Administrative court dismissed appeal as applicant failed to prove Ministry decision was more favorable than legally entitled.

NORAKSTS

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420668711

AA43-1107-14/5

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 23.decembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs V.Poķis,

tiesneses M.Osmane un A.Šteinberga,

piedaloties pieteicējas SIA /Nosaukums A/ pārstāvim zvērinātam advokātam Sandim Bērtaitim, atbildētājas Latvijas

Republikas pusē pieaicinātās iestādes Ekonomikas ministrijas pārstāvei Sintijai Strautiņai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA /Nosaukums A/ pieteikumu par

Ekonomikas ministrijas 2011.gada 7.novembra lēmuma Nr.1-6.1-577 1. un 3.punkta atcelšanu, sakarā ar SIA /Nosaukums

A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 18.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ekonomikas ministrija (turpmāk – Ministrija vai atbildētāja) 2009.gada 7.jūlijā saskaņā ar Ministru kabineta

2009.gada 24.februāra noteikumiem Nr.198 „Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos

energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi Nr.198) pieņēma lēmumu Nr.1-6.1-613, ar kuru SIA

/Nosaukums A/ piešķīra tiesības pārdot obligātā iepirkuma ietvaros elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos

energoresursus biogāzes elektrostacijā /adrese/, nosakot elektroenerģijas iepirkuma apjomu gadā līdz 12888 MWh.

Ar Ministrijas 2011.gada 12.maija lēmumu Nr.1-6.1-238 nolemts aizstāt SIA /Nosaukums A/ tiesības pārdot biogāzes

elektrostacijā /adrese/ saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, nosakot, ka šādas tiesības tiek piešķirtas

pieteicējai SIA /Nosaukums A/. Pieteicējai noteiktais obligātā iepirkuma apjoms gadā ir 12888 MWh.

Pēc pieteicējas lūguma mainīt biogāzes elektrostacijas atrašanās vietu Ministrija 2011.gada 2.augustā pieņēma lēmumu

Nr.1-6.1-437, ar kuru pieteicējai piešķirtas tiesības pārdot biogāzes elektrostacijā /adrese/ saražoto elektroenerģiju obligātā

iepirkuma ietvaros, nosakot elektroenerģijas iepirkuma apjomu gadā līdz 12888 MWh. Minētā lēmuma nolēmuma daļas

3.punktā noteikts, ka pieteicējai jāuzsāk elektroenerģijas ražošana un pārdošana publiskajam tirgotājam līdz 2011.gada

7.oktobrim, ja pieteicēja līdz katra mēneša 10.datumam iesniedz Ministrijā apliecinātu būvdarbu žurnāla izraksta kopiju par

paveiktajiem darbiem par iepriekšējo mēnesi atbilstoši Ministrijā 2011.gada 28.martā iesniegtajam 2011.gada 28.marta

būvdarbu veikšanas grafikam.

Ar Ministrijas 2011.gada 10.augusta lēmumu Nr.1-6.1-453 pieteicējai atļauts uzsākt elektroenerģijas ražošanas iekārtu

ieviešanu ar jaudu līdz 1,6 MW biogāzes elektrostacijā /adrese/.

2011.gada 7.septembra iesniegumā pieteicēja informēja Ministriju par to, ka sakarā ar izmaiņām iekārtu izvēlē ir

mainījusies sākotnēji plānotā elektroenerģijas ražošanas iekārtu jauda no 1,611 MW, kā tas bija norādīts SIA /Nosaukums

A/ iesniegumā, uz kura pamata S I A /Nosaukums A/ tika piešķirtas tiesības pārdot obligātā iepirkuma ietvaros

elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus biogāzes elektrostacijā /adrese/, uz 1,6 MW.

[2] Ar Ministrijas 2011.gada 7.novembra lēmumu Nr.1-6.1-577 (turpmāk – Lēmums) nolemts: 1) atcelt Ministrijas

2011.gada 2.augusta lēmumu Nr.1-6.1-437; 2) piešķirt tiesības pārdot pieteicējas elektrostacijā /adrese/, saražoto

elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros; 3) noteikt elektroenerģijas iepirkuma apjomu gadā līdz 12800 MWh; 4)

apstiprināt Ministrijas 2009.gada 7.jūlija lēmumā Nr.1-6.1-613, 2011.gada 12.maija lēmumā Nr.1-6.1-238, 2011.gada

2.augusta lēmumā Nr.1-6.1-437, Noteikumu Nr.198 33.punktā un Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.262

„Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību” (turpmāk

– Noteikumi Nr.262) 54.punktā pieteicējai noteikto pienākumu – uzsākt elektroenerģijas ražošanu un pārdošanu publiskajam

tirgotājam – par izpildītu.

Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi, kas bija par pamatu Ministrijas 2009.gada 7.jūlija lēmuma Nr.1-6.1-613,

2011.gada 12.maija lēmuma Nr.1-6.1-238 un 2011.gada 2.augusta lēmuma Nr.1-6.1-437 pieņemšanai. Ņemot vērā, ka

saskaņā ar Noteikumu Nr.262 5.3.apakšpunktu biogāzes elektrostacijā saražotās elektroenerģijas apjoms, ko komersants

gada laikā vēlas pārdot obligātā iepirkuma ietveros, nedrīkst pārsniegt lielumu, ko aprēķina, iesniegumā norādīto jaudu

reizinot ar jaudas izmantošanas laiku – 8000 stundas gadā, kā arī to, ka pieteicēja saskaņā ar 2011.gada 7.septembra

iesniegumā Nr.BG02EL/09-2011-12 minēto plāno uzstādīt elektroenerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu 1,6 MW, tad

maksimālais elektroenerģijas daudzums, ko pieteicēja pie uzstādītās jaudas 1,6 MW gada laikā var pārdot obligātā iepirkuma

ietvaros, ir 128000 MWh.

[2.2] Pieteicējai ir piemērojamas Noteikumos Nr.198 noteiktās prasības. Minēto noteikumu 33.punkts noteic

iesniedzējam pienākumu 24 mēnešu laikā no lēmuma, ar kuru iegūtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā

iepirkuma ietvaros, uzsākt elektroenerģijas ražošanu un pārdošanu publiskajam tirgotājam elektrostacijās, kurās

elektroenerģijas ražošanai tiek izmantota biogāze. Atbilstoši Noteikumu Nr.198 33.punktam, kā arī Noteikumu Nr.262

54.4.apakšpumtkam komersantam 20 dienu laikā rakstiski jāinformē Ministrija par elektroenerģijas pārdošanas uzsākšanu

obligātā iepirkuma ietvaros. Ja minētajā termiņā Ministrija nav saņēmusi attiecīgo informāciju, tā mēneša laikā pieņem

lēmumu par lēmuma, ar kuru iegūtas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, atcelšanu.

Pieteicēja 2011.gada 13.oktobra iesniegumā Ministrijai norādīja, ka 2011.gada 5.oktobrī uzsāka elektroenerģijas

ražošanu un pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros biogāzes elektrostacijā /adrese/. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka

pieteicēja Lēmuma pieņemšanas brīdī ir kvalificējusies un saņēmusi no atjaunojamiem energoresursiem saražotās

elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības, kā arī pieteicējai netiek piešķirts papildus no atjaunojamiem energoresursiem

saražotās elektroenerģijas apjoms, Ministrija, pamatojoties uz Elektroenerģijas tirgus likuma 29.panta otro un ceturto daļu,

Noteikumu Nr.262 36., 54.punktu, Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 83.panta pirmo, otro daļu, 85.panta

otrās daļas 3.punktu un 87.panta pirmās daļas 1.punktu, pieņēma Lēmumu.

[3] 2011.gada 7.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma 1. un 3.punkta

atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Lēmumā nepamatoti piemērots APL 87.panta pirmās daļas 1.punkts, jo tas reglamentē administratīvā procesa

uzsākšanu no jauna uz iesnieguma pamata. Konkrētajā gadījumā pieteicēja nevērsās Ministrijā ar iesniegumu par

administratīvā procesa uzsākšanu no jauna, bet gan informēja Ministriju par izmaiņām ražošanas iekārtu jaudā.

Administratīvā akta adresāta iestādei vienkārši sniegta informācija par faktisko apstākļu maiņu, kas turklāt neietekmē

administratīvā akta izpildi, nevar būt pamats, lai iestāde piemērotu APL 87.pantu. Līdz ar to atbildētāja nepamatoti pieņēma

pieteicējai nelabvēlīgu lēmumu, mainot elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjomu gadā līdz 128000 MWh, kas iepriekš bija

noteikts līdz 12888 MWh.

APL 87.panta pirmās daļas 1.punktu nevar izmantot, lai atceltu adresātam labvēlīgāku administratīvo aktu un izdotu

nelabvēlīgāku, tādējādi pasliktinot administratīvā akta adresāta tiesisko stāvokli.

