Court partially allowed appeal, reducing administrative fine from 500 to 300 euros due to mitigating circumstances.

NORAKSTS Lieta Nr.142066410 1-0123-12/16

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 6.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L.Konošonoka, piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā” pārstāvei A.J. un atbildētājas Rēzeknes pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rēzeknes pilsētas domes Administratīvās komisijas pārstāvim I.S., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību “A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā” (reģistrācijas Nr.40003329689) pieteikumu par Rēzeknes pilsētas domes Administratīvās komisijas 2010.gada 3.jūnija lēmuma Nr.D26-11/1 atcelšanu (administratīvā pārkāpuma protokols DV Nr.800043).

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējai SIA “A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā” tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par to, ka 2010.gada 5.aprīlī plkst.10.00 zemes gabals Rūpnīcas ielā 3/1, Rēzeknē atrodas neapmierinošā stāvoklī, žogs un ēkas elementi var apdraudēt iedzīvotāju drošību. Teritorija ir nesakopta, piegružota, teritorijā izvietotās pagaidu būves ir nesakoptas, sašķiebušās. Jaunbūves teritorija ir brīvi pieejama.

[2] Ar Rēzeknes pilsētas domes Administratīvās komisijas 2010.gada 3.jūnija lēmumu Nr.D26-11/1 (turpmāk – Lēmums) pieteicējai uzlikts administratīvais sods 500 latu apmērā. Lēmumā secināts, ka pieteicēja pārkāpusi Civillikuma 1084.pantu, Būvniecības likuma 31.pantu, Rēzeknes pilsētas pašvaldības 2007.gada 28.septembra saistošo noteikumu Nr.15 “Rēzeknes pilsētas teritorijas plānojuma 2007. – 2019.gadam grafiskā daļa, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” III daļas “Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” (turpmāk – Rēzeknes teritorijas izmantošanas noteikumi) 8.2.1.apakšpunktu, Rēzeknes pilsētas pašvaldības 2005.gada 13.oktobra saistošo noteikumu Nr.14 “Rēzeknes pilsētas teritorijas uzturēšanas un labiekārtošanas noteikumi” (turpmāk – Rēzeknes teritorijas uzturēšanas noteikumi) 2.13., 2.15. un 3.1.apakšpunktu, par ko ir paredzēta administratīvā atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta piektajā daļā, Rēzeknes teritorijas uzturēšanas noteikumu 9.1.apakšpunktā un Rēzeknes teritorijas izmantošanas noteikumu 9.1.1.apakšpunktā. Lēmumā norādīts, ka nepabeigtās jaunbūves ēka un teritorija ir visiem brīvi pieejama. Visa teritorija ir piegružota un tajā izvietotas vairākas pagaidu būves. Jaunbūvei nepieciešami uzturēšanas un/vai konservācijas darbi. Teritorija un uz tās atrodošās būves rada nesakoptas, ainavu un pilsētvidi degradējošas teritorijas iespaidu. Pussabrukušais žogs, metāla armatūras elementi, kas rēgojas no zemes, un vaļējie, ar atkritumiem daļēji piepildītie akas grodi ir sabiedrībai bīstamas konstrukcijas. 2010.gada 28.maijā nekas neliecināja par sakopšanas darbu izpildes uzsākšanu. SIA “A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā” nereaģēja un ignorēja aicinājumu piedalīties Rēzeknes pilsētas domes Administratīvās komisijas sēdē.

1.lappuse no 9 [3] SIA “A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā” iesniedza tiesā pieteikumu par Lēmuma atcelšanu, norādot šādus apsvērumus. [3.1] Administratīvais sods par pārkāpumu piemērots nepamatoti, jo nav ievērots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmajā daļā noteiktais četru mēnešu termiņš administratīvā soda uzlikšanai. [3.2] Pieņemot Lēmumu, pārkāpta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta otrā daļa, 272.pants un 274.panta otrās daļas 5.punkts. Lēmumā nav izvērtēta pieteicējas vainas pakāpe, atbildību mīkstinoši apstākļi un pārkāpēja personība. Proti, pieteicēja nav vainīga jaunbūves izdemolēšanā līdz tādam tehniskajam stāvoklim, ka tā ir visiem brīvi pieejama. Tāpat pieteicēja nav vainīga pie tā, ka laika posmā no 2009.gada 10.decembra uz pieteicējas zemes gabala trešās personas novietoja pagaidu būves, kas nav pieteicējas īpašumā un par kuru izcelsmi pieteicējai nav zināms. Pieteicēja centās atrisināt radušos situāciju. 2010.gada 31.maijā tika noslēgts līgums ar SIA “Jālve” par teritorijas uzkopšanas darbiem. [3.3] Lēmumā ir atsauce uz spēkā neesošu tiesību normu – Rēzeknes teritorijas uzturēšanas noteikumu 2.15.apakšpunktu. Tāpat Lēmumā norādīta kļūdaina tiesību norma – Rēzeknes teritorijas izmantošanas noteikumu 9.1.1.apakšpunkts (šo noteikumu grafiskajā daļā šāda punkta nav). [3.4] Nav skaidrs, kādēļ administratīvais sods uzlikts tieši 500 latu apmērā.

