Court allows small claims action for rent arrears against tenant in co-owned apartment. Tenant failed to pay after warnings.

Lietas Nr. C29531414

Lietas arhīva Nr. C-2101-15/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015. gada 08. septembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Agnese Zemmere,

ar tiesas sēdes sekretāri I.Birznieci,

piedaloties prasītāju pārstāvim /pers. A/, atbildētājam /pers. B/, Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja civillietu /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers.

F/, /pers. G/ un /pers. H/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2014. gada 28. februārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/

(turpmāk –prasītāji) maza apmēra prasības pieteikums pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs) par parada piedziņu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka dzīvojamā māja /adrese/, kurā dzīvokli aizņem (īrē) atbildētājs, pieder prasītājiem un ir kopīpašums.

Īpašums ir ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatā nodalījumā Nr./numurs/, kurā prasītājiem pieder attiecīgās domājamās daļas. Īpašumam nav noteikta

lietošanas kārtība.

[1.2] Kopīpašumā esošajā dzīvokli /adrese/, uz 2011. gada 1. septembra īres līguma pamata īrē atbildētājs. Saskaņā ar īres līguma nosacījumiem

atbildētājam regulāri jānorēķinās par īri un pamatpakalpojumiem (komunālajiem pakalpojumiem). Atbildētājam katru mēnesi viņa pasta kastītē tiek

nogādāts rēķins par dzīvojamo telpu īri un saņemtajiem pamatpakalpojumiem (ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumi, elektrība koplietošanas telpās un

nekustamā īpašuma nodoklis). No atbildētāja nav saņemtas pretenzijas par to, ka pakalpojumi būtu

sniegti nekvalitatīvi.

[1.3] No 2012. gada 1. novembra atbildētājs rēķinus sāka maksāt neregulāri un parāda summa uz 2014. gada 1. februāri sastāda 1494,11 euro.

Atbildētājs par parāda esamību ir informēts rakstiski, nosūtot vairākus brīdinājumus ierakstītās vēstules formā. Atbildētājs uz šiem brīdinājumiem nav

reaģējis.

[1.4] Atbilstoši tiesā 2015. gada 27. februārī saņemtajiem prasības pieteikuma papildinājumiem, Prasītāji lūguši piedzīt no atbildētāja parādu par

dzīvokļa īri un saņemtajiem pamatpakalpojumiem 1909,81 euro apmērā par laika posmu no 2012 .gada 1. novembra līdz 2015 .gada 1. februārim,

piedzenamo summu sadalot starp kopīpašniekiem proporcionāli kopīpašuma domājamo daļu apmēram, un piedzenamo summu ieskaitot /pers. G/,

personas kods /personas kods/, bankas kontā Nr./numurs/, AS SEB banka, kā arī piedzīt tiesas izdevumus par labu kopīpašniekam /pers. G/.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 1402., 1779.pantu un likumu „Par dzīvojamo telpu īri”.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu Atbildētājam 2014. gada 27. martā uz deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības pieteikuma

noraksts, paskaidrojuma veidlapa, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2014. gada 29. aprīlim un ietverts

izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta un 250.22panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām (lietas 60.lapa). Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta

otrajā daļā noteiktajam, Atbildētājam izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka Atbildētājs var

lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē. Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesai nav sniedzis, iebildumus nav

cēlis, lūgumus nav pieteicis.

[2.2] Tiesas nosūtītais paziņojums ar prasības pieteikuma norakstu un paskaidrojuma veidlapu tika saņemts tiesā atpakaļ 2014. gada 06. maijā

sakarā ar to, ka beidzies tā glabāšanas laiks, jo pēc uzaicinājuma to saņemt pastā, Atbildētājs nav ieradies (lietas 62.-64.lapa).

[2.3] Ievērojot Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, un 56.panta piekto daļu, secināms, ka tiesa savu paziņošanas

pienākumu ir izpildījusi, un atzīstams, ka dokumenti Atbildētājam ir izsniegti.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 pantu tiesa noteikusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

[3.1] Tiesas sēdē prasītāju pārstāvis prasību uzturēja prasības pieteikuma papildinājumos norādītajā apmērā un lūdza to apmierināt, piedzenot no

atbildētāja par labu prasītājiem parādu par dzīvokļa īri 1 355,92 euro un saņemtajiem pamatpakalpojumiem 553,89 euro, kopā 1909,81 euro apmērā

par laika posmu no 2012 .gada 1. novembra līdz 2015 .gada 1. februārim.

[3.2] Tiesas sēdē atbildētājs prasību atzina pilnā apmērā, par ko parakstījās pie tiesas sēdes protokola (lietas 95.lapa).

