Court partially allowed personal injury claim for assault damages and court costs while dismissing unproven expenses.

Lieta Nr.C30677312

CA – 0364-14/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 10.martā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija

šādā sastāvā: sēdes priekšsēdētāja tiesnese Sandra Strence,

tiesneši Gvido Ungurs un Inta Jēkabsone,

ar sekretāri L.Bērziņu,

piedaloties prasītājas pārstāvei zvērinātai advokātei I.Dūrītei un

atbildētāja pārstāvim zvērinātam advokātam Ārim Stokam,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Brīvības bulvārī 34, civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ par zaudējumu un morālā kaitējuma

piedziņu, sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2012.gada 6.decembra

spriedumu.

Aprakstošā daļa

/pers. B/ (turpmāk tekstā – Prasītājs) 2012.gada 16.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā cēlis prasību pret /pers. C/

(turpmāk tekstā – Atbildētājs) par zaudējumu un morālā kaitējuma piedziņu, lūdzot piedzīt no Atbildētāja zaudējumus Ls 578,13

apmērā un morālo atlīdzinājumu Ls 1000 apmērā, kā arī visus tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2011.gada 9.maijā starp Prasītāju un Atbildētāja sievu /pers. E/ izcēlies konflikts par Prasītājam

piederošās automašīnas novietošanu /pers. E/ piederošajā īpašumā /adrese/. Saistībā ar minēto konfliktu Atbildētājs, klātesot ceļu

policijas darbiniekiem un SIA /Nosaukums A/ apsardzes darbiniekiem, esot uzbrucis Prasītājam un viņu piekāvis, vairākkārtīgi iesitot

Prasītājam ar dūri pa seju, un ar kāju vairākkārtīgi iesitot vēdera apvidū un pa kājām, tādējādi nodarot Prasītājam miesas bojājumus.

No sitieniem Prasītājam pa degunu tecējušas asinis uz krekla un žaketes. Visu notiekošo ir redzējuši ceļu policijas pārstāvji,

apsardzes firmas darbinieki un /adrese/ mājas iedzīvotāji. Atbildētāja izdarīto sitienu rezultātā Prasītājam ir iestājusies darba nespēja

līdz 2011.gada 26.maijam. Prasītājs esot vērsies ārstniecības iestādēs pēc medicīniskās palīdzības. Lai novērstu Atbildētāja

prettiesisko darbību rezultātā nodarītos miesas bojājumus, Prasītājam, par veiktajām izmeklēšanām un saņemtajiem medicīniskajiem

pakalpojumiem, kā arī par ārstu nozīmēto medikamentu iegādi, kopā nācies samaksāt naudas līdzekļus Ls 190,94 apmērā. Laikā no

2011.gada 10.maija līdz 26.maijam, Prasītājs, gūtās sejas traumas un kājas sasituma dēļ, neesot varējis veikt savus darba

pienākumus un saņemt samaksu, ne arī gūt ienākumus kā pašnodarbinātais. Ikmēneša ienākumi, no kuriem prasītājs veic valsts

sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir Ls 840,75. Prasītājs 2011.gada maijā ir guvis ienākumus Ls 406,82 apmērā. Par darba

nespēju no 2011.gada 10.maija līdz 25.maijam prasītājam ticis izmaksāts slimības pabalsts no SIA /Nosaukums B/Ls 44 apmērā un

no VSAA Ls 57,73 apmērā. Līdz ar to negūtie ienākumi par darba nespējas laiku ir Ls 332,19 apmērā. Papildus prasītājam radās

izdevumi par ar asinīm notraipītās žaketes ķīmisko tīrīšanu Ls 11 apmērā. Tāpat, prasības pieteikumā norādīts, ka par nodarītajiem

miesas bojājumiem ticis uzsākts kriminālprocess Nr./numurs/pēc Krimināllikuma XVIII nodaļas, par iespējamu miesas bojājumu

nodarīšanas faktu Prasītājam, kas 2012.gada 20.janvārī ticis izbeigts, nolemjot Atbildētāju saukt pie atbildības pēc Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.2 panta pirmās daļas.

