Court partially allowed tax appeal, correcting 2009 property tax due to incorrect cadastral value and missing rate increase.

NORAKSTS

Lieta Nr.A420656610

A00422-12/11

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 23.februārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Inga Putra,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu A.S. pieteikumā par Rīgas domes

2010.gada 28.aprīļa lēmuma Nr.1-43/RD-10-502-ap atcelšanu daļā, ar kuru atstāts

negrozīts Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2010.gada 25.februāra

lēmums Nr.PIP-10-983-ls/05-07/09-128298-AL.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes 2010.gada 28.aprīļa lēmumu Nr.1-43/RD-10-502-ap

(turpmāk arī – Lēmums) daļā atstāts negrozīts Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu

pārvaldes 2010.gada 25.februāra lēmums Nr.PIP-10-983-ls/05-07/09-128298-AL

(turpmāk arī – Sākotnējais lēmums), ar kuru A.S. aprēķināts:

1) par zemes vienības Rīgā, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra

apzīmējums/, platība 7445 m2, 1/2 domājamo daļu nekustamā īpašuma nodoklis par

2009.gada 11 mēnešiem (janvāris – novembris) un par 12719005/25858656

domājamām daļām par 2009.gada decembri kopsummā Ls 1801,11;

2) par zemes vienības Rīgā, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra

apzīmējums/, platība 7445 m2, 12719005/25858656 domājamām daļā nekustamā

īpašuma nodokli par 2010.gadu Ls 1636,62.

Lēmumā norādīti šādi apsvērumi.

[1.1] Pamatojoties uz 2008.gada 12.marta zemes robežu plānu, kas Nekustamā

īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts 2008.gada 9.aprīlī, zemes

vienībai Rīga, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, tika pievienota

zemes vienība Rīgā, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība

3730 m2. Pēc pievienošanas zemes vienības Rīgā, /adrese/, kadastra apzīmējums

/kadastra apzīmējums/, platība ir 7445 m2 (turpmāk arī – apvienotā zemes vienība).

A.S. ir uzskatāms par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par apvienotās

zemes vienības 1/2 domājamo daļu sākot ar 2008.gada l .maiju.

[1.2] Lēmumā ir atsauce uz likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 4.panta

pirmo daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim) un Nekustamā

īpašuma valsts kadastra likuma 75.panta otro daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz

2009.gada 31 .decembrim), un norādīts, ka tiklīdz darījuma rezultātā ir mainījušies

kādi no nekustamo īpašumu raksturojošiem datiem un šīs izmaiņas reģistrētas Kadastra

informācijas sistēmā, iepriekš noteiktā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība kļūst

neaktuāla un nav izmantojama nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai. Nekustamo

īpašumu apvienošana šīs tiesību normas izpratnē ir uzskatāma par nekustamā īpašuma

darījumu, līdz ar to, līdz ko apvienošana ir reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā,

nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam ir jāizmanto aktualizētā kadastrālā vērtība.

[1.3] Valsts zemes dienesta 2010.gada 4.februāra vēstulē Nr.11-12/C-0046377

„Par nekustamā īpašuma nodokļa objekta vēsturisko kadastrālo vērtību” norādīts, ka

apvienotās zemes vienības kadastrālā vērtība pēc stāvokļa uz 2008.gada 1.janvāri un

pēc stāvokļa uz 2009.gada 1.janvāri ir Ls 360 710, kas aprēķināta atbilstoši Rīgas

domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2009.gada 26.februāra lēmumā Nr.PIP-09-

1370-ls/08-02 noteiktajam nekustamā īpašuma lietošanas mērķa kodam 0702 „Trīs,

četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve”.

Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālās nodaļas nekustamā īpašuma nodokļa

maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu pamatsarakstā apvienotās zemes vienības

kadastrālā vērtība pēc stāvokļa uz 2010.gada l. janvāri ir Ls 221 489.

A.S. ir pamatoti aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par apvienoto zemes

vienību, vadoties no Valsts zemes dienesta 2010.gada 4.februāra vēstulē norādītās

kadastrālās vērtības 2008. un 2009.gada, kā arī Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālās

nodaļas nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu

pamatsarakstā pēc stāvokļa uz 2010.gada 1.janvāri norādītās kadastrālās vērtības.

[1.4] Kā norādīts Valsts zemes dienesta 2010.gada 4.februāra vēstulē, zemes

vienībai ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, platība 3715 m2, un zemes

vienībai ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/, platība 3730 m2, pirms

apvienošanas visai platībai bija noteikts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis

„Individuālo dzīvojamo māju apbūve, kods 0601”. Līdz ar to apvienotajai zemes

vienībai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tika reģistrēts

lietošanas mērķis ar kodu 0601 un atbilstoši šim mērķim 2008.gada 8.aprīlī aprēķināta

kadastrālā vērtība Ls 215 161.

Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2009.gada 26.februāra

lēmumu Nr.PIP-09-1370-ls/08-02 „Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem”

apvienotajai zemes vienībai tika mainīts iepriekš noteiktais nekustamā īpašuma

lietošanas mērķis un noteikta nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 07

„Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme”, kods 0702 „Trīs, četru un piecu stāvu

daudzdzīvokļu māju apbūve”.

Tādējādi, lai gan kadastrālās vērtības aktualizācija minētajam nekustamajam

īpašumam notikusi 2008.gada 8.aprīlī, nekustamā īpašuma lietošanas mērķu maiņa

veikta tikai 2009.gadā, līdz ar to par 2008.gadu aprēķinātajam nodoklim par apvienoto

zemes vienību piemērojams nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums 25% apmērā.

[1.5] Savukārt pieteicēja arguments, ka izskatāmajā administratīvajā lietā ir

piemērojams Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.495 „Likuma „Par

nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk arī – Noteikumi

Nr.495) 60.1 3.1.apakšpunkts, nav pamatots, tā kā apvienotajai zemes vienībai tika

mainīts iepriekš noteiktais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis un nekustamā

īpašuma lietošanas mērķu grupa 07 „Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme”, kods 0702

„Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve” tika noteikta visai zemes

platībai 7445 m2.

[2] Tiesā saņemts pieteicēja pieteikums par Lēmuma atcelšanu daļā. Pieteikumā

pieteicējs norāda šādus apsvērumus.

[2.1] Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde nepamatoti norāda, ka,

pārrēķinot nekustamā īpašuma nodokli, nav piemērojams likuma „Par nekustamā

īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktā noteiktais nodokļu apmēra pieauguma

ierobežojums 25% apmērā.

[2.2] Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes nodokļu pārrēķinam nav

pamata, jo ne 2008.gadā, ne arī uz 2009.gada 1.janvāri apvienotajai zemes vienībai

netika noteikta nekustamā īpašuma lietošanas mērķa grupa 07 „Daudzdzīvokļu māju

apbūves zeme”, kods 0702 „Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve”.

Nav saprotami arī Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes nekustamā īpašuma

nodokļa pārrēķini, jo tie veikti, balstoties uz pieņēmumiem un varbūtībām. Par pamatu

nodokļu pārrēķinam izmantojot nevis aktuālo kadastrālo vērtību apvienotajai zemes

vienībai, bet gan iespējamo, pieņemot, ka jau 2008.gadā būtu mainīts lietošanas

mērķis.

[2.3] Tikai 2008.gada 9.aprīlī Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas

sistēmā tika reģistrēta apvienotā zemes vienība. Savukārt saskaņā ar Valsts zemes

dienesta sniegto informāciju Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldei, jau dienu

iepriekš - 2008.gada 8.aprīlī, kad vēl šī zemes vienība nebija reģistrēta Nekustamā

īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, tai tika aprēķināta kadastrālā vērtība Ls

215 161. Nav saprotams kādā veidā un kāpēc ar atpakaļejošu datumu tiek aprēķināta

kadastra vērtība apvienotajai zemes vienībai, kāda uz 2008.gada 8.aprīli nemaz

neeksistēja.

[2.4] Mērķa maiņa notika saskaņā ar 2009.gada 26.februāra lēmumu, bet kopējā

zemes platība, mainot mērķi, neizmainījās un īpašnieku maiņa arī nenotika. Tādā

gadījumā uz nekustamo īpašumu – apvienoto zemes vienību attiecas un ir piemērojams

Noteikumu Nr.495 60.1 3.1.punkts.

[3] Rīgas dome (turpmāk arī – atbildētāja) rakstveida paskaidrojumos tiesai

pieteikumu neatzīst un papildus Lēmumā minētajam norāda šādus apsvērumus.

[3.1] Ņemot vērā Noteikumu Nr.495 60.1 1.punktā noteikto, secināms, ka

lietošanas mērķu maiņa nav notikusi, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, uz

administratīvo aktu (iestādes lēmumu), kurš atceļ iepriekš pieņemto prettiesisko

lēmumu, vai uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 93.pantu.