[3.2] Atbildētāja, pieņemot Lēmumu, nepamatoti ir piemērojusi APL 85. un 87.pantu.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma gadā apjoms līdz 12888 MWh pieteicējai noteikts ar sākotnējo administratīvo

aktu, proti, 2009.gada 7.jūlija lēmumu. Minētajā lēmumā norādītais apjoms nebija mainījies līdz pat Lēmuma pieņemšanai.

Ministrijas 2011.gada 2.augusta lēmumā bija atkārtoti ar sākotnējo administratīvo aktu noteiktais elektroenerģijas obligātā

iepirkuma gadā apjoms līdz 12888 MWh. Tādējādi atbildētāja pārkāpa APL 85.panta otrās daļas 3.punktā noteikto termiņu

šīs normas piemērošanai.

[3.3] Lēmums nepamatoti pamatots ar Noteikumu Nr.262 5.3.apakšpunktu. Tā kā sākotnējais administratīvais akts

pieņemts, pamatojoties uz Noteikumiem Nr.198, tad prasības pieteicējai nosakāmas atbilstoši Noteikumiem Nr.198, nevis

Noteikumiem Nr.262.

[3.4] Jau ar sākotnējo administratīvo aktu noteikts elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjoms gadā līdz 12888 MWh,

tādējādi nosakot maksimālo obligātā iepirkuma apjomu, bet vienlaikus pieļaujot, ka tas no administratīvā akta adresāta

atkarīgu iemeslu dēļ var būt mazāks. Sakarā ar izmaiņām iekārtu izvēlē ir mainījusies sākotnēji plānotā elektroenerģijas

ražošanas iekārtu jauda no 1,611 MW uz 1,6 MW, taču tas neietekmē pieteicējas spēju nodrošināt elektroenerģijas ražošanu

ar sākotnējo administratīvo aktu noteiktajā elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjomā, proti, līdz 12888 MWh.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 18.aprīļa spriedumu pieteicējas pieteikums noraidīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[4.1] No Lēmuma satura secināms, ka iestādē administratīvais process no jauna tika uzsākts pēc pašas iestādes

iniciatīvas atbilstoši APL 83.panta pirmās daļas nosacījumiem. Proti, administratīvais process no jauna uzsākts pēc tam,

kad tika konstatēts, ka ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi (ir mainījusies sākotnēji plānotā elektroenerģijas ražošanas

iekārtu jauda 1,611 MW).

Ņemot vērā, ka APL 83.pantā ir noteiktas iestādes tiesības administratīvo procesu uzsākt no jauna pēc savas

iniciatīvas, atsaucei uz APL 87.panta pirmās daļas 1.punktu konkrētajā gadījumā nav izšķirošanas nozīmes.

[4.2] Atbildētāja Lēmumā atsaukusies uz APL 85.panat otrās daļas 3.punktu, kas noteic, ka adresātam labvēlīgu

tiesisku administratīvo aktu var atcelt tad, ja mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem pastāvot administratīvā

akta izdošanas brīdī iestāde varētu šādu administratīvo aktu neizdot (..). Ievērojot minēto, lietā ir noskaidrojams, vai

atsauce uz APL 85.panta otrās daļas 3.punktu ir tiesiska, vai bija mainījušies lietas faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kuriem

pastāvot administratīvā akta izdošanas brīdī, Ministrija varēja neizdot 2011.gada 2.augusta lēmumu Nr.1-6.1-437.

[4.3] 2011.gada 10.augustā Ministrija, pamatojoties uz pieteicējas 2011.gada 8.jūlija, 2.augusta un 2011.gada

5.augusta iesniegumu, pieņēma lēmumu Nr.1-6.1-453, ar kuru pieteicējai /adrese/ atļāva uzsākt elektroenerģijas ražošanas

iekārtu ieviešanu ar jaudu līdz 1,6 MW (lietas 32.lapa). Kā tiesas sēdē apstiprināja pieteicējas pārstāve un atbildētāja

pārstāve, šāds lēmums pieņemts, jo ir mainījusies sākotnēji plānotā elektroenerģijas ražošanas iekārtu jauda.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa secināja, ka 2011.gada 2.augustā, lemjot par piešķiramo elektroenerģijas apjomu,

atbildētāja ņēma vērā, ka elektroenerģijas ieviešanas jauda ir 2,014 MW. Savukārt kopš 2011.gada 10.augusta, kad

pieteicējai tika atļauts uzsākt elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanu ar jaudu līdz 1,6 MW, lietas faktiskie apstākļi ir

mainījušies.