[4] Rēzeknes pilsētas domes Administratīvā komisija paskaidrojumā tiesai papildus Lēmumā minētajam norāda šādus apsvērumus. [4.1] Tā kā ilgstošs pārkāpums konstatēts 2010.gada 5.aprīlī, bet administratīvais sods par pārkāpumu uzlikts 2010.gada 3.jūnijā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmās daļas nosacījumi ir ievēroti. [4.2] Lēmumā ir norādīts pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, konstatētie apstākļi, tas, kādu normatīvo aktu pieteicēja pārkāpusi, un, ka pieteicēja ir vainojama izdarītajā pārkāpumā. Lēmumā kļūdaini nav konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis – tas, ka pieteicēja sniedza maldinošu informāciju. Pieteicēja nav vairakkārt sazinājusies ar Rēzeknes pilsētas pašvaldības Administratīvo komisiju, lai atrisinātu situāciju (vienīgā reize bija tad, kad pieteicēja lūdza atlikt lietas izskatīšanu). Rēzeknes pilsētas pašvaldības Administratīvās komisijas rīcībā nebija starp pieteicēju un SIA “Jālve” noslēgtais līgums. Turklāt tas, ka līgums ir noslēgts, nenozīmē to, ka tas tiks izpildīts. [4.3] Lēmumā kļūdaini nosaukta pārkāptā tiesību norma, Rēzeknes teriroijas uzturēšanas noteikumu 2.14.3., 2.14.4. un 2.14.6.apakšpunkta vietā norādot 2.15.3., 2.15.4. un 2.15.6.apakšpunktu. Pārrakstīšanās kļūda neietekmēja administratīvā akta saturu pēc būtības.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve norādīja, ka iestāde pieļāvusi virkni procesuālu pārkāpumu. Proti, iestāde nav norādījusi, tieši kuras pieteicējas darbības veido Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta piektās daļas sastāvu un kuras – saistošo noteikumu pārkāpumu. Pieļauta virkne gramatisku kļūdu. Nav norādīts, kāds sods piemērots par katru no pārkāpumiem. Lai gan nav konstatēts neviens atbildību pastiprinošs apstāklis, piemērotais sods ir ievērojams. Lietā konstatējami atbildību mīkstinoši apstākļi, proti, ir veikti teritorijas sakopšanas darbi. Pašvaldība ir līdzvainīga pie radušās situācijas, jo nav nodrošinājusi sabiedrisko kārtību. Turklāt ir pagājis termiņš soda uzlikšanai, tā kā par pārkāpuma atklāšanas dienu uzskatāms 2010.gada 14.janvāris.

[6] Iestādes pārstāvis paskaidroja, ka 2010.gada 14.janvārī ir norādīts tikai uz nepieciešamību sakārtot žogu, bet nebija objektīvi iespējams konstatēt, ka teritorija nav sakopta. Teritorijas sakopšanas darbi tika veikti 2010.gada vasarā. Pieteicēja nenodrošināja būves konservāciju, kas atbilst kodeksa 152.panta piektās daļas sastāvam. Savukārt par

2.lappuse no 9 teritorijas nesakopšanu pieteicēja saukta pie atbildības par pašvaldības saistošo noteikumu pārkāpšanu. Attiecīgais objekts atrodas pilsētas centrā, tādēļ bojā ainavu. Tāpat šādas darbības apdraud personu veselību. Nosakot sodu, tika ņemts vērā objekta novietojums, kā arī apstāklis, ka pieteicēja tika brīdināta par nepieciešamību sakopt teritoriju.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, uzklausījusi procesa dalībnieku paskaidrojumus un izvērtējusi savstarpējā kopsakarā lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka pieteikums ir apmierināms daļēji un ir grozāms pieteicējai piemērotais administratīvais sods.

[8] Lietā ir strīds par to, vai iestāde ir ievērojusi administratīvā soda uzlikšanas termiņu, vai pieteicējai piemērotais sods ir samērīgs un vai iestādes pieļautie procesuālie pārkāpumi ir atzīstami par būtiskiem.

[9] No pārsūdzētā Lēmuma izriet, ka administratīvais sods pieteicējai piemērots, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta piekto daļu, Rēzeknes teritorijas uzturēšanas noteikumu 9.1.apakšpunktu un Rēzeknes teritorijas izmantošanas noteikumu 9.1.1.apakšpunktu.

