Court dismissed claim for damages against municipality for water leakage caused by construction, finding no administrative fault.

NORAKSTS

Lieta Nr.A420585210 Lietvedības Nr.A00226-12/44

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Valmierā 2012.gada 5.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Pone,

piedaloties pieteicējai I.P.; pieteicējas pilnvarotajai pārstāvei E.Š., atbildētājas Smiltenes novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Smiltenes novada domes pārstāvim M.R. un sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Smiltenes NKUP” pārstāvim R.M.,

2010.gada 31.augustā, 2011.gada 4.janvārī un 2012.gada 14.februārī atklātās tiesas sēdēs izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc I.P. pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Smiltenes novada Domei nekavējoties veikt darbības, lai pilnībā novērstu regulāro ūdens noplūdi no /ielas nosaukums/ uz pieteicējai piederošo ēku /adrese/, Smiltenē, un pienākuma uzlikšanu Smiltenes novada Domei atlīdzināt pieteicējai radušos mantiskos zaudējumus Ls 3827,35 apmērā un morālo, un personisko kaitējumu Ls 8000 apmērā atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Administratīvajā rajona tiesā 2010.gada 8.martā saņemts I.P. (turpmāk arī - pieteicēja) pilnvarotās pārstāves I.V. parakstīts pieteikums par pienākuma uzlikšanu Smiltenes novada Domei (turpmāk arī - atbildētāja) nekavējoties veikt darbības, lai pilnībā novērstu regulāro ūdens noplūdi no /ielas nosaukums/ uz pieteicējai piederošo ēku /adrese/, Smiltenē, un pienākuma uzlikšanu Smiltenes novada Domei atlīdzināt pieteicējai radušos mantiskos zaudējumus Ls 3827,35 apmērā un morālo, un personisko kaitējumu Ls 8000 apmērā atlīdzināšanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2010.gada 23.marta lēmumu pieteicējas pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta Nr.A420585210. [2] Pieteicēja uzskata, ka Smiltenes novada domei (turpmāk arī atbildētāja) ir pienākums atlīdzināt viņai mantisko, morālo un personisko kaitējumu, pamatojoties uz šādiem argumentiem: [2.1] No 2007.gada līdz 2008.gadam tika veikti būvdarbi Smiltenē, gar /adrese/, objekts – „/ielas nosaukums/ lietus ūdens un kanalizācijas posmā no /ielas nosaukums 2/ līdz /ielas nosaukums 3//jaunbūve”, būvniecības pieteicējs, pasūtītājs – Smiltenes novada pašvaldība.

Minēto būvdarbu norises rezultātā no 2008.gada sākuma regulāri no ceļa, kur tika veikti būvdarbi, nokrišņu laikā ieplūst ūdens caur sienu un pamatiem pieteicējas piederošajā ēkā, kas atrodas /adrese/, Smiltenē. Līdz ar to ēkai ir radīti un vēl joprojām tiek radīti būtiski zaudējumi, jo minētās ēkas cokolstāva grīdas dēļi ir puvuši (dēļ regulāri no ceļa plūstošā ūdens), bojāts sienas apmetums. [2.2] Pirms šo būvdarbu uzsākšanas gar ceļa malu bija aizsargvalnis no bordām, kurš ūdens plūsmu aizturēja no tecēšanas tieši gar māju.

Pie remontdarbu veikšanas tas tika nojaukts. Pieteicēja un pieteicējas ģimenes locekļi vairākkārt ir lūguši Smiltenes novada domei novērst situāciju, ko tā ir radījusi. No atbildētājas puses ir bijuši tikai solījumi bez atbilstošas rīcības un atbildes uz vairākkārtējiem iesniegumiem netika sniegtas. Ūdens ieplūšana ēkā turpinās un zaudējumu apmērs tikai palielinās, bet no atbildētājas nav nekādas adekvātas rīcības, lai novērstu radušos situāciju. Pie gaidāmajiem sezonālajiem notekūdeņiem, situācija var kļūt nekontrolējama un tā prasītu nesamērīgus resursus. [2.3] Pieteicēja norāda, ka atbildētājas bezdarbības rezultātā ir aizskartas viņas likumīgās tiesības un intereses, kā arī nodarīts morālais un personiskais kaitējums un šī situācija būtiski kaitē pieteicējas veselībai, jo ilgstošā laika periodā viņa ir pakļauta lieliem pārdzīvojumiem un ciešanām, kuru rezultātā atkārtoti ir spiesta stacionāri ārstēties slimnīcā.

Pieteicēja atsaucas uz Satversmes 104.pantu, Iesnieguma likuma 1. un 10.pantu, Administratīvā procesa likuma 89. un 92.pantu, Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.panta pirmo daļu, 5.panta pirmo daļu, Civillikuma 1779.pantu un Būvniecības likuma 33.panta pirmo daļu. Pieteicēja uzskata, ka starp atbildētājas rīcību (bezdarbība un prettiesiskā rīcība) un pieteicējai nodarītajiem zaudējumiem, kā arī personisko un morālo kaitējumu, kuru rezultātā viņai pasliktinās veselība, pastāv tieša cēloņsakarība, tas ir, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanos un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis sekas.

[3] Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā 2010.gada 31.martā un 23.aprīlī saņemti Smiltenes novada domes rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētāja norāda, ka pieteicējas pieteikumu neatzīst par pamatotu sekojošu iemeslu dēļ: [3.1] Izvērtējot pieteicējas pieteikumā minēto, atbildētāja norāda, ka pieteicējas pieteikumā ir neprecīzi norādīts, ka objekta - „Ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija /ielas nosaukums 4/, /ielas nosaukums 5/, /ielas nosaukums/, /ielas nosaukums 6/, /ielas nosaukums 7/ un /ielas nosaukums 8/ Smiltenē, Valkas rajonā” pasūtītājs bija Smiltenes pilsētas pašvaldības.

Minētā objekta pasūtītājs bija Smiltenes pilsētas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Namu un komunālo uzņēmumu pārvalde (turpmāk arī – SIA „NKUP”), ko apliecina 2007.gada 3.janvārī Valkas rajona pašvaldību Būvvaldes izsniegtā būvatļauja Nr.2-28.2/1, līdz ar to Smiltenes novada dome uzskata, ka tā nevar būt par atbildētāju pieteicējas prasībā par zaudējumu Ls 3827,35 apmērā atlīdzināšanu. [3.2] Atbildētāja norāda, ka no Smiltenes novada domes tehniskā direktora paskaidrojuma izriet, ka viņš, pēc pieteicējas iesnieguma saņemšanas, novada domes telpās vairākkārt iesniegtā iesnieguma sakarā ir ticies ar pieteicējas pārstāvjiem un sniedzis viņiem visu interesējošo informāciju gan par izpildītājiem, gan par vēl veicamajiem būvdarbiem /ielas nosaukums/, Smiltenē, gan par objekta pasūtītāju un būvdarbu izpildītāju.

