Court partially allowed appeal correcting first instance court's arithmetic error in calculating court costs and state fees.

Lietas Nr.C30590018

Lietas arhīva Nr. CA-1930-19/21

ECLI:LV:RAT:2019:0702.C30590018.8.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2019.gada 2.jūlijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese Lelde Grauda, tiesnese Inta Zaļā, tiesnesis Arnis Dundurs,

izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Brīvības bulvārī 34, civillietu apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” vienkāršotās

procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada

16.janvāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 16.janvāra spriedumu apmierināta apdrošināšanas akciju sabiedrības

(turpmāk – AAS) “BTA Baltic Insurance Company” prasība pret /pers. A/. Nospriests piedzīt no /pers. A/ par labu AAS “BTA Baltic Insurance

Company” galveno parādu 1272,32 euro, tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 190,85 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro.

Noteiktas AAS “BTA Baltic Insurance Company” tiesības par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas, ievērojot

Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[2] Pirmās instances tiesas spriedums ietver šādus argumentus.

[2.1] Lietā nav strīda, ka 2017.gada 23.augustā dzīvoklī Nr./numurs A/, /adrese/, (turpmāk arī – dzīvoklis Nr./numurs/) plīsa lokanā pievadcaurule

WC skalojamai kastei, kas ir minētā dzīvokļa atbildības robežās, kā rezultātā tika saliets dzīvoklis Nr./adrese/ (turpmāk arī – dzīvoklis Nr./numurs B/).

Atbilstoši ierakstiem zemesgrāmatā dzīvokļa Nr./numurs A/ īpašnieks ir atbildētājs.

Saskaņā ar AAS “BTA Baltic Insurance Company” īpašuma apdrošināšanas polisi Nr.LV-16-B2-10024790-8 dzīvoklis Nr./numurs B/ ir

apdrošināts, apdrošinājuma periods no 2016.gada 6.augusta līdz 2018.gada 5.augustam.

No 2017.gada 21.septembra īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieteikuma, ko prasītājam iesniegusi dzīvokļa Nr./numurs B/ īpašniece, izriet, ka

pieteikums iesniegts par negadījumu, kas noticis 2017.gada 23.augustā, 4.stāva dzīvoklim appludinot visus dzīvokļus līdz 1.stāvam, par negadījumu tajā

pašā datumā paziņots gan namu pārvaldei, gan avārijas dienestam.

No minētā secināms, ka dzīvoklis Nr./numurs B/ bija apdrošināts pie prasītāja un dzīvokļa īpašniece ir ziņojusi prasītājam par dzīvokļa Nr./numurs

B/ saliešanas faktu 2017.gada 23.augustā un lūgusi izmaksāt atlīdzību.

2017.gada 12.oktobrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) “Rīgas namu pārvaldnieks” sastādīja aktu par dzīvokļa Nr./numurs B/

saliešanās gadījumā konstatētajiem bojājumiem, kurā konstatēts nodarīto bojājumu apjoms istabai Nr.2, virtuvei un gaitenim, kā bojājumu cēlonis ir

norādīts aukstā ūdens ūdensvada plīsums, kas ir dzīvokļa īpašnieka Nr./numurs A/ atbildības robeža.

Tiesa ņem vērā to, ka atbildētājs pēc būtības nenoliedz saliešanas faktu, bet apšauba tā rezultātā radīto bojājumu apjomu dzīvoklim Nr./numurs B/.

Tiesa uzskata, ka atbildētāja izteiktie iebildumi par bojājumiem dzīvoklim Nr./numurs B/ ir nepamatoti. Fakts, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”

aktu par dzīvokļa saliešanu sastādīja tikai 2017.gada 12.oktobrī un tajā nav norādīts avārijas datums, nav par pamatu, lai atzītu, ka šāda avārija nav

notikusi, jo no aktā norādītās informācijas izriet, ka par dzīvoklim Nr./numurs B/ nodarītajiem bojājumiem ir atbildīgs dzīvokļa Nr./numurs A/ īpašnieks.

Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt, ka 2017.gada 23.augustā dzīvoklī Nr./numurs A/ notika avārija, kā rezultātā tika saliets dzīvoklis

Nr./numurs B/ un atbildīgs par nodarītajiem bojājumiem ir dzīvokļa Nr./numurs A/ īpašnieks.

Līdz ar to ir konstatējama Dzīvokļa īpašuma likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktā dzīvokļa īpašnieka atbildība par nodarītajiem zaudējumiem cita

dzīvokļa īpašniekam.

Tā kā dzīvokļa Nr./numurs A/ īpašnieks prettiesiskas bezdarbības rezultātā savas dzīvokļa atbildības robežās ir pieļāvis WC skalojamās kastes

pievadcaurules plīsumu, kā rezultātā ir nopludinājis dzīvokli Nr./numurs B/, nodarot zaudējumus tā īpašniekam, tad dzīvokļa Nr./numurs B/ īpašniekam ir

iestājies Civillikumā 1779.pantā noteiktais pienākums atlīdzināt zaudējumus.