Tā kā ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2009.gada 26.februāra

lēmumu apvienotajai zemes vienībai tika mainīts iepriekš noteiktais nekustamā

īpašuma lietošanas mērķis, tad nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam par minēto

zemes vienību 2009. un 2010.gadam netiek piemērots likuma „Par nekustamā īpašuma

nodokli” pārejas noteikumu 22.punktā noteiktais nodokļa pieauguma ierobežojums.

[3.2] Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam par apvienoto zemes

vienību 2008.gadam tiek piemērots likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas

noteikumu 22.punktā noteiktais nodokļa pieauguma ierobežojums, jo nekustamā

īpašuma lietošanas mērķu maiņa veikta 2009.gadā. Ar Sākotnējo lēmumu pieteicējam

aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par apvienotās zemes vienības 1/2 domājamo

daļu par 2008.gada 8.mēnešiem (maijs-decembris), vadoties no Valsts zemes dienesta

2010.gada 4.februāra vēstulē norādītās zemes vienības kadastrālās vērtības Ls 360

710, piemērojot 25% nodokļa pieauguma ierobežojumu.

[3.3] Atbildētāja paskaidrojumā atsaucas uz likuma „Par nekustamā īpašuma

nodokli” 4.panta pirmo daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim),

Nekustama īpašuma valsts kadastra likuma 71.pantu un 75.pantu (redakcija, kas bija

spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim) un norāda, ka no minētajām tiesību normām

izriet, ka tiklīdz darījuma rezultātā ir mainījušies kādi no nekustamo īpašumu

raksturojošiem datiem un šīs izmaiņas reģistrētas Kadastra informācijas sistēmā,

iepriekš noteiktā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība kļūst neaktuāla un nav

izmantojama nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai. Nekustamo īpašumu

apvienošana šīs tiesību normas izpratnē ir uzskatāma par nekustamā īpašumu

darījumu, tādējādi, līdz ko apvienošana ir reģistrēta Kadastra informācijas sistēmā

iepriekšējā kadastrālā vērtība kļūst neaktuāla un nekustamā īpašuma nodokļa

aprēķinam ir jāizmanto aktualizētā kadastrālā vērtība.

[3.4] Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde pamatoti aprēķināja

pieteicējam nekustamā īpašuma nodokli par apvienoto zemes vienību, vadoties no

Valsts zemes dienesta 2010.gada 4.februāra vēstulē norādītās kadastrālās vērtības

2008. un 2009.gadā, kā arī Valsts zemes dienesta Rīgas reģionālās nodaļas nekustamā

īpašuma nodokļa maksātāju un ar nodokli apliekamo objektu pamatsarakstā pēc

stāvokļa uz 2010.gada 1.janvāri norādītās kadastrālās vērtības.

[4] Pieteicējs 2012.gada 2.februārī Administratīvā rajona tiesā iesniedza

pieteikuma papildinājumus, kuros papildus norādīja šādus apsvērumus.

[4.1] Šobrīd strīds vairs nepastāv par aprēķināto nekustamā īpašuma nodokļa

apmēru 2008.gadam, lai gan pats aprēķins ir veikts nepareizi. Esošajos dokumentos ir

neatbilstības Valsts zemes dienesta sniegtajos datos, kā arī atbildētāja savdabīgi un

nepareizi interpretē Valsts zemes dienesta sniegto informāciju. Pēc Valsts zemes

dienesta datiem 2008.gada 8.aprīlī nekustamajam īpašumam kadastrālā vērtība bija

gan Ls 9807, gan Ls 215 161. Tas liek apšaubīt Valsts zemes dienesta sniegtās

informācijas precizitāti.

[4.2] Pieteicējs pieteikuma papildinājumos atsaucas uz Nekustamā īpašuma

valsts kadastra likuma 80.pantu un 74.panta pirmo daļu un likuma „Par nekustamā

īpašuma nodokli” (redakcija, kas spēkā līdz 2009.gada 30.jūnijam) 4.panta trešo daļu,

un norāda, ka Valsts zemes dienests likumā noteiktos termiņos sagatavo un iesniedz

atbildētājai par nekustamā īpašuma nodokļa objektu /adrese/, Rīga (kadastra

Nr./kadastra numurs/) nodokļa objekta kadastrālo vērtību uz 2009.gada 1.janvāri un

citu informāciju. Kā redzams no pievienotās izziņas, nekustamā īpašuma nodokļu

objekta – apvienotās zemes vienības kadastrālā vērtība 2009.gada 1.janvārī bija Ls 215

161. Ņemot par pamatu šo nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālo vērtību,

Rīgas pašvaldībai bija jāaprēķina nekustamā īpašuma nodoklis 2009.gadam un par tā

apmēru līdz 15.februārim jāpaziņo īpašniekam, kā to nosaka likuma „Par nekustamā

īpašuma nodokli” 6.panta 1.punkts. Veicot šī nodokļa aprēķinu, bija jāpiemēro likuma

„Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punktā noteiktais. Veicot

nodokļa aprēķinu, bija jāpiemēro nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums 25%.