Rakstiskas atbildes uz pieteicējas iesniegtajiem iesniegumiem /amats/ aizņemtības dēļ nesagatavoja un nesniedza. Atbildētāja atzīst, ka šāda domes amatpersonas rīcība nav attaisnojama no likumības un labas pārvaldības viedokļa, jo ir aizskartas pieteicējas tiesības uz atbildes saņemšanu uz iesniegtajiem iesniegumiem. [3.3] Atbildētāja uzskata, ka pieteicējas pieprasītā kompensācija par morālo un personisko kaitējumu Ls 8000 ir nesamērīga ar Smiltenes domes faktisko rīcību – savlaicīgas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rakstiski nesniegtu atbildi uz iesniegumu.

Pamatojoties uz Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta pirmo un ceturto daļu, atbildētāja norāda, ka, tā kā morālā kaitējuma atlīdzinājumam ir jāatbilst nodarītajam kaitējumam, tad atlīdzinājuma noteikšanā ir izmantojami morālā kaitējuma noteikšanas kritēriji. Līdz ar to, atbildētāja uzskata, ka morālā kaitējuma atlīdzinājums ir atkarīgs no kaitējuma rakstura, kaitējuma nodarīšanas apstākļiem, kā arī citiem būtiskiem apstākļiem. Morālā kaitējuma atlīdzināšanas noteikšanā sevišķa nozīme var būt iepriekš minētajiem citiem apstākļiem.

Pie tiem pieskaitāms arī atlīdzinājums, kas noteikts citos, jo sevišķi salīdzināmos gadījumos. Salīdzināmos gadījumos atlīdzinājumam ir jābūt līdzīgam, bet atšķirīgos gadījumos - atšķirīgam. Šī prasība izriet no tiesiskās vienlīdzības principa. [3.4] Atbildētāja atsaucas uz Administratīvā procesa likuma 97.pantu un 94.panta ceturto daļu un norāda, ka, arī administratīvajās tiesībās kaitējuma atlīdzināšanas veids nav ierobežots tikai ar kompensāciju naudā. Atsaucoties uz Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 22.maija sprieduma lietā Nr.SKA-169 11.punktu, atbildētāja uzskata, ka, ja, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, tiesa atzīst, ka atbilstīgs atlīdzinājums ir nosakāms atvainošanās veidā un tas ir adekvāts, tā nav pārkāpusi Administratīvā procesa likuma un Civillikumā noteikto.

Lai novērstu pieteicējai nodarīto morālo un personisko kaitējumu, Smiltenes novada dome 2010.gada 21.aprīlī pieteicējai nosūtīja rakstisku atvainošanos par viņas tiesību aizskārumu.

[4] 2011.gada 28.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemti SIA “Smiltenes NNKUP paskaidrojumi, kuros norādīts, ka pieteicējas pieteikumu uzskata par nepamatotu sekojošu apsvērumu dēļ: [4.1] SIA „Smiltenes NKUP” realizēja objekta „Ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija Smiltenē” izbūves projektu atbilstoši SIA „Ūdens projekts” izstrādātajam tehniskajam projektam. Tā laikā tika veikta Smiltenes pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana, tajā skaitā projekts tika realizēts arī /ielas nosaukums/. [4.2] No pieteicējas pieteikuma un dokumentiem nav konstatējams, ka ēkai /adrese/ bojājumi būtu radušies tieši minēto būvdarbu veikšanas rezultātā. Kā arī, SIA „Smiltenes NKUP” no pieteicējas nav saņēmusi iesniegumu par to, ka viņai minētā projekta realizācijas gaitā būtu sagādātas kādas neērtības. [4.3] SIA „Smiltenes NKUP” 2009.gada oktobra mēnesī ir saņēmusi no atbildētājas vizētu pieteicējas 2009.gada 5.septembra iesniegumu Smiltenes novada domei, kurā viņa lūdz novērst ūdens nokrišņu noplūdi mājai no /ielas nosaukums/. Pēc vienošanās ar domes /amats/ U.R., bija gatava palīdzēt pieteicējai ar materiāliem (lietotiem bortakmeņiem) papildus vaļņa nostiprināšanai gar /ielas nosaukums/ ielu, bet šādu lūgumu no pieteicējas tā nesaņēma. Attiecībā par pieteicējas 2009.gada 10.jūlija iesniegto iesniegumu, kurā pieteicēja atbildētājai lūdz sniegt izziņu par objekta būvniecību, SIA „Smiltenes NKUP” uzskata, ka Smiltenes novada domes /amats/, tiekoties ar pieteicējas pārstāvi 2009.gada 20.jūlijā, ir sniedzis atbildi izziņas veidā.

[5] Tiesas sēdēs pieteicēja un pieteicējas pārstāve pieteikumu uzturēja, minot pieteikumā ietvertos argumentus. [5.1] Pieteicēja tiesas sēdē paskaidroja, ka 2008.gadā, kad sākusies rakšana, pirmo reizi pamanījusi, ka ūdens caur sienu plūst mājā. Ūdens ieplūdis mājā tikai tad, kad bijušas spēcīgas lietusgāzes. Pieteicēja norāda, ka sākotnēji pie atbildētājas (pie U.R.) mutiski vērsies dēls. [5.2] Pieteicējas meita I.V., kā pieteicējas pārstāve, tiesas sēdē cita starpā paskaidroja, ka no 2008.gada sākuma lietusgāžu periodā un kad kusa sniegi, notekūdeņu veidošanās rezultātā ūdens plūda mājā, jo māja ir kalna pakājē, un viss, kas nāk no kalnalejā, gāžas mājā iekšā. Pieteicējas pārstāve norāda par pacēlumu, kas redzams fotoattēlā (sk.lietas 96.lapu), kas pirms tam aizturējis visu ūdeņu ienākšanu mājā. Par situāciju pirms 2008.gada I.V. paskaidroja, ka ūdens tecējis cauri pagalmam. Bet tur pie mājas ir liels attālums. Ūdens nācis no kalna lejā un vairāk tecējis uz blakus māju, bet pagalmā ieplūdis tad, kad bijuši lieli nokrišņi. I.V., atbildot uz atbildētājas pārstāvja jautājumu, nenoliedz faktu, ka 2011.gadā mājai tiek veikta pamatu hidroizolācija, kaut arī nokrišņu notekūdeņu noplūde uz māju no /ielas nosaukums/ uz to brīdi jau bija novērsta.

