A420200515 / AA43-0206-17 · Appeal court dismisses building permit request because applicant failed to submit zero-cycle project before new building code. The court ruled the applicant could not claim the new regulations allowed partial permits without prior project approval. (Administratīvā apgabaltiesa)

Legislator summary

AI generated

The Administrative Regional Court dismissed the applicant's request for a building permit for the first construction phase of a complex. The applicant argued that new building regulations allowed issuing permits for individual construction phases without a prior zero-cycle project. However, the court found the applicant had not submitted an accepted zero-cycle technical project by the new regulations' effective date of October 1, 2014. Consequently, the court held that the applicant could not rely on the new rules to bypass the requirement for a complete project approval before any phase permit.

Legislator headnote

AI generated

Būvniecības likums; Vispārīgie būvnoteikumi: The court established that building permits for individual construction phases require prior approval of a zero-cycle technical project, and applicants cannot invoke new regulations to issue permits retroactively for projects submitted before the new rules took effect.

Keywords

AI generated

building permit issuance zero cycle project building code transition administrative appeal construction phase approval

Cited Legislation

AI generated

Administratīvā procesa likums 307. un 309. panti

Administratīvā procesa likums 329. panta 1. daļa

Cited Case Law

AI generated

Augstākās tiesas 2005. gada 22. novembra spriedums lietā Nr. SKA-378

AI generated

A420200515 / A42-02005-15

Court allows building permit for phased construction by ruling old rules still apply to design work.

A420263119 / A42-00835-20

Court dismisses neighbor's appeal against building permit compliance certification due to lack of evidence of rights infringement.

130028015 / 1-0280-15

Court dismissed appeal against administrative fine for operating space without building permit.

A420552212 / A42-00398-14

Court allows revocation of building permit cancellation decision regarding neighbor's rights and planning compliance.

A420183017 / A42-01830-17

Court dismisses appeal against administrative order to legalize unauthorized construction despite procedural gaps.

Full text

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lietas Nr. A420200515

Lietas arhīva Nr. AA43-0206-17/7

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2017. gada 23. martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja V. Zommere,

tiesnese I. Amona un tiesnese K. Kalvāne

atklātā tiesas sēdē, piedaloties pieteicēja SIA /Nosaukums A/ pārstāvim /pers. A/, atbildētāja Rīgas pilsētas

pašvaldības pusē pieaicināto iestāžu Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvēm /pers. D/ un /pers. E/ un Rīgas domes Pilsētas

attīstības departamenta pārstāvei /pers. F/,

un noslēdzot lietas izskatīšanu rakstveida procesā, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz

S IA /Nosaukums A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru SIA /Nosaukums A/ tiktu izdota

būvatļauja objektam ,,Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un bērnu pirmsskolas iestādes un daudzfunkcionāla centra jaunbūve

/adrese/ (/numurs/ grupa, /numurs/. grunts)”, sakarā ar Rīgas pilsētas būvvaldes un Rīgas domes Pilsētas attīstības

departamenta apelācijas sūdzībām par Administratīvās rajona tiesas 2015. gada 16. decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA /Nosaukums A/ 2014. gada 27. oktobrī vērsās Rīgas pilsētas būvvaldē ar iesniegumu par atzīmes veikšanu

par projektēšanas nosacījumu izpildi un iesniegumam pievienoja tehnisko projektu objekta ,,Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju

un bērnu pirmsskolas iestādes un daudzfunkcionāla centra jaunbūve /adrese/” nulles cikla būvniecībai.

Rīgas pilsētas būvvalde ar 2014. gada 28. novembra lēmumu Nr. BV-14-15004-nd ,,Par atteikumu izdot būvatļauju

objektam /adrese/ (/numurs/ grupa, /numurs/ grunts)” (turpmāk – sākotnējais lēmums) atteica izsniegt būvatļauju objektam

,,Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un bērnu pirmsskolas iestādes un daudzfunkcionāla centra jaunbūve /adrese/”, norādot,

ka pēc jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās likumdevējs nav paredzējis iespēju katrai būves kārtai izdot savu būvatļauju

un nav tiesību normas, uz kuras pamata būvvalde to var darīt.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja.

Ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2015. gada 13. marta lēmumu Nr. DA-15-1331-nd ,,Par Būvvaldes

2 8 . 11 . 2 0 1 4 . lēmuma Nr. BV-14-15004-nd ,,Par atteikumu izdot būvatļauju objektam /adrese/

(/numurs/ grupa, /numurs/ grunts)” apstrīdēšanu” (turpmāk – Lēmums) nolemts sākotnējo lēmumu atstāt negrozītu.

Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem un apsvērumiem.

[1.1] Sākotnējā lēmumā ir pamatoti norādīts, ka būvniecības jomā ir notikusi tiesiskā regulējuma maiņa – ar 2014. gada

1. oktobri spēkā stājās 2013. gada 9. jūlijā pieņemtais Būvniecības likums. Tomēr nevar piekrist sākotnējā lēmuma

secinājumam, ka jaunais būvniecības tiesiskais regulējums neparedz iespēju katrai būves kārtai izstrādāt atsevišķu projektu

un saņemt atsevišķu būvatļauju.

Līdz 2014. gada 1. oktobrim bija spēkā Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumi Nr. 112 ,,Vispārīgie

būvnoteikumi”, kuru 77. punkts noteica, ka tehnisko projektu var izstrādāt katrai nododamajai būves kārtai atsevišķi, secīgi

to akceptējot un saņemot būvatļauju.