[10] Izvērtējot pārsūdzēto Lēmumu, secināms, ka tajā pieļautas vairākas procesuāla rakstura kļūdas. Proti, iestāde nav norādījusi, kuras darbības veido Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta piektās daļas sastāvu un kuras – pašvaldības saistošo noteikumu pārkāpumu. Iestāde pretēji Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 35.panta nosacījumiem nav arī norādījusi, kāds sods tiek piemērots par katru no pārkāpumiem. Tāpat Lēmumā ir pieļautas pārrakstīšanās kļūdas. Taču, kā atzīts Senāta praksē, procesuālo tiesību normu pārkāpums ir jāvērtē atkarībā no tā ietekmes uz galīgo lēmumu – konkrēto administratīvo aktu. Vērtējot procesuālo tiesību normu pārkāpumus un to ietekmi uz procesa rezultātu, ir jānoskaidro, vai šis pārkāpums varēja ietekmēt administratīvā akta saturu. Ja varēja, tas uzskatāms par būtisku (sk., piemēram, Senāta 2006.gada 17.augusta sprieduma lietā Nr.SKA-386/2006 7.punktu, 2010.gada 16.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-515/2010 10.punktu). Tātad tiesai, pārbaudot iestādes pieļautu procesuālo tiesību normu pārkāpumu, ir jānoskaidro konkrētās lietas apstākļi un jāvērtē, vai konkrētais pārkāpums ietekmēja vai varēja ietekmēt galīgo lēmumu – šajā gadījumā lēmumu par pieteicējas saukšanu pie administratīvās atbildības.

[11] Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta piektā daļa (tiesību normas spriedumā izteiktas redakcijā, kāda bija spēkā administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas brīdī) noteic, ka par uzbūvēto konstrukciju konservācijas vai norobežošanas neveikšanu, ja rezultātā tiek samazināta būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība, uzliek naudas sodu juridiskajām personām no 50 līdz 1000 latiem. No minētās tiesību normas izriet, ka pārkāpuma sastāvu veido tāda bezdarbība (konservācijas vai norobežošanas darbu neveikšana), kuras rezultātā tiek ietekmēta būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība. Tiesa uzskata, ka kodeksa 152.panta piektās daļas mērķis primāri ir nodrošināt, lai nepabeigtas (ekspluatācijā nenodotas) būves būtu drošas un stabilas laikā, kamēr būvniecība nav pilnībā pabeigta. Par drošu var uzskatīt tādu būvi, kas ir droša gan tās lietotājiem, gan arī personām, kas atrodas vai var nokļūt būves tuvumā. Tādēļ ap teritoriju, kurā notiek būvniecība vai atrodas nepabeigta būve, ir jābūt nožogojumam, kas novērš iespēju nepiederošām personām iekļūt būvniecības teritorijā un nejauši gūt traumas. Savukārt ar ēkas konservāciju ir jānodrošina, lai ārēji apstākļi negatīvi neietekmētu ēkas stabilitāti un

3.lappuse no 9 nestspēju. Tāpat ēkas konservācija ir vērsta arī uz to, lai ēkā nevarētu brīvi iekļūt nepiederošas personas. Tādēļ ēkai aizsedzamas durvju un logu ailes un veicami citi līdzīgi darbi. Tā kā administratīvā atbildība par ēkas norobežošanu ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, konstatējot attiecīga pārkāpuma pazīmes, personas atbildība primāri jāvērtē tieši saskaņā ar kodeksa 152.panta piekto daļu.

[12] Administratīvā pārkāpuma protokolā (lietas 43.-44.lapa) norādīts, ka zemes gabals Rūpnīcas ielā 3/1, Rēzeknē, atrodas neapmierinošā stāvoklī, žogs un ēkas elementi var apdraudēt iedzīvotāju drošību. Jaunbūves teritorija ir brīvi pieejama. No protokolam pievienotajiem fotoattēliem (lietas 45.-46.lapa) redzams, ka žogs vairākās vietās ir nogāzies, atsedzot būvniecības teritoriju un ļaujot garāmgājējiem brīvi piekļūt jaunbūvei. Tāpat redzams, ka jaunbūves durvju un logu ailes ir atvērtas, daļa no tām aiznaglotas ar dēļiem tikai līdz pusei. Minētie apstākļi liecina, ka jaunbūves teritorijā un pašā būvē var iekļūt jebkura nepiederoša persona, kas savukārt rada gan risku, ka nepiederošas personas sabojā būves konstrukcijas, gan arī risku, ka personas gūst traumas, tā kā, pārvietojoties pa nepabeigtu būvi un būvniecības teritoriju, ir jāievēro noteiktas drošības prasības. Tāpat no protokolam pievienotajiem fotoattēliem ir redzams, ka būves pamati atrodas ūdenī, kas ilgtermiņā varētu negatīvi ietekmēt būves stabilitāti. Tomēr tiesa ņem vērā, ka iestāde Lēmumā šo aspektu atsevišķi nav vērtējusi, tādējādi tiesa secina, ka administratīvais sods ir piemērots par to, ka būvniecības objekts nav norobežots ar žogu, kā arī nav aizsegtas durvju un logu ailes.

