Small claims court partially allowed debt recovery, rejecting duplicate interest claims while awarding collection costs.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's small claims action against the defendant for debt recovery. While the court ordered payment of the principal debt, contract penalty, and collection expenses, it rejected the claim for legal interest because the plaintiff had already sought a contract penalty for the same period. The decision was based on the principle that a party cannot receive double compensation for the same time period.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 192. panta; Civilprocesa likuma 41. panta: The court must rule on the specific subject matter of the claim without exceeding its boundaries, and a party cannot claim both legal interest and a contract penalty for the same period.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-0098-18
ECLI:LV:GURT:2018:0209.C29384817.2.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Gulbenē 2018.gada 9.februārī
Gulbenes rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese M. Bogdane
izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “/pers. A/” maza apmēra prasībā pret SIA “/pers.B/” par naudas piedziņu
Aprakstošā daļa
2017.gada 16.martā SIA “/pers. A/” (turpmāk tekstā – prasītājs) iesniegusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasības pieteikumu
maza apmēra prasībā pret SIA “/pers.B/” (turpmāk tekstā – atbildētāju) par naudas piedziņu. 2017.gada 23.martā ievesta lieta. Saskaņā ar Civilprocesa
likuma 32.1 pantu un pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas rezolūciju, civillieta saņemta izskatīšanai Gulbenes rajona tiesā. Ar 2017.gada
19.jūnija lēmumu (lietas 22.lapa) civillieta pieņemta Gulbenes rajona tiesas izskatīšanā.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2014.gada 10.oktobrī prasītāja un atbildētāja starpā tika noslēgts Produkcijas iegādes līgums (turpmāk tekstā –
Līgums). Saskaņā ar noslēgto līgumu 10.oktobrī prasītājs piegādāja atbildētājam produkciju pēc PPR KAF 005234 par kopējo summu EUR 192,47.
Līdz 2016.gada 4.martam uz prasītāja kontu tika pārskaitīts – 2015.gada 23.aprīlī summa EUR 12,47 un 2015.gada 1.oktobrī summa EUR 20,00.
Prasītājs vairākkārtīgi informēja atbildētāju par kavēto maksājumu un piedāvāja iespēju samaksāt par daļām.
2016.gada februārī prasītājs nosūtīja atbildētājam pirmstiesas brīdinājuma vēstuli. No atbildētāja puses nebija nekādu komentāru vai sazināšanos
par iespēju risināt situāciju bez tiesas.
Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 4.daļu, 1662., 1775., 1779., 2021., 2034., 2035., 2069.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu
prasītājam:
1. pamatparādu EUR 160,00;
2. valsts nodevu EUR 71,14;
3. ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,30;
4. likumiskos procentus un līgumsodu EUR 35,20;
5. Latvijas pasta sūtījumu izmaksas EUR 4,74.
Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
Atbildētājam nosūtīts prasības pieteikums, nosakot 30 dienu termiņu no prasības
pieteikuma nosūtīšanas dienas rakstveida paskaidrojuma sniegšanai (lietas 21.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kā
arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei (lietas 21.lapa).
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumu par prasību nav sniedzis, nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Pusēm paziņots par lietas izskatīšanas datumu, par tās izskatīšanu rakstveida procesā (lietas 39.-40.lapa).
Tiesas dokumenti atbildētājam nosūtīti uz juridisko adresi un uz atbildētāja iesniegumā (lietas 37.lapa) norādīto adresi tiesas dokumentu
saņemšanai.
Motīvu daļa
Novērtējot prasītāja iesniegtos pierādījumus kopumā ar prasības pieteikumā minētajiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.
Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Prasība ir pamatota uz likumu, jo saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek par pienākumu līdzējam izpildīt apsolīto, un ne
darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Tiesa no rakstveida pierādījumiem lietā konstatē turpmāk norādīto.
2014.gada 10.oktobrī puses noslēgušas Produkcijas iegādes līgumu (turpmāk tekstā – līgums).
2014. gada 10.oktobra pavadzīme Nr. KAF005234 apliecina, ka prasītājs ir piegādājis un atbildētājs ir saņēmis preci tajā pašā datumā, kad
sagatavota pavadzīmes par kopējo summu EUR 192,47. No pavadzīmes secināms, ka atbildētājam apmaksas datums par saņemtajām precēm norādīts
līdz 31.10.2014.
Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.
Saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma
noteikumiem. Atbilstoši Civillikuma 2033.panta noteikumiem pircējam ir pienākums samaksāt pirkuma maksu.
Prasītājs ir norādījis, ka atbildētājs samaksājis prasītājam 2015.gada 23.aprīlī EUR 12,47 un 2015.gada 1.oktobrī EUR 20,-. Tiesa secina, ka
atbildētājs nomaksājis EUR 32,47.
Prasītājs 2015.gada 30.aprīlī un 2016.gada 16.februārī nosūtījis atbildētājam atgādinājumu par maksājuma saistību izpildi.
Atbildētājs nekādus paskaidrojumus vai iebildumus par prasību nav sniedzis, tiesai nav pamata apšaubīt ne parāda summu, ne arī faktu, ka līdz šim
tas nav atdots. Tiesa atzīst, ka lietā nav gūti pierādījumi tam, ka atbildētājs būtu izpildījis saistības, kas izriet pēc līguma un pavadzīmes.
Civillikuma 1838.pants nosaka - ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Tiesa konstatē, ka prasītājs ir pierādījis, ka atbildētājs nav samaksājis par preču piegādi EUR 160,- apmērā, prasība šajā daļā ir apmierināma.