[4.4] Lai gan pieteicējas pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtu jaudas maiņa neietekmē

pieteicējas spēju nodrošināt elektroenerģijas ražošanu iepriekš noteiktajā apjomā – līdz 12888 MWh – konkrētajā gadījumā

šim faktam nav izšķirošas nozīmes.

Noteikumu Nr.262 5.3.apakšpunkts noteic, ka biogāzes elektrostacijā saražotās elektroenerģijas apjoms, ko

komersants gada laikā vēlas pārdot obligātā iepirkuma ietvaros, nedrīkst pārsniegt lielumu, ko aprēķina, iesniegumā norādīto

jaudu reizinot ar jaudas izmantošanas laiku – 8000 stundas gadā. Sareizinot norādīto jaudu 1,6 MW ar jaudas izmantošanas

laiku 8000 stundas gadā, atbildētāja pamatoti nonāca pie secinājuma, ka tādējādi maksimālais biogāzes elektrostacijā

saražotās elektroenerģijas apjoms, ko pieteicēja drīkst saražot, ir 12800 MWh. Līdz ar to, ja 2011.gada 2.augustā Ministrijas

rīcībā būtu informācija, ka pieteicējas ražošanas iekārtu ieviešana tiek noteikta ar jaudu līdz 1,6 MW, tad Ministrija nebūtu

noteikusi elektroenerģijas iepirkuma apjomu gadā līdz 12888 MWh, jo minētais MWh daudzums pārsniegtu Noteikumu

Nr.262 5.3.apakšpunktā pieļaujamo apjomu. Tādējādi Lēmums ir tiesisks un pamatots.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 18.aprīļa spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kas

pamatota ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[5.1] Pieteicēja kritiski vērtē pirmās instances tiesas secinājumus par obligāti iepērkamās elektroenerģijas aprēķina

formulām, kas noteiktas Noteikumu Nr.262 5.3.apakšpunktā un Noteikumu Nr.198 10.3.apakšpunktā.

Lai gan tiesa ir atsaukusies uz Noteikumu Nr.262 97.punktu, tiesa savu tālāko argumentāciju balstījusi uz

Noteikumiem Nr.262, nevis uz Noteikumos Nr.198 ietvertajām prasībām. Minētais, pieteicējas ieskatā, ir atzīstams par

nepilnīgu argumentāciju. Līdzīgi rīkojusies arī atbildētāja, administratīvajā aktā daļā atsaucoties uz Noteikumiem Nr.262, bet

daļā – uz Noteikumiem Nr.198, nepamatojot, kādēļ tā piemēro Noteikumus Nr.262 attiecībā uz jautājumu, ko regulē arī

Noteikumi Nr.198.

[5.2] Tiesa pareizi norādīja, ka atbildētājas atsauce uz APL 87.panta pirmās daļas 1.punktu ir nepamatota. Tomēr

pieteicēja kritiski vērtē tiesas atziņu, saskaņā ar kuru šai nepamatotai atsaucei uz APL 87.panta pirmās daļas 1.punktu nav

nozīmes. Tādējādi pirmās instances tiesa faktiski pieļāva iespēju, ka administratīvajā aktā ir nepareizi norādīta tiesību

norma, kuru konkrētajā situācijā nevar un nedrīkst piemērot.

[5.3] Pieteicējas iesnieguma Nr.0807/2011-01 precizējumi (ar lūgumu izsniegt atļauju jaunu elektroenerģijas ražošanas

iekārtu ieviešanai) tika iesniegti Ministrijā 2011.gada 1.augustā (minēto apliecina arī Ministrijas atzīme par saņemšanu).

Tādējādi atbildētāja jau 2011.gada 1.augustā saņēma informāciju par faktisko apstākļu izmaiņām.

No APL 85.panta otrās daļas 3.punkta izriet, ka iestāde var atcelt administratīvo aktu triju mēnešu laikā no dienas,

kad tā saņēma informāciju par lietas faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Iestādei nav piešķirtas tiesības izvēlēties, kuru no

likumā minētajiem priekšnoteikumiem tā izmantos kā pamatojumu un attiecīgi arī par termiņa atskaites punktu administratīvā

akta atcelšanai. Piemēram, ja iestāde vispirms iegūst informāciju par faktisko apstākļu maiņu, bet vēlāk uzzina arī par

tiesisko apstākļu maiņu, tad par termiņa sākumu ir atzīstama diena, kad tā ieguva informāciju par faktisko apstākļu maiņu.