[13] Tiesas ieskatā, apstāklis, ka nav nodrošināta jaunbūves norobežošana un tādējādi jebkurš garāmgājējs var iekļūt būvniecības teritorijā un jaunbūvē, samazina būves drošību. Jaunbūvi, kura nav pienācīgi norobežota (gan tās teritorija, gan arī pati būve), nevar uzskatīt par drošu būvi. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējas rīcībā (bezdarbībā), nenodrošinot tai piederošās būves pienācīgu norobežošanu un konservāciju, ir konstatējams Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta piektajā daļā paredzētais pārkāpums.

[14] Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 5.punktu pašvaldības dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu, paredzot administratīvo atbildību par šo saistošo noteikumu pārkāpšanu, ja tāda nav paredzēta likumos. Iestāde pieteicējai administratīvo sodu piemērojusi arī saskaņā ar Rēzeknes teritorijas uzturēšanas noteikumu 9.1.apakšpunktu un Rēzeknes teritorijas izmantošanas noteikumu 9.1.1.apakšpunktu. Abas minētās normas paredz administratīvo atbildību par šo noteikumu neievērošanu. Rēzeknes teritorijas uzturēšanas noteikumu 9.1.apakšpunkts paredz piemērot naudas sodu juridiskajām personām līdz 1000 latiem, bet Rēzeknes teritorijas izmantošanas noteikumu 9.1.1.punkts paredz piemērot naudas sodu juridiskajai personai līdz 250 latiem.

[15] Iestāde Lēmumā norāda, ka pieteicēja ir pārkāpusi Rēzeknes teritorijas izmantošanas noteikumu 8.2.1.apakšpunkta prasības un Rēzeknes teritorijas uzturēšanas noteikumu 2.13., 2.15. un 3.1.apakšpunkta prasības Rēzeknes teritorijas izmantošanas noteikumu 8.2.1.apakšpunkts noteic, ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai tā bojā ainavu, to nojauc vai saved kārtībā atbilstoši Civillikuma 194.panta un Būvniecības likuma 31.panta nosacījumiem. Rēzeknes teritorijas uzturēšanas noteikumu 2.13.apakšpunktā ietvertā norma ir analoga iepriekš minēto noteikumu 8.2.1.apakšpunkta normai.

4.lappuse no 9 Rēzeknes teritorijas uzturēšanas noteikumu 3.1.apakšpunkts noteic, ka zemes gabalus (t.sk. pagalmus) un tiem piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas regulāri jāuztur kārtībā tā, lai tas nebojātu pilsētas ainavu. Rēzeknes teritorijas uzturēšanas noteikumos nav 2.15.apakšpunkta. Iestāde paskaidrojumos tiesai norādījusi, ka pieļauta pārrakstīšanās kļūda un pareizā norma ir 2.14.apakšpunkts. Rēzeknes teritorijas uzturēšanas noteikumu 2.14.apakšpunkts noteic, ka neapdzīvojamajās un neapdzīvotajās, kā arī saimnieciskajai darbībai neizmantotajās ēkās šo ēku (būvju, telpu) īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem ir jānoslēdz ieejas un pagrabu durvis (2.14.1.apakšpunkts); logi jāaizver vai jāaiznaglo (2.14.2.apakšpunkts); teritorijas jāiežogo, lai novērstu nepiederošu personu iekļūšanu un uzturēšanos tajās (2.14.3.apakšpunkts); nedrīkst pieļaut atkritumu uzkrāšanos (2.14.4.apakšpunkts); jānodrošina ēkas atbilstība ugunsdrošības noteikumiem (2.14.5.apakšpunkts); piegulošo teritoriju uzturēšana jānodrošina atbilstoši šajos noteikumos minētajām prasībām (2.14.6.apakšpunkts). Izvērtējot Lēmuma saturu, tiesa atzīst, ka iestāde ir pieļāvusi pārrakstīšanās kļūdu, norādot uz Rēzeknes teritorijas uzturēšanas noteikumu 2.15.apakšpunktu, jo no Lēmuma izriet, ka iestāde ir vērtējusi, vai pieteicēja ir ievērojusi minēto noteikumu 2.14.apakšpunkta prasības. Tādējādi šī pārrakstīšanās kļūda pēc būtības nav ietekmējusi administratīvā akta tiesiskumu.