Arī jaunais tiesiskais regulējums paredz īstenot būvniecības ieceri, būvējot kārtās. Lai arī normatīvo aktu regulējums

skaidri nenoteic kārtību, kādā īstenojama būvniecība kārtās, tomēr tas izriet no Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta

noteikumu Nr. 500 ,,Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) normās noteiktā, kas savukārt ir

tulkojamas, pielietojot sistēmisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidrojot tiesību normas jēgu saistībā ar citām tiesību

normām.

[1.2] Vispārīgi Būvniecības likuma 4. panta pirmā daļa noteic, ka būvniecība ietver projektēšanu un būvdarbus, kuru

rezultātā tiek radītas jaunas būves ar noteiktu funkciju. No iepriekš norādītā ir secināms, ka būvniecība ir savstarpēji saistītu

procesu kopums, kurus realizē secīgi, ievērojot būvniecības tiesiskā regulējumā noteikumus – kārtību, termiņus u.c.

priekšnoteikumus.

Mainot būvniecības tiesisko regulējumu, likumdevējs paredzēja, kādā veidā ir pabeidzami iesāktie būvniecības procesi,

tajā skaitā arī būvniecība kārtās. Vispārīgo būvnoteikumu 166. punkts primāri noteic, ka visus iesāktos būvniecības

procesus ir iespējams turpināt, ja pasūtītājam ir izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums. Būvniecības darbu

turpinājuma nosacījumi ir norādīti Vispārīgo būvnoteikumu 167.1.–171. punktā (plānošanas un arhitektūras uzdevuma

derīguma termiņš, skiču vai tehniskā projekta akcepta esība vai neesība u.c. priekšnoteikumi). Iestādes ieskatā likumdevējs

ir paredzējis dažādu būvniecības procesu gadījumus, kuros būvniecību ir iespējams turpināt saskaņā ar jauno būvniecības

tiesisko regulējumu, ja konkrētais gadījums atbilst norādīto punktu priekšnoteikumiem un situācijai.

[1.3] Konkrētajā gadījumā objektam daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un bērnu pirmsskolas iestādes kompleksa un

daudzfunkcionāla centra jaunbūvei /adrese 2/ un /adrese/ bija derīgs plānošanas un arhitektūras uzdevums līdz 2014. gada

7. novembrim. Ar lūgumu izsniegt būvatļauju un veikt atzīmi par izpildītiem projektēšanas nosacījumiem pieteicējs vērsās

Rīgas pilsētas būvvaldē tikai 2014. gada 27. oktobrī, kas ir tikai 10 dienas pirms plānošanas un arhitektūras uzdevuma

derīguma termiņa beigām, turklāt lūdza izsniegt būvatļauju nulles ciklam – tātad pirmajai būvniecības kārtai.

[1.4] Pieteicējam savas būvniecības ieceres projektēšanas darbiem tika dots laiks līdz 2014. gada 7. novembrim, kas

sevī ietvēra visa objekta daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un bērnu pirmsskolas iestādes kompleksa un daudzfunkcionāla

centra jaunbūvei /adrese 2/ un /adrese/ projektēšanas darbus saskaņā ar izdotā plānošanas un arhitektūras uzdevuma

nosacījumiem un skiču projektā izstrādāto risinājumu.

Pieteicējam kopumā tika dots samērīgs laiks – astoņu gadu termiņš, lai sekmīgi izpildītu projektēšanas nosacījumus.

Pieteicējs vērsās Rīgas pilsētas būvvaldē 2014. gada 27. oktobrī ar iesniegumu un lūdza izdot būvatļauju ar atzīmi par

projektēšanas nosacījumu izpildi tikai pirmās (nulles cikla) kārtas būvniecībai, tādējādi neizpildot plānošanas un arhitektūras

uzdevuma nosacījumus kopumā, kas arī ir būvatļaujas izdošanas atteikuma pamats.

Vispārīgo būvnoteikumu 77. punkts noteic būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu maksimālo izpildes termiņu,

tieši tāpat kā Vispārīgo būvnoteikumu 80. punkts noteic maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu. Ja visas nepieciešamās

darbības tiek veiktas iepriekš minētajos termiņos, saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 87. punktu būvi, tās daļu vai būves

kārtu pieņem ekspluatācijā, ja tā ir uzbūvēta atbilstoši būvatļaujas nosacījumiem. Būvniecības procesu – projektēšanas un

būvdarbu veikšanas ilgums ir ierobežots ar tiesību normā konkrēti noteiktu termiņu, līdz ar to, ja tas netiek ievērots,

būvvaldei ir pamats atteikt izsniegt būvatļauju un izdarīt atzīmes par nosacījumu izpildi.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs to pārsūdzēja tiesā. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti un apsvērumi.

Būvniecības likuma 15. panta trešajā daļā noteikts, ka būvatļauju neizdod, ja būvniecības iecere neatbilst kādam no šā

panta pirmās daļas nosacījumiem vai citām normatīvo aktu prasībām.

Vispārīgo būvnoteikumu 77. punktā ir noteikta būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu maksimālais izpildes

termiņš. Tā kā pieteicējam būvatļauja vēl nav izsniegta, Vispārīgo būvnoteikumu 77. punkta noteikumi uz pieteicēju nav

attiecināmi.

Iestāde, izdodot Lēmumu, ir nepareizi piemērojusi tiesību normas un pieteicēja īpašuma tiesības ir tikušas ierobežotas

bez likumā noteikta pamata.

[3] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Rīgas pilsētas būvvalde un Rīgas domes Pilsētas attīstības

departaments pieteikumu neatzīst, atsaucoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2015. gada 16. decembra spriedumu pieteicēja pieteikums apmierināts un uzlikts

pienākums Rīgas pilsētas būvvaldei viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās izdot SIA /Nosaukums A/ būvatļauju

objektam /adrese/ ar būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, savukārt nulles cikla projektēšanas nosacījumus būvatļaujā

atzīmējot kā izpildītus. Spriedumā norādīti šādi motīvi.