Minētais ir attiecināms arī uz konkrēto gadījumu. Proti, 2011.gada 1.augustā Ministrija ieguva informāciju par faktisko

apstākļu maiņu, jo pieteicēja iesniegtajos dokumentos norādīja uz to, ka tā samazinās ieviešamo elektroenerģijas ražošanas

iekārtu jaudu, kā arī lūdza izsniegt atbilstošu atļauju. No saņemtajiem dokumentiem atbildētāja varēja secināt, ka pieteicējai ir

zudusi griba un/vai iespēja un/vai nepieciešamība ieviest iekārtas ar lielāku jaudu. Turklāt iesnieguma Nr.0807/2011-01

precizējumā ir skaidri norādīts, ka pieteicēja iepriekš bija telefoniski komunicējusi ar Ministrijas pārstāvjiem par iesnieguma

precizējumiem, t.i., jaudas samazinājumu. Minētais apliecina to, ka faktiskie apstākļi bija mainījušies un Ministrija par to bija

informēta.

2011.gada 10.augustā šis lūgums tika apmierināts. Tādējādi mainījās arī tiesiskie apstākļi. Tomēr par APL 85.panta

otrās daļas 3.punktā noteiktā termiņa atskaites punktu ir jāatzīst diena, kad Ministrija uzzināja par faktisko apstākļu maiņu,

t.i., 2011.gada 1.augusts, bet par termiņa aprēķina sākumu saskaņā ar APL 42.panta pirmo daļu ir atzīstams 2011.gada

2.augusts. Tas nozīmē, ka atbildētāja varēja pieņemt jaunu administratīvo aktu līdz 2011.gada 1.novembrim (iekaitot), jo

termiņš administratīvā akta atcelšanai izbeidzās pēc trīs mēnešiem, t.i., 2011.gada 2.novembrī.

Pieņemot Lēmumu 2011.gada 7.novembrī, atbildētāja nokavēja APL 85.panta otrās daļas 3.punktā noteikto termiņu,

un atbilstoši šā likuma 49.panta ceturtajai daļai vairs nevarēja pieņemt pieteicējai nelabvēlīgu administratīvo aktu.

Motīvu daļa

[6] Uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā

esošos pierādījumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas pieteikums nav pamatots un tādēļ ir noraidāms.

[7] Elektroenerģijas tirgus likuma 29.panta pirmā daļa paredz, ka ražotājs, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot

atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma

veidā. Savukārt 29.panta ceturtā daļa paredz, ka kritērijus ražotāju kvalifikācijai, tiesību saņemšanas kārtību, īstenošanas un

uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabinets.

Noteikumu Nr.198 7., 8.3.punkts paredz, ka kvalificēties tiesību iegūšanai pārdot no atjaunojamiem energoresursiem

saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros pretendents var, iesniedzot pieteikumu un elektrostacijas aprakstu (brīvā

formā), norādot būtisko informāciju par elektrostaciju – izmantojamo energoresursu veidus, atrašanās vietu, uzstādīto vai

plānoto elektrisko jaudu, izmantojamās tehnoloģijas, esošos vai plānotos darba režīmus.

Noteikumu Nr.198 10.punkts nosaka, ka šo noteikumu 7.punktā minētajā iesniegumā norādītā elektrostacijas jauda

nedrīkst pārsniegt ministrijas izsniegtajā elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanas atļaujā vai jaunu

elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas atļaujā norādīto jaudu, bet no atjaunojamiem energoresursiem saražotās

elektroenerģijas apjoms, ko komersants gada laikā vēlas pārdot obligātā iepirkuma ietvaros,- lielumu, ko aprēķina,

iesniegumā norādīto jaudu reizinot ar šādiem jaudu izmantošanas laikiem: (..) 10.3. elektrostacijām, kurās elektroenerģijas

ražošanai izmanto biogāzi,- 8000 stundu gadā (..).

Noteikumu Nr.198 30., 31.. un 33.punkts paredz termiņus projekta realizācijā, kā arī to, ka termiņu neievērošanas

gadījumā Ministrija atceļ lēmumu par tiesību piešķiršanu. Noteikumu Nr.198 33.punkts paredz, ka komersantam 24 mēnešu

laikā no administratīvā akta izdošanas brīža ir jāuzsāk elektroenerģijas ražošana un pārdošana publiskajam tirgotājam.

