Court dismisses appeal and declares a forged promissory note void, ordering defendant to pay plaintiff's costs.

Lietas arhīva Nr. CA-1238-22/24

ECLI:LV:RAT:2022:1011.C33477718.13.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022.gada 11.oktobrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Marika Bebriša,

tiesnese Lidija Pliča un tiesnese Gunta Freimane,

izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Brīvības bulvārī 34, civillietu /pers. A/ prasībā pret SIA “Veksel club” par tratas

atzīšanu par spēkā neesošu sakarā ar SIA “Veksel club” apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2022.gada 10.februāra

spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pirmās instances tiesā ierosināta civillieta /pers. A/ prasībā pret SIA “Veksel club” par tratas atzīšanu par spēkā

neesošu. Prasībā, pamatojoties uz Civillikuma 1440., 1461.pantu, Vekseļu likuma 79., 80.pantu, lūgts atzīt par spēkā

neesošu tratu, izrakstītu Rīgā, 11.novembra krastmalā 7, 2006.gada 18.septembrī par LVL 23 100 izrakstītu, indosaments -

SIA “Veksel club”, trasāts - /pers. A/; piedzīt no SIA “Veksel club” par labu /pers. A/ visus tiesāšanās izdevumus.

Prasībā norādīti šādi apstākļi:

[1.1] 2018.gada 11.aprīlī Rīgas apgabaltiesas zvērināts notārs Rihards Mintāls nosūtījis prasītājam paziņojumu Nr.114

ar lūgumu izpildīt savu saistību pret SIA “Veksel club” pēc tratas, kura 2006.gada 18.septembrī izrakstīta Rīgā,

11.novembra krastmalā 7, par summu 23 100 lati jeb 32 868,34 euro.

Prasītājam par šādu tratu nebija ziņu, apskatot tratu, prasītājs konstatēja, ka tā ir viltota, jo šādu tratu viņš nebija

parakstījis un iesniedzis, par ko paziņoja Rīgas apgabaltiesas zvērinātam notāram Rihardam Mintālam.

[1.2] 2018.gada 7.maijā prasītājs vērsies policijā, kur Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirknī

tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa Nr.11087050818 uzsākšanu par Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā paredzēta

noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

[1.3] 2018.gada 18.maijā prasītājs saņēma Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas 2018.gada 17.maija lēmumu

Nr.3-12/1860-18, ar kuru nolemts apmierināt atbildētāja pieteikumu un pakļaut bezstrīdus piespiedu izpildei prasītāja

saistību pret atbildētāju pēc tratas un 2018.gada 12.aprīļa vekseļa protesta akta, parāda 32 868,34 euro un ar vekseļa

protestu saistīto izdevumu 253,56 euro, kopā 33 121,90 euro, samaksai un piedzīt no prasītāja par labu atbildētājam

samaksāto valsts nodevu 500 euro.

[ 1 . 4 ] 2018.gada 23.maijā zvērināts tiesu izpildītājs Miks Kozlovskis nosūtīja prasītājam paziņojumu

Nr.02254/043/2018-NOS izpildu lietā Nr.00176/043/2018 par pienākumu izpildīt 2018.gada 17.maija lēmumu Nr.3-12/1860-

18, samaksājot parādu un sprieduma izpildes izdevumu summu 37 072,58 euro līdz 2018.gada 11.jūnijam.

2018.gada 23.maijā zvērināts tiesu izpildītājs Miks Kozlovskis nosūtījis prasītājam paziņojumu Nr.02258/043/2018-

NOS par piedziņu vēršanu uz nekustamo īpašumu pēc adreses /adrese A/, un /adrese/.

[1.5] Prasītājs uzskata, ka minētā trata ir viltota, neatbilst faktiskiem apstākļiem un likuma prasībām. Prasītājs tratu par

summu 23 100 lati nav parakstījis, tratā esošais uzdevums, prasītāja rokraksta teksts un paraksts ir viltoti.

[2] Atbildētājas pārstāvis iesniedzis rakstveida paskaidrojumos par prasību, kuros to neatzīst un lūdz kā nepamatotu

noraidīt.

[3] Ar Rīgas rajona tiesas tiesnese s 2018.gada 23.jūlija lēmumu apmierināts prasītāja pieteikums par prasības

nodrošināšanu.

[4] Ar Rīgas rajona tiesas 2022.gada 10.februāra spriedumu prasība apmierināta. Spriedums pamatots ar šādiem

motīviem.

[4.1] Tiesa konstatēja, ka lietā nav strīda, ka 2006.gada 18.septembrī parakstīta trata jeb pārvedu vekselis, kurā

norādīts trasants SIA “Rūtas”, trasants /pers. A/, avali - /pers. C/ un /pers. D/.

Trata protestēta, pieņemts lēmums par bezstrīdus piedziņu, kas apturēta ar prasības nodrošinājumu šajā lietā.

[4.2] Lietā ir strīds par tratas rekvizītiem (summas apmēru, tās vārdisko atšifrējumu, atdošanas termiņu, indosamentu)

un faktu, vai tie bija ierakstīti un zināmi trasantam tratas parakstīšanas laikā.

[4.2.1] Prasītājs apgalvo, ka tratā norādītā summa bijusi 3100 Ls, jo prasītājs no SIA “Rūtas” pārstāvja ir saņēmis

3100 Ls, bet nevis 23100 Ls kā ierakstīts tratā. Prasītājs norāda, ka veikts pierakstījums, prasītājam to nezinot, jo cipars

“2” ierakstīts summas priekšā, bet summas atšifrējums ar vārdiem un indosaments tratas otrā pusē ir pierakstīts vēlāk pēc

tratas parakstīšanas.

Atbildētājas pārstāvis norāda, ka tratā norādītā summa bijusi 23100 Ls, ka prasītājs šo summu saņēmis no SIA

“Rūtas” pārstāvja, ka prasītājs parakstījis tratu ar tajā norādīto summu 23100 Ls.

[4.2.2] Saistībā ar minēto tiesa konstatēja šādus apstākļus.

[4.2.2.1] No Rīgas apgabaltiesas zvērināta notāra Riharda Mintāla 2018.gada 11.aprīļa paziņojuma Nr.114 izriet, ka tas

adresēts /pers. A/ ar lūgumu izpildīt savu saistību pēc Tratas, izrakstītas Rīgā, 11.novembra krastmalā 17, 2006.gada

18.septembrī par summu LVL 23100, kas pēc Latvijas bankas kursa ir 32 868,34 euro, SIA “Veksel club”, reģ.

Nr.40003613407, kurai šo tratu indosēja SIA “Vekseļu krājfonds” (iepriekšējais nosaukums SIA “Rūtas”),

reģ.Nr.40001007241. Papildus paziņojumā norādīts, ka, ja saistība pēc tratas netiek izpildīta, tad tiks izdarīts vekseļa

protests un tas var tikt iesniegts tiesā bezstrīdus piespiedu izpildīšanai.

[4.2.2.2] No Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa priekšnieka paziņojuma /pers. A/ izriet, ka

par šo faktu uzsākts kriminālprocess Nr.11087050818 par Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā paredzēta noziedzīga

nodarījuma izdarīšanu (dokumenta, zīmoga vai spiedoga viltošana mantkārīgā nolūkā).

Ar 2018.gada 16.novembra lēmumu minētais kriminālprocess izbeigts.

No Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras 2019.gada 23.septembra atbildes izriet, ka ar

Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras 2019.gada 23.septembra lēmumu atcelts VID Nodokļu un

muitas policijas pārvaldes izmeklētājas L.Breikšas 2019.gada 13.augusta lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu un

tas nosūtīts resoriskai pārbaudei.

No Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras 2020.gada 6.janvāra atbildes izriet, ka ar Finanšu un

ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras 2020.gada 6.janvāra lēmumu atcelts VID Nodokļu un muitas policijas

pārvaldes izmeklētājas L.Breikšas 2019.gada 26.novembra lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu un tas nosūtīts

resoriskai pārbaudei.

[4.2.2.3] Ar Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2018.gada 17.maija lēmumu Nr.3-12/1860-18 nolemts

apmierināt atbildētāja pieteikumu un pakļaut bezstrīdus piespiedu izpildei prasītāja saistību pret atbildētāju pēc tratas un

2018.gada 12.aprīļa vekseļa protesta akta, parāda 32 868,34 euro un ar vekseļa protestu saistīto izdevumu 253,56 euro,

kopā 33 121,90 euro, samaksai un piedzīt no prasītāja par labu atbildētājam samaksāto valsts nodevu 500 euro.

[4.2.2.4] No zvērināta tiesu izpildītāja Mika Kozlovska aizvietotājas zvērinātas tiesu izpildītājas Māras Kučinskas

2018.gada 23.maijā paziņojuma Nr.02254/043/2018-NOS izriet, ka /pers. A/ izpildu lietā Nr.00176/043/2018 uzlikts par

pienākumu izpildīt 2018.gada 17.maija lēmumu Nr.3-12/1860-18, samaksājot parādu un sprieduma izpildes izdevumu

summu 37 072,58 euro līdz 2018.gada 11.jūnijam.