[4.1] No lietas materiāliem izriet, ka pieteicējam 2006. gada 7. novembrī izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums

objektam daudzīvokļu dzīvojamo māju un pirmskolas iestādes kompleksa un daudzfunkcionālā centra jaunbūvei /adrese

2/un /adrese/. Plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņš ar Rīgas pilsēta būvvaldes 2010. gada 3. augusta

lēmumu Nr. BV-10-3371-nd pagarināts līdz 2014. gada 7. novembrim.

Tiesa atsaucās uz Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumu Nr.112 ,,Vispārīgie būvnoteikumi” (spēkā līdz

2014. gada 1. oktobrim) 35.1, 40., 75. un 94. punktu, norādot, ka būvniecības ierosinātājam nebija tiesību turpināt uzsākto

būvniecības procesu tā nākamajā – būvprojektēšanas – stadijā, ja nav izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums,

turklāt turpmākajā būvniecības procesā ir jāņem vērā plānošanas un arhitektūras uzdevumā ietvertās prasības. Tas nozīmē,

ka izdodot plānošanas un arhitektūras uzdevumu: 1) iestāde vairākos jautājumos ir noteikusi būvniecības ieceres

īstenošanas noteikumus (piemēram, pieļaujamo būves stāvu skaitu, attālumus līdz zemes gabala robežām, augstumu,

apbūves blīvumu utt.); tālāka būvniecības ieceres konkretizācija ir pieļaujama tikai šo noteikumu robežās; daļēji tas var arī

nesaskanēt ar būvniecības ierosinātāja idejām par būvniecības ieceri un attiecīgā daļā tas būtībā ir liegums īstenot

būvniecību iecerētajā veidolā, pat ja kopumā iestādes lēmums ir pozitīvs; 2) nākamais būvniecības ieceres precizēšanas

posms – būvprojektēšana – prasa faktisku un tūlītēju resursu ieguldījumu, tostarp vienojoties ar projekta izstrādātāju.

Tādējādi, lai arī plānošanas un arhitektūras uzdevums pats par sevi nav lēmums ar galīga noregulējuma raksturu, tomēr tas

ietekmē būtiskas būvniecības ierosinātāja tiesības vai tiesiskās intereses būvniecības procesa ietvaros (sal. Augstākās

tiesas 2009. gada 13. oktobra lēmums lietā Nr. SKA-624/2009).

[4.2] Tiesa atsaucās uz Būvniecības likuma, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, 14. panta pirmo un trešo daļu,

Vispārīgo būvnoteikumu 166. un 167. punktu, norādot, ka no minētājām normām izriet, ja līdz šo noteikumu spēkā stāšanās

dienai ir izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums un tā derīguma termiņš nav beidzies, pasūtītājam ir tiesības saņemt

būvatļauju, iesniedzot atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām noformētus būvniecības dokumentus.

No lietas materiāliem izriet, ka 2007. gada 18.jūnijā pieteicējam saskaņots skiču projekts un 2008. gada 17. decembrī

akceptētas izmaiņas skiču projektā.

Būvniecības likuma Pārejas noteikumu 5. punkts noteic, ka būvniecības procesi, kuri iesākti līdz šā likuma spēkā

stāšanās dienai, pabeidzami vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā.

Plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšana rada tiesisko paļāvību uz to, ka iestādes jau veiktā izvērtējuma

robežās būvniecība vispārīgi ir pieļaujama un persona var sākt projektēšanu tieši atbilstoši plānošanas un arhitektūras

uzdevumā norādītajām prasībām (sk. Augstākās tiesas 2012. gada 17. februāra lēmuma lietā Nr. SKA-301/2012 10.,

11. punktu). Tā kā projektēšana prasa noteiktu laiku, kurā var mainīties normatīvie akti, gan Vispārīgie būvnoteikumi, gan

arī atsevišķi būvnormatīvi paredz, ka tiesiski uzsākta projektēšana var tikt novesta līdz galam atbilstoši iepriekš spēkā

bijušajām tiesību normām. Citiem vārdiem, tiek aizsargātas personas iegūtās tiesības veikt projektēšanu atbilstoši

noteikumiem, kādi bija brīdī, kad projektēšanu varēja uzsākt (sk. Augstākās tiesas 2013. gada 15. marta sprieduma lietā

SKA-125/2013 10. punktu).

Izvērtējot Vispārīgo būvnoteikumu 166.–171. punkta saturu, tiesa secināja, ka tiesību normu izdevējs (Ministru

kabinets) nav noteicis tiesisko regulējumu situācijai, kādā atrodas pieteicējs, proti, iepriekš minētās normas aptver

gadījumus, ja ir izsniegts tikai plānošanas un arhitektūras uzdevums (167.1. apakšpunkts); ja ir uzsākta projektēšana skiču

projekta vai izvērstā skiču projekta stadijā (168.1. apakšpunkts), tehniskā projekta stadijā visai būvniecības iecerei (168.2.,

168.3. apakšpunkts); ja ir akceptēts nulles cikla tehniskais projekts, bet vēl nav uzsākta būvniecība (170. punkts) un ja ir

uzsākta būvniecība visai būvniecības iecerei (171. punkts).

Tā kā Vispārīgie būvnoteikumi šo jautājumu nerisina, tiesas ieskatā ir jāpiemēro augstāka juridiskā spēka tiesību norma

– Būvniecības likuma Pārejas noteikumu 5. punkts, ņemot vērā tajā ietverto mērķi – nodrošināt privātpersonu tiesības

turpināt tiesiski uzsāktu būvniecību. Tas nozīmē, ka tiesību normu interpretācijai ir jābūt tādai, kas pēc iespējas ļauj saglabāt

nemainīgu līdz šim pastāvējušo tiesisko situāciju un aizsargāt personas jau iegūtās tiesības un pieļautu jau sagatavotās

būvniecības dokumentācijas izmantošanu.