Komersantam ir pienākums 20 dienu laikā rakstiski informēt Ministriju par elektroenerģijas pārdošanas uzsākšanu obligātā

iepirkuma ietvaros. Savukārt, ja minētajā termiņā Ministrija nav saņēmusi attiecīgo informāciju, tā 30 dienu laikā pieņem

lēmumu par lēmuma atcelšanu.

Noteikumu Nr.198 33.punktā noteiktā termiņa pagarināšana nav paredzēta.

[8] Ņemot vērā iepriekš minēto tiesisko regulējumu, apgabaltiesa secina, ka tiesību piešķiršana pārdot elektroenerģiju

obligātā iepirkuma ietvaros komersantam tika dota ar nosacījumu, ka tas noteiktā termiņā (24 mēnešu laikā) realizēs

pieteikumā norādīto projektu. Turklāt no tiesību normām secināms, ka Ministrijai ir pienākums atcelt lēmumu par tiesību

piešķiršanu, ja projekts netiek realizēts 24 mēnešu periodā.

Apgabaltiesa konstatē, ka Lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz Noteikumu Nr.198 33.punktu. Tādējādi Lēmums ir

likumā paredzētā „kontroles mehānisma” piemērošana, kas nodrošina likumā noteikto nosacījumu ievērošanu apstiprināto

projektu izpildē. Līdz ar to lietā ir nepieciešams pārbaudīt, vai pieteicēja uz Lēmuma pieņemšanas brīdi bija realizējusi

iepriekš pieteikto projektu.

[9] Apgabaltiesa konstatē turpmāk minētos faktiskos apstākļus.

[9.1] 2008.gada 4.jūnijā Ministrija bija izdevusi atļauju pieteicējai uzsākt elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanu

ar jaudu 2,014 MW (lietas 28.lapa).

[9.2] 2009.gada 16.martā pieteicēja ir iesniegusi iesniegumu Ministrijā tiesību iegūšanai elektroenerģijas pārdošanai

obligātā iepirkuma ietvaros. Iesniegumā pieteicēja ir norādījusi ģenerētājvienības elektrisko jaudu 1,611 MW, norādot, ka

tiks uzstādīti 3 iekšdedzes dzinēji ar jaudu 537 kW (lietas 30.lapa).

[9.3] Ar Ministrijas 2009.gada 7.jūlija lēmumu Nr.1-6.1-613 pieteicējai ir piešķirtas tiesības pārdot biogāzes

elektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, nosakot elektroenerģijas iepirkuma apjomu gadā līdz

12888 MWh. Elektroenerģijas iepirkuma apjoms ir noteikts atbilstoši Noteikumu Nr.198 10.3.punktam.

[9.4] 2011.gada 8.jūlijā pieteicēja vērsās ar iesniegumu (ar labojumiem, kas iesniegti Ministrijā 2011.gada 1.augustā)

par jaunu ražošanas iekārtu ieviešanu. Iesniegumā pieteicēja norāda, ka tiks uzstādīti divi ģeneratori ar elektroenerģijas

ražošanas jaudu 800 kW (kopējā elektroenerģijas ražošanas jauda 1,6 MW). Ņemot vērā pieteicējas iesniegumu, Ministrija

2011.gada 10.augustā izsniedz atļauju pieteicējai uzsākt elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanu ar jaudu līdz 1,6 MW.

[10] Apgabaltiesa konstatē, ka atbilstoši Noteikumu Nr.198 33.punktam pieteicējai elektroenerģijas ražošana ar

uzstādīto elektrisko jaudu 1,611 MW bija jāuzsāk līdz 2011.gada 7.jūlijam. No pieteicējas 2011.gada 8.jūlija iesnieguma

secināms, ka pieteicēja ir izvēlējusies savādāku tehnoloģisko risinājumu projekta realizācijai, kas paredz mazākas jaudas

iekārtu uzstādīšanu, turklāt 2009.gada 16.martā aprakstītais projekts nav realizēts 24 mēnešu periodā.

Apgabaltiesa arī konstatē, ka Ministrija ar 2011.gada 12.maija lēmumu Nr.1-6.1-238 ir izmainījusi tiesību normās

paredzēto 24 mēnešu termiņu, paredzot, ka pieteicējai elektroenerģijas ražošana un pārdošana publiskajam tirgotājam ir

jāuzsāk līdz 2011.gada 7.oktobrim.