Norādot uz Civillikuma 1770., 1772., 1773., 1779., 1786. un 1792.pantu, prasībā minēts, ka Atbildētājs pieļāvis prettiesisku rīcību,

piekaujot Prasītāju un tādējādi nodarot Prasītājam miesas bojājumus. Tādēļ Prasītājam ir tiesības piedzīt zaudējumus Ls 534,13

apmērā, jo konstatēti zaudējumu piedziņas priekšnosacījumi: Atbildētāja prettiesiska vainojama darbība, kas izpaudās kā miesas

bojājumu nodarīšana Prasītājam, Ls 534,13 zaudējumu apmērs, cēloniskais sakars starp zaudējumiem un prettiesisko rīcību.

Atsaucoties uz Civillikuma 1635.pantu un juridisko literatūru (O.Joksts. Morālais kaitējums: zaudējumu atlīdzināšana, Jurista Vārds,

26.04.2005, Nr.15), prasībā norādīts, ka ar savu prettiesisko rīcību Atbildētājs ir nodarījis Prasītājam morālo kaitējumu, radot gan

fiziskus, gan psiholoģiskus pārdzīvojumus, jo Atbildētājs Prasītājam ir nodarījis miesas bojājumus, kuru dēļ Prasītājam iestājās darba

nespēja, radās tiešie izdevumi un zaudējumi, kas saistīti ar negūtajiem ienākumiem. Turklāt, piekaujot Prasītāju publiskā vietā -

dzīvojamās mājas pagalma iebrauktuvē, ko redzēja gan ceļu policijas darbinieki un apsardzes firmas SIA /Nosaukums A/ darbinieki,

gan arī /adrese/ nama iedzīvotāji, gan citi garāmgājēji, Prasītājam tika sagādātas morālas ciešanas. Līdz ar to uzskata, ka Prasītājam

nodarītais morālais kaitējums ir novērtējams Ls 1000 apmērā.

Atbildētājs iesniedzis pirmās instances tiesai paskaidrojumus, kuros, pamatojoties uz Civillikuma 1635., 1775., 1776., 1779. un

1792.panta normām, norāda, ka prasību neatzīst un lūdz to noraidīt, kā arī lūdz piedzīt no Prasītāja visus tiesāšanās izdevumus.

Atbildētājs vērš tiesas uzmanību uz to, ka Prasītājs, saistībā ar uzsākto un izbeigto kriminālprocesu Nr. /numurs/ par iespējamu

miesas bojājumu nodarīšanas faktu un Atbildētāja saukšanu pie atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.2

panta pirmās daļas, maldina tiesu, sniedzot tai nepatiesu informāciju. Atbildētājs norāda, ka ir pārsūdzējis lēmumu par saukšanu pie

atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.2 panta pirmās daļas, un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes

Kārtības policijas pārvalde, 2012.gada 23.martā, ir pieņēmusi lēmumu atcelt atbildētājam piemēroto administratīvo sodu un

administratīvo lietvedību izbeigt, lēmumā konstatējot, ka ar administratīvās lietas materiāliem nav pierādīts, ka Atbildētājs ir nodarījis

prasītājam tīšus maznozīmīgus miesas bojājumus. Papildus paskaidro, ka Prasītāja prasība daļā, par zaudējumu Ls 534,13 apmērā

atlīdzību, nevar tikt atzīta par pamatotu vairāku iemeslu dēļ, t.sk.: Prasītāja iesniegtā medicīniskā dokumentācija neapstiprinās ar

objektīviem datiem, tie ir neprecīzi; tiesā nav iesniegts neviens pierādījums par to, ka Prasītāja prasībā norādītos miesas bojājumus ir

nodarījis Atbildētājs; tiesā nav iesniegts neviens pierādījums par to, ka Prasītāja izdevumi, kas saistīti ar nodarīto miesas bojājumu

diagnosticēšanu un ārstēšanu Ls 190,94 apmērā, radušies Atbildētāja prettiesiskas rīcības dēļ; tiesā nav iesniegti pierādījumi, ka

izdevumi, kas radušies saistībā ar sabojātā apģērba tīrīšanu, izriet no Atbildētāja prettiesiskas rīcības; tiesā nav iesniegti pierādījumi,

ka Prasītājam radušies negūtie ienākumi sakarā ar darba nespēju, ir Atbildētāja prettiesiskas rīcības sekas. Norādot uz Augstākās