[4.4] Pieteicējs būvniecības procesu ir tiesiski uzsācis pirms 2014. gada 1. oktobra, līdz ar ko nav pamata liegt tā

turpināšanu, atsaucoties uz to, ka stājies spēkā jauns tiesiskais nozares regulējums, jo būvniecības process ir vienots jau ar

tā ierosināšanas brīdi, tāpēc nav pamata piemērot pieteicējam citādu tiesisko regulējumu, kā noteic Būvniecības likuma

Pārejas noteikumu 5. punkts.

[4.5] Tiesa atsaucās uz Būvniecības likuma 14. panta pirmo daļu un Vispārīgo būvnoteikumu 1. pielikumu „Būvju

iedalījums grupās atbilstoši būvniecības procesam”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 529 „Ēku būvnoteikumi” 28.1. un

28.2. apakšpunktu, ierosinot otrās vai trešās grupas ēkas jaunu būvniecību, būvvaldē iesniedz būvniecības iesniegumu un

būvprojektu minimālā sastāvā.

Tiesa secināja, ka no iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ja pieteicējs vēlētos uzsākt būvniecības procesu

saskaņā ar pašlaik spēkā esošajām tiesību normām, tam būtu jāiesniedz būvniecības iesniegums un būvprojekts minimālā

sastāvā. Savukārt pieteicējs ir iesniedzis būvniecības iesniegumu un tehnisko projektu nulles cikla būvniecībai.

[4.6] Tiesas ieskatā Vispārīgo būvnoteikumu 170. punkts vistuvāk atbilst pieteicēja situācijai un tajā dotais tiesiskais

risinājums piemērojams attiecībā uz pieteicēja būvniecības ieceri, proti, Rīgas pilsētas būvvaldei, pamatojoties uz

spriedumā norādīto argumentu pamata, jāizvērtē pieteicēja iesniegtais tehniskais projekts nulles cikla būvniecībai. Ja tas

atbilst plānošanas un arhitektūras uzdevuma prasībām un normatīvajiem aktiem, Rīgas pilsētas būvvaldei jāizsniedz

būvatļauja nulles cikla darbiem ar būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, savukārt nulles cikla projektēšanas nosacījumus

būvatļaujā atzīmējot kā izpildītus.

[4.7] Tiesa atsaucās uz Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumu Nr. 112 ,,Vispārīgie būvnoteikumi” 4. un

77. punktu, norādot, ka no šīm tiesību normām izriet, ka saskaņā ar regulējumu, kas bija spēkā līdz 2014. gada 1. oktobrim,

būvobjektu varēja būvēt un nodot ekspluatācijā pa kārtām, ja tas paredzēts skiču projektā. Kārtu būvniecība un tehniskā

projekta izstrāde iepriekš minētajās tiesību normās nebija saistīta ar plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņu,

tāpēc tiesa uzskatīja par nepamatotu Rīgas pilsētas būvvaldes un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta viedokli, ka

pieteicējam visi projektēšanas darbi (tehnisko projektu izstrāde) bija veicami plānošanas un arhitektūras uzdevuma spēkā

esības laikā.

[4.8] Tiesa atzina, ka Rīgas pilsētas būvvaldei uzdodams izdot būvatļauju ar būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem,

savukārt nulles cikla projektēšanas nosacījumus būvatļaujā atzīmējot kā izpildītus.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2015. gada 16. decembra spriedumu Rīgas pilsētas būvvalde un Rīgas domes

Pilsētas attīstības departaments iesniedza apelācijas sūdzības, kurās norādīti šādi argumenti.

[5.1] Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumu Nr. 112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (redakcijā, kas bija spēkā

līdz 2014. gada 30. septembrim) 4. punkts noteica, ka būves kārta ir būvprojektā noteikta būves daļa, ko var pieņemt

ekspluatācijā neatkarīgi no citām būves daļām, bet 77. punkts noteica, ja paredzēta būvobjekta nodošana ekspluatācijā pa

būves kārtām, skiču projektu izstrādā visam būvobjektam kopumā, norādot būves galveno lietošanas veidu (funkciju)

atbilstoši būvju klasifikācijai, bet tehnisko projektu var izstrādāt katrai nododamajai būves kārtai atsevišķi.

Vispārīgo būvnoteikumu 2.6. apakšpunkts nosaka, ka būves kārta ir būvprojektā noteikta atsevišķa būve vai būves

daļa ar nepieciešamajiem inženiertīkliem un ārtelpas labiekārtojumu, kuru var ekspluatēt neatkarīgi no citām būves daļām,

bet 169. punkts (redakcijā, kas bija spēkā sākotnējā lēmuma izdošanas laikā) nosaka, ka pasūtītājs ir tiesīgs saņemt

būvatļauju atbilstoši šo noteikumu prasībām, ja pasūtītājs iesniedz būvvaldē tehnisko projektu un iesniegumā norāda, ka

vēlas saņemt būvatļauju ar nosacījumiem, kā arī lūdz veikt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi. Būvvalde izvērtē

iesniegtā tehniskā projekta vai akceptēta izvērstā skiču projekta būves konstruktīvās daļas tehniskā projekta atbilstību

plānošanas un arhitektūras uzdevuma prasībām. Ja ir izpildīti plānošanas un arhitektūras uzdevuma nosacījumi, būvvalde

izsniedz būvatļauju ar būvdarbu uzsākšanas nosacījumiem, savukārt projektēšanas nosacījumus būvatļaujā atzīmē kā

izpildītus.