Iepazīstoties ar Ministrijai iesniegto pieteicējas gada pārskatu (lietas 84.lapa), apgabaltiesa konstatē, ka līdz

2012.gada 19.februārim pieteicēja bija uzstādījusi ģenerātājvienību ar elektroenerģijas ražošanas jaudu 0,25 MW, līdz

2012.gada 7.martam kopējā jauda sasniedz 0,40 MW, savukārt līdz 2012.gada 31.decembrim 0,80 MW. Tādējādi pat gadu

pēc Lēmuma pieņemšanas var konstatēt, ka projektā uzstādītā jauda ir mazāka nekā 50 % no 2009.gada 16.martā

iesniegumā norādītās jaudas. Līdz ar to var konstatēt būtiskas atkāpes no sākotnējā projektā norādītajiem elektroenerģijas

ražošanas jaudas rādītājiem un likumā paredzētajiem termiņiem.

[11] Apgabaltiesas vērtējumā iepriekš minētie faktiskie apstākļi norāda, ka pieteicēja uz Lēmuma pieņemšanas brīdi

nebija realizējusi iesniegumā paredzēto projektu pilnā apjomā, proti, nebija uzstādījusi iekārtas ar elektroenerģijas ražošanas

jaudu 1,611 MW. Turklāt no pieteicējas 2011.gada 7.jūlijā pieprasītās atļaujas jaunu iekārtu uzstādīšanai izrietēja, ka ir

paredzēts uzstādīt iekārtas ar elektroenerģijas ražošanas jaudu 1,6 MW nevis 1,611 MW.

Apgabaltiesa arī konstatē, ka Ministrija nav veikusi faktisko apstākļu pārbaudi, proti, vadījusies vienīgi no pašas

pieteicējas sniegtās informācijas, kurā bija norādīts, ka izmainītais projekts paredz 1,6 MW elektroenerģijas ražošanas

jaudas iekārtu uzstādīšanu.

[12] Apgabaltiesas vērtējumā, ja Noteikumu Nr.198 33.punkts pieļauj atcelt administratīvo aktu pilnā apmērā, tad vēl

jo vairāk tas pieļauj arī administratīvā akta atcelšanu daļā.

Apgabaltiesa nesaskata arī procesuālus šķēršļus, kas liegtu Ministrijai atcelt iepriekš pieņemto lēmumu par tiesību

piešķiršanu pārdot obligātā iepirkuma ietvaros saražoto elektroenerģiju.

APL 85.panta otrās daļas 1.punkts paredz, ka adresātam labvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt tad, ja

tiesību norma paredz administratīvā akta atcelšanu (..). Kā jau tika norādīts iepriekš, Noteikumu Nr.198 33.punkts paredz

Ministrijai tiesības pieņemt lēmumu par iepriekšējā lēmuma atcelšanu, ja projekts nav realizēts 24 mēnešu periodā. Tādējādi

atzīstams, ka tiesību norma paredzēja Ministrijai pienākumu pārskatīt pieteicējai piešķirtās tiesības.

[13] Apgabaltiesas ieskatā nav pamatots pieteicējas arguments, ka noteiktais elektroenerģijas iepirkuma apjoms

nevarēja tikt pārskatīts tādēļ, ka pieteicēja arī ar elektrības ražošanas jaudu 1,6 MW spētu saražot 12888 MWh.

Noteikumu Nr.198 10.3.punkts paredz, ka obligātā elektroenerģijas iepirkuma apjoms tiek noteikts, jaudu reizinot ar

8000 stundām gadā. Tādējādi starp uzstādīto jaudu un obligātā iepirkuma apjomu pastāv tieša matemātiska rakstura

saistība. Samazinot jaudas lielumu, ir pārrēķināms arī obligātā iepirkuma apjoms.

Jānorāda, ka tieši elektroenerģijas ražošanas jaudas lielums iekārtām ir nemainīgs un tādēļ primāri projektu

raksturojošs lielums. Saražotās elektroenerģijas daudzums gada ietvaros ir mainīgs lielums, turklāt tas ir kontrolējams, proti,

iekārtas noslodzi nosaka iekārtas īpašnieks, ražošanas ekonomiskās vajadzības un iekārtas tehniskās apkalpošanas

prasības. Noteikumu Nr.198 10.3.punkts ir izstrādāts tieši tādēļ, lai varētu precīzi aprēķināt iepērkamā elektroenerģijas

daudzumu obligātā iepirkuma ietvaros. Noteiktas aprēķina formulas piemērošana obligātā iepirkuma apjoma noteikšanā

nodrošina vienlīdzības principa ievērošanu starp komersantiem.