[6] Tiesas sēdēs atbildētājas Smiltenes novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Smiltenes novada domes pārstāvis un SIA „Smiltenes NKUP” pārstāvis pieteicējas pieteikumu neatzina, minot pārsūdzētajā lēmumā ietvertos argumentus.

[7] Liecinieks J.G. tiesas sēdē sniedza šādu liecību. Liecinieks ir pieteicējas dēla J.P. draugs. /ielas nosaukums/ sakarā ar remontiem bijušas noņemtas ceļa apmalītes. P.P. teicis un rādījis, ka no ceļa plūst notekūdens un gar sienu sūcas mitrums istabā. J.G. ir bijis arī mājā iekšā. ir bijis acīmredzams, ka dzīvojamās telpas pirmajā stāvā sūcies mitrums. Tur viss bijis mitrs. Ne pārāk augstu no grīdas uz sienas bijis plankums. Tas bijis 2008.gadā. Tajā mājā vairāk liecinieks nav bijis.

[8] Liecinieks A.K. tiesas sēdē 2011.gada 14.jūnijā sniedza šādu liecību. Liecinieks ir kopā studējis un kādreiz arī kopā strādājis pieteicējas dēlu J.P. 2008.gada pavasarī bijis pie P.P. mājās. Pirmajā stāvā redzējis, ka caur sienu vairākās vietās mazām urdziņām tecējis ūdens. Grīda bijusi uzslaucīta, bet uzkāpjot uz grīdas, ūdens nācis caur dēļiem ārā. Iepriekšējā dienā bija lijis. Ūdens tecējis gar ielas malu. Liecinieks arī agrāk ir bijis šajā mājā, taču pirms tam neko tādu nav novērojis. Pēdējo reizi bijis iepriekšējā rudenī, arī tad nekādu peļķu nav bijis. 2009.gadā ir bijis šajā mājā, koridorā, tad nav redzējis, ka tecētu ūdens strūklas, tad ir bijis skaidrs laiks. A.K. liecina, ka pirms diviem gadiem iela tikusi rakta. Pagājušajā gadā veikts remonts. Līdz remonta darbiem tur bijis asfalts. Asfalts nofrēzēts pagājušajā gadā. Pirms pagājušā gada rakts ticis daļēji, viss nē. Pagājušajā gadā norakts viss.

[9] Liecinieks P.P. tiesas sēdē sniedza šādu liecību. P.P. liecina, ka ir pieteicējas dēls un dzīvo Smiltenē, /adrese/ kopš 1997.- 1998.gada, kur agrāk dzīvojis vecaistēvs. P.P. liecina, ka viss sācies pēc tam, kad noraka /ielas nosaukums/ ielu gar māju un SIA „JS&J Ūdensmeistars” taisīja ūdens caurules. Pirms tam esot bijušas apmales. Apmales esot bijušas visu laiku. Bet kad uzlikts jaunais asfalts, tas bijis mazliet augstāks par apmalēm. Gar apmalēm laika gaitā ir bijusi izskalota tāda kā rene, pa kuru aizplūdis ūdens, bet lielāku notekūdeņu laikā ūdens plūdis apmalei pāri. P.P. liecina, ka minētais asfaltsegums klāts pirms SIA „JS&J Ūdensmeistars” darbu uzsākšanas. Pēc asfaltseguma uzklāšanas, lai novērstu ūdens plūšanu pāri apmalei, aptuveni līdz 2005.- 2006.gadam P.P. kopā ar brāli no virs apmales no ķieģeļiem uzmūrējuši malu, tādu kanti. Tās noturējušās līdz pirmajam sniegam. Kad greideris tīrījis sniegu, tās aiztīrītas. P.P. mutiski vērsies pie ceļa daļas, lai sakārto visu atpakaļ, kā P.P. bija uztaisījis, bet tā tas viss palicis. Pēc tam sāka taisīt /ielas nosaukums/ ielu. Ūdens nekad nav tecējis no augšas. Kad uzraka ielu un visas apmales noņēma nost, viņi no šķembām uztaisīja apmalīti no betona, kas ar pirmo lietu izskalota. Tad ūdens uz māju sācis nākt no augšpuses stūra, vispirms pagrabā un tad sācis sūkties uz mammas dzīvokli. P.P. vērsies pie U.R. un viņam apsolīts atvest kravu ar šķembām, kas atvesta un atvesti vēl divi cementa maisi. Šķembu kravu viņi paši sabēruši izskalojumā, bet tas bijis līdz pirmajai reizei (lietum). P.P. pēc tam pats pircis cementu un taisījis renīti, kur ūdenim aiztecēt. P.P. liecina, ka ūdeni tekam mājā pirmo reizi redzējis 2007.-2008.gadā, īsi pēc tam, kad noņēma apmales un uztaisīja valnīti. J.P. liecina, ka ūdens sāka tecēt no tā brīža, kad uzlika asfaltu. Ūdens tecējis tad, kad bijušas ļoti lielas lietusgāzes. J.P. noliedz, ka izbūvētais ūdesnvads varētu būt iemesls ūdens ieplūšanai mājā. J.P. liecina, ka jau iepriekš, kad sākušies plūdi, gar māju visā garumā ielicis hidroizolācijas plēvi, taču pamati mājai ir ļoti dziļi un liecinieks nav ticis līdz pamatiem.

[10] Liecinieks A.L. tiesas sēdē sniedza šādu liecību. Tas bijis 2007.gadā. Liecinieks bijis brigadieris. Darbu vadītājs bijis Jānis Ozoliņš, bet liecinieks faktiski izpildījis viņa darba pienākumus. Dokumentāciju būvatļaujas saņemšanai gatavojusi projekta vadītāja, kura ir precējusies (mainījusi uzvārdu) un šobrīd ir izbraukusi no Latvijas. Šajā procesā liecinieks ir bijis iesaistīts no 2007.gada janvāra, izbūvējis ūdensvada kanalizāciju. Liecinieks liecina, ka ir redzējis tiesas uzrādītos Ūdensvadu un kanalizācijas trases izbūves izpildes plānu /ielas nosaukums/, Valsts zemes dienesta Dienvidkurzemes reģionālās nodaļas mērniecības un topogrāfijas daļas topogrāfisko uzmērījumu un trases nospraušanas shēmu, liecinot, ka pēc tiem ir strādājis.