No iepriekš minētajām tiesību normām secināms, ka jaunais regulējums nosaka citu termina būves kārta skaidrojumu,

kas nozīmē, ka realizētā būves kārta var funkcionēt patstāvīgi, ja pārējās būves kārtas netiek realizētas.

[5.2] Vispārīgo būvnoteikumu noslēguma jautājumos (redakcijā, kas bija spēkā sākotnējā lēmuma pieņemšanas

laikā), kuros noteikta iepriekš iesākta būvniecības procesa turpināšana Vispārīgo būvnoteikumu izdevējs neparedzēja

pasūtītājam plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņa laikā iespēju būvprojektu izstrādāt atsevišķi katrai būves

kārtai un saņemt atsevišķu būvatļauju, ja būvvalde līdz Vispārīgo būvnoteikumu spēkā stāšanās dienai normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā ir saskaņojusi skiču projektu, kurā tika paredzēta būvobjekta nodošana ekspluatācijā pa būves kārtām.

Tādējādi Vispārīgo būvnoteikumu izdevēja mērķis, pieņemot grozījumus, bija grozīt līdz šim pastāvējušo būvniecības

procesuālo kārtību attiecībā uz būvprojekta realizāciju pa kārtām. Ar minētajiem grozījumiem ir skaidri saskatāma Vispārīgo

būvnoteikumu izdevēja griba un mērķis attiecībā uz būvprojekta realizāciju pa kārtām, ka nevar turpmāk iesāktos

būvniecības procesus, kas uzsākti pirms Vispārīgo būvnoteikumu spēkā stāšanās dienas, realizēt viena būvniecības

procesa ietvaros, izstrādājot neierobežotu skaitu būvprojektu un attiecīgi saņemot būvatļaujas atsevišķām kārtām. Ar

Vispārīgo būvnoteikumu grozījumiem ir noteikts, ka pasūtītājam plānošanas un arhitektūras uzdevuma termiņa laikā ir

tiesības objekta realizāciju daļā, kurā vēl nav saņemta būvatļauja, veikt, izstrādājot un iesniedzot būvvaldē ne vairāk kā divus

tehniskos projektus atlikušajām būves kārtām, savukārt būvvalde izdod būvatļauju atbilstoši šo noteikumu 169. punktam.

No minētā secināms, ja līdz 2014. gada 1. oktobrim saskaņotajā skiču projektā bija paredzēta būvniecība četrās kārtās

un paredzēts būvi nodot ekspluatācijā pa būves kārtām, pasūtītājam plānošanas un arhitektūras uzdevuma termiņa laikā nav

tiesības katrai kārtai izstrādāt atsevišķu tehnisko projektu, bet gan pasūtītājs ir tiesīgs šīs četras kārtas realizēt ne vairāk kā

divos tehniskajos projektos un saņemt divas būvatļaujas.

Ievērojot minēto, Rīgas pilsētas būvvaldei nebija tiesiska pamata lemt par būvatļaujas izdošanu atsevišķai būves kārtai.

[5.3] Ievērojot to, ka tikai akceptēts nulles cikla tehniskais projekts ir pamats iestādei izsniegt būvatļauju, un būvvaldē

līdz Vispārīgo būvnoteikumu spēkā stāšanās dienai, tas ir līdz 2014. gada 1. oktobrim, pieteicējs nebija akceptējis objekta

nulles cikla tehnisko projektu, uz izskatāmo gadījumu nav attiecināms Vispārīgo būvnoteikumu 170. punkts.

Līdz ar to būvvaldei nav uzliekams pienākums izdot būvatļauju, atzīmējot nulles cikla projektēšanas nosacījumus kā

izpildītus.

[5.4] Būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos ir noteikts, ka plānošanas un arhitektūras uzdevums ir pamats

būvprojektēšanai un pasūtītājam ir tiesības tehnisko projektu izstrādāt, pamatojoties uz arhitektūras un plānošanas

uzdevumu, kuram nav beidzies derīguma termiņš.

Pirmās instances tiesa spriedumā nonākusi pie nepareiza secinājuma, ka tehniskā projekta izstrāde nav saistīta ar

plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņu.

[6] Apgabaltiesa uzsāka lietas skatīšanu tiesas sēdē, bet pabeidza rakstveida procesā. Tiesas sēdē atbildētāju

pārstāvošo iestāžu pārstāvji uzturēja iesniegtās apelācijas sūdzības. Pieteicēja pārstāvis apelācijas sūdzības neatzina.

Motīvu daļa

[7] Noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi lietas materiālus un

izvērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka atbildētāju apelācijas sūdzības ir

pamatotas un pieteikums ir noraidāms.

[8] Pieteicējs 2014. gada 27. oktobrī vērsies Rīgas pilsētas būvvaldē ar iesniegumu par atzīmes veikšanu par

projektēšanas nosacījumu izpildi un iesniegumam pievienojis tehnisko projektu objekta ,,Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un

bērnu pirmsskolas iestādes un daudzfunkcionāla centra jaunbūve /adrese/” nulles cikla būvniecībai.