[2.2] Tiesa konstatē, ka prasītājs, lai veiktu profesionālu novērtējumu bojājumiem, kas nodarīti dzīvokļa Nr./numurs B/ saliešanas rezultātā,

piesaistīja Latvijas būvinženieru savienības būvniecības speciālisti /pers. B/ (sertifikāta Nr.4-03052). Saskaņā ar sertificētā speciālista aprēķiniem kopējās

remonta darbu izmaksas, kas nepieciešamas appludināšanas rezultātā radušos bojājumu novēršanai, ir 1624,21 euro. No minētās summas prasītājs ir

atskaitījis apdrošināšanas līgumā noteikto pašrisku 70 euro un PVN 281,89 euro, līdz ar to summa, ko lūdz piedzīt no atbildētāja, ir 1272,32 euro

apmērā.

[2.3] Tiesa secina, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” aktā fiksētais nodarīto bojājumu apjoms dzīvoklim Nr./numurs B/ ir mazāks nekā sertificēta

speciālista sastādītajā tāmē. Tiesa uzskata, ka atbildētājs nepamatoti iebilst pret tāmē norādītajām telpu platībām, jo tāmē norādītā dzīvokļa Nr./numurs

B/ telpu platības atbilst būves tehniskās inventarizācijas lietā norādītajām dzīvokļa telpu platībām. Līdz ar to dzīvokļa īpašniekam ir tiesības pieprasīt, lai

viņam sienas un griesti būtu tādi kā pirms bojājumu rašanās, proti, ja dzīvoklim ir bojāti griesti, tad tos pārkrāso visus, nevis kādu daļu, tāpat arī ar

tapetēm, tās ir jāpārlīmē visas, lai būtu vienādas visā telpā.

[2.4] Tādējādi tiesai nav pamata apšaubīt sertificētā speciālista kompetenci un veiktos aprēķinus, līdz ar to tā uzskata par pamatotiem un

pierādītiem dzīvoklim Nr./numurs B/ nodarītos bojājumus 1272,32 euro apmērā.

Prasītājs 2017.gada 3.oktobrī ir pārskaitījis dzīvokļa Nr./numurs B/ īpašniecei apdrošināšanas atlīdzību 1272,32 euro apmērā.

Tādējādi tiesa konstatē, ka ir iestājies likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmajā daļā noteiktais priekšnosacījums, ka prasītājs kā

apdrošinātājs izmaksātās summas apmērā ir pārņēmis apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.

Pamatojoties uz likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.pantu, Civillikuma 1402., 1773., 1775. un 1779.pantu, tiesa atzīst, ka ir pamats piedzīt no

atbildētāja par labu prasītājam galveno parādu – izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību (zaudējumus) 1272,32 euro.

[2.5] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas pirmā punkta “a” apakšpunktu, 39.panta pirmās daļas

5.punktu, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 190,85 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 euro.

[2.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu un atbilstoši Civillikuma 1765.pantam prasītājam nosakāmas tiesības par laiku pēc sprieduma

labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus, ievērojot

Civillikuma 1763.panta nosacījumus.

[3] Apelācijas kārtībā spriedumu pārsūdzējis atbildētājs.

Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[3.1] Tāme satur nepareizi veiktus vai slēptus aprēķinus, taču sprieduma motīvu daļā tāme nav analizēta.

Tāme satur rupju aritmētisku kļūdu, proti, apjoma izmaksas pozīcijām tika pieskaitītas vienības izmaksas.

[3.2] Aktā fiksētais bojājumu apjoms varētu nebūt saistīts ar dzīvokļa Nr./numurs A/ 2017.gada 23.augustā notikušo avāriju.

Motīvu daļa

[4] Civillietu tiesas kolēģija, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 440.1pantu apelācijas sūdzības vienkāršotās procedūras lietās [..] apelācijas instancē izskata šā likuma 52.–

54.nodaļā noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 440.2 pantam apelācijas kārtībā var pārsūdzēt spriedumu vienkāršotās procedūras lietā, ja: 1) pirmās instances tiesa

ir nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas;

2) pirmās instances tiesa ir pārkāpusi procesuālo tiesību normu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas;

3) pirmās instances tiesa ir nepareizi konstatējusi faktus vai nepareizi novērtējusi pierādījumus vai sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko

novērtējumu un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 426.panta pirmajai daļai apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā,

kā lūgts šajā sūdzībā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 16.janvāra spriedums pārsūdzēts pilnībā.