[16] Izvērtējot iepriekš norādītās tiesību normas (sk. šā sprieduma 15.punktu), tiesa atzīst, ka tās primāri vērstas uz sabiedrības interešu ievērošanu, nodrošinot, ka būves un tām pieguļošās teritorijas ir tādā stāvoklī, kas estētiski iekļaujas pilsētas ainavā (to nebojā), ir drošas personām, kas šīs būves lieto, un ir norobežotas no garāmgājējiem. Turklāt atšķirībā no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta šo normu mērķis primāri ir saistīts nevis ar jaunbūvēm, bet ar ēkām, kuras ir nodotas ekspluatācijā. Tiesa arī konstatē, ka pašvaldības saistošo noteikumu normas, kurās paredzēta administratīvā atbildība par teritorijas un būves nenorobežošanu, daļēji pārklājas ar kodeksa 152.panta regulējumu. Tiesas ieskatā, gadījumos, kad ir runa par jaunbūves drošību (tātad būvniecības procesu), ir piemērojamas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas, nevis pašvaldību saistošie noteikumi, jo, kā minēts iepriekš, no likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas izriet, ka pašvaldība administratīvo atbildību var paredzēt tikai par tādiem pārkāpumiem, par kuriem šāda atbildība jau nav paredzēta likumos. Savukārt saistošo noteikumu normas, ciktāl tās attiecas uz būvei pieguļošās teritorijas sakārtošanu estētisku apsvērumu dēļ, var tikt piemērotas, ja var konstatēt, ka pārkāpuma sastāvu veido citas darbības, kuras netiek vērtētas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta piektās daļas ietvaros.

[17] Pārsūdzētajā Lēmumā iestāde norādījusi, ka pieteicēja ir pieļāvusi šā sprieduma 15.punktā minēto saistošo noteikumu pārkāpumus, jo pieteicējai piederošā ēka un tai pieguļošā teritorija nav sakārtota, teritorija ir piegružota, zāle nav nopļauta, kas kopumā bojā apkārtējo ainavu. Tātad iestāde pieteicējas pieļautos pārkāpumus ir vērtējusi arī no estētiskā viedokļa, norādot, ka pieteicējai piederošā būve un tās teritorija rada ārkārtīgi nesakoptas, ainavu un pilsētvidi degradējošas teritorijas iespaidu. Tiesas ieskatā, teritorijas sakārtošana no estētiskā viedokļa ir cita veida pārkāpums, salīdzinot ar būves drošības aspektu, tādēļ sodu varēja piemērot arī saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

[18] Tiesa konstatē, ka iestādes iegūtie pierādījumi apliecina pārkāpuma faktu. Proti, no administratīvā pārkāpuma protokola (lietas 43.-44.lapa), protokolam pievienotajiem fotoattēliem (lietas 45.-46.lapa), būvvaldes atzinuma (lietas 41.lapa) un tam pievienotajiem fotoattēliem (lietas 42.lapa) redzams, ka teritorija ir piegružota (tajā atrodas celtniecības un

5.lappuse no 9 cita veida atkritumi), ilgstoši nav pļauta zāle. Objekts kopumā ir nekopts un bojā apkārtējās vides ainavu. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka pieteicējai piederošā ēka un tai pieguļošā teritorija pārkāpuma konstatēšanas laikā nebija tādā stāvoklī, kā to prasa Rēzeknes teritorijas izmantošanas noteikumu un Rēzeknes teritorijas uzturēšanas noteikumu normas. Turklāt attiecīgie pārkāpumi bija konstatējami ne vien administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas brīdī, bet nebija novērsti arī 2010.gada 28.maijā, kā to apliecina būvvaldes 2010.gada 31.maija atzinums un tam pievienotie fotoattēli. Tādējādi tiesa secina, ka pārsūdzētajā Lēmumā pamatoti konstatēts Rēzeknes teritorijas uzturēšanas noteikumu 2.13., 2.14. un 3.1.apakšpunkta pārkāpums. Vienlaikus, ņemot vērā, ka Rēzeknes teritorijas izmantošanas noteikumu 8.2.1.apakšpunkta regulējums ir analogs Rēzeknes teritorijas uzturēšanas noteikumu 2.13.apakšpunktam, iestādei nebija pamata pieteicēju saukt pie administratīvās atbildības arī pēc Rēzeknes teritorijas izmantošanas noteikumu 9.1.1.apakšpunkta, tā kā pēc satura pārkāpums jau ir fiksēts ar Rēzeknes teritorijas uzturēšanas noteikumiem.