Rīgas pilsētas būvvalde ar sākotnējo lēmumu un secīgi Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ar Lēmumu

atteikuši izsniegt būvatļauju objektam ,,Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un bērnu pirmsskolas iestādes un daudzfunkcionāla

centra jaunbūve /adrese/”, norādot, ka, mainot būvniecības tiesisko regulējumu, likumdevējs paredzējis, kādā veidā ir

pabeidzami iesāktie būvniecības procesi, tajā skaitā arī būvniecība kārtās. Vispārīgo būvnoteikumu 166. punkts primāri

noteic, ka visus iesāktos būvniecības procesus ir iespējams turpināt, ja pasūtītājam ir izsniegts plānošanas un arhitektūras

uzdevums. Būvniecības darbu turpinājuma nosacījumi ir norādīti Vispārīgo būvnoteikumu 167.1.–171. punktā (plānošanas

un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņš, skiču vai tehniskā projekta akcepta esība vai neesība u.c. priekšnoteikumi).

Iestādes ieskatā pieteicējs šo kārtību nav ievērojis. Savukārt pieteicējs uzskata, ka viņam ir tiesības turpināt būvniecību pēc

vecā regulējuma un saņemt būvatļauju daudzfunkcionālā centra jaunbūves /adrese/ nulles ciklam.

[9] Lietā nav strīda, ka konkrētajā gadījumā objektam daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un bērnu pirmsskolas iestādes

kompleksa un daudzfunkcionāla centra jaunbūvei /adrese 2/ un /adrese/ bija izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums,

kas bija derīgs līdz 2014. gada 7. novembrim. Ar lūgumu izsniegt būvatļauju un veikt atzīmi par izpildītiem projektēšanas

nosacījumiem pieteicējs vērsās Rīgas pilsētas būvvaldē 2014. gada 27. oktobrī, tas ir, 10 dienas pirms plānošanas un

arhitektūras uzdevuma derīguma termiņa beigām, turklāt lūdza izsniegt būvatļauju tikai plānotā objekta nulles ciklam – tātad

pirmajai būvniecības kārtai. Iesniegumam pievienots tehniskais projekts tikai nulles cikla būvniecībai.

Tātad pieteicēja prasījums ir par labvēlīga administratīvā akta –būvatļaujas objekta ,,Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju

un bērnu pirmsskolas iestādes un daudzfunkcionāla centra jaunbūve /adrese/” nulles cikla būvniecībai – izdošanu.

Lai uzdotu iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu, tiesai ir jāpārbauda, vai tiesību normas piešķir personai tiesības

no attiecīgā publisko tiesību subjekta prasīt to labumu, kuru persona ietvērusi savā prasījumā par labvēlīga administratīvā

akta izdošanu. Ja piemērojamā tiesību norma nosaka noteiktus tiesiskus un faktiskus apstākļus attiecīgā labuma saņemšanai,

tiesai jāpārbauda, vai konkrētajā gadījumā attiecīgie apstākļi ir iestājušies (sk. Augstākās tiesas 2007. gada 12. aprīļa

sprieduma lietā Nr. SKA-118/2007 10. punktu), proti, jāpārbauda, vai pastāv labvēlīga administratīvā akta izdošanas

priekšnoteikumi.

Turklāt, izvērtējot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesa nav saistīta ar administratīvā akta

pamatojumā norādītajiem argumentiem. Proti, lemjot par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai neatkarīgi no iestādes

lēmumā (atteikumā) ietvertā pamatojuma ir objektīvi jāizvērtē, vai pieteicējam ir tiesības uz labvēlīga administratīvā akta

izdošanu. Ja tiesa norāda uz kādu obligātu apstākli, kuram būtu jābūt, bet kurš konkrētajā gadījumā nav iestājies, tiesa var

noraidīt prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, arī neanalizējot, vai ir iestājušies pārējie tiesību normā minētie

apstākļi (sal. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 12. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-

118/2007 10. punktu).

Tāpat Augstākā tiesa (sk. Augstākās tiesas 2009. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. SKA-345/2009

10. punktu, 2014. gada 14. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-7/2014 8. punktu) norādījusi, ka parasti gadījumā, ja tiesa

izskata pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai, kas izskata lietu pēc būtības, jāvērtē tie tiesiskie un

faktiskie apstākļi, kas pastāvēja līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai (gadījumā, ja lieta izskatīta mutvārdu sēdē – līdz brīdim,

kad tiesa aiziet taisīt spriedumu).

Izskatāmajā gadījumā apgabaltiesa konstatē, ka tiesību normas ir mainījušās pat pēc pirmās instances tiesas

sprieduma, proti, ar Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 804 ,,Grozījumi Ministru kabineta

2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 ,,Vispārīgie būvnoteikumi”” ir grozītas un papildinātas Vispārīgo

būvnoteikumu normas.

[10] Lietā nav strīda, ka pieteicējs uzsācis būvniecības projektēšanu pirms būvniecības tiesiskā regulējuma maiņas,

proti, līdz 2014. gada 1. oktobrim, kad spēkā stājās 2013. gada 9. jūlijā pieņemtais Būvniecības likums. Pieteicējam

plānošanas un arhitektūras uzdevums objektam daudzīvokļu dzīvojamo māju un pirmskolas iestādes kompleksa un

daudzfunkcionālā centra jaunbūve /adrese 2/ un /adrese/, izsniegts 2006. gada 7. novembrī. Plānošanas un arhitektūras

uzdevuma derīguma termiņš ar Rīgas pilsēta būvvaldes 2010. gada 3. augusta lēmumu Nr. BV-10-3371-nd pagarināts līdz

2014. gada 7. novembrim.