Minētajos plānos raustītā rozā krāsā ir iezīmēta ietve. Visas raustītās līnijas ir saistītas ar komunikācijām. Liecinieks nevar konkrēti pateikt, kas tiesas uzrādītajā vietā (pie /adrese/) ir apzīmēts ar oranžu raustītu līniju. Sarkanā līnija, kas iezīmēta tieši pretī ēkai, varētu būt tā, kur viņu darbība izbeidzās. Lokveidā atzīmētā rozā līnija ir ceļa mala. Oranžā raustītā līnija varētu būt arī kraujas mala. Darbu izpildē oranžajai līnijai nav bijusi nekāda nozīme. Liecinieks liecina, ka centušies izzāģēt mazāk asfaltu ceļa posmā, kur izbūvējuši komunikācijas, jo asfaltu bijis jāatjauno, bet tas izmaksā lielu naudu.

Centušies iet tieši pa ceļa vidu, un pārējais asfalts palicis pie ceļa malas. Pie /adrese/ asfalts ticis noņemts 2m platumā. Malā, kur /ielas nosaukums/ iela robežojas ar īpašumu /adrese/, asfaltsegums netika noņemts. Iela tur ir apmēram 8m plata. Tur malā bijusi uztaisīta betona apmalīte no ķieģeļiem un betona, kuru nav aiztikuši, beigās vēl pielabojuši. Darbības līdz ielas malai veiktas tur, kur bijis jāizveido kanalizācijas akas un ūdensvada pieslēgums. Pie /adrese/ kanalizācijas aka līdz sarkanajai līnijai izbūvēta pie iebraucamā ceļā mājā.

Šajā vietā apmale nav bijusi. Apmale bijusi tikai uz stūra apmēram 5 m bērnudārza virzienā. Tālāk nekādas apmales nav bijis, un viss ūdens, kas gājis, tecējis /adrese/ caur pagalmu. Līdz kāpnēm ir bijusi tāda kā izskalota renīte, un tālāk ir iebrauktuve, kur ūdeņi tek bez šķēršļiem. No lejas puses skatoties, apmales beidzās tur, kur bija vecais bērnudārzs. Pie bērnudārza bija apmales un pie ielas malas bija norobežojums. Pie /adrese/ visas apmales bijušas zem asfalta līmeņa. Agrāk tur bijis bruģis, apmales bijušas bruģim, bet uz bruģa uzliets asfalts.

Kur būvējuši pievades, tur atraduši apmales. Darbi pie /adrese/ veikti apmēram nedēļu 2007.gada augusta mēnesī. Asfaltu nav lējuši, viss bijis noblietēts un tā palicis. Ielas malā pie /adrese/ nekādi darbi nav veikti, visas maliņas palikušas, vēl pievests betons un speciāli betonēts, lai netek uz māju. Atbildot uz pieteicējas jautājumu, vai lietas 96.lapā redzamais nav bordakmens, liecinieks liecina, ka tas ir bordakmens, bet tas ir aiz mājas. Tādu apmali liecinieks tur nav redzējis. Tur bijusi apmalīte, bet tā bijusi no ķieģeļiem un betona gabaliņiem.

Atbildot uz pieteicējas jautājumu, kad paaugstināts asfalta segums, liecinieks liecina, ka tajā procesā nav piedalījies, bet domā, ka tas varētu būt bijis 80-tajos gados, jo asfalta segums bijis ļoti sliktā stāvoklī. Par ūdensvada pieslēguma izbūvi, liecinieks liecina, ka viņi tikai padevuši aiz sarkanajām līnijām, tālāk visus darbus veikuši īpašnieki paši. Ietekme varot būt, ja grunts netiek blietēta. Taču liecinieka ieskatā šie darbi nevarēja ietekmēt lietus ūdeņu notecēšanu uz mājas pusi.

[11] Tiesas sēdē liecinieks U.R. sniedza šādu liecību. Liecinieks liecina, ka ir Smiltenes novada Domes /amats/ un reizē arī SIA „Smiltenes NKUP” /amats/. 2009.gada 10.jūlijā pašvaldībā ir saņemts I.P. iesniegums. Iesniegumā bija kļūdaini norādīts, jo tāda veida objekti un remontdarbi nebija, kā tur bija minēts. Tad, iespējams no 20.jūlija līdz 8.augustam pie liecinieka vērsās I.P. pārstāve. Tika parādīti tehniskie projekti, pēc kuriem veica darbus. Tika rādīta un vairāk stāstīta situācija, kas ir ar /adrese/ namu, kas atrodas reljefa padziļinājumā jau no 30-tajiem gadiem.

Tika mutiski paskaidrots, ka tas bija ūdensvada un kanalizācijas izbūves projekts un tā ietvaros nav paredzēta lietus ūdeņu kanalizācija. Tāpat asfalta atjaunošana uz ielas notika tādās pašās atzīmēs, kā projektā. Tas parādās gan topogrāfijās, gan uzmērījumu rasējumos. Fotogrāfijās ir redzams, ka valnis nav izjaukts galīgi. Vēl liecinieks informēja, ka tur ir vajadzīgi lieli ieguldījumi, lai kopumā to situāciju atrisinātu. Tika nosaukti projekti /ielas nosaukums/ kompleksā rekonstrukcija, kur tika izbūvēta lietus kanalizācija, arī ielas kompleksā rekonstrukcija ar trotuāru, atbalsta sienu, kas atrisinātu šo situāciju.

Sniedza informāciju kādā stadijā ir projekta attīstība. Notika jau izsoles dokumentu sagatavošana. Bija jau gatavi tehniskie projekti par lietus kanalizāciju un trotuāru izbūvi krāsainā veidā, kurus liecinieks parādīja. Pēc neilga laika bija savādāka veida rakstisks iesniegums, kurā bija norādīts, ka vērsīsies tiesā, ja nekavējoties nenovērsīs to. Pirms vai pēc tam Smiltenes novada Domes telpās, Dārza ielā 3, liecinieks satika P.P., pieteicējas dēlu. Viņš bija uztraucies, ka ar ūdeni būs atkal kaut kādas problēmas. 2009.gada septembrī sākās darbi.

Un palika tā, ka viņa klātbūtnē, piedaloties SIA „Smiltenes NKUP” R.M., piedāvāja aizvest šķembu kravu un papildus, lai būtu lielāka drošība, jo viņi uzskatīja, ka ar to nepietiek, varēja turpat netālu /ielas nosaukums 1/, 100m attālumā, ja būtu vēlējušies, saņemt bordakmeņus. Reāli bojātās vietas, kur aizsargvalnis varēja būt mazāks, bija kādreizējās kāpnes. Lieciniekam, ne pieteicējas pārstāve, ne P.P. neteica, ka neko nedarīs paši. Tajā pašā laikā sākās zināmā sarakste. Ja cilvēki iepriekš kaut ko mēģināja darīt, tad tagad vairs netika nekas darīts.