[19] Konkrēto administratīvo pārkāpumu subjekts ir nekustamā īpašuma īpašnieks (vai tiesiskais valdītājs), jo īpašnieks ir atbildīgs par to, lai viņam piederošais īpašums atbilstu normatīvo aktu prasībām, tostarp ir atbildīgs gan par būves un tai pieguļošās teritorijas drošību, gan arī par būves un tai pieguļošās teritorijas sakopšanu. Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja ir būves un tai pieguļošās teritorijas Rūpnīcas ielā 3/1, Rēzeknē īpašniece. Tomēr pieteicēja uzskata, ka, piemērojot sodu, ir jāņem vērā arī citi apstākļi. Proti, pieteicēja atsaucas uz Rēzeknes pilsētas domes 2010.gad 14.janvāra vēstuli (lietas 12.lapa), kurā tostarp norādīts, ka pašvaldība 2009.gada 10.decembrī ir apsekojusi pieteicējai piederošo nekustamo īpašumu un konstatējusi, ka teritorija ir uzkopta, izcirsti krūmi, ieejas ēkā ir noslēgtas un teritorija tiek regulāri uzturēta kārtībā. Pieteicēja arī uzskata, ka nav atbildīga par to, ka citas personas piegružo tai piederošo teritoriju un izvieto tajā pagaidu būves. Tāpat pieteicēja norāda, ka pie tā, kādā stāvoklī atrodas pieteicējai piederošais īpašums, ir vainojama arī Rēzeknes pašvaldība, kura nav nodrošinājusi sabiedriskās kārtības ievērošanu un pieļāvusi, ka svešas personas bojā un piegružo pieteicējai piederošo īpašumu. Iestāde nav ņēmusi vērā, ka pieteicēja ir darījusi visu iespējamo, lai sakārtotu tai piederošo īpašumu, proti, 2010.gada 31.maijā ir noslēgusi līgumu ar SIA “Jālve” par pieteicējai piederošās teritorijas uzkopšanas darbiem.

[20] Tiesa, vērtējot pieteicējas argumentus, norāda tālāk minēto. Kā izriet no pašvaldības 2010.gada 14.janvāra vēstules, pieteicējas īpašums 2009.gada decembrī bija sakopts un atbilda normatīvo aktu prasībām. Tomēr šis konstatējums vēl nenozīmē, ka īpašums arī turpmāk tiek uzturēts kārtībā. Gluži pretēji, šajā lietā ir konstatēts, ka pēc minētā konstatējuma pieteicējai piederošais īpašums netika uzturēts kārtībā un 2010.gada aprīlī tika konstatēti attiecīgie fakti, kas kalpoja par pamatu pieteicējas saukšanai pie administratīvās atbildības. Tiesa norāda, ka īpašniekam ir pastāvīgs pienākums rūpēties par sava īpašuma uzturēšanu tiesību normu prasībām atbilstošā stāvoklī. Ja īpašnieks šo pienākumu nav pildījis, viņu var saukt pie administratīvās atbildības. Turklāt konkrētās lietas kontekstā nav nozīmes, kura persona tieši ir piegružojusi teritoriju vai izgāzusi žogu, tā kā tieši īpašnieka pienākums ir nodrošināt sava īpašuma atbilstību tiesību normu prasībām. Ja tas nav izdarīts, atbildīgs ir īpašnieks. Īpašniekam ir rīcības brīvība šā pienākuma pildīšanā, proti, īpašnieks var šo pienākumu veikt pats vai to uzticēt kādai citai personai, tomēr jebkurā gadījumā atbildīgs par īpašuma uzturēšanu un sakopšanu ir pats īpašnieks. Tādējādi, ja arī pieteicēja ir noslēgusi līgumu par attiecīgu darbu veikšanu ar kādu trešo personu un šī persona nav pildījusi līguma nosacījumus, šāda privāttiesiska vienošanās nevar ietekmēt īpašnieka publiski tiesisko pienākumu. Turklāt, ka izriet no lietā konstatētā, SIA “Jālve” teritorijas sakopšanas darbus

6.lappuse no 9 līdz pārsūdzētā Lēmuma pieņemšanai nebija veikusi. Līdz ar to šie apstākļi nevar ietekmēt tiesas secināto, ka pieteicējas darbībās ir konstatējams administratīvā pārkāpuma sastāvs. Tiesa arī nesaskata pašvaldības vainu tajā, kādā stāvoklī ir pieteicējai piederošais īpašums. Tiesa jau norādīja, ka par īpašuma uzturēšanu kārtībā ir atbildīgs pats īpašums. Tas, ka valsts pārvaldes funkcija ir sabiedriskās kārtības vispārēja nodrošināšana, nenozīmē, ka privātpersonas ir atbrīvotas no tiesību normās paredzēto pienākumu pildīšanas.