[4.3] Zemes vienības lietošanas mērķis var tikt mainīts gan saistībā ar

nekustamā īpašuma darījumu, gan bez saistības ar tādu darījumu. 2009.gadā ar šo

nekustamo īpašumu netika veikts darījums, kura saistībā būtu jāmaina nekustamajam

īpašumam noteiktais lietošanas mērķis, tāpēc ir pamats piemērot Nekustamā īpašuma

valsts kadastra likuma 75.panta pirmo daļu. Nav pamata piemērot šī panta otro daļu, jo

zemes vienības lietošanas mērķa maiņai nav saistības ar nekustamā īpašuma darījumu.

[4.4] Pieteicējs pieteikuma papildinājumos atsaucas uz Nekustamā īpašuma

valsts kadastra likuma 79.panta otro daļu un norāda, ka Valsts zemes dienests uztur

datu bāzes - gan par nekustamiem īpašumiem un to kadastrālajām vērtībām, gan par

nekustamā īpašuma nodokļu objektiem un to kadastrālajām vērtībām nodokļa

vajadzībām. Tādējādi 2009.gada 1.janvārī noteiktā nekustamā īpašuma nodokļa

objekta kadastrālā vērtība Ls 215 161 ir aktuāla līdz 2010.gada 1.janvārim un

2009.gada 17.martā aktualizētā kadastrālā vērtība Ls 360 710 nav piemērojama

nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam 2009.gadā. Ja arī atbildētāja uzskata, ka pēc

2009.gada 17.martā kadastra informācijas sistēmā reģistrētajām izmaiņām ir jāveic

nodokļa pārrēķins par 2009.gada atlikušajiem mēnešiem, vienalga ir jāievēro nodokļa

apmēra pieauguma ierobežojums 25%, jo neviena izmaiņa nav lielāka par 744,5 m2, kā

to prasa šis likums.

[4.5] Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes nekustamā īpašuma

nodokļa aprēķinos par 2008. un 2009.gadu izmantotā un paskaidrojumos minētā Valsts

zemes dienesta vēstulē norādītā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība, kas pēc

stāvokļa uz 2008.gada 1.janvāri un uz 2009.gada 1.janvāri ir vienāda ar 2009.gada

17.martā aprēķināto kadastrālo vērtību - Ls 360 710, ir klajā pretrunā ar likumu. Šī

vērtība ir Valsts zemes dienesta aprēķināta iespējamā kadastrālā vērtība (kāda būs

kadastrālā vērtība, ja nekustamajam īpašumam vai tā sastāvā esošajam objektam

(zemes vienībai, būvei, telpu grupai) raksturojošie lielumi Nekustamā īpašuma valsts

kadastra informācijas sistēmā tiktu mainīti), ko saskaņā ar Administratīvā procesa

likumu, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu un Ministru kabineta noteikumiem

veic Valsts zemes dienests pēc šī pakalpojuma saņēmēja pasūtījuma. Par to, ka šī ir

iespējamā kadastrālā vērtība, liecina arī fakts, ka 2008.gada 1.janvārī tāds nekustamā

īpašuma objekts ar kopējo platību 7445 m2 vēl nebija izveidots un reģistrēts Kadastra

informācijas sistēmā. Neskatoties uz to, atbildētāja jau 2008.gadā aprēķina nodokli no

2008.gada 1.janvārī noteiktās zemes vienības iespējamās kadastrālās vērtības Ls 360

710.

[5] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 114.panta pirmo daļu, ja lietā

esošie dokumenti ir pietiekami un tam rakstveidā piekritis pieteicējs, tiesa var izspriest

lietu bez tiesas sēdes (rakstveida procesā).

Pieteikumā pieteicējs piekrīt lietas izskatīšanai rakstveida procesā. Ņemot vērā

minēto un izvērtējot lietā esošos dokumentus, tiesa atzinusi, ka lieta ir izskatāma

rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi lietas materiālus kopsakarā ar lietas dalībnieku rakstveida

paskaidrojumiem, tiesa atzīst, ka pieteikums daļā ir pamatots un apmierināms, bet daļā

nepamatots un noraidāms.

[7] Tiesa lietā konstatē šādus faktiskos apstākļus.