Tajā pašā datumā 2018.gada 23.maijā zvērināta tiesu izpildītāja Mika Kozlovska aizvietotāja zvērināta tiesu izpildītāja

Māra Kučinska sastādījusi paziņojumu Nr.02258/043/2018-NOS /pers. A/ par piedziņu vēršanu uz /pers. A/ nekustamo

īpašumu /adrese A/, un /adrese/.

[4.2.3] Tiesa konstatēja, ka no VSAA 2019.gada 17.augusta izziņas Nr.19/1588519 redzams, ka /pers. A/ ienākumi

2006.gadā bijusi valsts vecuma pensija 83,24 euro mēnesī, kas līdz 2018.gadam paaugstinājusies līdz 200,31 euro mēnesī;

2008.gadā piešķirta piemaksa 13,66 euro apmērā; 2009.gadā - 2011.gadā piešķirta piemaksa 23,90 euro apmērā; no

2011.gadā piešķirta piemaksa 30,88 euro apmērā.

No VID 2019.gada 28.augusta izziņas Nr.8.62.3-6/294020 redzams, ka /pers. A/ ienākumi 2007.gadā bija 13,33 LVL,

2008.gadā bija vecuma pensija vidēji 91,78 LVL mēnesī, kas palielinājusies līdz 2018.gadā vidēji 221,96 euro mēnesī

Tiesa secināja, ka šāds ienākumu apmērs ir acīmredzami nesamērīgs, lai uzņemtos aizdevuma saistības 23 100 LVL

apmērā, un tas sakrīt ar prasītāja apgalvojumu, ka viņš kā pensionārs nespētu atdot šādas saistības un nav tās uzņēmies.

[4.2.4] Tiesa konstatēja, ka no personu datu pārlūka izriet, ka abi tratā norādītie avali jeb galvotāji ir miruši – /pers. D/

miris 2008.gadā, bet /pers. C/ miris 2015.gadā.

[4.2.5] Tiesa konstatēja, ka prasītāja pārstāve lūgumu par liecinieka /pers. H/ aicināšanu neuzturēja, bet no Valsts

policijas Rīgas reģiona Rīgas Centra iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākās inspektores majores E.Arsobas 2018.gada

16.novembra lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu norādīts, ka /pers. H/ liecinājis, ka par minēto tratu, kurai izdarīts

protests un par piedziņu pret /pers. A/ viņam nekas nav zināms.

[4.3] Ar Rīgas rajona tiesas 2021.gada 16.jūnija lēmumu lietā noteikta kompleksā dokumentu tehniskā, materiālu un

rokraksta ekspertīze 2006.gada 18.septembra tratai.

[4.3.1] Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2021.gada 2.augusta eksperta atzinumā Nr.21-708/21-716 ir nodibināti šādi

apstākļi.

Ieraksti veikti ar zilu un violeti zilu tinti, cipari izpildīti uz rindas līnijas nevienmērīgi – cits augstāk, cits zemāk.

Mikroskopiskajā izpētē konstatēts, ka visi cipari “23100” satur vairākas līnijas (divas un vairāk) – vienas ir zilas, otras violeti

zilas. Visas līnijas neluminiscē, IS staros caurspīdīgas, UV staros vienāda papīra fluorescence.

Atzinumā secināts, ka noteikt ierakstu un parakstu izpildīšanas secību, t.i., vai /pers. A/ paraksts uz dokumenta

2006.gada 18.septembra tratas ir atveidots pirms vai pēc teksta fragmenta “23100” atveidošanas, un noteikt vai kāds no

teksta “23 100” cipariem ir izpildīts vēlāk nekā citi teksta cipari, 2006.gada 18.septembra tratā nav iespējams šādu iemeslu

dēļ:

3.-5. teksta fragmentu izpildīšanas secību noteikt nav iespējams. Citu izpētes metožu, lai noteiktu vai kāds dokumenta

2006.gada 18.septembra tratas teksta fragments ir izpildīts vēlāk nekā citi teksta fragmenti un, vai dokumentā 2006.gada

18.septembra tratā teksts ”23 000” un zem tā esošais viss teksts rokrakstā ir izpildīts vienā un tajā pašā dokumenta

sastādīšanas laikā, vai teksta daļas ir izpildītas atšķirīgos laika periodos - citās dienās, eksperta rīcībā nav;

6-7. ierakstu izpildīšanā izmantotas trīs atšķirīgas grupas lodīšu pildspalvas tintes:

1) tinte, ar ko izpildīti ieraksti un paraksti sadaļā “Trasats:”: ieraksti, kas sākas ar vārdiem “Vladimirs....” un beidzas ar

parakstu /pers. A/ vārdā, sadaļā “Trasants:” ieraksti, kas sākas ar vārdiem “Direktors.un beidzas ar parakstu /pers. J/ vārdā,

sadaļā “Avals:” teksta daļa, kas sākas ar vārdiem “Sergejs...” un beidzas ar dz.21” un sadaļā "Avals:” teksta daļa, kas sākas

ar vārdiem “Gdalje...” un beidzas ar “...47- 6”, kā arī ieraksts “Rīgā” tratas 1.rindā;

2) tinte, ar ko izpildīti ieraksti un paraksts rindās “(kur)” un “(kad)”, izņemot ierakstu “Rīga” 1.rindā un vārdā

“novembra” burta “n” lokveida elementu, rindā “Trata par” ieraksts “23100,-Ls Divi.....santīmus” un viss teksts otrā pusē,

kas sākas ar vārdiem “Indosaments..un beidzas- “...valdes priekšsēdētājs.”;

- cipara ieraksts “23100,-Ls” izpildīts ar abu minēto grupu tintēm;

3) tratas 1.rindā ieraksta “novembra” burta “n” lokveida elements.

Tratas 1.rindā ieraksta “novembra” burta “n” abais elements izpildīts attiecībā pret pēārējo ierakstu palielināti, ar

atšķirīga toņa zilu tinti, kas koši luminiscē IS staros. Košu luminisci IS staros uzrāda arī piezīme pie dokumenta augšējās

malas, kas sākas ar vārdiem”Valsts nodeva…” un beidzas “..lati 20santīmi)”.

[4.3.2] Tiesa secināja, ka no minētā eksperta atzinuma izriet, ka ar vienu tinti – t.i., ar vienu rakstāmpiederumu ir veikti

visi ieraksti, kas raksturo trasantu, trasātu, avalus un vietu – “Rīgā”.

Minētais sakrīt ar prasītāja apgalvojumu, ka viņš ir parakstījis tratu, kur trasants ir SIA “Rūtas” pārstāvis /pers. K/, kā

arī nav noliedzis avalu klātbūtni. Savukārt apstāklis, ka prasītājam nav bijis zināms strīdus tratā ar vārdiem ierakstītais

summas atšifrējums un termiņš, kādā veicama naudas summas atmaksa, kā arī indosamenta uzraksts tratas otrā pusē -

sakrīt ar apstākli, ka minētie ieraksti ir veikti ar citu lodīšu pildspalvas tinti. Šo faktu un apstākli, ar kādu nolūku ir veikts

šāds atšķirīgs rekvizītu izpildījums, atbildētājs nav paskaidrojis.

Papildus tiesa secināja, ka bez tam ar citu pildspalvu ir veikts tratas noslēgšanas vietas adreses precizējums un datums.

Tiesa atzina, ka no minētā eksperta atzinuma izriet, ka tinte, kādā veikts uzraksts par valsts nodevu pie bankas

spiedoga ir vēl cita tinte, kas luminiscē tāpat kā lokveida papildinājums burtā “n” pie tratas sastādīšanas adreses. Tratas

sastādīšanas vietas pilnu rekvizītu trasantam bija jāaizpilda trasantam klātesot un pilnībā, nevis pēc tam, turklāt no eksperta

atzinuma izriet, ka minētais rekvizīts veikts ar trīs pildspalvām.

Tiesa norādīja, ka atbildētāja pārstāvis nav sniedzis skaidrojumu par to kādam nolūkam strīdus tratā būtiskajos

rekvizītos ir izmantotas trīs tintes – tātad trīs dažādi rakstāmpiederumi, un kāpēc ar dažādiem rakstāmpiederumiem ir

pārvilkts tikai viens rekvizīts – summa “23100,-Ls”, kurā cipari pārvilkti divas un vairāk reizes, kā arī atbildētājs nav

atspēkojis prasītāja viedokli, ka tie izmantoti, lai veiktu pierakstījumus.

Tādējādi tiesa atzina, ka prasītāja viedoklis, ka viņš parakstījis tratu ar citu saturu, nekā tā trata, kas tikusi iesniegta

protestēšanai zvērinātam notāram, ir atzīstams par pamatotu, savukārt strīdus trata ir noslēgta ar tādiem formas un satura

trūkumiem, kas padara to par spēkā neesošu.

[4.4] Tiesa konstatēja, ka Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2021.gada 8.septembra eksperta atzinumā Nr.21-7716 ir

secināts, ka noteikt vai ierakstus “23100,- Ls” 18.09.2006. tratā ir izpildījis /pers. K/ nebija iespējams, jo ieraksti ir

vairākkārt pārvilkti, līdz ar to tajos neatspoguļojas izpildītāja rokraksta individuālās pazīmes.