tiesas Senāta 2011.gada 26.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC- 40/2011 un Civillikuma 1779.pantu, Atbildētājs uzskata, ka nav

pierādīts neviens no zaudējumu priekšnoteikumiem un prasība daļā par zaudējumu Ls 534,13 apmērā piedziņu, ir noraidāma kā

nepamatota. Attiecībā uz prasību par morālā kaitējuma piedziņu, Atbildētājs, atsaucoties uz Civillikuma 1635.pantu, norāda, ka tā kā

viņa prettiesiskā darbība lietā ne ar ko nav pierādīta, tad Prasītājs nav tiesīgs prasīt atlīdzību par morālo kaitējumu.

2013.gada 2.maijā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nosprieda noraidīt /pers. B/ prasību pret /pers. C/ par

zaudējumu un morālā kaitējuma piedziņu un piedzīt no /pers. B/, par labu /pers. C/, ar lietas vešanu saistītos izdevumus Ls 100

apmērā.

Spriedumā pirmās instances tiesa atzinusi, ka Prasītājs lietā nav pierādījis, ka tieši Atbildētājs ir nodarījis Prasītājam miesas

bojājumus, secinot, ka tādēļ nepamatoti ir apmierināt prasījumus par nodarīto zaudējumu un kaitējuma (fizisko ciešanu) atlīdzinājumu.

Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis Prasītājs, norādot, ka pārsūdz spriedumu pilnā apjomā un

lūdzot apmierināt prasību. Apelācijas sūdzībā, norādot, ka pirmās instances tiesa nav izvērtējusi lietā esošos pierādījumus atbilstoši

Civilprocesa likuma prasībām un nepareizi ir piemērojusi materiālo tiesību normas, tiek dots vērtējums lietā iesniegtajiem

pierādījumiem, kā arī tiek lūgts izprasīt no Valsts policijas izbeigtā kriminālprocesa Nr./numurs/ lietas materiālus.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2013.gada 27.novembra lēmumu (lietas 85.lapa), lietai, kā pierādījumu, nolemts

pievienot no Valsts policijas izprasāmā kriminālprocesa /numurs/materiālus.

Tiesas sēdē Prasītāja pilnvarotā pārstāve prasību un apelācijas sūdzību uzturēja pilnā apmērā un uz prasības pieteikumā un

apelācijas sūdzībā minētajiem pamatiem un argumentiem. Lūdza apmierināt apelācijas sūdzību un atcelt pirmās instances

spriedumu, apmierinot prasību pilnā apmērā.

Tiesas sēdē Atbildētāja pilnvarotais pārstāvis prasību un apelācijas sūdzību neatzina, lūdza prasību noraidīt. Atzina, ka pušu

starpā bijis incidents, kura laikā Atbildētājs ir iesitis Prasītājam pa kāju, jo tas nav uzvedies vīrieša cienīgi. Kategoriski noliedza

sitienus pa citām Prasītāja ķermeņa daļām. Norādīja uz lietai pievienotajā kriminālprocesā Nr./numurs/ nopratināto liecinieku liecībās

atrodamajām pretrunām. Lūdza ņemt vērā, ka Prasītājs bijis incidenta izraisītājs un prasību noraidīt kā nepamatotu.

Motīvu daļa

Noklausījusies pušu pilnvaroto pārstāvju paskaidrojumus, iepazinusies un novērtējusi visus civillietas materiālus, Civillietu tiesu

kolēģija secina, ka apelācijas sūdzība ir atzīstama par pamatotu un prasība ir apmierināma daļēji.

Prasītājs lūdzis piedzīt no Atbildētāja zaudējumus un morālo atlīdzinājumu, norādot, ka Atbildētājs ir pieļāvis prettiesisku rīcību,

piekaujot Prasītāju un tādējādi nodarot viņam miesas bojājumus. Prasītājs uzskata, ka Atbildētāja prettiesiskā rīcība, piekaujot

Prasītāju un nodarot viņam miesas bojājumus, ir pierādīta ar lietā esošo tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinumu Nr.23-2281, lēmumu

par kriminālprocesa Nr./numurs/ izbeigšanu un administratīvā pārkāpuma protokolu PA 468351.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka šāda prasījuma apmierināšanai ir jākonstatē, ka Atbildētājs, atbilstoši Civillikuma 1635.pantā

paredzētajam, ir izdarījis neatļautu darbību, kuras rezultātā prasītājam nodarīts kaitējums.