[7.1] Saskaņā ar Rīgas domes Finanšu departamenta 1999.gada 11.janvāra

rīkojumu Nr.6 „Par lietošanas mērķa apstiprināšanu” zemes vienībai Rīgā, /adrese/,

kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība 3715 m2, noteikta nekustamā

īpašuma lietošanas mērķu grupa 06 „Individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme”,

0601 „Individuālo dzīvojamo māju apbūve”.

[7.2] Ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2005.gada 14.septembra

lēmumu zemesgrāmatas nodalījumā Nr./nodalījuma numurs/ A.S. nostiprinātas

īpašuma tiesības uz zemes vienības Rīgā, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra

apzīmējums/, platība 3715 m2, 1/2 domājamo daļu.

[7.3] Ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2005.gada 19.septembra

lēmumu zemesgrāmatas nodalījumā Nr.31058 A.S. nostiprinātas īpašuma tiesības uz

zemes vienības Rīgā, /adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība

3730 m2, 1/2 domājamo daļu.

[7.4] Ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2008.gada 23.maija

lēmumu, pamatojoties uz 2008.gada 12.marta zemes robežu plānu, kas Nekustamā

īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts 2008.gada 9.aprīlī, izveidota

apvienotā zemes vienība.

[7.5] Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2008.gada 5.februāra

nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu Nr.PIPN-01-17622-mp/08-

17264-AL/05-16 2008.gadam A.S. par zemes vienību Rīgā, /adrese/, kadastra

apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība ir 3715 m2, 1/2 domājamo daļu, piemērojot

nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu 25%, aprēķināts nekustamā īpašuma

nodoklis Ls 109,32.

[7.6] Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2008.gada 5.februāra

nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu Nr.PIPN-01-17624-mp/08-

17266-AL/05-16 2008.gadam A.S. par zemes vienību Rīgā, /adrese/, kadastra

apzīmējums /kadastra apzīmējums/, platība ir 3730 m2, 1/2 domājamo daļu, piemērojot

nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu 25%, aprēķināts nekustamā īpašuma

nodoklis Ls 100,99.

[7.7] Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2009.gada 3.februāra

nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumu Nr.PIPN-09-129013-mp/09-

128298-AL/05-16 2009.gadam A.S. par apvienotās zemes vienības 1/2 domājamo

daļu, piemērojot nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu 25%, aprēķināts nekustamā

īpašuma nodoklis Ls 136,65.

[7.8] Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2009.gada 26.februāra

lēmumu Nr.PIP-09-1370-ls/08-02 (lietas 28.-30.lapa)apvienotajai zemes vienībai tika

mainīts iepriekš noteiktais nekustamā īpašuma lietošanas mērķis un noteikta

nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupa 07 „Daudzdzīvokļu māju apbūves zeme”,

kods 0702 „Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve”.

[7.9] Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2009.gada

16.novembra lēmumu zemesgrāmatas nodalījumā Nr./nodalījuma numurs/ A.S.

nostiprinātas īpašuma tiesības uz apvienotās zemes vienības 12833377/25858656

domājamām daļām un ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2009.gada

25.novembra lēmumu – uz 12719005/25858656 domājamām daļām.

[7.10] Valsts zemes dienests ar 2010.gada 4.februāra vēstuli Nr.11-12/C-

0046377 „Par nekustamā īpašuma nodokļa objekta vēsturisko kadastrālo vērtību”

(lietas 34.-35.lapa) informē pašvaldību par apvienotās zemes vienības kadastrālo

vērtību.

[8] No lietā esošajiem materiāliem ir secināms, ka Rīgas domes lēmumu par

zemes lietošanas mērķa noteikšanu (sk. šā sprieduma [7.8] punktu) pieteicējs nav

apstrīdējis, līdz ar to lēmums stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams. Tādējādi tiesai

izskatāmās lietas ietvaros nav pamata vērtēt zemes lietošanas mērķa noteikšanas vai

grozīšanas tiesiskumu.

Tāpat pieteicējs norāda, ka lietā vairs nav strīda par aprēķināto nodokli

2008.gadam, līdz ar to tiesai nav pamata vērtēt pieteicēja argumentus par šo periodu.

Lietā ir strīds par tiesību normu piemērošanu, proti, vai pieteicējam ir tiesības

uz nodokļa 25% pieauguma ierobežojumu piemērošanu apvienotajai zemes vienībai

2009. un 2010.gadam.