Salīdzinot savstarpēji rokrakstus, kuros izpildīti izpētāmie ieraksti “23100,- Ls” un rokrakstus, kuros izpildīti ciparu

ieraksti 18.09.2006. tratas otrajā pusē, noteikt, vai ierakstus “23100,- Ls” un ciparu ierakstus 18.09.2006. tratas otrajā pusē

ir izpildījusi viena persona, nebija iespējams, jo ieraksti “23100,-Ls” ir vairākkārt pārvilkti, līdz ar to tajos neatspoguļojas

izpildītāja rokraksta individuālās pazīmes.

Salīdzinot savstarpēji rokrakstus, kuros izpildītas rakstu zīmes ierakstā “23100,- Ls”, noteikt, vai rakstu zīmes ir

izpildījusi viena persona, nebija iespējams atšķirīgā grafiskā materiāla dēļ, turklāt ieraksti ir vairākkārt pārvilkti, līdz ar to

tajos neatspoguļojas izpildītāja rokraksta individuālās pazīmes.

Noteikt, vai rakstu zīmes ierakstā “23100” 18.09.2006. tratā ir izpildījusi viena persona, nebija iespējams, jo ieraksti ir

vairākkārt pārvilkti, līdz ar to tajos neatspoguļojas izpildītāja rokraksta individuālās pazīmes.

Noteikt, vai ciparu “2” pēc vārdiem “Trata par” 18.09.2006, tratā, ciparu ierakstus “3100” pēc vārdiem “Trata par” un

ciparu ierakstus 18.09.2006. tratas otrajā pusē ir izpildījusi viena persona, nebija iespējams, jo cipars “2” un cipari “3100” ir

vairākkārt pārvilkti, līdz ar to tajos neatspoguļojas izpildītāja rokraksta individuālās pazīmes.

No minētā tiesa secināja, ka noteikt, vai tratā summu “23100,- Ls” ir ierakstījis /pers. K/, nebija iespējams, jo cipari ir

vairākkārt pārvilkti un tieši šī iemesla dēļ tajos neatspoguļojas izpildītāja rokraksta individuālās pazīmes.

[4.5] Ar Rīgas rajona tiesas 2021.gada 2.novembra lēmumu noteikta un veikta kompleksā dokumentu tehniskā,

dokumentu materiālu ekspertīze izpētāmajā objektā - 2006.gada 18.septembra tratā.

Valsts tiesu ekspertīžu biroja 2021.gada 14.decembra eksperta atzinumā Nr.21-1218/21-1219 ir konstatēti šādi apstākļi:

Izpētāmā ieraksta “23100,-Ls“ ciparu ierakstu līnijas izpildītas ar lodīšu pildspalvām ar zilu un violeti zilu tinti.

Mikroskopiskajā izpētē konstatēts, ka visi cipari un zīmes “23100,- Ls” satur vairākas līnijas (divas un vairāk) - vienas

ir zilas, otras (citas) violeti zilas, kas atkārto viena otras konfigurāciju.

Izpētot IS luminiscenci, konstatēts, ka izpētāmā ieraksta visas līnijas neluminiscē, t.i., tās vizuāli ir tumšas, novērojama

pelēkas krāsas atšķirīgas gradācijas aina.

Visu ciparu līnijas atstarotajos IS staros ir caurspīdīgas.

Izpētot dokumentu UV staros, konstatēta vienāda papīra fluorescence visā tā laukumā, kā arī nenovēro nekādas

atšķirības ieraksta “23100,- Ls” ciparu fluorescencē.

Mikroskopiskajā izpētē un izpētē neredzamajos staros konstatēts, ka ierakstā “23100,- Ls” vienu ciparu līniju, kas ir zili

violetā krāsā, struktūra ir blīva un IS luminiscence - viegli pelēcīga. Otrās - zilās krāsas līnijās novēro baltas, ar tinti

nenoklātas mikrolīnijas to garenvirzienā un IS luminiscencē novēro tumši pelēkas līnijas.

Minētās pazīmes ļauj secināt, ka tratā ieraksta “23100,-Ls” katrs cipars ir apvilkts, izpildot attiecīgā cipara līnijas ar

optiski atšķirīgām tintēm, kas vietām pārklājas un vietām atrodas blakus viena otrai:

1) cipara ierakstā “2” - augšējā lokveida elementā un apakšējā elementā ir fragmenti, kur novēro atsevišķas līnijas,

2) cipara ierakstā “3”- cipara vidus daļā un apakšdaļā novēro atsevišķas līnijas,

3) cipara ierakstā “1 ”- cipara vertikālā elementa lielākajā daļā novēro paralēlu līniju,

4) cipara ierakstā “0” (starp cipara ierakstu “1” un cipara ierakstu “0”) - augšdaļā novēro atsevišķu līniju,

5) cipara ierakstā “0” (starp cipara ierakstu “0” un zīmi “,”) - kreisajā ovāla pusē novēro divas līnijas, pārējā daļā

līnijas pārklājas.

Iepriekšējās ekspertīzes 2.punktā pētījumā ir secināts, ka noteikt, vai kāds no ieraksta “23100,- Ls” cipariem ir izpildīts

vēlāk nekā citi teksta cipari, nav iespējams. Pamatojoties uz minēto un šīs ekspertīzes pētījumā konstatēto, eksperts nevar

noteikt, kuri izpētāmajā ierakstā ir sākotnējie cipari un kuri - apvilktie cipari objektīvu pazīmju trūkuma dēļ. Minētajā

eksperta atzinumā ir secināts, ka ekspertīzei iesniegtā dokumentā 2006.gada 18.septembra tratā ieraksta “23100,-Ls” katra

cipara vairākkārtīgās līnijas ir izpildītas ar divām atšķirīga krāsvielu sastāva lodīšu pildspalvas tintēm. Noteikt, kuri

izpētāmajā ierakstā ir sākotnējie cipari un kuri – apviltie cipari, nav iespējams “Pētījumā” minēto iemeslu dēļ.

[4.6] Tiesa nodibināja, ka no Uzņēmumu reģistra datiem izriet, ka trasants /pers. K/ ir bijis SIA “Rūtas”

rīkotājdirektors, SIA “Vekseļu krājfonds” valdes priekšsēdētājs, SIA “Veksel club” valdes loceklis ar paraksta tiesībām, kā

arī galvenais labuma guvējs.

Pēc SIA “Rūtas” nosaukuma maiņas uz SIA “Vekseļu krājfonds” uzņēmums iekļauts SIA “Veksel club”.

N o /pers. K/ tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka viņu kā aizdevēju trīs tratā norādītām personām

Bimbatam, Gdaljem un prasītājam kā aizņēmējiem ieteicis Sergejs, kuram viņš kā autoritātei bija uzticējies, bet kura uzvārdu

nezina. /pers. K/ vienojies ar šīm trim personām kā nekustamā īpašuma ciemata būvniecības attīstītājiem, ka aizdos tiem

nepieciešamo summu 40 000 Ls pret divām tratām, katru par 20 000 Ls, procentiem un iespēju lētāk iegādāties nekustamu

īpašumu jaunajā ciemā.

Konkrētajā strīdus tratā norādītā summa 23100 Ls sastāv no 20 000 Ls aizdevuma un 3100 Ls procentiem. /pers. K/

40 000 Ls no “diplomāta” izņēmis naudu paciņās, iespējams, 500 Ls banknotēs, un minētās personas to ielikušas maisiņā,

kā arī parakstījušas strīdus tratu, kuru bija izrakstījis /pers. K/ no juridiskas personas SIA “Rūtas”. Viena no tratām bijusi

uzrādītāja trata, otra - ar atdošanas termiņu. Uzrādītāja tratu notārs atteicies protestēt noilguma dēļ.

[4.7] Tiesa norādīja, ka Vekseļu likuma 34.pants noteic, ka trata ar maksāšanas termiņu pie uzrādīšanas jāmaksā tratu

uzrādot. Tā jāuzrāda samaksai viena gada laikā pēc izrakstīšanas. Trasants var saīsināt vai pagarināt šo laiku. Indosanti var

to saīsināt.

Trata ir pārvedu vekselis, kas pēc būtības ir trasanta jeb kreditora pavēle samaksāt trasatam jeb aizņēmējam aizņemto

summu citam saņēmējam – trešajai personai, kas norādīts indosamenta uzrakstā tratas otrā pusē vai pievienotā lapā.

Atšķirībā no vekseļa tratu izraksta naudas aizdevējs jeb trasants, līdz ar to trasata tiesības ir ierobežotas – viņš var ietekmēt

tratas saturu tikai vai nu, parakstot to, vai - neparakstot.

[4.7.1] Tiesa secināja, ka no prasītāja paskaidrojumiem izriet, ka viņš parakstījis tratu ar summu 3100 Ls, bez termiņa

un bez summas vārdiska atšifrējuma, t.i., tekstu, kas rakstīts ar vienu no ekspertīzē noskaidrotajām tintēm.

