Legislator Case Law & Legislation
C30732316 / C-1142-16 AI generated

Court orders landlord to pay apartment owner for unpaid maintenance fees and interest.

Case Number C30732316 / C-1142-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully dismissed the defendant's defense and ordered the apartment owner to pay the property management company for unpaid maintenance fees, interest, and state fees. The plaintiff successfully argued that the obligation to pay for building maintenance arises directly from the Housing Property Law regardless of any specific management contract. Consequently, the court ruled in favor of the plaintiff, awarding the principal debt, accrued interest, and procedural costs.

Legislator headnote

AI generated

Dzīvokļa īpašuma likums 10.pants; Civillikums 1402.pants, 1763.pants, 1765.pants: The owner of a residential property is legally obligated to pay for building maintenance and management services independently of any specific contract, and interest on unpaid debts accrues until full payment.

Keywords

AI generated
residential property maintenance unpaid maintenance fees statutory liability interest on debt housing property law property management civil liability

Cited Legislation

AI generated
Dzīvokļa īpašuma likums 10.pants
Civillikums 1402.pants
Civillikums 1763.pants
Civillikums 1765.pants
Civilprocesa likums 41.pants
Civilprocesa likums 190.pants
Civilprocesa likums 193.pants
Civilprocesa likums 195.pants
Civilprocesa likums 204.1.pants
Civilprocesa likums 208.1.pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.C30732316

C-1142-16/7

A I ZM U G U R I S K S S P R I E D U M S

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā, 2016.gada 19.decembrī

Valmieras rajona tiesa,

tiesnesis Didzis Līdacis,

tiesas sēdes sekretāre Elīna Lauce,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā par naudas piedziņu no /pers. A/.

Aprakstošā daļa.

[1] Prasītājs SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk prasītājs) cēla tiesā prasību piedzīt no atbildētāja /pers. A/ (turpmāk atbildētājs) par labu

prasītājam pamatparādu 3193,61 EUR, likumiskos procentus 301,14 EUR un tiesas izdevumus. Atzīt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda.

[1.1] Prasības pieteikumā (l.l.4) norādīts, ka daudzdzīvokļu māja /adrese/, saskaņā ar 2003.gada 14.februāra nekustamo īpašumu

apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.Di-03-77-lī bija nodota Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvaldes “Jugla”

pārvaldīšanā. 2004.gada 1.novembri, pamatojoties uz Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3549 Rīgas pašvaldības uzņēmums bezpeļņas

organizācija namu pārvalde ”Jugla” tika reorganizēta un reģistrēta LR komercreģistrā par Rīgas pašvaldības SIA “Juglas nami”. Ar 2010.gada

29.decembri Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Juglas nami” tika reorganizēta un reģistrēta LR Uzņēmuma reģistrā par SIA “Rīgas

namu pārvaldnieks”. Prasītājs ir reorganizētā uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmējs.

[1.2] Atbildētājai, pamatojoties uz 2006.gada 20.septembra pirkuma līgumu pieder īpašuma tiesības uz dzīvokli /adrese/, ar kadastra numuru

/numurs A/. par ko īpašumu tiesības nostiprinātas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatā 2006.gada 2.oktobrī.

[1.2.1] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta prasībām, atbildētāja pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā segt tā

izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, neatkarīgi no tā. vai ir noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas

un apsaimniekošanas līgums. No minētā arī secināms, ka Dzīvokļa īpašuma likums 10.pantas paredz ne tikai līgumisko, bet arī deliktatbildību

(ārpuslīgumisko atbildību), nosakot dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu atlīdzību neatkarīgi no līguma

noslēgšanas. Saistība starp atbildētāju un prasītāju saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu rodas no likuma.

[1.2.2] Nekādi šķēršļi lietot savā īpašumā esošo dzīvokli nav likti, tomēr maksājumi netika veikti savlaicīgi un pilnā apmērā. Pamatparāds par

dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem atbildētājam izveidojies par laika posmu no 2011.gada 1.janvāra līdz

2016.gada 1.augustam un sastāda 3193,61 EUR.

[1.3] Likumiskie procenti aprēķināti par laika posmu no 2013.gada 10.februāra līdz 2016.gada 1.augustam un sastāda 301,14 EUR.

[1.4] Prasītājs informē, ka nav izmantojis mediāciju pirms prasības celšanas tiesā un nepiekrīt izmantot tiesvedības procesā.

[2] Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par prasības pieteikumu neiesniedza. Tiesa atzīst, ka paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma

taisīšanai šajā lietā.

[3] Prasītājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Prasītāja pilnvarotais pārstāvis iesniedza tiesā iesniegumu ar lūgumu izskatīt lietu bez prasītāja pilnvarotā

pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē. Tiesa atzīst, ka lietu var izskatīt bez prasītāja pilnvarotā pārst6āvja klātbūtnes tiesas sēdē.

[4] Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies un nav paziņojusi neierašanās iemeslu, kā arī nav lūgusi atlikt lietas izskatīšanu. Tiesa atzīst, ka lietu var

izskatīt bez atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa.

[5] Tiesa konstatē, ka atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par prasību un nav ieradusies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās

iemeslu. Civilprocesa likuma 208.1panta pirmajā daļā noteikts, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā

atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, un otrajā daļā noteikts, ka

aizmugurisku spriedumu tiesa taisa, pamatojoties uz prasītāja paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, ja tiesa tos atzīst par pietiekamiem strīda

izšķiršanai. Tiesa uzskata, ka prasītāja prasības pieteikumā norādītie paskaidrojumi un lietā esošiem materiāli ir pietiekami strīda izšķiršanai. Tādejādi lietā

ir taisāms aizmugurisks spriedums.