[21] Pieteicēja uzskata, ka iestādei nebija tiesību piemērot administratīvo sodu, jo bija pagājuši kodeksā noteiktie soda uzlikšanas termiņi. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - četru mēnešu laikā no atklāšanas dienas. Pienākumam uzturēt īpašumu tādā stāvoklī, kāds atbilst tiesību normu prasībām, ir pastāvīgs, ilgstošs raksturs. Tāpat arī pārkāpumam – bezdarbībai, nepildot minēto pienākumu,

- ir ilgstošs raksturs. Tādējādi administratīvo sodu, ievērojot kodeksa 37.panta pirmās daļas nosacījumus, pieteicējai varēja uzlikt četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas. Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka pārkāpums konstatēts 2010.gada 5.aprīlī. Līdz ar to iestāde, uzliekot administratīvo sodu 2010.gada 3.jūnijā, pirmšķietami ir ievērojusi četru mēnešu termiņu. Tomēr pieteicēja nepiekrīt pārkāpuma konstatēšanas (atklāšanas) dienai, uzskatot, ka par pārkāpuma atklāšanas dienu ir atzīstams 2010.gada 14.janvāris, proti, diena, ka Rēzeknes pilsētas domes izpilddirektors pieteicējai nosūtīja vēstuli (lietas 12.lapa), kurā norādīja, ka žogs ap būvlaukumu ir bojāts un tajā var brīvi iekļūt personas, kā arī tas bojā pilsētas vides daudzstāvu apbūves dzīvojamo māju teritoriju, tādēļ pieteicēja tiek lūgta to demontēt un uzstādīt jaunu žogu.

Tiesa šādu pieteicējas viedokli atzīst par nepamatotu. Tiesa konstatē, ka 2010.gada 14.janvāra vēstulē pieteicēja ir informēta par tās no tiesību normām izrietošo pienākumu sakārtot žogu ap pieteicējai piederošo īpašumu, proti, iestāde ir atsaukusies uz Rēzeknes teritorijas izmantošanas noteikumu 4.12.punktu (par kura pārkāpumu izskatāmajā gadījumā pieteicēja nav saukta pie administratīvās atbildības) un aicinājusi pieteicēju ievērot normatīvo aktu prasības, tomēr no minētās vēstules neizriet, ka iestādes rīcībā būtu viss nepieciešamais informācijas apjoms pārkāpuma konstatēšanai.

Kā pamatoti norādīja iestādes pārstāvis tiesas sēdē, 2010.gada janvārī iestāde varēja konstatēt tikai to, ka ir bojāts žogs, bet ne, piemēram, to, ka teritorija ir nesakopta, piegružota. Senāts ir norādījis, ka ziņu saņemšana par administratīvo pārkāpumu var būt pietiekama, lai sāktos Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmajā daļā minētais noilguma termiņš tikai tad, ja šīs ziņas ir nostiprinātas noteiktā procesuālā formā. Administratīvo pārkāpumu lietvedībā šī forma ir administratīvā pārkāpuma protokols vai lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības ierosināšanu.

Kopš šā brīža administratīvais pārkāpums ir atklāts, respektīvi, iestādei ir ienākušas ziņas par administratīvo pārkāpumu un četru mēnešu laikā iestādei jāpieņem lēmums par personas sodīšanu vai cits lēmums. Arī persona, pret kuru uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, var paļauties, ka tiesiskā noteiktība iestāsies četru mēnešu laikā, respektīvi, persona tiks vai netiks sodīta vai lietvedība tiks izbeigta. Jebkādas iestādes rīcībā nonākušas ziņas par iespējamu administratīvu pārkāpumu bez to procesuālas noformēšanas šādu noteiktību nerada un nav pietiekamas, lai iesāktos noilguma tecējums.

Tādējādi jēdziens „atklāšanas diena” ir tulkojams kā diena, kad iestāde sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu vai pieņēmusi lēmumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību (sk. Senāta 2009.gada 12.augusta sprieduma lietā Nr.SKA-238/2009 9.punktu un 2009.gada 2.marta sprieduma lietā Nr.SKA-6/2009 14.punktu). Administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts 2010.gada 22.aprīlī, tajā norādīts, ka pārkāpums konstatēts 2010.gada 5.aprīlī (acīmredzot diena, kad iestādes amatpersonas ir apsekojušas pieteicējai piederošo īpašumu un atbilstošā kārtībā ieguvušas ziņas par

7.lappuse no 9 izdarītajiem pārkāpumiem). Sods par pārkāpumiem uzlikts 2010.gada 3.jūnijā, tādējādi ievērojot kodeksā noteikto termiņu. Tiesa arī nesaskata acīmredzamu ļaunprātību vai vilcināšanos ar administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un lēmuma pieņemšanu. Tiesa arī neuzskata, ka šajā lietā konstatētie apstākļi ir identiski tiem, kuri konstatēti Senāta 2009.gada 10.jūlija spriedumā lietā Nr.SKA-261/2009, un līdz ar to neuzskata, ka ir nokavēts kodeksa 37.panta pirmajā daļā paredzētais soda uzlikšanas termiņš. Tiesa jau norādīja, ka 2010.gada 14.janvārī iestādes rīcībā objektīvi nevarēja būt visas nepieciešamās ziņas, lai novērtētu, vai pieteicējas darbībās ir saskatāms administratīvā pārkāpuma sastāvs. Ievērojot minētos apsvērumus, tiesa atzīst, ka iestāde administratīvo sodu pieteicējai uzlika Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmajā daļā noteiktajā četru mēnešu termiņā.