Tiesa secināja, ka no ekspertīzē konstatētajām teksta daļām, kas rakstītas attiecīgi ar katru no tintēm, izriet, ka ar vienu

no tintēm rakstītā teksta daļa strīdus tratā satur tikai informāciju par trasantu, trasātu, avaliem un summu ar cipariem, kas

tikusi pārvilkta ar citu tinti, kā arī vietu – pilsētu Rīgu bez konkrētas adreses un bez datējuma. Minētais saturs atbilst

uzrādītāja tratas pazīmēm ar nepietiekami konkretizētu tās izrakstīšanas vietu un laiku. Uzrādītāja tratas noilgums ir viens

gads; saskaņā ar Vekseļu likuma 34.pantu, šāda satura trata nav protestējama bezstrīdus kārtībā. Kā izriet no ekspertīzes

izpētes sadaļas, tratā veikts ieraksts ar citu tinti par naudas summas atšifrējumu ar vārdiem un atdošanas termiņu, kā arī ar

indosamenta uzrakstu, un trata nodota bezstrīdus piespiedu izpildei.

[4.7.2] Tiesa konstatēja, ka ja tratā tās parakstīšanas laikā nav ierakstīts tās izrakstīšanas datums, strīdus gadījumā tā

var tikt atzīta par spēkā neesošu, saskaņā ar Vekseļu likuma (1992.gada 1.oktobra - 2010.gada 30.jūnija redakcijā) 1.panta

7.punktu un 2.pantu.

Tiesa nodibināja, ka prasītājs neatzīst tratā norādīto termiņu. No ekspertīzes atzinuma izriet, ka ieraksts par tratas

termiņu veikts ar citu tinti, nekā tratas dalībnieku ieraksti un paraksti.

[4.7.3] Vekseļu likuma 34.pants paredz viena gada noilgumu uzrādījuma vekselim.

Ministru kabineta 1995.gada 28.februāra noteikumu Nr.40 “Vekseļu izrakstīšanas un apgrozības noteikumi”, kas bija

spēkā strīdus tratas sastādīšanas laikā (līdz 2010.gada 1.jūlijam), 7.1 punkts noteic, ka vekseli var izdot tikai vienai

personai, kas ir pirmais vekseļa ņēmējs.

Tiesa konstatēja, ka no /pers. K/ paskaidrojumiem izriet, ka strīdus tratā rakstītā summa aizdota trim aizņēmējiem.

Taču divi no tiem tratā norādīti kā avali jeb galvotāji nevis kā trasāti jeb aizņēmēji. Saskaņā ar Vekseļu likuma 30., 31.,

32.pantu, avali nav aizņēmēji un nesaņem aizdevumu, bet gan uzņemas atbildību par tratas saistības izpildi, ja netiek veikta

samaksa. Tādējādi strīdus tratā kā avali norādītas personas, kas nevis tikai galvojušas par tratas izpildi, bet bijuši aizņēmēji.

Ņemot vērā, ka abi tratā norādītie avali ir miruši, viņu gribu attiecīgajā tiesiskajā attiecībā – galvot vai aizņemties, nav

iespējams noskaidrot.

Ņemot vērā, ka /pers. D/ un /pers. C/ parakstījušies tratā kā avali, nav iesniegti pierādījumi par viņu gribu aizņemties

naudas līdzekļus nevis galvot, viņi uzskatāmi par avaliem.

Tiesa konstatēja, ka no /pers. K/ paskaidrojumiem izriet, ka tratas tekstu rakstījis viņš, ka varbūt arī pārvilcis

aizdevuma summu. Kāpēc tas darīts, kāpēc lietotas dažādas tintes /pers. K/ paskaidrot nav varējis, kā arī nav varējis

izskaidrot kādu iemeslu dēļ viņam piederošais uzņēmums SIA “Rūtas” (vēlāk SIA “Vekseļu krājfonds”) bija strādājis ar

zaudējumiem.

Tiesa atzina, ka /pers. K/ paskaidrojumi par strīdus tratas noslēgšanas apstākļiem satur daļēji pretrunīgu informāciju,

kuru apstrīd prasītājs un kura nav apstiprināta ar citiem pierādījumiem lietā.

[4.7.4] Tiesa konstatēja, ka prasītājs prasības pamatojumam iesniedzis laikraksta publikācijas kopiju, kura satur

informāciju par fona apstākļiem, par kriminālprocesu ierosināšanu uz citu personu iesniegumu pamata.

Tiesa konstatēja, ka ar Jūrmalas pilsētas tiesas 2012.gada 13.aprīļa spriedumu lietā Nr.C17089811 apmierināta prasība

par /pers. K/ izdota vekseļa atzīšanu par spēkā neesošu, vienlaikus atzīstot, ka minētie apstākļi nepamato un neatspēko

konkrēto prasību pēc būtības.

[4.7.5] Tiesa konstatēja, ka no Maksātnespējas reģistra izdrukas izriet, ka attiecībā uz fizisku personu /pers. K/

2013.gadā ir bijis ierosināts un 2018.gadā izbeigts maksātnespējas process.

Uzņēmumu reģistra datos SIA “Rūtas” darbības veids tratas noslēgšanas laikā norādīts mazumtirdzniecība ar

saimniecības precēm un sadzīves tehniku, kas ir pretrunā ar /pers. K/ paskaidrojumiem, ka trata tikusi izdota saistībā ar

nekustamā īpašuma iespējamu iegādi.

SIA “Veksel krājfonds”, kas ir SIA “Rūtas” turpmākais nosaukums, darbības veids norādīts – citur neklasificētas

finanšu pakalpojumu darbības, sava vai nomāta īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana, kas savukārt ir pretrunā ar

zemesgrāmatas datiem, kur nav redzams, ka SIA “Veksel krājfonds” piederētu ievērojams nekustamo īpašumu apjoms tādai

saimnieciskai darbībai, kāda norādīta Uzņēmumu reģistrā.

No Uzņēmumu reģistra datiem izriet, ka /pers. K/ strīdus tratas izdošanas laikā bijis SIA “Rūtas” rīkotājdirektors un

SIA “Veksel club” rīkotājdirektors, savukārt turpmāk bijis SIA “Veksel krājfonds” valdes loceklis un valdes priekšsēdētājs

ar tiesībām pārstāvēt atsevišķi un SIA “Veksel club” valdes loceklis un valdes priekšsēdētājs ar tiesībām pārstāvēt

atsevišķi, SIA “Veksel krājfonds” dalība 11.03.2004.-22.12.2015 SIA “Veksel club” ir 100%.

Lietā /pers. K/ ir paskaidrojis, ka vekseļi izmantoti saimnieciskās darbības veikšanai, bet nav sniedzis nekādu loģisku

pamatojumu konkrētās strīdus tratas indosamenta veikšanai.

Tiesa konstatēja, ka no SIA “Rūtas” 2006.gada pārskata, Uzņēmumu reģistra, CSDD un Valsts zemes grāmatas

datiem izriet, ka strīdus tratas noslēgšanas laikā SIA “Rūtas” īpašumā nav bijis liela apjoma nekustamo īpašumu un

transportlīdzekļu. No Uzņēmumu reģistra SIA “Rūtas” naudas plūsmas pārskata 2006.gadā izriet, ka naudas un tās

ekvivalentu atlikums perioda sākumā 55 LVL, perioda beigās 1573 LVL.

No SIA “Rūtas” 2005.gada pārskata un bilances izriet, ka perioda beigās uzņēmumam bijuši zaudējumi - 10 225,27

LVL. No SIA “Rūtas” 2006.gada pārskata un bilances izriet, ka perioda sākumā uzņēmumam bijuši zaudējumi - 10 225

LVL, perioda beigās zaudējumi - 13 527 LVL. No SIA “Rūtas” vadības paziņojuma par 2006.gadu izriet zudumi 13 525,99

Ls apmērā.

No Uzņēmumu reģistra datiem par SIA “Rūtas” kapitāla struktūras analīzi izriet, ka finanšu līdzsvara koeficients laika

periodā pirms strīdus tratas noslēgšanas ir bijis negatīvs.

No SIA “Rūtas” 2007.gada bilances datiem Uzņēmumu reģistrā izriet, ka ailē “Vērtspapīri apgrozāmo līdzekļu

sastāvā” tādi nav norādīti, naudas līdzekļu atlikums 1090 Ls, uzņēmumam norādīti zaudējumi 2006.gada sākumā -13 527

Ls, 2007.gada beigās - 9197 Ls.

No uzņēmumu reģistra datiem izriet, ka SIA “Rūtas” ar VID Nodokļu pārvaldes 2006.gada 20.novembra lēmumu

noteikts aizliegums pamatkapitāla samazināšanai.

[4.7.6] Tiesa konstatēja, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” (2006.gada 1.jūlija - 2006.gada 10.oktobra redakcijā)

30.pants noteic, ka uz nodokļu maksātājiem attiecas skaidras naudas lietošanas ierobežojumi, nosakot skaidrā naudā veikto

darījumu deklarēšanas kārtību. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta pirmā daļa noteic, ka nodokļu maksātāji,

izņemot fiziskās personas, katru mēnesi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus mēneša laikā savstarpēji skaidrā

naudā veiktos darījumus, neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās, kuru summa

pārsniedz 1000 latu. Ja nav deklarēti skaidrā naudā veiktie darījumi, kuru summa pārsniedz 1000 latu, maksājama soda

nauda 5 procentu apmērā no nedeklarēto darījumu kopsummas.

Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30.panta otrā daļu, ja šā panta pirmajā daļā minētie darījumi pārsniedz

3000 latu, maksājama soda nauda 10 procentu apmērā no šo darījumu kopsummas; ja šie darījumi nav deklarēti šā panta

pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, 15 procentu apmērā no šo darījumu kopsummas, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

Minētais normatīvais regulējums nosaka nodokļu maksātāju pienākumu deklarēt skaidras naudas darījumus.

No atbildētāja paskaidrojumiem izriet, ka strīdus tratas naudas summa izsniegta skaidrā naudā, lietā nav pierādījumu

par citu samaksas kārtību.

Valsts ieņēmumu dienesta 2019.gada 11.jūlija lēmumā Nr.8.16.1-5/244103 norādīts, ka SIA “Vekseļu krājfonds”

(iepriekš SIA “Rūtas”), reģ.nr.40001007241, nav iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā deklarāciju par skaidrā naudā

veiktiem darījumiem ar /pers. A/.

Valsts ieņēmumu dienesta 2021.gada 7.maija izziņā Nr.VID.4.1/8.16.4/67575 norādīts, ka atbilstoši Ministru kabineta

2001.gada 24.jūlija noteikumiem Nr.329 “Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi” (spēkā no 2001.gada

1.septembra līdz 2007.gada 14.aprīlim) nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, deklarē visus mēneša laikā savstarpēji

skaidrā naudā veiktos darījumus, neatkarīgi no tā vai darījums notiek, veicot vienu operāciju vai vairākas operācijas, kuru

summa pārsniedz 1000 latu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju sabiedrība ar ierobežotu

atbildību “Rūtas”, nodokļu maksātāja reģistrācijas kods 40001007241, 2006.gadā nav deklarējusi skaidras naudas

darījumus, kā arī nav deklarējusi skaidru naudu.

Tādējādi tiesa secināja, ka ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem ir apstiprināts, ka skaidras naudas darījumus 2006.gadā

SIA “Rūtas” valsts ieņēmumu dienestā nav deklarējusi, bet kopumā ar minētajiem apstākļiem apstiprinās SIA “Rūtas”

finansiālā seguma trūkums skaidras naudas izsniegšanai prasītājam strīdus tratā norādītajā apjomā, tas arī sakrīt ar prasītāja

apgalvojumu, ka viņš nav saņēmis no atbildētāja skaidru naudu 23100 Ls saskaņā ar strīdus tratu.

[4.8] Tiesa norādīja, ka Vekseļu likuma (1992.gada 1.oktobra - 2010.gada 30.jūnija redakcijā) 1.panta 2.punkts noteic,

ka tratā jābūt beznosacījuma uzdevumam maksāt noteiktu naudas summu, bez tam tratā jābūt maksātāja (trasata) vārdam

(3.punkts), maksāšanas termina apzīmējumam (4.punkts), maksāšanas vietas apzīmējumam (5.punkts), personas vārdam,

kurai vai kuras orderam izdarāma samaksa (6.punkts), izrakstīšanas laika un vietas apzīmējumam (7.punkts), tratas devēja

(trasanta) parakstam (8.punkts).

Šā likuma 2.pants noteic, ka akts, kurā trūkst kāda no 1.pantā norādītām sastāvdaļām, nav spēkā kā trata, izņemot šinī

pantā zemāk minētos gadījumus - Trata, kurā nav norādīts maksāšanas termiņš, jāuzskata par maksājamu pie uzrādīšanas.

Ja nav cita norādījuma, tad vieta, kas apzīmēta blakus maksātāja vārdam, jāuzskata par maksāšanas vietu un tanī pašā laikā

par maksātāja dzīves vietu. Trata, kurā nav norādīta tās izrakstīšanas vieta, jāuzskata par izrakstītu tanī vietā, kas apzīmēta

blakus trasanta vārdam.

Vekseļu likuma (1992.gada 1.oktobra - 2010.gada 30.jūnija redakcijā) 11.pants noteic, ka katru tratu, kaut arī tā nebūtu

tieši izrakstīta orderam, var dot tālāk ar indosamentu.

Indosamentu var taisīt pat maksātāja labā, neatkarīgi no tā, vai viņš tratu pieņēmis, vai nav pieņēmis, un tāpat arī

trasanta vai kuras katras citas uz tratas pamata atbildīgas personas labā. Šīs personas var tratu indosēt no jauna. Šā likuma

12.pants noteic, ka indosamentam jābūt bez nosacījumiem. Katrs indosamentam pievienotais nosacījums jāuzskata par

neierakstītu. Šā likuma pants noteic, ka 14.pants noteic, ka indosaments pārnes visas no tratas izrietošas tiesības.

Vekseļu likuma (1992.gada 1.oktobra - 2010.gada 30.jūnija redakcijā) 5.pants noteic, ka tratā, kas maksājama pie

uzrādīšanas vai noteiktā laikā pēc uzrādīšanas, trasants var noteikt, ka par tratas sumu maksājami procenti. Katrā citā tratā

šis noteikums jāuzskata par neierakstītu. Procentu likme jānorāda pašā tratā; pretējā gadījumā atzīme par procentiem

jāuzskata par neierakstītu. Procenti sāk tecēt no tratas izrakstīšanas dienas, ja vien nav paredzēta kāda cita diena.

[4.8.1] Tiesa secināja, ka atbildētāja norādītie procenti 3100 Ls pārvedu vekseļa kopējā summā 23 100 Ls neatbilst

Vekseļu likuma 1.panta pirmās daļas 2.punkta nosacījumiem.

Strīdus tratā nav norādīta atsevišķi pamatsumma un procentu summa, nav arī norādīts atsevišķi procentu apjoms, kas

savukārt ir pretrunā ar /pers. K/ apgalvojumu, ka tratā norādīta summa 23100 Ls sastāv no 20 000 Ls pamatsummas un

3100 Ls procentiem, kam papildus mutvārdos norunāta iespēja trasantam iegādāties nekustamo īpašumu, tādējādi tratā

norādītā summa neatbilst Vekseļu likuma 1.panta 2.punkta noteikumiem, ka tratā jābūt beznosacījuma uzdevumam maksāt

noteiktu naudas summu.

Tāpat tiesa secināja, ka šajā gadījumā nekustamā īpašuma iegādes nosacījums, kā arī pamatsummas un procentu

nenoteiktība padara strīdus tratu par neatbilstošu Vekseļu likuma 2.panta noteikumiem un spēkā neesošu.

[4.8.2] Tiesa konstatēja, ka atbildētāja apgalvojumu, ka strīdus trata noslēgta ar prasītāju un avaliem kā nekustamā

īpašuma būvniecības attīstītājiem, prasītājs nav atzinis; ka apstiprinoši pierādījumi, ka strīdus trata iesniegta

komercdarījuma nodrošinājumam, lietā nav iesniegti. Ņemot vērā, ka /pers. K/ poligrāfa ekspertīzei nav piekritis, tās

nozīmēšana nav pamatota.

Ņemot vērā, ka VSAA un VID izziņās norādīts mazs prasītāja pensijas apmērs, kas raksturo zemu ienākumu līmeni un

ir pretrunā ar atbildētāja apgalvojumu par strīdus tratas noslēgšanas komerciālo raksturu, tiesa atzina, ka ir apšaubāms, ka ar

tik zemiem ienākumiem prasītājs varētu nodarbotos ar nekustamo īpašumu iegādi, ciematu attīstīšanu un būvniecību.

Uzņēmumu reģistra dati satur pazīmes par laika periodā pirms strīdus tratas noslēgšanas SIA “Rūta” un tās valdes

locekļa /pers. K/ materiālā stāvokļa nepietiekamiem resursiem 23100 Ls tratas aizdevuma veikšanai. No SIA “Rūta”

grāmatvedības dokumentiem un VID izziņas izriet, ka tratā norādītajā apjomā 23100 Ls atbilstoši likuma deklarēta skaidras

naudas plūsma sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Rūtas” strīdus tratas noslēgšanas laikā un nav atzīstama par pierādītu.

Tāpat par nepierādītu atbilstoši lietas materiāliem atzīstama faktiska naudas nodošana un pieņemšana strīdus tratā

norādītajā 23 100 Ls apmērā no SIA “Rūtas” pārstāvja /pers. A/.

[4.8.3] Tiesa norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta 2.7 daļa noteic, ka patērētāja kreditēšanā par

norēķināšanās līdzekli aizliegts noteikt vekseļus.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (2005.gada 25.novembra - 2007.gada 11.jūnija redakcijā) 8.panta otrajā daļā

noteikts, ka patērētāja kreditēšanas līgums slēdzams rakstveidā, un patērētājam izsniedzams viens šā līguma eksemplārs.

Samaksa par preci vai pakalpojumu nosakāma naudā. Patērētāja kreditēšanas līgumā aizliegts noteikt vērtspapīrus par

norēķināšanās līdzekli.

Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 17.oktobra spriedumā lietā Nr.SKC-574/2012 izteikts viedoklis, ka tratas

izmantošana par saistību pastiprinājumu, lai tādā veidā nodrošinātu kauzālas saistības izpildi, ir pretrunā vekseļa būtībai,

kuru izteic beznosacījuma solījums (uzdevums) maksāt noteiktu naudas summu. Tratā nav iekļaujams arī līgumsods kā

vekseļa devēja saistību pastiprinājums, jo šāds institūts vekselim kā vērtspapīram Vekseļu likumā nav paredzēts. Atbilstoši

Civillikuma 1717.pantam līgumsodu var pievienot katram līgumam, bet vekselis pēc savas būtības nevar tikt pielīdzināts

saistību tiesību līgumam.

