimālai mēneša darba algai, piedzenamo

uzturlīdzekļu apmērs palielināms vai samazināms proporcionāli minimālās mēneša darba algas apmēram.

Ievērojot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 20. novembra sprieduma lietā SKC-2885/2015 paustās atziņas

uzturlīdzekļi bērnu labā no Atbildētāja piedzenami līdz bērnu pilngadībai.

Ņemot vērā Prasītājas norādīto prasības pieteikumā, uzturlīdzekļi piedzenami no sprieduma pasludināšanas dienas, tas ir, 2016.gada 2.jūnija.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765. panta noteikumiem likumiskie procenti

nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi Prasītājai nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 981 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Tā kā prasītāja daļā par uzturlīdzekļu piedziņu no tiesas izdevumu samaksas ir atbrīvota uz

Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkta pamata, tiesas izdevumi ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājamu kopsumma par

vienu gadu. Maksājumu kopsumma par vienu gadu konkrētajā lietā ir 2664 euro (111 euro x 2 (bērni) = 222; 222 euro x12 mēneši = 2664 euro) .

Valsts nodeva no minētās summas saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b)apakšpunktu sastāda 341,30 euro.

Savukārt valsts nodeva kāda maksājama par uzturlīdzekļu parāda piedziņu no Atbildētāja aprēķināma Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas

1.punkta a) apakšpunktu un sastāda 147,15 euro. Līdz ar to, kopējā valsts nodeva kāda būtu piedzenama no Atbildētāja ir 488,45 euro.

Atbildētājs tiesas sēdē lūdza pēc iespējas samazināt no viņa piedzenamo valsts nodevu, kā arī sadalīt no viņa piedzenamās valsts nodevas apmēru

vairākos maksājumos, jo viņa atalgojums neļauj viņam samaksāt šādu nodevu, turklāt samaksājot šādu valsts nodevu, Atbildētājs papildus vairs nevar

samaksāt ne uzturlīdzekļus bērnam, kā arī viņam vairs nepaliek pāri iztikas līdzekļi priekš paša. Ņemot vērā Atbildētāja lūgumu, viņa materiālo stāvokli,

to, ka Atbildētājs daļēji atzina prasību, kā arī ņemot vērā bērnu intereses – no atbildētāja piedzenamā valsts nodeva ietekmēs uzturlīdzekļu piedziņas

iespējamību no atbildētāja, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta ceturto daļu atbildētāju var daļēji atbrīvot no valsts nodevas samaksas

valsts ienākumos, nosakot piedzenamo summu 100,00 euro apmērā.

Ņemot vērā minēto argumentāciju un atbildētāja lūgumu, tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta ceturto daļu ir pamats sadalīt

maksājamo valsts nodevu trijos maksājumos, proti 33,33 euro apmērā mēnesī.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu no Atbildētāja valsts labā piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,29 euro apmērā (lietas

2.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas 1.punktam, apmierināms ir Prasītājas lūgums par nekavējošu sprieduma izpildi daļā par

uzturlīdzekļu piedziņu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt /pers. A/ prasību par uzturlīdzekļu parāda un uzturlīdzekļu piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļu parādu 981 euro (deviņi simti

astoņdesmit viens euro) apmērā.

Noteikt /pers.A/ tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/ likumiskos procentus – 6% gadā, no nesamaksātās parāda

summas 981 euro.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļus dēla /pers. C/, personas kods

/personas kods/, uzturam 111,00 euro (viens simts vienpadsmit euro un 00 centi) apmērā mēnesī, bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta

noteiktās minimālās mēneša darba algas, sākot no 2016. gada 2.jūnija līdz bērna pilngadībai.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļus meitas /pers. D/, personas

kods /personas kods/, uzturam 111,00 euro (viens simts vienpadsmit euro un 00 centi) apmērā mēnesī, bet ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru

kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, sākot no 2016. gada 2.jūnija līdz bērna pilngadībai.

Noteikt, kas spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus: valsts nodevu 100,00 euro (viens simts euro) un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 7,29 euro (septiņi euro, 29 centi ).

Sadalīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, piedzenamo valsts nodevu 100,00 euro apmērā termiņos, nosakot šādu valsts nodevas

samaksas termiņus un kārtību:

līdz 2016.gada 2.jūlijam – 33,33 euro;

līdz 2016.gada 2.augustam – 33,33 euro;

līdz 2016.gada 2.septembrim – 33,34 euro;

Valsts nodeva jāmaksā:

Saņēmējs Valsts kase

Reģistrācijas Nr. 90000050138

Konta Nr. LV55TREL1060190911200

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis valsts nodeva civillietā Nr.C28244016.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:

Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr.90001672316

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C28244016.

Noteikt /pers.B/, personas kods /personas kods/, sprieduma daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu labprātīgas izpildes termiņu 10

(desmit) dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese V.Vjatere