Liecinieks norādīja, ka nav viennozīmīgi, ka šis ūdens nāk no ielas. Tā ir tikai daļa lielu nokrišņu gadījumos. Ir vairākas vietas, kur applūst. Dažas vietas ir pat jāsūknē. Nav īsti pareizi izbūvētas lietus ūdens notekcaurules un sevišķi gali, kas lejā iziet ārā, ieiet iekšā grūti. Tad liecinieks vēl nezināju, ka šī siena, kas faktiski ir kā puspagrabsiena un, ka viņai vispār nav hidroizolācija. Uz tiesas jautājumu, vai tā ir siena, kas ir vienā līmenī ar zemi, liecinieks liecina, ka iekšējais pagalms ir zemāk, bet otrs, kas ir ielas pusē, ir par stāvu augstāk.

Iela ir vēl augstāk. Siena šajā daļā ir bez hidroizolācijas, kas nav pareizi pēc būvniecības normām. Šī būtu uzskatāma par tādu kā cokolstāva sienu, kurai obligāti būtu jābūt hidroizolācijai. No celtniecības viedokļa, lai grīdas nepūtu, arī būtu jābūt hidroizolācijai. Tas ir rakstīts arī eksperta atzinumos. Liecinieka skatījumā ir nepamatoti norādīts, ka iela ir izbūvēta nekvalitatīvi. Cokolstāva sienai nepieciešama hidroizolācija. Hidroizolācija nepieciešama arī zem grīdas. 2006.gada septembrī uzsākās darbi.

Tos pabeidza 2010.gada 15.novembrī ar nodošanas aktu. Tika izbūvēta lietus kanalizācija, kas iepriekš tajā ielā šajā posmā vispār nebija. Arī trotuāri, bordakmeņi. /adrese/, mājai ir izbūvēta speciāla atbalsta siena, kas risinātu šo situāciju. Vēl šī projekta ietvaros ir ieklāts betona bruģakmens segums, par cik siena bija jābūvē īpašnieka teritorijā un viņai atbalsts ir tāds kā dubults “W”. Nostiprināts apakšā arī uz īpašnieka pusi ar armatūrām. Par cik bija jāsabojā priekšpagalma esošā augsne, tad to atjaunoja.

Situācija uzlabojās arī no tā lietus ūdens, kas krīt pa tiešo. Tad labāk šādi, kad ir kritums uz leju un tas mājā varētu netecēt. Kritums ir gareniski uz bijušā bērnudārza pusi, kas ir zemāka vieta. Paralēli ievēroja topogrāfijas, kas droši vien ir pievienotas lietai. Tajā laikā arī īpašnieki saka darīt kaut ko ar hidroizolāciju. Iepriekš hidroizolācija tur nav bijusi. Lieciniekam liekas pilnīgi neiespējami, ka tas viss būtu sabojājies pēc 2008.gada janvāra, kad nodeva ekspluatācijā šo ūdens izbūves projektu.

Ka tieši pēc iesniegumiem 2009.gadā pa to laiku būtu sabojājies. Tur nav domāts par ventilāciju, par ko arī ir grūti spriest tādos pagrabstāvos, visādi var būt. Ka neelpojoša, un šie materiāli finieri, skaidu plāksnes un ģipškartoni, ja tie nav ūdens izturīgie, pieļaujams var arī ātri bojāties. Liecinieks, atbildot uz pieteicējas pārstāves jautājumiem, liecina, ka pirms remontdarbu veikšanas uz ielas nav bijušas apmalītes. Bija tādi silikāta ķieģeļi. Tāda nomale daļēji veica lietus ūdeņu aizturēšanas funkciju.

Tā bija bojāta, bet galīgi nojaukta nebija, Tas varēja pastiprināt lietus ūdeņu noplūdi uz māju. Atbildot uz tiesas jautājumu, liecinieks liecina, ka mājas applūšanai iemesli var būt vairāki. Priekšpagalms, kas ir laukums starp ielu un jumtu. Jumta ūdens pa abām notekcaurulēm noplūst uz šo sienu. Sienai nav vispār hidroizolācija. Tur ir tāds mazs ieejas durvju jumtiņš, kuram nav vispār notekcaurules joprojām. No ielas ļoti lielos lietusgāžu gadījumos arī bordakmeņiem mēdz gāzties pāri. Tur braucot un apsekojot, liecinieks nekad neesmu redzējis, ka pa tiešo tur tecētu ūdens iekšā.

Motīvu daļa

[12] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, noklausoties administratīvā procesa dalībnieku pārstāvju tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem.

[13] Administratīvā procesa likuma 89.panta pirmajā daļā noteikts, ka faktiskā rīcība ir iestādes rīcība publisko tiesību jomā, kas neizpaužas tiesību akta veidā un kas ir vērsta uz faktisko seku radīšanu, ja privātpersonai uz šo rīcību ir tiesības vai šīs rīcības rezultātā ir radies vai var rasties personas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Par faktisko rīcību atzīstamas arī iestādes darbības, kas neatkarīgi no iestādes nodoma rada tādas faktiskas sekas, kuru rezultātā privātpersonai ir radies vai var rasties būtisks tiesību aizskārums. Saskaņā ar minētā panta otro daļu faktiskā rīcība ir arī iestādes bezdarbība, ja iestādei saskaņā ar tiesību normām bija vai ir pienākums izpildīt kādu konkrētu darbību, kā arī iestādes sniegta izziņa. Likuma „Par pašvaldībām” 6.pantā noteikta pašvaldību kompetence publisko tiesību jomā, cita starpā tā ir likumā „Par pašvaldībām” noteiktās autonomās funkcijas. Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15. panta 2.punktu viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana); Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 7.panta otro daļu šā likuma 15.pantā paredzēto autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības, kā arī šīs funkcijas pašvaldības finansē no sava budžeta. No minētajām tiesību normām izriet, ka pašvaldības patstāvīgas pienākums publisko tiesību jomā cita starpā ir būvēt, rekonstruēt un uzturēt ielas un ceļus.