[6] Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa paredz – ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums

ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā

likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances spriedumā ietvertais pamatojums, izņemot šā sprieduma [2.4] un [2.5] sadaļā atreferēto, ir pareizs un

pilnībā pietiekams. Līdz ar to tiesas kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu pievienojas pirmās instances tiesas spriedumam,

izņemot šā sprieduma [2.4] un [2.5] sadaļā atreferētajiem motīviem.

[7] Apelatora izdarītais pieņēmums, ka aktā fiksētais bojājumu apjoms varētu nebūt saistīts ar dzīvoklī Nr./numurs A/ 2017.gada 23.augustā

notikušo avāriju, atstājams bez ievērības. Pierādījumus vai vērā ņemamas norādes par citiem negadījumiem, kuru ietekmē varētu būt bojāts dzīvoklis,

lietas materiāli nesatur.

Attiecībā uz bojājumu apmēru un līdz ar to atjaunošanai paredzētās platības apjomu pirmās instances tiesas spriedumā iekļautā argumentācija ir

pareiza.

[8] Tiesas kolēģija piekrīt apelatoram, ka tāmē, uz kuras pamata izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība un kura kalpojusi par pamatu prasības

apmierināšanai, ir ieviesusies aritmētiska kļūda. Pirmās instances tiesa, kā arī apdrošinātājs par pamatu ir ņēmuši aritmētiskās darbības rezultātu,

respektīvi, saskaitīšanas darbību rezultātā tāmē iegūto galarezultāta summu 1272,32 euro, neveicot tāmē norādīto skaitļu saskaitīšanu.

Tāme ir detalizēta, taču gala rezultāta summa 1272,32 euro neatbilst saskaitāmo kopsummai. Iespējams, ka kļūda ir ieviesusies saskaitāmajos,

taču, tā kā saskaitāmo summas pa pozīcijām saistībā ar vienu vienību un apjomu atkārtojas, tad tiesas kolēģija par ticamu atzīst kļūdu gala rezultātā, nevis

citās pozīcijās.

Tāmes aprēķinā, pārbaudot atsevišķas pozīcijas, tās ir pareizas, taču, aprēķinot tāmes kopsummu, par kuru ir prasījums un no kuras savukārt ir

veikti tālāk minētie aprēķini, atņemot apdrošināšanas līgumā noteikto pašrisku 70 euro un pievienotās vērtības nodokli 281,89 euro, aprēķinātai

kopsummai neatbilst 1272,32 euro.

Veicot aprēķinus par remonta izdevumiem telpā Nr.4, kopsumma ir 50,38 euro, par telpu Nr.2 kopsumma ir 60,57 euro un par telpu Nr.1

kopsumma ir 727,76 euro, pieskaitot materiālu transporta izmaksas 12,38 euro, pavisam kopā ir 851,04 euro (50,38+60,57+727,76+12,38). Secīgi,

atskaitot apdrošināšanas līgumā noteikto pašriska summu, no atbildētāja piedzenami 781,04 euro (851,04 – 70).

[9] Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Pamatojoties uz Civillikuma 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājai nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos

6% gadā no parāda pamatsummas.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Ņemot vērā, ka apelācijas sūdzība apmierinātā daļēji, daļā par 781,04 euro, līdz ar to no atbildētāja prasītājas labā piedzenama valsts nodeva

117,16 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 euro. Savukārt par apelācijas sūdzību atbildētājs samaksājis 190,85 euro, apelācijas sūdzība

apmierināma par 495,28 euro, jo šai daļā prasība tiek noraidīta, līdz ar to no prasītāja atbildētāja labā būtu piedzenama valsts nodevas daļā par

apelācijas sūdzību 73,69 euro.

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenama valsts nodeva 43,47 euro (117,16 – 73,69).

[11] Šādos apstākļos Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums attiecībā uz piedzenamās summas apmēru nav pareizs, jo

pirmās instances tiesa nav pamanījusi aritmētisko kļūdu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nosakāms 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Šajā

termiņā valsts labā piedzenamo tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas apgabaltiesā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 204.1, 426., 430., 440.11, 440.12 pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AAS “BTA Baltic Insurance Company”, reģistrācijas Nr.40103840140, galveno

parādu 781,04 euro (septiņi simti astoņdesmit viens euro 4 centi), tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu 43,47 euro (četrdesmit trīs euro 47 centi), ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro (trīs euro 30 centi).

Samaksa par labu AAS “BTA Baltic Insurance Company” veicama prasītāja norēķinu kontā Nr. LV90PARX0016356700003, AS “Citadele

banka”, LACBLV2X.

Noteikt AAS “BTA Baltic Insurance Company” tiesības par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās pamatparāda summas, ievērojot

Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā – 2019.gada 2.jūlijā.

Tiesnese Lelde Grauda

Tiesnese Inta Zaļā

Tiesnesis Arnis Dundurs