Court orders father to pay mother monthly child support based on minimum wage standards.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to submit written explanations and granted the plaintiff's request for child support in a written procedure. The court found no dispute regarding the parents' status and applied Civil Code provisions to establish the father's duty to maintain the child. Consequently, the court ordered monthly payments calculated as a percentage of the minimum wage until the child reached adulthood.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 179; Child Protection Law 24: Parents must maintain children according to their ability, with support amounts determined by the court based on statutory minimums.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C31450414
SPRIEDUMS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Rīgā 2015.gada 11.martā
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Zelmene rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra
prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļa
2014.gada 7.oktobrī /pers. A/ (turpmāk – prasītāja) vērsās tiesā ar maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs)
par uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgā bērna uzturam.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai uzturlīdzekļus dēla /pers. C/ uzturam Latvijas Republikas Ministru kabineta
noteiktajā minimālajā bērna uzturlīdzekļu apmērā, kas uz prasības iesniegšanas brīdi ir 30% mēnesī no Ministru Kabineta noteiktās
minimālās mēneša darba algas, līdz laikam, kad dēls pats varēs sevi apgādāt. Prasītāja lūdz noteikt, ka spriedums daļā par
uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Prasība pamatota ar Civillikuma 179.pantu.
Līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā atbildētājs /pers. B/ rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesai nav iesniedzis.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu, paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas
sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas
dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma.
Lietā nav strīda, ka prasītāja /pers. A/ un atbildētājs /pers. B/ ir bērna /pers. C/ vecāki. Minēto apliecina lietas materiāliem
pievienotā dzimšanas apliecības Nr. /apliecības numurs/ kopija (lietas 8.lapa).
Civillikuma 179.pants noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums
gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.
Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no
ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Civillikuma 177.panta ceturtajā daļā noteikts, ka bērna uzturēšana ietver sevī ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes
nodrošināšanu, bērna kopšanu, izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšanu, pēc iespējas ievērojot viņa
individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot viņu sabiedriski derīgam darbam).
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta pirmo un otro daļu, vecāku pienākums atbilstoši Civillikuma
noteikumiem ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Vecāku pienākums
ir sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, pēc iespējas respektējot viņa individualitāti, ievērojot spējas un tieksmes.
Arī 1989.gada 20.novembra Konvencijas par bērna tiesībām 27.panta 2.punkts noteic, ka galvenā atbildība par bērna attīstībai
nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšanu gulstas uz vecākiem vai citām personām, kas audzina bērnu.
Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” (turpmāk – MK
Noteikumi Nr.37) noteic minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa ir pienākums
nodrošināt katram savam bērnam. Katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā
apmērā: 1) katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai - 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās
minimālās mēneša darba algas; 2) katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 30 %
apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumu Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un
minimālo stundas tarifa likmi” 2. un 9.punktu, minimālā mēneša darba alga laika posmā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014. gada
31.decembrim bija 320,00 EUR. Tādējādi minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam līdz septiņu gadu vecumam līdz 2014. gada
31.decembrim bija 80,00 EUR mēnesī. Savukārt ar 2015.gada 1.janvāri minimālā mēneša darba alga noteikta 360,00 EUR
apmērā. Tādējādi minimālais uzturlīdzekļu apmērs bērnam no 2015.gada 1.janvāra līdz septiņu gadu vecumam ir 90,00 EUR
mēnesī, bet no septiņu gadu vecuma 108,00 EUR mēnesī.
Palielinoties vai samazinoties valstī noteiktajai minimālai mēneša darba algai, piedzenamo uzturlīdzekļu apmērs palielināms
vai samazināms proporcionāli minimālās mēneša darba algas apmēram.
Uz prasības iesniegšanas dienu /pers. C/ ir sasniedzis četrpadsmit gadu vecumu.
Ņemot vērā Civillikuma 179.pantā nostiprināto absolūto vecāka pienākumu uzturēt bērnu, nevar būt strīda par to, ka
atbildētāja pienākums ir maksāt prasītājai uzturlīdzekļus bērna uzturam.
Tā kā prasītāja vēlas, lai no atbildētāja tiktu piedzīti uzturlīdzekļi valstī noteiktajā minimālo uzturlīdzekļu apmērā, tad tiesai
nav nepieciešams izvērtēt atbildētāja mantas stāvokli, jo tas nevar ietekmēt spriedumu.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas judikatūru, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami
no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību
aizsardzības realizāciju tiesā (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2007. gada 29.augusta spriedumu lietā Nr. SKC-
556).
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenami līdzekļi bērna uzturam 96,00 EUR mēnesī līdz
2014.gada 31.decembrim, savukārt no 2015.gada 1.janvāra 108,00 EUR mēnesī līdz dēla pilngadībai.
Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami tiesas
izdevumi, jo prasītāja no to samaksas atbrīvota saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktam, uzturlīdzekļu prasības summa ir 1260,00 EUR (96,00 EUR x
3 + 108,00 EUR x 9), līdz ar ko, saskaņā ar minētā likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu, valsts nodeva par
prasību, kas valsts ienākumos piedzenama no atbildētāja, ir 189,00 EUR.
Atbilstoši lietas materiāliem, kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi šajā lietā, kas valsts ienākumos piedzenami no
atbildētāja, ir 5,61 EUR.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas 1. punktam pamatots un apmierināms ir prasītājas lūgums noteikt, ka
spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgas izpildes termiņš
nosakāms 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-193., 195., 204.1 un 250.25 pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt /pers. A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus dēla
/pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturam par laika posmu no 2014.gada 7.oktobra līdz 2014.gada 31.decembrim
96,00 EUR (deiņdesmit seši euro) ik mēnesi.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus dēla
/pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturam no 2015.gada 1.janvāra 108,00 EUR (viens simts astoņi euro) ik mēnesi, bet ne
mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, līdz dēla pilngadībai.
Noteikt, ka spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 189,00 EUR (viens simts astoņdesmit deviņi
euro).
Piedzīt no /pers. B//, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,61 EUR (pieci
euro un 61 cents).
Noteikt termiņu sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts ienākumos, maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas
sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.
Pilns sprieduma teksts sagatavots 2015.gada 11.martā.
Tiesnese I.Zelmene