[14] No pieteikuma izriet, ka 2007.-2008.gadā pēc Smiltenes pilsētas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Namu un komunālo uzņēmumu pārvalde” pasūtījuma Smiltenē gar /adrese/ veikti būvdarbi, būvdarbu objekts – „/ielas nosaukums/ lietus ūdens un kanalizācijas posmā no /ielas nosaukums 2/ līdz /ielas nosaukums 3//jaunbūve”. Pieteicēja uzskata, ka tieši šo būvdarbu rezultātā no 2008.gada sākuma ēkā, kas atrodas Smiltenē, /adrese/, caur sienu un pamatiem regulāri no ceļa nokrišņu laikā ieplūst ūdens. Pieteicēja lūdz atzīt par prettiesisku atbildētājas faktisko rīcību – veicot būvdarbus objektā „/ielas nosaukums/ lietus ūdens un kanalizācijas posmā no /ielas nosaukums 2/ līdz /ielas nosaukums 3//jaunbūve”, radot apstākļus, kuru rezultātā no 2008.gada sākuma ēkā, kas atrodas Smiltenē, /adrese/, caur sienu un pamatiem regulāri no ceļa nokrišņu laikā ieplūst ūdens, kas ir radījis ēkas bojājumus. Lietas izskatīšanas laikā virszemes lietusūdeņu ieplūšana no /ielas nosaukums/ jau bija novērsta, pabeidzot projektu „/ielas nosaukums/ un tās pieslēgumu ielu kompleksā rekonstrukcija” 2010.gada septembrī (sk.lietas 219.- 223.lapu), pieteicējas prasījums ir precizējams kā prasījums par atbildētājas rīcības - nekavējošu darbību neveikšanu, lai pilnībā novērstu objekta „/ielas nosaukums/ lietus ūdens un kanalizācijas posmā no /ielas nosaukums 2/ līdz /ielas nosaukums 3//jaunbūve” būvniecības rezultātā radīto regulāro ūdens noplūdi no /ielas nosaukums/ uz pieteicējai piederošo ēku /adrese/ Smiltenē, atzīšanu par prettiesisku un pienākuma uzlikšanu Smiltenes novada domei atlīdzināt pieteicējai radušos mantiskos zaudējumus Ls 3827,35 apmērā un morālo un personisko kaitējumu Ls 8000 apmērā atcelšanu.

[15] Pieteikuma pamatojumam pieteicēja iesniegusi Sertificēta būvinženiera E.R. 2009.gada 22.augustā sastādītu Apsekošanas aktu (sk.lietas 17.lapu), kurā norādīts, ka apsekojot dzīvojamo māju /adrese/, Smiltenē, konstatēts, ka ēkas pagrabstāvā virszemes notekūdeņu ilgstošas sūkšanās dēļ caur ēkas laukakmeņu lentveida mūri radušies ēkas konstrukciju un apdares elementu bojājumi. Apsekošanas aktā norādīts, ka neprofesionāli veiktās ielas seguma atjaunošanas rezultātā ēkas pagrabstāva sienas pastāvīgi tiek samitrinātas un īpašnieka veiktie pasākumi pilnībā negarantē, ka ēkas pagrabstāva sienas konstrukciju samitrināšanās līdz ar renovācijas darbu pabeigšanu neturpināsies. 2009.gada 13.jūlijā Ēkas apskates protokolā Nr.301961 (sk.lietas 26.lapu), kas sastādīts piedaloties Apdrošināšanas akciju sabiedrības „Balta” Īpašuma apdrošināšanas atlīdzību uzraudzības daļas ekspertam A.Z. un apdrošinātājam P.P., apsekojot ēku /adrese/, Smiltenē konstatēts, ka dzīvojamās mājas cokolstāvā caur sienu tek lietusūdens. Ūdens ilgstoši mērcējis virtuves zonas grīdu (pelējuši, puvuši dēļi) 11,8 m2. Bojāts sienas apmetums 3,5 m2. Telpā Nr.2 zem koka paneļu apdares mūris mitrs, zem grīdas ventilācijas spraugā ūdens. Gaitenī vairākās vietās brants, bojāts eļļas krāsojums. Ūdens ir ieplūdis ēkā arī caur gala fasādes logu, kura apakšējā mala ir vienā līmenī ar grunts virskārtu. Ēkas apskates protokola slēdzienā norādīts, ka ūdens no ielas notek pagalmā ielas pusē un caur sienu un pamatiem ieplūst ēkā, katras stipras lietus gāzes laikā. Ņemot vērā 2009.gada 22.augusta Sertificēta būvinženiera E.R. sastādīto Apsekošanas aktu, Apdrošināšanas akciju sabiedrības „Balta” 2009.gada 13.jūlija Ēkas apskates protokolu Nr.301961, pieteicējas iesniegtos fotoattēlus (sk.lietas 38.-41.lapu) un videomateriālu (sk.lietas 62.lapu), J.G., A.K., P.P. sniegtās liecības, kā arī pieteicējas un pieteicējas pārstāves – pieteicējas meitas - I.V. sniegtos paskaidrojumus, tiesa atzīst par pierādītu faktu, ka pieteicējas īpašumā – ēkā, kas atrodas /adrese/, 2008.gada pavasarī ir ieplūdis ūdens, kā arī faktu, ka ēkā ilgstoši ienākošā mitruma un ieplūstošā ūdens rezultātā ir radušies ēkas bojājumi.

[16] Lietā ir strīds par to, vai ēkas, /adrese/, Smiltenē, bojājumi ir radušies projekta „/ielas nosaukums/ lietus ūdens un kanalizācijas posmā no /ielas nosaukums 2/ līdz /ielas nosaukums 3//jaunbūve” būvdarbu rezultātā.

[17] No Latvijas Valsts zemes ierīcības firmas „Zemesprojekts” apstiprinātās 2004.gadā veiktās topogrāfiskā plāna konstatējams, /ielas nosaukums/ malā pie īpašuma /adrese/ nav attēlotas augstuma atzīmes, kas liecinātu par ielas malā esošu apmali, kuras augstums būtu augstāks par ielas augstumu. Analoģisks situācijas attēlojums ir uzrādīts Valsts zemes dienesta Dienvidkurzemes reģionālās mērniecības un topogrāfijas daļas 2001.gada topogrāfisko uzmērījumu plānā, kas ir aktualizēts un saskaņots 2007.gadā, izstrādājot būvprojektu būvdarbu objektam – „/ielas nosaukums/ lietus ūdens un kanalizācijas posmā no /ielas nosaukums 2/ līdz /ielas nosaukums 3//jaunbūve”, (sk.lietas 108., 111.lapu).