Līdzīgs viedoklis izteikts Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 22.februāra spriedumā lietā Nr.SKC-47/2012, ka vekselis

ir vienpusējs akts, kas ietver bezbosacījuma uzdevumu (solījumu) maksāt noteiktu naudas summu [..] aizliegums lietot

jebkādus nosacījumus ir viena no svarīgākajām pazīmēm, kas atšķir vekseļsaistību no citām saistībām. Šī aizlieguma

pārkāpums padara vekseli nederīgu.

Šajā konkrētajā gadījumā strīdus trata, kļūstot par pušu sadarbības daļu, zaudē savu abstrakto dabu un vairs neatbilst

vekseļa pamatpazīmei.

[4.8.4] Tiesa norādīja, ka Civillikuma 1440.pants nosaka, ka lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā

dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi - bez maldības, viltus vai spaidiem.

No prasītāja paskaidrojumiem, ko daļēji apstiprina ekspertīžu pētījumi un lietas materiāliem kopumā izriet, ka prasītāja

griba neatbilst strīdus tratā norādītajiem būtiskajiem pārvedu vekseļa noteikumiem – aizdevuma summai un tās atdošanas

termiņam.

Tiesa atsaukusies uz Civillikuma 1461.pantu, 1415.pantu un Augstākās tiesas Senāta 2019.gada 30.augusta spriedumu

lietā Nr.SKC-179/2019, kurā atzīts, ka prasītāja pienākums ir pierādīt šādas apslēptas vienošanās esību un patieso darījuma

slēgšanas nolūku. Prasītājam jāpierāda, ka pastāvējusi abu līgumslēdzēju saskaņoti izteikta griba (nodoms) saistīties cita

veida darījumā, nekā atspoguļots rakstveida aktā.

Kā arī spriedumā tiesa atsaukusies uz Vekseļu likuma 69.pantu un Civillikuma 1439.pantu,1403.pantu un 1427.pantu.

Atbildētājs ir norādījis, ka strīdus pārvedu vekseļa noslēgšanas iemesls bijis prasītāja vajadzība pēc naudas līdzekļiem

rīcībai ar nekustamiem īpašumiem - tātad saimnieciskajai darbībai, tratas izpildei piedāvājot nekustamā īpašuma iegādi

atbildētājam, tomēr nav iesniedzis šos apgalvojumus pamatojošus pierādījumus, savukārt prasītājs šādus apstākļus nav

atzinis.

No pušu paskaidrojumiem un lietas materiāliem izriet, ka starp pusēm konstatētās tiesiskās attiecības neatbilst Vekseļu

likuma nosacījumiem un ir vērtējamas kā aizdevuma tiesiskās attiecības Civillikuma 1934.panta izpratnē. Savukārt strīdus

trata izrakstīta ar mutvārdos pielīgtu nekustamā īpašuma iegādes darījuma nosacījumu, līdz ar to kā beznosacījuma vekselis

tā izrakstīta nepamatoti un atzīstama par spēkā neesošu.

Bez tam saskaņā ar ekspertīzē konstatēto, visi strīdus tratas pamatnoteikumi nav bijuši izrakstīti vienlaicīgi, radot

saprātīgas šaubas par visu strīdus tratā pašlaik redzamo nosacījumu esamību tās parakstīšanas laikā, ko arī apgalvo

prasītājs, savukārt atbildētājs minētos apstākļus ar pierādījumiem lietā nav atspēkojis.

[4.9] Norādot, ka saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 21.februāra noteikumu Nr.40 “Vekseļa izrakstīšanas un

apgrozības noteikumi” 1. un 7.punkta nosacījumiem, vekseli sastāda un tajā ierakstus veic persona, kura vēlas to izsniegt,

bet saskaņā ar Vekseļa likuma 75.panta trešās daļas 4.punkta nosacījumiem, pārvedu vekselī jābūt beznosacījuma

solījumam maksāt noteiktu naudas summu, tiesa konstatēja, ka SIA “Rūtas” ar 2006.gada 18.septembri datētā trata neatbilst

Vekseļu likuma 75.panta prasībām, līdz ar ko šis pārvedu vekselis, atbilstoši minētā likuma 76.panta nosacījumiem, nav

spēkā.

Līdz ar to /pers. A/ prasība pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Veksel club” par tratas atzīšanu par spēkā

neesošu – ir atzīstama par pamatotu un ir apmierināma un 2006.gada 18.septembrī Rīgā, 11.novembra krastmalā 7, par

LVL 23 100 izrakstītā trata, kurā norādīts indosaments SIA “Veksel club”, trasāts /pers. A/, atzīstama par spēkā neesošu.

Secīgi atbilstoši Civilprocesa likuma 406.panta un Civillikuma 2369.panta pirmās daļas noteikumiem, apstākļos, kad

SIA “Rūtas” ar 2006.gada 18.septembri datētā trata atzīstama par spēkā neesošu, prasītājs pilnībā atbrīvojams no saistību

izpildes pēc šī pārvedu vekseļa.

[4.10] Ar Rīgas rajona tiesas tiesnese s 2018.gada 23.jūlija lēmumu apmierināts prasītāja pieteikums par prasības

nodrošināšanu – apturēta saistību bezstrīdus piespiedu izpilde pēc Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneses

2018.gada 17.maija lēmuma lietā Nr.3-12/1860-18 SIA “Veksel club” pieteikumā pret /pers. A/ par saistības bezstrīdus

piespiedu izpildīšanu līdz brīdim, kad stāsies spēkā galīgais tiesas nolēmums civillietā /pers. A/ prasībā pret SIA “Veksel

club” par tratas atzīšanu par spēkā neesošu.

Tiesa atzina, ka atbildētāja lūgums par prasības nodrošināšanas atcelšanu un piedziņas procedūras turpināšanu, ir

noraidāms, bet no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami visi tiesas izdevumi.

[5] Atbildētāja iesniegusi apelācijas sūdzību, kurā pārsūdzējusi spriedumu pilnā apmērā, norādot šādus apelācijas

argumentus.

[5.1] Pārsūdzētā sprieduma motīvu daļā nepareizi atreferēts prasības pieteikumā ierakstītais prasības pamats, norādot,

ka strīds lietā ir par tratas rekvizītiem (tās vārdisko atšifrējumu, atdošanas termiņu, indosamentu) un faktu, vai tie bija

ierakstīti un zināmi tratas parakstīšanas laikā.

Faktiski – rakstveida prasības pieteikumā ir formulēts pilnīgi cits pamats – prasītāja paraksta viltojums. Tikai pēc

ekspertīzes rezultātu saņemšanas, prasītāja pārstāve, pārkāpjot Civilprocesa likumā noteikto kārtību, tiesas sēdes laikā

mutvārdos grozīja prasības pamatu - atzina sava klienta paraksta īstumu uz tratas un izvirzīja papildus argumentu, ka

atsevišķas tratas teksta daļas ir noformētas bez prasītāja piekrišanas un tikai pēc tam, kad prasītājs ir parakstījis daļēji

aizpildītu tratas sagatavi.

Apelatore uzskata, ka pat, ja tiesas ieskatā tratas naudas summa izteikta skaitļos un vārdos atšķiras parakstīšanas laikā,

tiesai bija jāpiemēro Vekseļu likuma 6.pants.

[5.2] Tiesa sprieduma argumentācijai ir pieļāvusi prasītāja iesniegtos pierādījumus par kriminālprocesu

Nr.11087050818, kas apelatores ieskatā tika uzsākts nepamatoti.

Tiesa ne reizi neuzdeva jautājumu un nenorādīja atbildētājai, ka kriminālprocesam un resoriskajai pārbaudei ir būtiska

nozīme lietas izspriešanā; ka būtu nepieciešams iesniegt kādus aktuāli datētus pierādījums par šīs resoriskās pārbaudes

iznākumu.

Apelatore norāda, ka nav iesaistīta nevienā kriminālprocesā saistībā ar prasītāja iesniegumu.

[5.3] Tiesa nepamatoti pieļāvusi izmantot prasītāja iesniegtos dokumentus par prasītāja legālajiem ienākumiem

2006.gadā un citos gados kā lietā nozīmīgus pierādījumus. Apelatores ieskatā tikai retos gadījumos VID dati atspoguļo

reālos personu ienākumus, vēl jo vairāk – tāda situācija bija pirms 16 gadiem, tieši tāpēc darījums tika noslēgts, izmantojot

skaidro naudu, nevis bankas pārskaitījumu.

[5.4] Apelatores ieskatā spriedumā, citējot ekspertīzes slēdzienu, tiesa savā argumentācijā ir izlaidusi būtiskāko faktu,

ka “visi cipari “23100”satur vairākas līnijas” un “cipara ieraksts “23100,-Ls” izpildīts ar abu minēto grupu tintēm”.

Tātad ekspertīzes slēdziens tieši apgāž prasītāja pārstāves izvirzīto versiju, ka cipars “2” ir pierakstīts vēlāk, pēc tam,

kad prasītājs jau bija parakstījis tratu.