[9] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” (redakcija spēkā līdz 2009.gada

31.decembrim) 3.panta pirmajā daļā noteikts, ka nekustamā īpašuma nodokļa likme

līdz 2010.gada 31.decembrim ir 1,0 procents no nekustamā īpašuma kadastrālās

vērtības. Minētā panta trešā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokli aprēķina

pašvaldība no pēdējās noteiktās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Savukārt šī paša likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokļa

objekta kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests atbilstoši nekustamā īpašuma

valsts kadastra likuma un šā likuma prasībām.

No minētajām tiesību normām izriet, ka nekustamā īpašuma nodokli aprēķina

pašvaldība, bet nodokļa aprēķina pamatā ir nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība, ko

savukārt nosaka Valsts zemes dienests, kuram ir likumā noteikts pienākums ziņas par

nekustamā īpašuma kadastra datiem nodot pašvaldībai. Līdz ar to vienīgā kompetentā

iestāde, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic nekustamā īpašuma kadastrālās

vērtības noteikšanu, ir Valsts zemes dienests.

[10] Lietā konstatēts, ka pašvaldība 2009.gada 26.februāra lēmumu par

nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu paziņojusi Valsts zemes dienestam,

savukārt Valsts zemes dienests veicis jaunas kadastrālās vērtības noteikšanu. No

Valsts zemes dienesta 2010.gada 4.februāra izziņas konstatējams, ka, pamatojoties uz

minēto lēmumu, 2009.gada 19.martā Kadastra informācijas sistēmā tika reģistrēts

jaunais lietošanas mērķis un atbilstoši tam aprēķināta kadastrālā vērtība. Izziņā

norādīts, ka apvienotajai zemes vienībai pirms lietošanas mērķa maiņas uz 2008.gada

8.aprīli aprēķināta kadastrālā vērtība Ls 215 161, savukārt pēc lietošanas mērķa

maiņas 2009.gada 17.martā aprēķināta kadastrālā vērtība – Ls 360 710.

Pieteicējs nav vērsies Valsts zemes dienestā ar sūdzību par pārrēķinātās

kadastrālās vērtības noteikšanu, taču pieteicējs iebilst, ka jaunā kadastrālā vērtība

ņemta par pamatu nodokļa aprēķināšanai jau no 2009.gada 1.janvāra.

[11] Tiesas ieskatā pieteicēja iebildumi ir daļēji pamatoti. No Lēmuma

secināms, ka atbildētāja Valsts zemes dienesta izziņā norādīto informāciju

interpretējusi tādējādi, ka Valsts zemes dienests pēc 2009.gada 26.februāra lēmuma

par zemes lietošanas mērķa maiņu saņemšanas noteicis apvienotajam zemes gabalam

kadastrālo vērtību uz 2008.gada 1.janvāri un 2009.gada 1.janvāri Ls 360 710 (lietas

12.lapa, 2.rindkopa), taču no izziņas tiesas ieskatā nepārprotami secināts, ka

kadastrālā vērtība pārrēķināta apvienotajai zemes vienībai tikai 2009.gada 17.martā,

bet, atbildot uz pašvaldības lūgumu, Valsts zemes dienests norāda, ka gadījumā, ja

visu iepriekšējo periodu pieteicēja zemes vienībai būtu bijis jaunais lietošanas mērķis

ar kodu 0702, nevis vecais ar kodu 0601, tad zemes vienībai būtu bijusi uz 2008.gada

1.janvāri un 2009.gada 1.janvāri tāda pat kadastrālā vērtība, kā uz 2009.gada 17.martu.

[12] Atbildētāja pieteicējam nodokli par 2009.gadu pārrēķinājusi, pieņemot, ka

kadastrālā vērtība uz 2009.gada 1.janvāri ir Ls 360 710, pamatojot to ar Nekustamā

īpašuma valsts kadastra likums 71. un 75.pantu. Līdz ar to tiesai jāpārbauda, vai

atbildētāja pamatoti 2009.gada visiem 12 mēnešiem nodokļa aprēķināšanai

izmantojusi kadastrālo vērtību, kas noteikta tikai 2009.gada 17.martā.

[13] Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 71.pants noteic, ka kadastrālo

vērtību aprēķina, ņemot vērā šādus Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus:

1) kadastrālo vērtību bāzi;

2) kadastra objektu un nekustamā īpašuma nodokļa objektu raksturojošos datus;

3) nekustamā īpašuma lietošanas mērķus;

4) nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus.