Obligātā iepirkuma tiesību piešķiršana tiek veikta līdz brīdim, kad tiek sasniegts kopējais elektroenerģijas obligātā

iepirkuma apjoms (Noteikumu Nr.198 29.punkts). Noteikumu Nr.198 33.punktā ir iestrādāts mehānisms, kas neļauj

komersantam ar negatavu projektu „rezervēt” sev noteiktu obligātā iepirkuma apjomu, turpmāk neievērojot projekta

realizācijai paredzēto 24 mēnešu periodu. Nepamatota tiesību „rezervēšana” aizskar citu komersantu tiesības pretendēt uz

obligātā iepirkuma apjomu. Ja komersantam būtu atļauts „rezervēt” obligātā iepirkuma apjomus bez termiņa ierobežojuma,

tas novestu pie tā, ka atsevišķi pretendenti varētu „rezervēt” sev visu iepirkuma apjomu bez pienākuma izpildīt visu apjomu

pilnā apmērā likumā noteiktajos termiņos. Nepamatota tiesību „rezervēšana” noved pie tā, ka netiek sasniegti Noteikumu

Nr.198 2.punktā norādītie mērķi.

Apgabaltiesas ieskatā lietas materiāli norāda, ka pieteicēja faktiski uz Lēmuma pieņemšanas brīdi bija uzstādījusi tikai

0,25 MW jaudas elektroenerģijas ražošanas iekārtu. Tādējādi Lēmuma pieņemšanas brīdī pieteicējai varēja tikt saglabāts

obligātā iepirkuma apjoms 2000 MWh gadā. Ministrija nebija veikusi pieteicējas sniegto datu kontroli, kā rezultātā pieteicēja

saņēma labvēlīgāku administratīvo aktu, nekā tai bija tiesības saņemt atbilstoši tiesību normām.

Ņemot vērā prasījuma robežas, apgabaltiesa nepārskata Lēmumu tā nepārsūdzētajā daļā, tomēr, novērtējot pieteicējas

tiesības uz papildus obligātā iepirkuma apjomu, apgabaltiesa ņem vērā visus apstākļus, kuriem bija jābūt izvērtētiem

Lēmuma pieņemšanas brīdi. Šie apstākļi norāda, ka pieteicējai nebija pamata uzskatīt, ka Lēmums varētu būt tai labvēlīgāks.

[14] Pieteikumā un apelācijas sūdzībā pieteicēja sniedz argumentāciju par APL 87.panta piemērošanu, norādot, ka šīs

tiesību normas piemērošana nav bijusi pamatota. Apgabaltiesa piekrīt šai argumentācijai, vienlaikus atzīstot, ka šim

argumentam nav nozīmes lietas izskatīšanā. Apstāklis, ka iestāde ir izdarījusi nepareizu atsauci uz procesuālu normu, nerada

pieteicējai papildus tiesības obligātā iepirkuma ietvaros.

Apgabaltiesas vērtējumā lietas izskatīšanā nav izšķirošas nozīmes tam, ka Ministrija Lēmumā ir izdarījusi atsauces arī

uz Noteikumu Nr.262 regulējumu.

Ņemot vērā Noteikumu Nr.262 97.punktu, komersantiem, kas saņēmuši elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības

saskaņā ar Noteikumiem Nr.198, jāpilda prasības, kas noteiktos šajos noteikumos. Tādējādi pieteicējas tiesību

samazinājums bija jāizvērtē, ņemot vērā Noteikumu Nr.198 regulējumu. Savukārt procesuālu jautājumu vērtēšanā bija

piemērojams Noteikumu Nr.262 regulējums. Apgabaltiesa arī konstatē, ka Lēmumā pieminētās Noteikumu Nr.198 un

Noteikumu Nr.262 normas saturiski sakrīt, līdz ar to pieteicējas argumenti neietekmē lietas iznākumu pēc būtības.

Piemēram, Noteikumu Nr.198 10.3.punkts saturiski neatšķiras no Noteikumu Nr.262 5.3.punkta.

Apgabaltiesas vērtējumā nav pamatoti arī citi apelācijas sūdzībā norādītie argumenti, bet procesuālās ekonomijas

nolūkā tiesa to analīzi detalizēti neatspoguļos.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt SIA /Nosaukums A/ pieteikumu par Ekonomikas ministrijas 2011.gada 7.novembra lēmuma Nr.1-6.1-577 1.

un 3.punkta atcelšanu.

Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

V.Poķis

Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts)

M.Osmane

Tiesneses (paraksts)

(paraksts) A.Šteinberga

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis V.Poķis

Rīgā 2014.gada 23.decembrī