Supreme Court dismisses appeal as it seeks factual re-evaluation rather than legal review of evidence sufficiency.

ECLI:LV:AT:2024:0229.19530031923.4.L

Lieta Nr.19530031923, SKK-139/2024

Krimināllietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2024. gada 29. februārī

Senāts šādā sastāvā: senatori Inese Laura Zemīte, Artūrs Freibergs, Sandra Kaija,

iepazinies ar apsūdzētā /pers. A/ kasācijas sūdzību par Zemgales apgabaltiesas 2023. gada 27. novembra lēmumu, atzīst, ka ir pamats atteikt

ierosināt kasācijas tiesvedību.

Apsūdzētais kasācijas sūdzībā lūdz atcelt Zemgales apgabaltiesas 2023. gada 27. novembra lēmumu un lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai.

Pamatojot lūgumu, apsūdzētais norādījis, ka apelācijas instances tiesa nav novērsusi saprātīgās šaubas par apsūdzētā vainīgumu viņam

inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos. Lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka viņš vadījis transportlīdzekli, tādējādi tiesa nepamatoti konstatējusi

Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi. Abu instanču tiesas nepareizi izvērtējušas liecinieka /pers. B/

liecības par notikuma apstākļiem, jo viņš neko nav liecinājis par šajā kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem, turklāt liecinieks kļūdaini norādījis

apsūdzētā vadītās automašīnas valsts reģistrācijas numuru. Apelācijas instances tiesa nepamatoti pievienojusies pirmās instances tiesas secinājumiem, ka

policijas darbinieki – /pers. C/ un /pers. D/ – redzējuši /pers. A/ vadītās automašīnas lēno kustību. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka videoierakstā tas nav

saskatāms.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmo daļu tiesa atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība vai protests neatbilst

šā likuma 569., 571., 572. panta un 573. panta pirmajā daļā minētajām prasībām.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmajai daļai pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida kasācijas protesta vai sūdzības

iesniegšana Augstākajā tiesā par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai

kādā tā daļā vai arī tā grozīšanu juridisku iemeslu dēļ. Saskaņā ar šī panta trešo daļu kasācijas instances tiesa pierādījumus lietā no jauna neizvērtē.

Senāts konstatē, ka kasācijas sūdzībā atkārtoti apelācijas sūdzības argumenti par lietā iegūto pierādījumu attiecināmību, ticamību un pietiekamību,

kurus apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi.

Apelācijas instances tiesa, izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, apsūdzētā /pers. A/ darbībās konstatējusi visas

obligātās un nepieciešamās Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā un 312. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāva pazīmes. Tiesa

secinājusi, ka pirmās instances tiesa pierādījumus izvērtējusi atbilstoši Kriminālprocesa likuma 127.–130. panta prasībām un pamatoti atzinusi, ka

apsūdzētā /pers. A/ vainīgums viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos pierādīts ārpus saprātīgām šaubām.

Apelācijas instances tiesa norādījusi, ka nav pamata apšaubīt liecinieku /pers. C/ un /pers. D/ liecības par to, ka viņi redzējuši /pers. A/ vadītās

automašīnas kustību. Šāda kustība, ņemot vērā fiksēto automašīnas sākotnējo attālumu, videoierakstā nav saskatāma. Savukārt apstāklis, ka /pers. A/

vadītā automašīna bija apstājusies brīdī, kad policijas darbinieku automašīna bija piebraukusi, nerada šaubas par /pers. A/ kā automašīnas vadītāju, kurš

vadījis transportlīdzekli. Apelācijas instances tiesa pievienojusies pirmās instances tiesas atzinumam, ka liecinieka /pers. B/ liecības ir ticamas un

attiecināmas. Liecinieka /pers. B/ kļūdaini nosauktais apsūdzētā vadītās automašīnas valsts reģistrācijas numurs nav radījis pamatu apšaubīt liecību

patiesumu kopumā. Liecinieks kļūdījies par vienu burtu numura zīmē un šim apstāklim nav izšķirošas nozīmes apsūdzētā vainīguma konstatēšanā. Tiesa

norādījusi, ka liecinieks /pers. B/ liecinājis par apstākļiem, ko redzējis, proti, sarunas laikā ar liecinieku apsūdzētais atradies alkohola reibumā, pēc tam

apsūdzētais lēni vadījis automašīnu, kuras numuru liecinieks paziņojis policijai. Tiesa secinājusi, ka lietā nav iegūti pierādījumi apsūdzētā apgalvojumam,

ka automašīnā bez viņa atradusies arī cita persona.

Senāts atzīst, ka apsūdzētā kasācijas sūdzības argumenti ir saistīti ar vēlmi kasācijas instances tiesā no jauna skaidrot lietas faktiskos apstākļus un

vērtēt pierādījumus, apstrīdot apelācijas instances tiesas atzinumu, ka apsūdzētā vainīgums Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā un 312. panta otrajā

daļā ir pierādīts ārpus saprātīgām šaubām.

Senāts jau iepriekš ir norādījis, ka pierādījumu ticamības jēdziens un novērtēšanas prasības ir noteiktas Kriminālprocesa likuma 128. pantā, taču

izvēle, kuriem pierādījumiem ticēt, bet kuriem nē, ir tās tiesas kompetencē, kas izspriež lietu pēc būtības. Arī jautājums par to, vai lietā esošie pierādījumi

ir vai nav pietiekami apsūdzētā vainīguma konstatēšanai, ir būtības jautājums, kas kasācijas kārtībā nav pārbaudāms. Pierādījumu pietiekamības kritērijs

ir saprātīgu šaubu esamība vai neesamība par apsūdzētā vainīgumu, kura izvērtēšana tāpat ir tās tiesas kompetencē, kas izskata lietu pēc būtības (Senāta

2019. gada 27. decembra lēmuma lietā Nr. SKK-433/2019, ECLI:LV:AT:2019:1227.11089238414.8.L, 9. punkts).

Senāts atzīst, ka apsūdzētā kasācijas sūdzībā izklāstītie argumenti faktiski pauž viņa neapmierinātību ar tiem secinājumiem, kādus izdarījusi

apelācijas instances tiesa, izvērtējot lietā iegūto pierādījumu attiecināmību, ticamību un pietiekamību, un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas

nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 569. pantu.

Tādējādi konstatējams Kriminālprocesa likuma 573.1 panta pirmajā daļā norādītais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 573. panta trešo un piekto daļu, 573.1 panta pirmo daļu, Senāts

nolēma

atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.

Lēmums nav pārsūdzams.

I.L.Zemīte A.Freibergs S.Kaija