Minētā likuma 74.panta pirmā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokļa

objekta kadastrālās vērtības aprēķinam izmanto Kadastra informācijas sistēmas datus

pēc stāvokļa 1.janvārī, savukārt likuma 75.panta pirmā daļa noteic, ka nekustamā

īpašuma nodokļa objekta kadastrālā vērtība ir aktuāla līdz jaunas kadastrālo vērtību

bāzes spēkā stāšanās brīdim vai līdz nākamā gada 1.janvārim, ja Kadastra informācijas

sistēmā aktualizē šā likuma 71.panta 2., 3. un 4.punktā minētos nekustamā īpašuma

nodokļa objekta kadastra datus, izņemot šā panta otrajā daļā noteiktos gadījumus, bet

otrā daļa noteic, ka, ja šā likuma 71.panta 2., 3. un 4.punktā minēto nekustamā

īpašuma nodokļa objekta kadastra datu maiņa saistīta ar nekustamā īpašuma

darījumiem, kadastrālā vērtība ir aktuāla līdz izmaiņu reģistrācijai Kadastra

informācijas sistēmā (tiesību normas redakcijā, kas bija spēkā līdz 2009.gada

31.decembrim).

No šīm tiesību normām secināms, ka nodokļu administrēšanai kadastrālo

vērtību noteic pēc datiem, kas ir aktuāli uz gada 1.janvāri. Kadastrālā vērtība ir aktuāla

līdz jaunas kadastrālās vērtības bāzes spēkā stāšanās brīdim (kas uz izskatāmo lietu

neattiecas) vai līdz nākamā gada 1.janvārim, ja aktualizēti pārējie Nekustamā īpašuma

valsts kadastra likuma 71.pantā norādītie dati. Taču likumdevējs ir paredzējis

izņēmumu, proti, ja datu maiņa, tajā skaitā lietošanas mērķa maiņa, saistīta ar

nekustamā īpašuma darījumiem, tad kadastrālā vērtība ir aktuāla tikai līdz brīdim, kad

izmaiņas reģistrētas Kadastra informācijas sistēmā.

Attiecinot tiesisko regulējumu uz izskatāmo lietu, konstatējams, ka pieteicēja

ieskatā uz viņu attiecināma Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 75.panta pirmā

daļa, proti, 2009.gada 1.janvārī noteiktajai kadastrālajai vērtībai nodokļa aprēķināšanai

vajadzēja būt aktuālai visu 2009.gadu, bet 2009.gada 17.martā aprēķinātajai

kadastrālajai vērtībai bija jākļūst aktuālai tikai ar 2010.gada 1.janvāri, jo pieteicējam

nav bijis nekustamā īpašuma darījums. Savukārt atbildētājas ieskatā uz izskatāmo lietu

attiecināms izņēmuma gadījums, t.i. Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma

75.panta otrā daļa, jo zemes gabalu apvienošana ir nekustamā īpašuma darījums, līdz

ar to kadastrālajai vērtībai, kas noteikta uz 2009.gada 1.janvāri, bija jābūt aktuālai tikai

līdz 2009.gada 17.martam.

Tiesas ieskatā pat tad, ja uz izskatāmo gadījumu būtu piemērojams likumā

paredzētais izņēmums, tad jebkurā gadījumā aktuālā kadastrālā vērtība būtu spēkā no

2009.gada 17.marta, nevis no 2009.gada 1.janvāra.

Taču lietā izšķiroša nozīme ir tam, vai attiecībā uz pieteicēju vispār

piemērojams izņēmuma tiesiskais regulējums, proti, vai datu maiņa saistīta ar

nekustamā īpašuma darījumu.

[14] Lietā noskaidrots, ka pieteicējs pie vienas sev piederošas zemes vienības

pievienojis otru sev piederošu zemes vienību. Atbildētājas ieskatā nekustamo īpašumu

apvienošana ir atzīstama par darījumu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma

75.panta otrās daļas izpratnē.

Tiesa nepiekrīt šādai atbildētājas tiesību normu interpretācijai. Tiesas ieskatā

divu zemes vienību apvienošana vienā, ko veic pats zemes gabalu īpašnieks, nav

atzīstama par nekustamā īpašuma darījumu.

Pirmkārt, svarīgi, ka zemes vienību apvienošanu veicis īpašnieks. Civillikuma

izpratnē par vienpusēju tiesisku darījumu atzīst, piemēram, pilnvaras došanu un

atsaukšanu, testamenta sastādīšanu, publisku atlīdzības izsolījumu, līguma uzteikumu,

atkāpšanos no līguma, tādējādi, pieteicēja zemes gabalu apvienošanu nevar atzīt par

vienpusēju darījumu Civillikuma izpratnē.

Otrkārt, Zemes ierīcības likuma tvērumā, kas noteic arī prasības zemes vienību

apvienošanai, zemes vienību apvienošana ir viens no pasākumiem, lai optimizētu

zemes izmantošanu, ko var cita starpā ierosināt arī fiziska persona.

