Court dismisses complaint against police refusal to open administrative violation case due to lack of obstruction element.

Lietas arhīva Nr. 1A-0592-19/18

ECLI:LV:RVPT:2019:1004.1A30059219.2.S

LĒM UM S

Rīgā, 2019.gada 4.oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese A.Feldmane,

izskatīja SIA “BŪVINVEST RĪGA” sūdzību par Rīgas pašvaldības policijas 2019.gada 5.augusta lēmumu Nr.RPP-19-2372-ls.

Aprakstošā daļa

2019.gada 6.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta SIA “BŪVINVEST RĪGA” (turpmāk tekstā – Sūdzības iesniedzējs)

sūdzība par Rīgas pašvaldības policijas 2019.gada 5.augusta lēmumu Nr.RPP-19-2372-ls (turpmāk tekstā – Apstrīdētais lēmums), kurā lūdz: apmierināt

sūdzību un atzīt par nepamatotu Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka 2019.gada 5.augusta lēmumu Nr.RPP-19-2372-ls, ar kuru atstāts negrozīt Rīgas

pašvaldības policijas Centra pārvaldes 2019.gada 8.jūlija lēmums Nr.RPCR-19-1726-ls “Par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību”,

uzliekot par pienākumu iestādei uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību saskaņā ar SIA “BŪVINVEST RĪGA” 2019.gada 1 jūlija iesniegumu “Par

patvaļīgu un pretlikumīgu automašīnas bloķēšanu privātīpašumā”.

Sūdzībā norādīts, ka 2019.gada 3.jūlijā Sūdzības iesniedzējs griezās Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldē (turpmāk tekstā - Policija) ar

iesniegumu par stāvvietas Pulkveža Brieža ielā 19 k-1, Rīgā, aizsprostošanu, sakarā ar ko 2019.gada 8.jūlijā tika pieņemts lēmums par atteikšanos

uzsākt pārkāpuma lietvedību. Nepiekrītot šādam lēmumam, Sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Rīgas pašvaldības policijas priekšniekam, kurš to

izskatīja un 2019.gada 5.augustā pieņēma Apstrīdēto lēmumu, ar kuru atstāja negrozītu Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes pieņemto lēmumu.

Sūdzības iesniedzējs Apstrīdēto lēmumu uzskata par nepamatotu un atceļamu pilnībā sekojošu iemeslu dēļ. 2019.gada 30.jūnijā Sūdzības iesniedzējs

konstatēja, ka Sūdzības iesniedzēja automašīnai PORSHE CAYENNE, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kas bija novietota stāvvietā

Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 19 k-1, ir liegta izbraukšana no stāvvietas, jo stāvvietas izbrauktuve ir aizbarikādēta, kā arī uz izbrauktuves ir uzstādīts metāla

šķērslis. Automašīnu novietošana māju iekšpagalmos ir atļauta visur, kur tā nav aizliegta. Automašīnu novietošanai māju iekšpagalmos nav jābūt obligāti

noformētai un reģistrētai kā oficiālam infrastruktūras objektam. Līdz ar to ir nepamatots Policijas secinājums, ka aizsardzību pret šķēršļu likšanu var

baudīt (saņemt) tikai tādā gadījumā, ja ceļš un iebrauktuve pastāv oficiāli. Stāvlaukums dzīvojamās mājas iekšpagalmā Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 19 k-1

pastāv jau gadiem ilgi (jau aptuveni 15 gadus), kura izmantošanas iespējas Sūdzības iesniedzējs bija saskaņojis ar stāvvietas lietotāju - SIA “PB17A”,

reģistrācijas numurs 40103727387.

Līdz ar to nepamatots ir Policijas secinājums, ka Sūdzības iesniedzējs Sabiedrība bija novietojusi automašīnu Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 19 k-1 bez

tiesiska pamata.

Nav pamatots arī Policijas secinājums attiecībā uz ceļa servitūtu, jo minētais ceļa servitūts joprojām ir reģistrēts zemesgrāmatā par labu

nekustamam īpašumam Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 19 k-1. Proti, minētais servitūts tika nodibināts, kad notika nekustamā īpašuma Rīgā, Pulkveža Brieža

ielā 19 sadalīšana, un tas tika ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 6209, kur tas atrodas un ir spēkā vēl joprojām.

Patvaļīga automašīnu aizturēšana (nobloķēšana) ir aizliegta.

Ja kāda persona uzskata, ka automašīna prettiesiski atrodas attiecīgajā teritorijā, viņai ir tiesības griezties tiesībaizsardzības iestādēs, bet nevis

rīkoties patvaļīgi un vienkārši nobloķēt šo automašīnu, liedzot tai pat izbraukt no teritorijas.

Civillikuma 1732.panta un 1733.panta noteikumi paredz, ka ne tikai saistību tiesības, bet arī visas privāttiesības ir aizsargājamas tikai tiesas ceļā;

tādēļ neviens nedrīkst meklēt savas tiesības patvaļīgi un vardarbīgi, bet pašpalīdzība izņēmuma veidā ir atļauta tikai tad, kad tas notiek ar nolūku novērst

mēģinājumu prettiesīgi grozīt pastāvošās attiecības, bet arī šajā gadījumā vienīgi nepieciešamās pašaizstāvības robežās un ievērojot virkni

priekšnoteikumu.