[5.5] Tiesa izdarījusi nepamatotu secinājumu, ka juridiska nozīme piešķirama dažādu rakstāmpiederumu izmantošanai,

jo fakts, ka tratā ir izmantotas dažādas krāsas pildspalvas prasītājas pārstāvei un tiesai bija redzams ar neapbruņotu aci, bez

speciālām eksperta zināšanām.

Apelatore norāda, ka tiesību akti nenosaka pienākumu dokumentu tekstus sastādīt ar ierobežotu rakstāmrīku skaitu; ka

nav pamatots tiesas secinājums, ka tratas sastādīšanas vietas pilnu rekvizītu trasantam bija jāaizpilda trasantam klātesot un

pilnībā, nevis pēc tam, turklāt no eksperta atzinuma izriet, ka minētais rekvizīts veikts ar trīs pildspalvām.

Apelatore norāda, ka nekas no lietā esošajiem pierādījumiem neliecina, ka vieta nebija uzrakstīta pilnībā un prasītājam

klāt neesot, jo ekspertīzes slēdzienā ir konstatēts, ka tas ir izdarīts ar vienas krāsas tinti.

[5.6] Tiesa nepamatoti pārcēlusi pierādīšanas pienākumu uz atbildētājas pārstāvi, kas nebija klāt 2006.gada notikumos.

Apelatore norāda, ka tiesas sēdē paskaidrojumus sniedza /pers. J/, kas atcerējās, ka toreiz uz galda atradās vairākas

pildspalvas, ka trata tiek apspriesta un noformēta biznesa sarunu gaitā, skaitlis 23100 tika izcelts “boldā” – treknrakstā, lai

par 4 personu saskaņoto summu nerastos šaubas.

Tāpat spriedumā nepamatoti un neargumentēti piešķirta nozīme apstāklim, vai tieši /pers. J/ ir uzrakstījis skaitli 23100,

bet norādot, ka /pers. J/ paskaidrojumi ir pretrunīgi, tiesa nav norādījusi, kura tieši informācija ir bijusi pretrunīga un kā šīs

pretrunas varēja ietekmēt lietas izspriešanu.

Tiesa izdarījusi nepamatotu un nekur nebalstītu secinājumu, ka pēc SIA “Rūtas” nosaukuma maiņas uz SIA “Vekseļu

krājfonds” uzņēmums iekļauts SIA “Veksel club”.

Tiesa nepamatoti un bez pierādījumiem uzskatījusi, ka strīdus trata ir bijusi noformēta uz uzrādītāju, kas neatbilst

citiem tās rekvizītiem, kā arī piešķir nepamatotu nozīmi abu avalu motivācijai palīdzēt prasītājam, sniedzot beznosacījumu

galvojumus.

Tiesa ir sajaukusi SIA “Vekseļu krājfonds” statusu, kas vienkārši ir SIA “Rūtas” jaunais nosaukums, apelatorei nav

saprotams kādā veidā šī uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji vairāku gadu garumā ietekmē lietas izspriešanu.

Tiesa nepamatoti izvērtējusi atbildētājas saimniecisko darbību, izdarot aplamus secinājumus par tās mantisko stāvokli

tikai uz bilanču sastādīšanas dienu – 31. decembri nevis tratas izdošanas dienu.

No SIA “Rūtas” izdarītā administratīvā pārkāpuma – skaidras naudas nedeklarēšanas, tiesa izdarījusi aplamu

secinājumu, ka tāda nauda nav bijusi, tas ir pretrunā pat ar prasītāja atzīto 3100 Ls saņemšanu. Tāpat spriedumā piemērota

neatbilstoša judikatūra.

[5.7] Papildus apelatore norādījusi par pienākumu izteikt atbilstošu atgādinājumu un paziņot atbildētājai, par kuru

iebildumu nepietiek pierādījumu.

[6] Prasītājs sniedzis rakstveida paskaidrojumus par apelācijas sūdzību, norādot, ka tā ir nepamatota un noraidāma.

[7] Pamatojoties uz 2020.gada 5.jūnija COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu, Civillietu tiesas

kolēģija konstatē, ka konkrētajā civillietā pastāv iespēja nodrošināt lietas dalībnieku procesuālās tiesības, arī nerīkojot

mutvārdu tiesas sēdi, un vienbalsīgi atzīst, ka lietas izskatīšana apelācijas instances tiesā veicama rakstveida procesā.

Pusēm 2022.gada 12.aprīlī nosūtīts tiesas paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

[7.1] Savā apelācijas sūdzībā atbildētāja lūgusi izskatīt lietu tikai mutvārdu procesā, ņemot vērā prasības priekšmetu,

tiesas sēdē pārbaudāmo pierādījumu apjomu un specifiku, kā arī atbildētājas pārstāvju vēlmes tikt uzklausītiem tiesas sēdē.

Saistībā ar minēto atbildētājas lūgumu Civillietu tiesas kolēģija izskaidro lietas dalībniekiem, ka 2020.gada 5.jūnija

COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pants pieļauj civillietu izskatīšanu rakstveida procesā, ja iespējams

nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka rakstveida procesā lietas dalībniekiem tiek nodrošināts tāds pats tiesību apjoms kā

mutvārdu procesā, tostarp attiecībā uz lūgumu pieteikšanu, pierādījumu un paskaidrojumu sniegšanu, jo vienīgi

komunikācija tiesas un lietas dalībnieku starpā notiek rakstiski, nevis tiesas sēdē.

Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka konkrētajā civillietā pastāv iespēja nodrošināt visu lietas dalībnieku

procesuālās tiesības; lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, lai to apelācijas kārtībā izskatītu rakstveida procesā, kā arī lieta

nav saistīta ar objektīvu nepieciešamību to izskatīt mutvārdu procesā, tādejādi lietas izskatīšana apelācijas instances tiesā

veicama rakstveida procesā un šis atbildētājas lūgums ir noraidāms.

[7.2] 2022.gada 27.jūnijā tiesā saņemts prasītāja pārstāves iesniegums par pierādījumu pievienošanu lietas materiāliem,

kurā norādīts, ka ir atjaunots kriminālprocess Nr.11087050818 sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem par tratas iespējamo

viltošanas faktu.

[7.2.1] Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese s 2022.gada 4.augusta rezolūciju nolemts

nosūtīt zināšanai atbildētājai tiesā saņemto prasītāja lūgumu par pierādījumu pievienošanu, uzliekot par pienākumu izteikt

savu viedokli līdz 2022.gada 31.augustam. Atbildētāja savu viedokli par šo lūgumu nav izteikusi.

[7.2.2] Civillietu tiesas kolēģija izskaidro, ka pierādījumu pieņemšanu apelācijas instances tiesā reglamentā Civilprocesa

likuma 430.pants, kura ceturtā daļā paredz, ka gadījumā, ja apelācijas instances tiesā lietas dalībnieks iesniedz

pierādījumus, kurus viņam bija iespējas pieteikt pirmās instances tiesā, un ja apelācijas instances tiesa nekonstatē

attaisnojošus iemeslus, kāpēc pierādījumi netika iesniegti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesa pierādījumus

nepieņem.

Iepazīstoties ar minētajiem rakstveida pierādījumiem Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka konstatējami attaisnojoši iemesli

to neiesniegšanai pirmās instances tiesā; ka šie dokumenti ir attiecināmi uz izskatāmo lietu, tāpēc nolemj tos pieņemt lietā kā

pierādījumus.

Motīvu daļa

Izvērtējusi prasības un apelācijas sūdzības argumentus, kopsakarā visiem lietā esošajiem pierādījumiem,

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība ir apmierināma, bet apelācijas sūdzība noraidāma šādu motīvu dēļ:

[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu, 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu

pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās instances tiesas

konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja pārsūdzējusi spriedumu pilnā apjomā, tādējādi apelācijas instances tiesā skatāma

prasība pilnā apjomā, atbilstoši apelācijas sūdzībā izteiktajiem argumentiem.

[9] Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas

spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas

zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus

sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa pareizi ir konstatējusi lietas apstākļus un devusi tiem pareizu

juridisko novērtējumu, līdz ar to atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams.

Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu, pievienojas pirmās instances

tiesas sprieduma argumentācijai un neatkārto tajā norādītos motīvus, vienīgi izvērtē apelācijas sūdzībā minētos argumentus.

[9.1] Saistībā ar apelatores iebildumiem par to, ka tikusi pārkāpta Civilprocesa likumā noteiktā kārtību, un tiesas

spriedums taisīts uz prasībai neatbilstoša pamata (apelācijas argumenti p.5.1.) Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka prasībā

norādīts, ka prasītājs apstrīd tratu, kura 2006.gada 18.septembrī izrakstīta Rīgā, 11.novembra krastmalā 7, par summu 23

100 lati jeb 32 868,34 euro, uzskatot, ka tajā veikts viltojums, proti - pierakstīta un labota summa, kā arī viltots prasītāja

paraksts un tādējādi notikusi prasītāja krāpšana. Prasība pamatota ar Civillikuma 1440., 1461.pantu, Vekseļu likuma 79.,

80.pantu.