Tā kā zemes vienību apvienošana nav atzīstama par nekustamā īpašuma

darījumu, tad 2009.gada visiem divpadsmit mēnešiem nodokļa aprēķināšanai bija

jāņem vērā kadastrālā vērtība, kas noteikta 2009.gada 1.janvārī, bet 2009.gada

17.martā aprēķinātā kadastrālā vērtība, nemainoties citiem datiem, var kļūt aktuāla no

2010.gada 1.janvāra.

[15] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punkts

noteic, ka pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas nekustamā

īpašuma nodokļa apmērs, ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, atsevišķi

par katru zemes vienību un katru ēku 2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt

iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru (neņemot vērā

atvieglojumus) vairāk kā par 25 procentiem (..)”.

Lai piemērotu minēto tiesību normu, jākonstatē, ka aktualizēta kadastrālā

vērtība un nav mainīts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis.

Lietā konstatēts, ka apvienotajai zemes vienībai 2009.gada 17.martā reģistrēts

cits lietošanas mērķis, tādējādi tiesas ieskatā, aprēķinot nodokli par 2009.gadu,

apvienotajai zemes vienībai bija jāpiemēro nodokļa 25% ierobežojuma pieaugums par

janvāri, februāri un martu, nodokļa aprēķinam ņemot vērā kadastrālo vērtību uz

2009.gada 1.janvāri Ls 215161, bet pārējiem mēnešiem no aprīļa līdz decembrim 25%

pieauguma ierobežojums nebija jāpiemēro, jo īpašumam mainīts lietošanas mērķis,

turklāt šim periodam nodokļa aprēķināšanai jāizmanto 2009.gada 1.janvārī, nevis

17.martā noteiktā kadastrālā vērtība – Ls 215161.

Līdz ar to tiesas ieskatā pieteikums daļā par Lēmuma atcelšanu daļā par

nodokļa aprēķinu par 2009.gadu ir atceļams, jo nodokļa aprēķinam izmantota

nepareiza kadastrālā vērtība, turklāt nodokļa aprēķinam par janvāri, februāri un martu

nav piemērots 25% ierobežojuma pieaugums.

[16] Attiecībā uz nodokļu aprēķinu 2010.gadam, jau spriedumā iepriekš

secināts, ka no 2010.gada 1.janvāra kļūst aktuāla kadastrālā vērtība, kas aprēķināta,

ņemot vērā jauno zemes lietošanas mērķi – Ls 221 489 un pārējos Nekustamā īpašuma

valsts kadastra likuma 71.pantā noteiktos datus (lietas 12.lapa 3.rindkopa). Turklāt

nodokļa 25% pieauguma ierobežojums arī vairs nav piemērojams, jo mainījies

nekustamā īpašuma lietošanas mērķis. Līdz ar to Lēmums daļā par nodokļa aprēķinu

2010.gadam ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums šajā daļā noraidāms.

[17] Pieteicējs atsaucas uz Noteikumu Nr.495 60.1 3.1.punkts. Taču tā kā tiesa

atzinusi, ka uz nodokļa aprēķinu 2009.gada aprīlim-decembrim un 2010.gadam likuma

„Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumu 22.punkts vispār nav attiecināms,

tad secīgi uz minēto periodu nav attiecināmi arī šie Ministru kabineta noteikumu

nosacījumi. Taču jau iepriekš spriedumā secināts, ka uz 2009.gada janvāri, februāri un

martu nodokļa 25% pieauguma ierobežojums ir attiecināms.

[18] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja

pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu

pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Pieteicējs samaksājis lietā valsts nodevu Ls

20 apmērā (lietas 7.lapa).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.pantu, 246.–251., 253., un

289.–291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

apmierināt daļēji A.S. pieteikumu par Rīgas domes 2010.gada 28.aprīļa

lēmuma Nr.1-43/RD-10-502-ap atcelšanu daļā, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas domes

Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2010.gada 25.februāra lēmums Nr.PIP-10-983-ls/05-

07/09-128298-AL.

Atcelt Rīgas domes 2010.gada 28.aprīļa lēmumu Nr.1-43/RD-10-502-ap daļā

par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu 2009.gadam par zemes vienību Rīgā,

/adrese/, kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/, 7445 m2, no tā pieņemšanas

dienas, bet pārējā daļā pieteikumu noraidīt.

Piedzīt no atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības par labu A.S. samaksāto valsts

nodevu 20 Ls (divdesmit latu) apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā

no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) I.Putra

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnese I.Putra

Rīgā 2012.gada 23.februārī