Neviens no minētajiem priekšnoteikumiem konkrētajā gadījumā nav iestājies, līdz ar to Policijai bija pienākums uzsākt administratīvā pārkāpuma

lietvedību.

Ievērojot minēto ir konstatējams, ka Policijas rīcība, atsakot ierosināt administratīvā pārkāpuma lietu, tikai vairo nesodāmības sajūtu personām,

kuras patvaļīgu apsvērumu vadītas, traucē stāvvietas tiesīgajiem īpašniekiem un lietotājiem lietot autostāvvietu.

Ja vainīgās personas netiks oficiāli noskaidrotas un sauktas pie likumā paredzētās administratīvās atbildības, tad pārkāpumi un patvaļa turpināsies,

nekontrolēti pieņemoties apjomā.

Sūdzība pamatota uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1panta sesto un septīto daļu.

Motīvu daļa

Izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus un administratīvā pārkāpuma lietā esošos dokumentus, tiesa secina, ka sūdzība ir nepamatota un ir

noraidāma sekojošu apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar Latvijas APK 9.panta pirmo daļu par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības

izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par

kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Tātad, administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas darbībās, kas atbilstoši Latvijas

Administratīvo pārkāpum kodeksa 140.panta otrajai daļai šajā gadījumā ir par ceļa aizsprostošanu.

Savukārt Latvijas APK 239.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība ir

jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Tādējādi tiesai ir jāizvērtē, vai pamatoti izdarīts iepriekš minētais secinājums, ka nav likumīga pamata uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Sūdzības iesniedzējs lietas materiālos ir iesniedzis SIA “PB17A” 23.08.2019. apliecinājumu Nr.24/08-2019, ar kuru SIA “PB17A” apliecina, ka

automašīnas Porshe Cayenne, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, novietošanas stāvlaukumā Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 19 K-1 bija saskaņota

ar SIA “PB17A” kā nekustamā īpašuma Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 19 K-1 kopīpašnieku un stāvlaukuma tiesīgo lietotāju. Minētai apliecinājums nav

sasaistāms ar 2019.gada 3.jūlija notikumiem Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 19 K-1.

Lietā ir biedrības “P.Brieža 19 K-1” kopīpašnieku kopsapulces 2019.gada 21.marta protokols ar tajā pieņemtajiem lēmumiem un lietā nav

pierādījumu, kas nekustamā īpašuma Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 19 K-1 kopīpašnieku 2019.gada 21.marta lēmums ir atcelts ar kopīpašnieku lēmumu vai

arī tas būtu apstrīdēts tiesā un ar tiesas nolēmumu atcelts.

No administratīvā pārkāpum lietā esošajiem dokumentiem neizriet, ka Sūdzības iesniedzējam ir vienošanās ar nekustamā īpašuma Rīgā, Pulkveža

Brieža ielā 19 K-1 kopīpašniekiem par atļaujas došanu Sūdzības iesniedzējam novieto savu transportlīdzekli nekustamajā īpašumā, savukārt SIA

“PB17A” ir tikai viens no kopīpašniekiem.

Administratīvā pārkāpuma lietas materiālos nav pierādījumu, ka nekustamajam īpašumam Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 19 K-1 ir izbūvēts

piebraucamais ceļš, līdz ar ko nav konstatējams Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 140.panta otrajā daļā norādītais administratīvā pārkāpuma

sastāvs.

Gan Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvalde, pieņemot 2019.gada 8.jūlija lēmumu Nr.RPCR-19-1726-ls, ar kuru atteikts uzsākt

administratīvā pārkāpuma lietvedību, gan Rīgas pašvaldības policija, pieņemot 2019.gada 5.augusta lēmumu Nr.RPP-19-2372-ls, ar kuru atstāts

negrozīts Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes 2019.gada 8.jūlija lēmums Nr.RPCR-19-1726-ls, ir ievērojusi vispārīgos tiesību principus un

normatīvo aktu, procesuālo normu regulējumu, pieņemtie lēmumi atbilst Latvijas APK prasībām, līdz ar ko tiesa pilnībā pievienojas Apstrīdētajā lēmumā

ietvertajam pamatojumam, atzīst to par pareizu un pilnībā pietiekamu un pievienojas Apstrīdētā lēmumā norādītajai motivācijai, ievērojot Latvijas APK

289.13panta trešās daļas nosacījumus, kā dēļ sūdzību atzīst par nepamatotu un noraidāmu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš norādīto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1panta septīto daļu, tiesa

n o l ē m a:

SIA “BŪVINVEST RĪGA” sūdzību noraidīt un Rīgas pašvaldības policijas 2019.gada 5.augusta lēmumu Nr.RPP-19-2372-ls atstāt negrozītu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesas lēmums pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 4.oktobrī.

Tiesnese A.Feldmane