Civillietu tiesu kolēģija konstatē, ka faktiski starp pusēm nepastāv strīds par to, ka 2011.gada 9.maijā, Prasītājs un Atbildētājs

iesaistījās savstarpējā konfliktā, kura laikā Atbildētājs iesita Prasītājam. Šāda fakta esamību tiesas sēdē atzina Atbildētāja

pilnvarotais pārstāvis un apstiprināja tiesas sēdē nopratinātais liecinieks /pers. K/, kurš, būdams apsardzes darbinieks, bija konflikta

aculiecinieks. Arī pats Atbildētājs, nopratināts kā liecinieks kriminālprocesā Nr./numurs/, par minēto konfliktu ir liecinājis: „Pēkšņi es

nesavaldīju savus nervus, ātri piegāju pie /pers. B/, paņēmu viņu aiz kakla ar rokām un stipri iesitu ar celi pa kreiso kāju vienu reizi.”

(lietas 94.lapa).

Tiesu kolēģija konstatē, ka starp pusēm pastāv strīds par nodarīto miesas bojājumu apmēru, jo Prasītājs norāda, ka Atbildētājs

viņam vairākkārtīgi iesitis ar dūri pa seju un ar kāju vairākkārtīgi iespēris vēdera apvidū un pa kājām, savukārt, Atbildētājs noliedz, ka

būtu sitis vairāk kā vienu reizi.

Civilprocesa likuma 93.pants uzliek pienākumu katrai pusei pierādīt tos faktus, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus, proti, Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, savukārt Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Pamats atbrīvošanai no pierādīšanas noteikts Civilprocesa likuma 96.pantā, kura trešā daļa noteic, ka tikai likumīgā spēkā

stājies tiesas spriedums krimināllietā, prokurora priekšraksts par sodu, kā arī lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz

nereabilitējoša pamata ir obligāts tiesai, kas izskata lietu par tās personas civiltiesisko atbildību, par kuru pieņemts attiecīgais

nolēmums, vienīgi jautājumā par to, vai noziedzīgā darbība vai bezdarbība notikusi vai to izdarījusi vai pieļāvusi tā pati persona.

Apelācijas instances tiesa secina, ka lēmuma par kriminālprocesa Nr./numurs/ izbeigšanu pieņemšanas pamats ir

Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punkts, proti, procesa virzītājs secinājis, ka /pers. C/ izdarītajā nodarījumā nav Krimināllikumā

paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāva, vienlaikus saskatot administratīvā pārkāpuma pazīmes, par kuru atbildība paredzēta

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.2 panta pirmajā daļā (maznozīmīga miesas bojājuma tīša nodarīšana). Savukārt,

personu nereabilitējoši apstākļi noteikti Kriminālprocesa likuma 380.pantā, un starp tiem nav paredzēts, ka personu nereabilitējošs

apstāklis ir, ja kriminālprocesu izbeidz ar lēmumu, kas paredzēts Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punktā. Līdz ar to, Civillietu

tiesu kolēģija secina, ka Prasītājs nav atbrīvojams no pierādīšanas pienākuma šajā lietā. Tas nozīmē, ka Prasītājam ir pienākums

pierādīt, ka Atbildētājs ir nodarījis Prasītājam ievērojamākus miesas bojājumus, kā vienu sitienu pa kāju.