Augstākās tiesas judikatūrā atzīts, ka plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšana rada tiesisko paļāvību uz to, ka

iestādes jau veiktā izvērtējuma robežās būvniecība vispārīgi ir pieļaujama un persona var sākt projektēšanu tieši atbilstoši

plānošanas un arhitektūras uzdevumā norādītajām prasībām (sk. Augstākās tiesas 2012. gada 17. februāra lēmuma lietā

Nr. SKA-301/2012 10., 11. punktu). Tā kā projektēšana prasa noteiktu laiku, kurā var mainīties normatīvie akti, gan

Vispārīgie būvnoteikumi, gan arī atsevišķi būvnormatīvi paredz, ka tiesiski uzsākta projektēšana var tikt novesta līdz galam

atbilstoši iepriekš spēkā bijušajām tiesību normām. Citiem vārdiem, tiek aizsargātas personas iegūtās tiesības veikt

projektēšanu atbilstoši noteikumiem, kādi bija brīdī, kad projektēšanu varēja uzsākt (sk. Augstākās tiesas 2013. gada

15. marta sprieduma lietā Nr. SKA-125/2013 10. punktu).

Arī Būvniecības likuma Pārejas noteikumu 5. punkts noteic, ka būvniecības procesi, kuri iesākti līdz šā likuma spēkā

stāšanās dienai, pabeidzami vispārīgajos būvnoteikumos paredzētajā kārtībā.

Līdz ar to lietā noskaidrojams, kādas tiesības pieteicējs ir ieguvis un vai uz pieteicēju attiecas kāds no Vispārīgo

būvnoteikumu punktiem, kas paredz būvatļaujas izsniegšanu, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumu.

[11] Vispārīgo būvnoteikumu 166. punkts noteica, ka pasūtītājam ir tiesības izstrādāt skiču projektu vai tehnisko

projektu, pamatojoties uz arhitektūras un plānošanas uzdevumu, kas tika izsniegts pirms šo noteikumu spēkā stāšanās. Ar

Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 804 ,,Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta

noteikumos Nr. 500 ,,Vispārīgie būvnoteikumi”” 166. punkts ir precizēts, proti, pasūtītājam plānošanas un arhitektūras

uzdevuma derīguma termiņa laikā ir tiesības izstrādāt skiču projektu vai tehnisko projektu, pamatojoties uz arhitektūras un

plānošanas uzdevumu, kas tika izsniegts pirms šo noteikumu spēkā stāšanās.

Vispārīgo būvnoteikumu 167. punkts noteic, ja līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, atbildot uz būvvaldē iesniegto

būvniecības iesniegumu: 167.1. ir izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums un tā derīguma termiņš nav beidzies,

pasūtītājam ir tiesības plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņa laikā saņemt būvatļauju ar šo noteikumu

prasībām atbilstošiem nosacījumiem, ja būvvaldē ir iesniegta attiecīgās grupas būvniecības ierosināšanai speciālajos

būvnoteikumos noteiktā projekta dokumentācija. Būvvalde, izvērtējot iesniegto projekta dokumentāciju, izsniedz būvatļauju,

projektēšanas nosacījumos norādot plānošanas un arhitektūras uzdevumā iekļautās prasības; 167.2. ja nav izsniegts

plānošanas un arhitektūras uzdevums, būvvalde informē pasūtītāju, ka plānotā būvniecības iecere ir jāiesniedz atbilstoši šo

noteikumu un speciālo būvnoteikumu prasībām.

No minētājām normām izriet, ja līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir izsniegts plānošanas un arhitektūras

uzdevums un tā derīguma termiņš nav beidzies, pasūtītājam ir tiesību saņemt būvatļauju, iesniedzot atbilstoši spēkā

esošajām tiesību normām noformētus būvniecības dokumentus.

[12] Pieteicēja ieskatā uz viņa gadījumu ir attiecināms Vispārīgo būvnoteikumu 167.1. apakšpunkts.

Iestāde norāda un tiesa tam piekrīt, ka minēto punktu būtu pamats piemērot, ja būvvaldē tiktu iesniegts tehniskais

projekts visam objektam. Pieteicējs iesniegumam ir pievienojis tehnisko projektu tikai nulles cikla būvniecībai. Nav strīda,

ka plānošanas un arhitektūras uzdevums tika izsniegts visam objektam – daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un bērnu

pirmsskolas iestādes kompleksa un daudzfunkcionāla centra jaunbūvei /adrese 2/u n /adrese/. Līdz ar to nav pamats

uzskatīt, ka iestādē iesniegta visa objekta tehniskā projekta dokumentācija.

Pieteicējs atsaucas arī uz Vispārīgo būvnoteikumu 170. punktu, kurš noteic, ja būvvalde līdz šo noteikumu spēkā

stāšanās dienai ir akceptējusi nulles cikla tehnisko projektu, kas tika izstrādāts, pamatojoties uz būvvaldē akceptēta

saskaņota skiču projekta pamata, un no akceptēšanas brīža nav pagājuši vairāk kā divi gadi un nav pagarināts akceptētā

tehniskā projekta derīguma termiņš, būvvalde izsniedz būvatļauju nulles cikla darbiem ar būvdarbu uzsākšanas

nosacījumiem, savukārt nulles cikla projektēšanas nosacījumus būvatļaujā atzīmē kā izpildītus. Būvobjekta tālākai

realizācijai ir jāievēro šajos noteikumos, kā arī atbilstošajos speciālajos būvnoteikumos noteiktais būvniecības process.

Apgabaltiesa konstatē, ka pretēji pieteicēja norādītajam izskatāmajā gadījumā neizpildās Vispārīgo būvnoteikumu

170. punkts, jo pieteicējam netika akceptēts nulles cikla tehniskais projekts līdz Vispārīgo noteikumu spēkā stāšanās dienai,

līdz ar to nav pamata izsniegt būvatļauju, pamatojoties uz minēto tiesību normu.

[13] Nav pamatots pieteicēja viedoklis, ka pieteicējam nav atļauts turpināt būvniecību.