Motīvu daļa

[4] Tiesa, uzklausījusi pušu sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi prasības pieteikumu un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida

pierādījumus, uzskata, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka,

ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam

jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

[4.1] No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/redzams, ka nekustamā īpašuma /adrese/, kas sastāv no dzīvojamām ēkām

(saskaņā ar inventarizācijas dokumentiem liters Nr. /numuri/) un palīgceltnēm (saskaņā ar inventarizācijas dokumentiem liters Nr./numuri/) kopīpašnieki ir

/pers. H/, /pers. G/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. C/ un /pers. F/, kas ir prasītāji lietā (lietas 12,lapa).

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiskas darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 2112.pants noteic, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas

lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma

līgums – īre. Civillikuma 2141.pants noteic, ka īrniekam jāmaksā īres maksa līgumā noteiktajos termiņos.

[4.2] 2011. gada 1. septembrī starp namīpašuma /adrese/ īpašniekiem - prasītajiem kā izīrētājiem un atbildētāju kā īrnieku noslēgts Dzīvojamās

telpas īres līgums (lietas 31. – 35.lapa).

Līguma 1.1.punkts noteic, ka izīrētājs nodot, bet īrnieks pieņem lietošanā dzīvojamo telpu /adrese/, Latgales priekšpilsēta. Dzīvojamā telpa ir

atsevišķs

dzīvoklis, ar kopējo platību 46,78 m2, tajā ir 2 (divas) istabas, ar dzīvojamo platību 35,03 m2. Dzīvojamā telpa un palīgtelpas (palīgēkas) nodotas

lietošanā saskaņā ar noslēgto īres līgumu. Īrniekam tās tehniskais stāvoklis ir zināms un pretenziju nav. Dzīvojamās telpas īres līgums nav apstrīdēts un ir

spēkā, līdz ar to tiesa atzīst, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 1587.pantam tas ir tiesīgi noslēgts un saistošs tā līgumslēdzējiem.

[4.3] Īres līguma 2.punktā ir noteikts, ka dzīvojamās telpas īrniekam tiek sniegti sekojoši pakalpojumi: pamatpakalpojumi – ūdensvads,

kanalizācija, sadzīves atkritumi un papildus pakalpojumi – elektroapgaismojums koplietošanas telpā.

Līguma 2.1.1.punkts noteic, ka īres maksa ir Ls 1,20 2011.gadā no 1.janvāra, Ls 1,50 2014. gadā no 1.janvāra, Ls 2,00 2017. gadā no 1.janvāra

par katru kopējās platības kv. metru par kārtējo mēnesi, kas līdz mēneša 25.datumam jāsamaksā izīrētāja kontā (norādīti rekvizīti).

Līguma 2.2.punkts noteic, ka maksa par pamatpakalpojumiem jāmaksā pēc pakalpojuma sniedzēju apstiprinātiem tarifiem vienlaikus ar īres maksu.

[4.4] Lietas materiālos atrodas atbildētājam 10.02.2014. nosūtīts brīdinājums par īres un pakalpojumu maksas parādu (lietas 36., 37.lapa).

Lietas materiālos atrodas izziņa par parādu (lietas 38., 72.lapa) un prasītāju izrakstīto rēķinu atbildētājam kopijas (lietas 39. – 53., 73. - 84.lapa.).

[4.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193.panta piekto daļu – ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz

normatīvajiem aktiem pēc kuriem tiesa vadījusies.

Likums „Par dzīvojamo telpu īri” 2.pants paredz, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par

maksu. Minētā likuma 11.pants paredz, ka par īŗes maksu puses vienojas īres līgumā, un likuma 12.pants nosaka īrnieka pienākumu norēķināties par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.

Pamatojoties uz minēto un apstākli, ka atbildētājs prasību atzina pilnā apmērā, tiesa atzīst celto prasību par pamatotu un apmierināmu. No

atbildētāja par labu prasītājiem atbilstoši viņu kopīpašumā esošo domājamo daļu apmēram ir piedzenams īres maksas un komunālo pakalpojumu maksas

parāds par periodu no 2012. gada 1. novembra līdz 2015. gada 1. februārim 1909,81 euro apmērā.

Ņemot vērā, ka ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas oficiālā valūta ir euro, saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta pirmo daļu un 6.pantu

summas, kas lietas materiālos izteiktas latos, pārrēķināmas no latiem uz euro atbilstoši neatsaucami fiksētajam euro maiņas kursam (1 euro = LVL

0,702804) un spiedumā izsakāmas euro.