Topogrāfijas aktualizāciju un atbilstību esošajai situācijai uz būvprojekta apstiprināšanas brīdi apstiprina arī 2007.gadā sagatavotā licencēta mērnieka nosprausta un projektētāja apstiprināta trases nospraušanas shēma (sk.lietas 110.lapu). Proti, no minētā secināms, ka projekta būvdarbu objektam – „/ielas nosaukums/ lietus ūdens un kanalizācijas posmā no /ielas nosaukums 2/ līdz /ielas nosaukums 3//jaunbūve” – izstrādes un apstiprināšanas brīdī (2006.gada 12.septembrī apstiprinājusi Valkas rajona pašvaldību būvvalde ar lēmumu Nr.1-15/189) /ielas nosaukums/ malā pie īpašuma /adrese/, nav bijusi apmale, kas varētu aizkavēt ielas krituma dēļ noplūstošos nokrišņu notekūdeņus.

Par minēto liecina arī Akts par ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšanas /ielas nosaukums 4/, /ielas nosaukums 5/, /ielas nosaukums/, /ielas nosaukums 6/, /ielas nosaukums 7/ un /ielas nosaukums 8/ Smiltenē, Valkas rajonā pieņemšanu ekspluatācijā (sk.lietas 105.-108.lapu), kurā cita starpā norādīts, ka būve atbilst būvprojektam, ko izstrādājusi SIA „Ūdens projekts” un ko akceptējusi Valkas rajona pašvaldību būvvalde 2006.gada 12.septembrī, un ka nav izmaiņu un atkāpju no akceptētā būvprojekta. Proti, gadījumā, ja būvprojektā ielai /ielas nosaukums/ posmā pie pieteicējas īpašuma būtu bijušas apmales un tās nebūtu pēc būvdarbu veikšanas atjaunotas, šāds trūkums būtu bijis šķērslis minētā akta parakstīšanai (būvobjekta nodošanai), vai arī aktā šādi darbi tiktu uzrādīti kā atliktie būvdarbi.

Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka saskaņā ar būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem šāda būve (ielas apmale) minētajā ielas posmā būtu bijusi un ka tā, veicot būvdarbus, būtu nojaukta.

[18] Kā pierādījumu, kas liecina par apmales esību pie /adrese/ pirms būvdarbu „/ielas nosaukums/ lietus ūdens un kanalizācijas posmā no /ielas nosaukums 2/ līdz /ielas nosaukums 3//jaunbūve” veikšanas, kuru rezultātā apmale tikusi nojaukta un kas ir bijis par pamatu ūdens ieplūšana mājā /adrese/, pieteicēja iesniedza fotoattēlu, kurā redzama apmale pie īpašuma /adrese/ krustojumā ar Kluso ielu (sk.lietas 96.lapu). Fotoattēlā norādīts tā uzņemšanas laiks – 2002.gada 21.jūlijs. Taču no A.L. un pieteicējas dēla P.P. liecībām konstatējams, ka apmale, kuru pieteicēja norādījusi kā nojauktu minēto būvdarbu rezultātā, nav bijusi jau pirms minēto būvdarbu uzsākšanas. Turklāt P.P. liecināja, ka pie atbildētājas pēc palīdzības saistībā ar lietusūdeņu noplūšanu no ielas uz pieteicējas īpašumu ir vērsies jau pirms minēto būvdarbu uzsākšanas. Par fotoattēlā redzamo apmali P.P. liecināja, ka tā ir uzstādīta pēc asfaltseguma paaugstināšanas uz /ielas nosaukums/ un tā bijusi līdz pirmajai ziemas sezonai (sniega tīrīšanai no ielas, kad tā notīrīta kopā ar sniegu). Savukārt no A.L. sniegtās liecības izriet, ka pie īpašuma /adrese/ krustojuma ar Kluso ielu apmēram 5m garumā ir bijusi savādāka apmale (veidota no ķieģeļiem un betona, kas būvdarbu rezultātā ir nevis nojaukta, bet ar atbildētājas materiāliem pat nedaudz pielabota).

[19] Par /ielas nosaukums/ posmā pie pieteicējas mājas asfaltseguma noņemšanu būvdarbu „/ielas nosaukums/ lietus ūdens un kanalizācijas posmā no /ielas nosaukums 2/ līdz /ielas nosaukums 3//jaunbūve” veikšanas laikā pieteicējas pārstāve tiesas sēdē paskaidroja, ka ticis noņemts viss asfalts, tostarp apmalīte, taču minētie pieteicējas pārstāves paskaidrojumi ir pretrunā ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem. A.L. liecināja, ka /ielas nosaukums/ posmā pie pieteicējas īpašuma būvdarbu „/ielas nosaukums/ lietus ūdens un kanalizācijas posmā no /ielas nosaukums 2/ līdz /ielas nosaukums 3//jaunbūve” veikšanas laikā ir ticis noņemts asfaltsegums 2m platumā pa ielas vidu, bet ielas mala pieteicējas īpašuma pusē nav tikusi skarta. turklāt ielas platums šajā vietā esot aptuveni 8m. Minēto apstiprina arī A.K. liecība, ka pirms /ielas nosaukums/ 2010.gada remonta iepriekš ielu ir klājis asfaltbetona segums, tikusi rakta tikai daļa, bet ne visa iela. Viss ticis norakts tikai 2010.gadā. Turklāt saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.decembra noteikumu Nr.1069 "Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās" 14.punktu pilsētās un ciemos zem ielu (ceļu) sadalošajām joslām izvieto ūdensvadu, vidēja un augsta spiediena gāzesvadus, sadzīves notekūdeņu vai lietusūdeņu kanalizāciju, siltumvadus un elektrības kabeļus, bet saskaņā ar minēto noteikumu pielikumu „Minimālie horizontālie attālumi no pazemes inženierkomunikācijām līdz citām būvēm” attālums no ūdensvads un kanalizācijas spiedvada līdz ielas apmales akmenim (brauktuves malai, nostiprinātajai joslas nomalei) nevar būt mazāks par 1,5 m. Ņemot vērā šā sprieduma

17. un 18.punktā konstatēto, ka saskaņā ar būvprojektu /ielas nosaukums/ posmā pie pieteicējas īpašuma saskaņā ar būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem būvprojekta apstiprināšanas brīdī nav bijis ielas apmales akmens, minimālais attālums 1,5m bija jāievēro no ūdensvads un kanalizācijas spiedvada līdz brauktuves malai. Līdz ar to secināms, ka noņemtais asfaltsegums uz /ielas nosaukums/ būvdarbu laikā, ņemot vērā A.L. sniegto liecību, bija ne mazāks par 0,5m no brauktuves malas, neskarot brauktuves malu, kā arī iespējamos pieteicējas (pieteicējas ģimenes locekļu) izveidotos paaugstinājumus (valni) brauktuves malā.