[13.1] Atbildētāja pārstāvji vairākkārt norādījuši, ka neiebilst pret būvniecību, bet tā nav realizējama tādā veidā, kā to

vēlas pieteicējs. Proti, nav iespējams uzbūvēt tikai ēkas pamatus (0 ciklu) kā pirmo kārtu. Būvniecība pieteicējam ir jāveic

saskaņā ar jauno regulējumu, kura mērķis ir panākt, lai uzsāktie būvniecības procesi tiktu virzīti saprātīgā apjomā un

termiņos. Turklāt, kā izriet no dalībnieku paskaidrojumiem tiesas sēdē, no inženiertehniskā viedokļa situācija zemes gabala

atrašanās vietā ir sarežģīta, zemes gabals pieguļ neizbūvētām ielām, tur atrodas bijušais purvs. Apspriežot teritoriālo

plānojumu, bija paredzēts purvu nosusināt, izbūvēt inženierkomunikācijas. Attīstības plānā tā ir iezīmēta kā apbūvējamā

teritorija, bet zemesgabalam vispirms ir jāizbūvē piekļuve.

Līdz ar to apgabaltiesai nav saprotams, kādā veidā pieteicējs plāno izbūvēt pamatus (0 ciklu) purvainā zemesgabalā,

kuram pat nav piebraucamo ceļu. Būvatļauja tikai pamatu izbūvei būtu pretrunā ar likumdevēja mērķi panākt, lai uzsāktie

būvniecības procesi tiktu virzīti saprātīgā apjomā un termiņos, lai samazinātu nepabeigtu būvniecības objektu skaitu.

[13.2] Apgabaltiesa konstatē, ka šobrīd ir mainījusies būves kārtas definīcija.

Līdz 2014. gada 1. oktobrim bija spēkā Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumi Nr. 112 ,,Vispārīgie

būvnoteikumi”, kuru 4. punkts noteica, ka būves kārta ir būvprojektā noteikta būves daļa, ko var pieņemt ekspluatācijā

neatkarīgi no citām būves daļām, bet 77. punkts noteica, ka tehnisko projektu var izstrādāt katrai nododamajai būves kārtai

atsevišķi, secīgi to akceptējot un saņemot būvatļauju.

Pašreiz spēkā esošo Vispārīgo būvnoteikumu 2.6. punkts noteic, ka būves kārta ir būvprojektā noteikta atsevišķa būve

vai būves daļa ar nepieciešamajiem inženiertīkliem un ārtelpas labiekārtojumu, kuru var ekspluatēt neatkarīgi no citām būves

daļām.

No iepriekš minētajām tiesību normām secināms, ka jaunais regulējums nosaka citu termina būves kārta skaidrojumu,

kas nozīmē, ka realizētā būves kārta var funkcionēt patstāvīgi, ja pārējās būves kārtas netiek realizētas.

[13.3] Vispārīgo būvnoteikumu noslēguma jautājumos (redakcijā, kas bija spēkā sākotnējā lēmuma pieņemšanas

laikā), kuros noteikta iepriekš iesākta būvniecības procesa turpināšana Vispārīgo būvnoteikumu izdevējs neparedzēja

pasūtītājam plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņa laikā iespēju būvprojektu izstrādāt atsevišķi katrai būves

kārtai un saņemt atsevišķu būvatļauju, ja būvvalde līdz Vispārīgo būvnoteikumu spēkā stāšanās dienai normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā ir saskaņojusi skiču projektu, kurā tika paredzēta būvobjekta nodošana ekspluatācijā pa būves kārtām.

No minētā secināms, ja līdz 2014. gada 1. oktobrim saskaņotajā skiču projektā bija paredzēta būvniecība četrās kārtās

un paredzēts būvi nodot ekspluatācijā pa būves kārtām, pasūtītājam plānošanas un arhitektūras uzdevuma derīguma termiņa

laikā nav tiesības katrai kārtai izstrādāt atsevišķu tehnisko projektu, bet gan pasūtītājs ir tiesīgs šīs četras kārtas realizēt ne

vairāk kā divos tehniskajos projektos un saņemt divas būvatļaujas.

Ar Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 804 ,,Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada

19. augusta noteikumos Nr. 500 ,,Vispārīgie būvnoteikumi”” Vispārīgie būvnoteikumi papildināti ar 170.1 punktu, kurš

noteic, ja būvvalde līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saskaņojusi skiču

projektu, kurā tika paredzēta objekta realizācija kārtās, pasūtītājam plānošanas un arhitektūras uzdevuma termiņa laikā ir

tiesības objekta realizāciju daļā, kurā vēl nav saņemta būvatļauja, veikt, izstrādājot un iesniedzot būvvaldē ne vairāk kā divus

tehniskos projektus atlikušajām būves kārtām, savukārt būvvalde izdod būvatļauju atbilstoši šo noteikumu 169. punktam.

Grozījumu anotācijas 21. punktā norādīts, ka pašlaik Vispārīgie būvnoteikumi nenosaka, kā pasūtītājam ir jāvirza

tehniskais projekts, ja līdz 2014. gada 1. oktobrim saskaņotajā skiču projektā bija paredzēts būvi nodot ekspluatācijā pa

būves kārtām, kā arī netika noteikts, kādi lēmumi būvvaldei šādā gadījumā ir jāpieņem, tādējādi iesāktajos būvniecības

procesos nevarēja turpināt projektēšanu, katrai kārtai izstrādājot atsevišķu būvprojektu, jo normatīvie akti būvniecības jomā

neparedz iespēju būvprojektu izstrādāt atsevišķi katrai būves kārtai. Lai iepriekš uzsāktie būvniecības procesi tiktu virzīti

saprātīgā apjomā un termiņos, Vispārīgo būvnoteikumu noslēguma jautājumi ir papildināti ar 170.1 punktu.