[4.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu [..]. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai likumisko procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā. Saskaņā ar Civillikuma

1762.pantu pienākums maksāt procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst Prasītāju tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus no parāda summas par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai).

[4.7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Prasības pieteikumā lūgts tiesas izdevumus no atbildētāja piedzīt par labu prasītājam /pers. G/. Līdz ar to no Atbildētāja par labu Prasītājam/pers.

G/ piedzenami samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 224,12 euro (lietas 10, 11.lapa) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,00 euro

(lietas 9.lapa) apmērā, kopā piedzenot 231,12 euro.

[5] Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

[5.1] Civilprocesa likuma 36.panta otrā daļa nosaka, ja palielina prasības summu, izņemot procentu un pieaugumu pievienošanu, atbilstoši

maksājama valsts nodeva.

Tiesa konstatē, ka atbilstoši sākotnējai prasības summai 1494,11 euro Prasītājs samaksāja valsts nodevu 224,12 euro apmērā. Tiesvedības gaitā

Prasītājs palielināja prasījuma summu pieauguma veidā līdz 1909,81 euro. Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a”

apakšpunkta prasībām par prasību 1909,81 euro maksājama valsts nodeva 286,47 euro apmērā.

Lai arī prasības pieteikuma papildinājumos, kas tiesā iesniegti 27.02.2015. norādīts, ka par prasības pieaugumu nomaksāta valsts nodeva, tomēr

valsts nodevas piemaksu apliecinošs dokuments prasības pieteikuma papildinājumiem nav pievienots. Tā kā Prasītājs palielinājis prasības summu tieši

pieaugumu veidā, tiesa secina, ka Prasītājs no valsts nodevas piemaksas atbrīvots, līdz ar ko nesamaksātā valsts nodevas daļa 62,35 euro apmērā

piedzenama no Atbildētāja valsts ienākumos.

[5.2] Tiesa konstatē, ka lietā ir radušies lielāki ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi nekā tos ir apmaksājis Prasītājs, proti, 18,72 euro (lietas

2.lapa).

Ņemot vērā, ka no Atbildētāja Prasītāja labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Prasītāja samaksātajā apmērā, tas ir, 7,00 euro

apmērā, nenomaksātā summa 11,72 euro apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu ir piedzenama no Atbildētāja par labu Tiesu

administrācijai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantā noteiktajam, Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.27panta otro daļu tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas

kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1.p., 41.p. pirmo daļu, 42.p. pirmo daļu, 97.p., 193.p., 195.p., 204.1p., 250.25p.,

250.27p., tiesa

nosprieda :

maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu dzīvojamās mājas /adrese/, kopīpašniekiem /pers. C/, personas kods /personas

kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods /personas kods/, /pers. F/, dzimusi /datums/, /pers. G/, personas kods

/personas kods/ un /pers. H/, personas kods /personas kods/, īres maksas un saņemto pakalpojumu maksas parādu par periodu no 2012. gada

01. novembra līdz 2015. gada 01. februārim 1909,81 euro apmērā, piedzenamo summu sadalot starp kopīpašniekiem proporcionāli kopīpašumā esošo

domājamo daļu apmēram, proti, /pers. C/, personas kods /personas kods/, 8/28 domājamās daļas, /pers. D/, personas kods /personas kods/, 4/28

domājamās daļas, /pers. E/, personas kods /personas kods/, 4/28 domājamās daļas, /pers. F/, dzimusi /datums/, 3/28 domājamās daļas, /pers. G/,

personas kods /personas kods/, 6/28 domājamās daļas, un /pers. H/, personas kods /personas kods/, 3/28 domājamās daļas, piedzenamo summu

ieskaitot /pers. G/, personas kods /personas kods/, bankas kontā Nr./numurs/, AS SEB banka.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. G/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 231,12 euro

apmērā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts nodevu 62,35 euro (sešdesmit divi euro un 35 centi) apmērā par labu valstij. Saņēmēja

iestāde: Valsts kase; reģistrācijas Nr.90000050138; konta Nr.LV55TREL1060190911200; BIC kods: TRELLV22; iemaksas mērķis: valsts nodeva

tiesu iestādē – C29 5314 14/18.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11,72 euro (vienpadsmit euro 72 centi) apmērā par

labu Tiesu administrācijai, kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja

banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C29 5314 14/18.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts un Tiesu administrācijas labā,

maksājumu apliecinošu dokumentu oriģinālus nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 105.kabinetā vai nosūtīt pa pastu.

Noteikt prasītāju tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no galvenā parāda

summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2015. gada 08. septembra Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese Agnese Zemmere