Prasītājs prasībā ir norādījis, ka lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus un līgumsodu EUR 35,20 apmērā. No prasībā iekļautā aprēķina
izriet, ka prasītājs lūdz piedzīt likumiskos procentus EUR 16,- apmērā, bet līgumsodu lūdz piedzīt EUR 19,20 apmērā. Prasītājs prasībā iekļautajā nolīgto
vai likumisko procentu un līgumsoda aprēķinā norādījis, ka līgumsods ir 10% no pamatparāda, bet likumiskie procenti ir noteikti atbilstoši Civillikumam
6% gadā.
Prasītājs pēc tiesas pieprasījuma iesniedzis detalizētu piedzenamās prasības summas aprēķinu, tajā skaitā, norādot arī konkrētus procentu
aprēķināšanas periodus. No aprēķina tiesa konstatē, ka prasītājs aprēķinājis līgumsodu atbilstoši Civillikuma 1716.pantam – 10% no pamatparāda.
Norādīts piedzenamā līgumsoda apmērs EUR 16,-, kas aprēķināts par laika periodu 31.10.2014. līdz 31.10.2017. Prasītājs aprēķinā norādījis
piedzenamo likumisko procentu apmēru EUR 39,14, atsaucoties uz Civillikuma 1765.pantu 8% gadā par laika periodu no 31.10.2014. līdz 31.10.2017.
Pienākumu maksāt līgumsodu šai gadījumā atbildētājam uzliek noslēgtais 2014.gada 10.oktobra līgums (3.2.punkts), kā arī LR Civillikuma 1716.,
1717., 1720., 1770. panti.
Prasījums par līgumsoda piedziņu apmierināms daļēji, t.i., 10 % apmērā no pamatparāda, bet pārējā daļā noraidāms. Atbilstoši Civillikuma
1716.panta trešajai daļai - līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne
vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Vadoties no prasības pieteikuma un aprēķina, ievērojot prasījuma robežas, konstatējams, ka līgumsods piedzenams par laika periodu no
2014.gada 1.novembra (2014.gada 31.oktobrī ir pēdējā samaksas diena) līdz 2017.gada 31.oktobrim EUR 16,- apmērā. Tiesa konstatē, ka prasībā
norādītais līgumsoda apmērs EUR 19,2 pārsniedz 10% no pamatparāda. Līgumsoda piedziņa ir saskaņā ar pušu pielīgto, prasībā ir atsauce uz to, ka
prasītājs ir informēts, ka līgumsods var būt tikai 10% apmērā no pamata summas.
Tiesa konstatē, ka prasītājs prasībā iekļāvis prasījumu par likumisko procentu piedziņu EUR 16,- apmērā. Atbilstoši Civilprocesa likuma
192.pantam – tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas. No vēlāk
iesniegtā parāda aprēķina konstatējams, ka likumiskie procenti aprēķināti EUR 39,14 apmērā par laika periodu no 31.10.2014. līdz 31.10.2017. Tā kā
prasītājs par šo pašu periodu ir aprēķinājis līgumsodu, tiesa secina, ka nav pamata atkārtoti par šo pašu periodu aprēķināt un piedzīt likumiskos
nokavējuma procentus, tādēļ daļā par likumisko procentu piedziņu prasība ir noraidāma.
Prasītājs lūdzis piedzīt arī Latvijas pasta sūtījuma izmaksas EUR 4,74 apmērā. Tiesa secina, ka minētos izdevumus lietā pamato Latvijas Pasta
elektroniskā kases aparāta čeki, kā arī divas atgādinājuma vēstules. Minētie izdevumi ir parāda atgūšanas izmaksas, kas pamatojoties uz Civillikuma
1668.9 pantu ir piedzenamas no atbildētāja.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi piespriežami no atbildētāja par labu prasītājam proporcionāli apmierinātajai
prasījuma daļai.
Prasītājam radušies sekojoši tiesas izdevumi – samaksāta valsts nodeva EUR 71,14, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības
pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu EUR 3.30, kopā tiesas izdevumu apmērs – EUR 74,44.
Tā kā prasība celta par piedziņu EUR 195,20 apmērā, bet tiesa konstatējusi, ka prasība ir apmierināma daļā par EUR 180,74 piedziņu, tad
procentuāli rēķinot – prasība ir apmierināta par 92,69 %.
Attiecīgi, rēķinot procentus no apmierinātās prasījuma daļas, secināms, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi EUR
69,- apmērā.
Taču tiesa secina, ka prasītāja samaksātā summa pilnībā nenosedz ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, kas, saskaņā ar lietā esošo
uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 2.lapa), sastāda EUR 5,51. Starpība starp prasītāja nomaksāto summu un faktiskajiem
izdevumiem piedzenama no atbildētāja, t.i., EUR 2,21 par labu valstij, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 39., 40., 42.pantu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 190.-193., 195., 204.1 , 25025 , 25027, 440.3, 415.pantiem, tiesa
n o s p r i e d a :
daļēji apmierināt prasību
Piedzīt no SIA “/pers.B/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu SIA “/pers. A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,
pamatparādu EUR 160,- (viens simts sešdesmit euro), līgumsodu par laika periodu no 01.11.2014. līdz 31.10.2017. EUR 16,- (sešpadsmit
euro), parāda atgūšanas izmaksas EUR 4,74 (četri euro un 74 centi), tiesas izdevumus EUR 69,- (sešdesmit deviņi euro), KOPĀ – EUR
249,74 (divi simti četrdesmit deviņi euro 74 centi).
Noraidīt prasību pārējā daļā.
Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas, ja pastāv kāds no Civilprocesa
likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem. Sūdzība iesniedzama Gulbenes rajona tiesā.
Pārsūdzības termiņš skaitāms no sprieduma faktiskās sastādīšanas dienas – 2018.gada 9.februāra.
Tiesnese M.Bogdane