Līdz ar minēto, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka lietā esošais lēmums par kriminālprocesa Nr./numurs/ izbeigšanu (lietas 23.-

24.lapa) nepierāda, ka Atbildētājs ir nodarījis Prasītājam visus tos miesas bojājumus, kas uzskaitīti prasības pieteikumā. Lēmumā par

kriminālprocesa izbeigšanu norādīts, ka Prasītājam konstatēts zemādas asinsizplūdums uz kreisās kājas apakšstilba un, atzīstot

nodarītos miesas bojājumus par maznozīmīgiem, ir nolemts izbeigt kriminālprocesu, nolemjot Atbildētāju saukt pie administratīvās

atbildības. Minēto lēmumu Prasītājs nav apstrīdējis, tādejādi, tiesu kolēģijas ieskatā, piekrītot tajā norādītajam. Arī lietā iesniegtā

2011.gada 2.decembra Eksperta atzinumā Nr.23-2281 par Prasītājam veikto tiesu medicīnisko ekspertīzi (lietas 50.-52.lapa) ir

norādīts, ka Prasītājam ir konstatēts zemādas asinsizplūdums uz kreisās kājas apakšstilba, kas pieskaitāms maznozīmīgiem miesas

bojājumiem, bet galvaskausa, sejas sasitums, galvas smadzeņu satricinājums, labā augšžokļa kaula lūzums un zobu bojājumi nav

konstatēti, jo tam nav objektīva pamatojuma. Lietā iesniegtajā Administratīvā pārkāpuma protokola PA 468351 kopijā (lietas 46.lapa)

arī nav norādīti kādi citi Prasītājam nodarīti miesas bojājumi, kā tikai 02.12.2011. Eksperta atzinumā Nr.23-2281 konstatētie.

Savukārt, novērtējot lietā iesniegto Izrakstu no medicīnas sabiedrības /Nosaukums B/ (lietas 11.lapa), par pareiziem tiesu kolēģija

atzīst Atbildētāja iebildumus, ka tā kā Prasītājs pēc mediķu palīdzības ir griezies tikai nākošajā dienā, tad nav pierādīts, ka tieši

Atbildētājs ir nodarījis Prasītājam vēlāk medicīnas iestādē konstatētos, ar galvas sasitumu saistāmos, miesas bojājumus. Pastāvot

šādiem apstākļiem, tiesu kolēģija atzīst, ka Prasītājs ir pierādījis, ka Atbildētājs, 2011.gada 9.maijā, ir iespēris viņam pa kāju, bet

pārējo, prasībā norādīto, miesas bojājumu nodarīšana nav pierādīta.

Apkopojot augstāk minēto, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka, Prasītājs ir pierādījis Atbildētāja neatļautu darbību – fizisku

vardarbību, kas izpaudās kā sitiens pa kāju, ar kuru tika aizskartas Prasītāja tiesības uz domstarpību un strīdu risinājumu likumīgā ceļā

un kuras rezultātā Prasītājam ir nodarīts kaitējums - fiziskas ciešanas un morāls pazemojums.

Prasītājs sev nodarīto morālo kaitējumu ir novērtējis Ls 1000 apmērā. Analizējot un izvērtējot piedzenamā morālā atlīdzinājuma

apmēru, Civillietu tiesu kolēģija ņem vērā: ka sākotnējā konflikta situācija, kas rezultējās šķietamā auto-negadījumā, bija starp

Prasītāju un sievieti – Atbildētāja sievu; ka Atbildētājs, ierodoties negadījuma vietā pēc sievas lūguma pēc palīdzības, bija stresa

stāvoklī; ka Atbildētājs, vairākiem cilvēkiem redzot, publiskā vietā, ir pieļāvis fiziku vardarbību pret Prasītāju; ka Atbildētājs atļāvās būt

vardarbīgs, neskatoties uz policijas un apsardzes firmas darbinieku klātbūtni. Novērtējusi norādītos apstākļus, Civillietu tiesu kolēģija

atzīst, ka atlīdzinājums nosakāms trešdaļas no prasītā jeb EUR 500 apmērā. Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka atlīdzinājums šādā

apmērā dos gan pietiekošu apmierinājumu Prasītājam, gan arī turpmāk motivēs Atbildētāju problēmsituāciju risināšanai izmantot

tiesiskus līdzekļus.