[22] Pieteicēja iebilst arī pret uzliktā soda apmēru, norādot, ka iestāde nav noskaidrojusi pieteicējas vainas pakāpi, izvērtējusi atbildību mīkstinošos apstākļus un pārkāpēja personību. Iestāde uzlikusi sodu, kas ir desmit reižu lielāks par sankcijā paredzēto minimālo soda apmēru. Pieteicēja ir veikusi īpašuma sakārtošanas darbus. Lēmumā nav motivēts, kādēļ sods noteikts tieši šādā apmērā. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo 32.panta pirmo un otro daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tiesa konstatē, ka iestāde pieteicējai uzlikusi naudas sodu 500 latu apmērā. Šāds soda apmērs atbilst attiecīgajām normām, kas paredz atbildību par pieteicējas izdarītajiem pārkāpumiem. Proti, kodeksa 152.panta piektās daļas sankcija paredz naudas sodu juridiskajām personām no 50 līdz 1000 latiem, savukārt Rēzeknes teritorijas uzturēšanas noteikumu 9.1.apakšpunkts paredz naudas sodu juridiskajām personām līdz 1000 latiem.

Izvērtējot pārsūdzēto Lēmumu, tiesa secina, ka tajā vispārīgi norādīts, ka iestāde ir ņēmusi vērā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, vainas pakāpi un mantisko stāvokli. Lēmumā arī norādīts, ka nav konstatējami atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi. Tomēr lēmumā nav ietverti izvērstāki apsvērumi, kā šo apstākļu novērtējums ir novedis pie secinājuma, ka visatbilstošākais sods konkrētajā gadījumā ir tieši 500 latu apmērā. Kā atzinis Senāts, tas, ka iestāde nav lēmumā norādījusi izvērstus lietderības apsvērumus par piemērojamā soda apmēru, ir uzskatāms par procesuālu pārkāpumu, tomēr tas pats par sevi automātiski nenozīmē, ka piemērotais sods ir nesamērīgs (un līdz ar to prettiesisks) (sk.

Senāta 2007.gada 24.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-183/2007 10.punktu). Tiesa ņem vērā to, ka soda apmērs ir noteikts piemērojamo tiesību normu sankciju ietvaros, turklāt sods ir piemērots par diviem pārkāpumiem. Vērtējot pārkāpuma raksturu, tiesa ņem vērā arī to, ka pārkāpums (jaunbūves un tai pieguļošās teritorijas drošības prasību nenodrošināšana) apdraud apkārtējo iedzīvotāju drošību. Savukārt attiecībā uz pārkāpumu, kas izpaudās kā teritorijas nesakopšana, vērā ņemams tas, ka īpašums atrodas Rēzeknes pilsētas centrā (Rūpnīcas iela krustojas ar Atbrīvošanas aleju, kas ir centrālā Rēzeknes iela).

Vienlaikus tiesa uzskata, ka vērā ņemams arī atbildību mīkstinošs apstāklis, proti, apstāklis, ka pieteicēja ir novērsusi pārkāpuma vainīgās sekas. Pieteicēja tiesas sēdē paskaidroja, ka teritorija pēc Lēmuma pieņemšanas tika sakopta, arī iestādes pārstāvis atzina, ka šobrīd teritorija ir sakārtota un sakārtošanas darbi tika veikti 2010.gada vasarā. Turklāt attiecībā uz soda apmēra noteikšanu nav nozīmes, ka minētie darbi tika veikti jau pēc pārsūdzētā Lēmuma pieņemšanas. Tiesa norāda, ka administratīvā pārkāpuma lietā lietvedība norisinās arī laikā, kad tiesā tiek izskatīta personas sūdzība par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu.

Līdz ar to tiesa nav ierobežota vērtēt soda samērīgumu un lemt par tā apmēru, arī pamatojoties uz tādiem faktiem, kas ir iestājušies pēc iestādes lēmuma pieņemšanas.

8.lappuse no 9 [23] Ievērojot minētos apsvērumus, tiesa atzīst, ka pieteicējai uzliktais sods ir grozāms, jo ir konstatējams atbildību mīkstinošs apstāklis. Tiesas ieskatā, pieteicējas izdarītajam pārkāpumam samērīgs un atbilstošs sods ir naudas sods 300 latu apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 5.punktu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

Apmierināt daļēji sabiedrības ar ierobežotu atbildību “A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā” pieteikumu. Grozīt ar Rēzeknes pilsētas domes Administratīvās komisijas 2010.gada 3.jūnija lēmumu Nr.D26-11/1 sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “A.F.P. of North America Inc. patstāvīgā sabiedrība Latvijā” piemēroto naudas sodu, nosakot to 300 (trīs simti) latu apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) L.Konošonoka

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese___________________________L.Konošonoka Rīgā, 2012.gada 6.martā

9.lappuse no 9