Judikatūrā izskaidrots, ka prasības pamatu veido juridiskie fakti, ar kuriem tiesību normas hipotēze saista strīda pušu

materiāltiesiskās attiecības esamību, grozīšanos vai izbeigšanos (Senāta Civillietu departamenta 2007.gada

12.septembra spriedums lietā SKC-237).

Civillietu tiesas kolēģija secina, ka pārsūdzētajā spriedumā vērtēts minētais prasības pamats, kā arī ņemtas vērā

Civilprocesa likuma 74.panta trešās daļas 3.punkta prasības, tālab šis apelācijas arguments nav pamatots.

[9.2] Pārbaudot apelatores iebildumus par kriminālprocesu Nr.11087050818 (apelācijas sūdzības argumenti p.5.2.) un

apelatores norādi, ka tā nav iesaistīta nevienā kriminālprocesā saistībā ar prasītāja iesniegumu, Civillietu tiesas kolēģija

konstatē, ka 2022.gada 27.jūnijā prasītāja pārstāve iesniegusi paziņojumu par kriminālprocesa atjaunošanu, no kura izriet, ka

kriminālprocess Nr.11087050818 atjaunots sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Minētais kriminālprocess iepriekš bija uzsākts

pēc Krimināllikuma 275.panta par konkrētajā civillietā priekšmeta – Tratas iespējamo viltošanas faktu.

Rīgas Austrumu prokuratūras prokurors Jānis Vabals 2022.gada 31.maijā pieņēmis lēmumu par Valsts policijas Rīgas

reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa inspektores E.Arsobas 2018.gada 16.novembra lēmuma par kriminālprocesa

Nr.11087050818 izbeigšanu atcelšanu un lietas atjaunošanu. Kriminālprocess uz šo brīdi tiks izmeklēts pēc sākotnējās

kvalifikācijas Krimināllikuma 275.panta otrās daļas, kura noteic kriminālatbildību par dokumenta, zīmoga un spiedoga

viltošanu un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu, konkrēti par dokumenta, kas piešķir

tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga

realizēšanu vai izmantošanu, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas

vienošanās, vai ja tās radījušas būtisku kaitējumu.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka šis apelācijas arguments ir nepatiess un tālab noraida to.

[9.3] Apelatores argumenti par VID datu vērtēšanu, ekspertīzes slēdzienos izdarīto secinājumu nepareizo tulkošanu,

par /pers. K/ izklāstīto apstākļu atspoguļojumu pārsūdzētajā spriedumā (apelācijas sūdzības argumenti p.5.3., 5.4., 5.5.,

5.6.) Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā pauž subjektīvu uzskatu, kas nav apstiprinājies ar pārējiem lietā esošajiem

pierādījumiem.

Ar Rīgas rajona tiesas 2021.gada 16.jūnija lēmumu lietā noteikta kompleksā dokumentu tehniskā, materiālu un

rokraksta ekspertīze 2006.gada 18.septembra tratai, bet ar Rīgas rajona tiesas 2021.gada 2.novembra lēmumu 2006.gada

18.septembra tratai veikta kompleksā dokumentu tehniskā, dokumentu materiālu ekspertīze. Pārsūdzētajā spriedumā abu

ekspertīžu rezultāti vērtēti saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantā noteiktajiem kritērijiem.

Ar ī /pers. K/ paskaidrojumos norādītie apstākļi un rakstveida pierādījumi (Valsts ieņēmumu dienesta dati) par

atbildētājas komercdarbību un maksātspēju vērtēti, kopsakarā ar citiem pierādījumiem, tiesai izdarot secinājumus par šo

pierādījumu vērtēšanas rezultātā nodibināto apstākļu ticamību.

Tādējādi Civillietu tiesas kolēģija secina, ka šis apelācijas ir noraidāms.

[9.4] Saistībā ar apelatores atgādinājumu apelācijas instances tiesai paziņot atbildētājai, par kuru iebildumu nepietiek

pierādījumu (apelācijas sūdzībā izteikts atgādinājums p.5.7.), Civillietu tiesas kolēģija vērš uzmanību, ka “Līdzekļu un

paņēmienu izvēle, ar kuriem puse grib pārliecināt tiesu, ka viņai ir taisnība un ka viņai ir vajadzīga tiesas palīdzība, arī

atkarājas no pašas puses, kas tikai pati var zināt, vai viņas privātās tiesības ir aizskartas un vai viņai šo tiesību atjaunošanai

ir jāgriežas pie tiesas vai nē.” (Prof. Dr.jur.Vladimirs Bukovskis. Civīlprocesa mācību grāmata, Rīgā, 1933.g. Autora

izdevums E.Pīpiņa un J.Upmaņa grāmatu un nošu spiestuve, atkārtots 2015.gada izdevums drukāts Jelgavas

tipogrāfijā, 233.lpp.).

Civilprocesa likumā pastāv dispozitivitātes princips, kurš noteic, ka puses pašas lemj kādas prasības celt un kādus

pierādījumus to pierādīšanai iesniegt. Minētās prasības attiecas arī uz pierādījumu izvēli savu iebildumu pamatošanai.

Lietā konstatējams, ka atbildētāja sniegusi pierādījumus savu apgalvojumu, ka trata noslēgta tiesiski un atbilstoši

normatīvo aktu prasībām, pierādīšanai, tādējādi lietā ir iegūts pietiekams pierādījumu apjoms, kurus vērtējot to savstarpējā

saistībā, pirmās instances tiesa nospriedusi noraidīt prasību.

Analogi prasītāja par apelācijas sūdzību sniegtajos paskaidrojumos izteiktajam viedoklim arī Civillietu tiesas kolēģija

secina, ka spriedumā nodibinātie fakti nav apstrīdēti, jo nevienā apelācijas argumentā nav atsauces uz kādu tiesību normu

vai tiesas judikatūru, kas būtu piemērota kļūdaini vai neatbilstoši tās jēgai.

Tāpat apelatore tikai norādījusi uz pārkāpumiem, bet nav pamatojusi tieši kā pirmās instances tiesa ir pārkāpusi kādu

Civilprocesa likuma normu.

Līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija nekonstatē pamatu Civilprocesa likuma 93.panta ceturtās daļas piemērošanai, it

sevišķi tālab, ka apelācijas instances tiesā pierādījumu iesniegšanas kārtību reglamentā Civilprocesa likuma 430.panta

prasības.

[9.5] Konstatējot, ka arī pārējie apelācijas argumenti atkārto tos argumentus, kuri izteikti atbildētājas paskaidrojumos

un kuriem pamatots novērtējums dots pārsūdzētajā spriedumā, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība apmierināma, bet

apelācijas sūdzība ir noraidāma.

Pirmās instances tiesas spriedumu tiesas kolēģija novērtē kā labi motivētu un atbilstošu strīdā pastāvošajiem

faktiskajiem apstākļiem.

[9.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras

puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

[9.6.1] Ņemot vērā, ka prasība tiek apmierināta pilnā apmērā, bet apelācijas sūdzība ir noraidīta, no atbildētājas par

labu prasītājam piedzenama prasītāja samaksātā valsts nodeva par prasību 1270,58 euro, valsts nodeva par prasības

nodrošinājumu 164,24 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par

ekspertīzi 527,03 euro un kancelejas nodeva 10 euro, kopā 1975,05 euro, savukārt atbildētājai samaksātie tiesāšanās

izdevumi nav atlīdzināmi.

[9.6.2] Iztiesāšanas laikā divu instanču tiesās radušies ar tiesas paziņojumu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu saistītie izdevumi 17,14 euro apmērā.

Ņemot vērā, ka prasītājs, ceļot prasību bija samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro, tad

nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 13,94 euro piedzenami no atbildētājas valsts ienākumos.

[9.7] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 204.1 , 430., 432., 434.pantu Civillietu tiesas kolēģija

Nosprieda:

prasību apmierināt.

Atzīt par spēkā neesošu 2006.gada 18.septembrī Rīgā, 11.novembra krastmalā 7, par LVL 23 100 izrakstītu tratu,

indosaments – SIA “Veksel club”, trasāts – /pers. A/.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Veksel club”, reģistrācijas numurs 40003613407, par labu /pers. A/,

personas kods /personas kods/, tiesāšanās izdevumus 1975,05 euro (viens tūkstotis deviņi simti septiņdesmit pieci euro, 5

centi).

Maksājums veicams /pers. A/ bankas kontā Nr./konts/, AS “Citadele banka”.

Piedzīt no SIA “Veksel club”, reģistrācijas numurs 40003613407, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 13,94 euro (trīspadsmit euro, 94 centi), kas maksājam pēc šādiem rekvizītiem: saņēmējs: Tiesu administrācija,

konts LV51TREL2190458019000, NMR90001672316; saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis:

21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds, lietas numurs).

Noteikt, ka spriedums izpildāms labprātīgi – 10 (desmit) dienu laikā, termiņu skaitot no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā, iesniedzot kasācijas sūdzību

Rīgas apgabaltiesā un samaksājot drošības naudu 300 e u ro Latvijas Republikas Augstākās tiesas, reģistrācijas

Nr.90000068892, Valsts kases kontā Nr.LV83 TREL 8280 0100 0000 0.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja M.Bebriša

Tiesneses L.Pliča

G.Freimane