Civillietu tiesu kolēģija piekrīt Prasītāja norādītajam, ka tieši konflikta rezultātā viņam pa degunu ir tecējušas asinis, kā rezultātā

ticis sabojāts apģērbs. To, ka Prasītājam ir tecējušas asinis, ir atzinis Atbildētājs, kad policijā tika nopratināts kā liecinieks

kriminālprocesā Nr./numurs/ (lietas 93.lapa) un šādu faktu apstiprināja konflikta aculiecinieks – tiesas sēdē nopratinātais liecinieks

/pers. K/. Tiesu kolēģija, vērtējot notikušā konflikta detaļas, nesaskata pretrunas starp apstākli, ka ar augstāk spriedumā minētajiem

argumentiem ir atzīts par pierādītu tikai viens sitiens pa Prasītāja kāju, un apstākli, ka konflikta rezultātā Prasītājam asiņoja deguns, jo

par vispārzināmu atzīst faktu, ka asinis no deguna var tecēt dažādu iemeslu dēļ, piemēram, sakarā ar konflikta situāciju

paaugstinājušos asins spiedienu. Līdz ar minēto, tiesu kolēģija par pamatotu atzīst prasījumu par ar asinīm notraipītās žaketes

ķīmisko tīrīšanu saistīto izdevumu Ls 11 apmērā, pēc oficiālā maiņas kursa EUR 15,65, kā zaudējumu piedziņu no Atbildētāja.

Zaudējumu apmēru pierāda lietā iesniegtā kvīts Nr.013441 un čeks (lietas 17.lapa).

Izvērtējot pārējo lietā pieteikto zaudējumu Ls 567,13 apmērā pamatotību, Civillietu tiesu kolēģija secina, ka tie ir noraidāmi kā

nepierādīti, tā kā tos pamatojošos pierādījumus (apliecinājumus par darba nespēju, kvītis un čekus par ārstu apmeklējumiem,

medicīniskām manipulācijām un medikamentu iegādi u.c.) nevar atzīt par attiecināmiem uz izšķiramo strīdu, t.i., 2011.gada 9.maija

konfliktu.

Apkopojot norādīto, Civillietu tiesu kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa nepilnīgi izvērtēja lietas faktiskos apstākļus un tajā

esošos rakstveida pierādījumus, kas noveda pie nepareiza sprieduma taisīšanas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, ja prasība apmierināta daļēji, tiesas izdevumus piespriež prasītājam

proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Lietā apmierināti prasījumi 515,65 EUR kopsummā no prasītajiem 2245,48 EUR un konstatēti sekojoši Prasītāja samaksātie

tiesāšanās izdevumi: valsts nodevas divās tiesu instancēs (2x230,12 LVL) 654,84 EUR kopsummā, ar lietas izskatīšanu saistīto

izdevumu avanss (3,30 LVL) 4,70 EUR un kancelejas nodeva par liecinieka aicināšanu 4,27 EUR, pavisam kopā 663,74 EUR.

Tāpat, lietā valsts ir apmaksājusi ar apelācijas instances tiesas pavēstu piegādāšanu saistītus izdevumus 6,20 EUR apmērā,

kas, atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem, proporcionāli ir piedzenami valsts ienākumos.

Līdz ar to no Atbildētāja, Prasītāja labā, piedzenama Prasītājam radušos tiesas izdevumu daļa 152,66 EUR apmērā, kā arī valsts

labā izdevumu par pavēstu piegādāšanu daļa 1,43 EUR apmērā. Savukārt, no Prasītāja, valsts ienākumos, tiek piedzīta izdevumu par

pavēstu piegādāšanu daļa 4,77 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu pusēm nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 430. un 432.pantu, Civillietu tiesu kolēģija

nosprieda

/pers. B/ prasību pret /pers. C/ par zaudējumu un morālā kaitējuma piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, labā zaudējumus 15,65 EUR,

atlīdzību par morālo kaitējumu 500 EUR apmērā un tiesas izdevumus 152,66, kopā 668,31 EUR (seši simti sešdesmit astoņi euro, 31

cents)

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 1,43 (viens euro,

43 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,77 (četri euro,

77 centi).

Noteikt /pers. C/ un /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Valsts labā piespriestie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi nomaksājami Tiesu administrācijai, Valsts kases kontā Nr.LV51TREL

2190 4580 19000, norādot civillietas Nr. un maksātāju, un maksājumu apliecinošs dokuments, sprieduma labprātīgai izpildei

noteiktajā termiņā, iesniedzams Rīgas apgabaltiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas,

iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2014.gada 11.aprīlis.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese S.Strence

Tiesneši G.Ungurs

I.Jēkabsone