[20] Sertificēta būvinženiera E.R. 2009.gada 22.augusta Apsekošanas aktā norādīts, ka ēkas /adrese/ pagrabstāva sienas pastāvīgi tiek samitrinātas neprofesionāli veiktās ielas seguma atjaunošanas rezultātā. Taču, kā konstatēts iepriekš šā sprieduma 19.punkta, ielas segums /ielas nosaukums/ pie pieteicējas mājas noņemts tikai 2m platā joslā, līdz ar to nav pamata uzskatīt un lietā nav pierādījumu, kas liecinātu, ka minēto būvdarbu rezultātā /ielas nosaukums/ seguma atjaunošana jebkādā veidā varētu ietekmēt pieteicējas īpašumu. Taču no lietā iegūtajiem pierādījumiem ir nepārprotami konstatējams, ka ielas seguma atjaunošana veikta krietni pirms minētajiem būvdarbiem, uz /ielas nosaukums/ bruģa seguma uzklājot asfaltbetona segumu, kā rezultātā bruģa seguma apmalēm augstuma līmenis ir kļuvis zemāks par asfaltseguma līmeni un tās nespēja aizturēt virszemes lietusūdeņu noplūšanu no /ielas nosaukums/.

[21] Izvērtējot iepriekš minētos pierādījumus, tiesa secina, ka ēkas Smiltenē, /adrese/ bojājumi ir radušies ilgstošas ūdens sūkšanās ēkā rezultātā. Proti, no lietā esošajiem pierādījumiem nav konstatējams, ka virszemes nokrišņu ūdeņu noplūde ēkā ir radusies tieši pēc būvdarbu „/ielas nosaukums/ lietus ūdens un kanalizācijas posmā no /ielas nosaukums 2/ līdz /ielas nosaukums 3//jaunbūve” veikšanas /ielas nosaukums/ posmā pie pieteicējas īpašuma, šo darbu rezultātā. Turklāt arī Sertificēta būvinženiera E.R. 2009.gada 22.augusta Apsekošanas aktā un Apdrošināšanas akciju sabiedrības „Balta” 2009.gada 13.jūlija Ēkas apskates protokolā kā ēkas bojājumu rašanās cēlonis nav minēti veiktie būvdarbi minētā būvprojekta ietvaros (sk.šā sprieduma 20.punktu). Abos minētajos pierādījumos ir tieša norāde par ilgstošu darbību, proti, par ilgstošu virszemes nokrišņu ūdeņu sūkšanos (ieplūšanu) ēkā.

[22] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopumā, tiesa atzīst, ka no tiem nav iespējams secināt cēloņsakarību starp 2007.gadā veiktajiem būvniecības darbiem uz /ielas nosaukums/ un ēkai /adrese/ radītajiem bojājumiem virszemes nokrišņu ūdeņu ieplūšanas rezultātā, proti, ņemot vērā ēkas izvietojumu attiecībā pret blakus esošo /ielas nosaukums/ ielu nav izslēdzama iespēja, ka virszemes nokrišņu ūdeņi ir ieplūduši ēkā arī pirms veiktajiem būvdarbiem. Kā arī nav izslēdzama iespēja par ēkas bojājumu saistību ar gruntsūdeņu līmeni. Apsvērumu par virszemes lietusūdeņu ieplūšanu ne tikai no /ielas nosaukums/ un gruntsūdeņu iespējamu ieplūšanu mājā apstiprina Sertificēta būvinženiera E.R. 2009.gada 22.augusta Apsekošanas aktā norādītais, ka atbildētājas veiktie pasākumi /ielas nosaukums/ renovācijā pilnībā negarantē, ka ēkas pagrabstāva sienas konstrukciju samitrināšanās līdz ar atbildētājas veikto /ielas nosaukums/ renovācijas darbu pabeigšanu neturpināsies. Proti, no /ielas nosaukums/ notekošie virszemes lietusūdeņi nav vienīgais apstāklis, kas ir ietekmējis mājas bojāšanos pastiprināta mitruma rezultātā. Turklāt arī pašas pieteicējas rīcība, veicot mājas hidroizolāciju pēc tam, kad virszemes lietusūdeņu ieplūšana no /ielas nosaukums/ jau bija novērsta, pabeidzot projektu „/ielas nosaukums/ un tās pieslēgumu ielu kompleksā rekonstrukcija” 2010.gada septembrī, liecina par to, ka no /ielas nosaukums/ ieplūstošie virszemes lietusūdeņi nav un nebija vienīgais cēlonis eksperta konstatētajiem ēkas bojājumiem.

[23] Apkopojot iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā nav konstatējama atbildētājas prettiesiska rīcība – nekavējoša darbību neveikšana, lai pilnībā novērstu objekta „/ielas nosaukums/ lietus ūdens un kanalizācijas posmā no /ielas nosaukums 2/ līdz /ielas nosaukums 3//jaunbūve” būvniecības rezultātā radīto ūdens noplūdi no /ielas nosaukums/s ielas uz pieteicējai piederošo ēku /adrese/, Smiltenē.

[24] Administratīvā procesa likuma 92.pantā noteikts, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. No minētās tiesību normas izriet privātpersonas tiesības prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas radīti ar prettiesisku aktu vai prettiesiskas faktiskās rīcības rezultātā, un līdz ar to šāds prasījums ir neatraujami saistīts ar prasījumu par administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Ņemot vērā tiesas konstatēto, ka lietā nav konstatējama atbildētājas prettiesiska bezdarbība saistībā ar objekta „/ielas nosaukums/ lietus ūdens un kanalizācijas posmā no /ielas nosaukums 2/ līdz /ielas nosaukums 3//jaunbūve” būvniecības radīto seku novēršanu, pieteicēja prasījums par mantisko zaudējumu Ls 3827,35 apmērā un morālā un personiskā kaitējumu Ls 8000 apmērā atlīdzināšanu ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289. - 290.pantu un 291.panta pirmo daļu, tiesa nosprieda

noraidīt I.P. pieteikumu par atbildētājas rīcības - nekavējošu darbību neveikšanu, lai pilnībā novērstu objekta „/ielas nosaukums/ lietus ūdens un kanalizācijas posmā no /ielas nosaukums 2/ līdz /ielas nosaukums 3//jaunbūve” būvniecības rezultātā radīto regulāro ūdens noplūdi no /ielas nosaukums/ uz pieteicējai piederošo ēku /adrese/ Smiltenē, atzīšanu par prettiesisku un pienākuma uzlikšanu Smiltenes novada domei atlīdzināt pieteicējai radušos mantiskos zaudējumus Ls 3827,35 apmērā, morālo un personisko kaitējumu Ls 8000 apmērā atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) S.Pone

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese_______________ S.Pone Valmierā, 2012.gada 5.martā