[5.1] Tiesa, iepazinusies ar prasības pieteikumu un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un izvērtējusi visu kopumā, atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma pilnīgi.

[6] Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, izņemot tā

devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta

saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[6.1] Tiesa konstatē, ka prasības pieteikums atbildētājam ir nosūtīts uz deklarēto adresi. Tādejādi atzīstams, ka atbildētājam ir paziņots par

prasības pieteikuma saturu.

[6.2] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav apstrīdējis

prasības pieteikumā norādītos apstākļus, kā arī nav cēlis pretprasību. Tādejādi tiesai nav pamata uzskatīt, ka atbildētājam ir iebildumi pret prasības

pieteikumā norādītajiem apstākļiem.

[7] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājai no 2006.gada 2.oktobra pieder dzīvokļa īpašums Nr.52 un 4517/359557 domājamās daļas no

daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala, adrese: /adrese/, Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/, kadastra numurs /numurs A/(l.l.18-19).

[8] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka 2003.gada 14.februārī Rīgas domes Īpašuma departaments, Rīgas pašvaldības uzņēmums bezpeļņas

organizācija namu pārvalde “Jugla” un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija noslēdza Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas

pilnvarojuma līgumu Nr.Di-03-77-lī (l.l.7-9) (turpmāk Pilnvarojuma līgums). Puses vienojās par līguma priekšmetu – Rīgas pašvaldības uzņēmums

bezpeļņas organizācija namu pārvalde “Jugla” apņēmās apsaimniekot Rīgas pašvaldības īpašumus saskaņā ar šim līgumam pievienoto sarakstu. Rīgas

domes Īpašuma departamenta bilancē esošo ēku sarakstā, kas tiek nodotas Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvaldes

“Jugla” apsaimniekošanā norādīta ēka ar adresi /adrese/ (l.l.12).

[8.1] 2004.gada 1.novembri, pamatojoties uz Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3549 (l.l.15-17) Rīgas pašvaldības uzņēmums

bezpeļņas organizācija namu pārvalde ”Jugla” tika reorganizēta un reģistrēta LR komercreģistrā par Rīgas pašvaldības SIA “Juglas nami”. Ar 2010.gada

29.decembri Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Juglas nami” tika reorganizēta un reģistrēta LR Uzņēmuma reģistrā par SIA “Rīgas

namu pārvaldnieks” (l.l.25). Tiesai nav pamata apšaubīt, ka prasītājs ir reorganizētā uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmējs.

[9] Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētājas pamatparādu par pakalpojumiem 3193,61 EUR par laika periodu no 2011.gada 1.janvāra

līdz 2016.gada 1.augustam.

[9.1] Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Likuma 13.pants paredz, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa

dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti

veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Tādejādi atbildētājai kā atsevišķa īpašuma īpašniecei, neatkarīgi no tā vai viņa

personīgi ir vai nav noslēgusi dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu, ir pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar attiecīgo atsevišķo īpašumu.

[9.1.1] Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Tiesa,

ņemot vērā, ka atbildētāja pienākumi ir noteikti Dzīvokļa īpašuma likumā, uzskata, ka saistību tiesības starp prasītāju un atbildētāju ir radušās pēc likuma.

[9.2] Atbildētāja iebildumus pret galvenā parāda apmēru un tā aprēķinu nav cēlusi. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veiktā galvenā parāda

aprēķina pamatotību. Tiesa secina, ka no atbildētājas par labu prasītājam piedzenams galvenais parāds 3193,61 EUR.

[10] Prasītājs ir aprēķinājis un vēlas piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 301,14 EUR par laika periodu no 2013.gada

10.februāra līdz 2016.gada 1.augustam.

[10.1] Civillikuma 1946.panta izpratnē procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai, ja parādnieks pielaidis

nokavējumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

[10.2] Civillikuma 1759.panta pirmajā punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Saskaņā ar Civillikuma

1765.panta otro daļu, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par

pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās

patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

[10.3] Atbildētāja nav cēlusi iebildumus pret likumisko procentu aprēķinu un apmēru. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veikto likumisko

procentu aprēķinu. Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenami likumiskie procenti 301,14 EUR (turpmāk procenti).

[11] Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punktu, atbildētāja ir atzīstama par patērētāju. Patērētāju tiesību aizsardzības

likuma 6.panta vienpadsmitajā daļā noteikts, ka tiesa, izšķirot strīdu vai veicot citas no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un patērētāja

noslēgtā līguma izrietošās procesuālās darbības, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos

netaisnīgos noteikumus. Tiesai nav pamata uzskatīt, ka prasības pieteikumā norādītie apstākļi un Līguma noteikumi, kas pamato prasījumu, saskaņā ar

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.pantu, būtu atzīstami par netaisnīgiem līguma noteikumiem.

[12] Tiesa secina, ka no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenams galvenais parāds 3193,61 EUR un procenti 301,14 EUR.

[12.1] Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda

prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa,

ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

[12.1.1] Tiesa atzīst prasītājam, saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu un Civilprocesa likuma 195.pantu, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% (seši procenti no simta) gadā no piedzītā, bet neatmaksātā, galvenā parāda no sprieduma stāšanās

likumīgā spēkā un termiņa tā labprātīgai izpildei notecēšanas līdz sprieduma izpildei. Saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu, procentu pieaugums apstājas,

kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu. Tādejādi procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs neatmaksātā

galvenā parāda apmēru.

[12.2] Tā kā tiesa prasību apmierina pilnīgi, saskaņā Civilprocesa likuma 41.pantu, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva

374,53 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.

[10] Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma stāšanās spēkā.

Rezolutīvā daļa.

Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 190., 193., 195., 204.1pantu, 208.1pantu,

n o s p r i e d a:

1. Prasību pilnīgi apmierināt.

1. Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta: /adrese/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”,

reģistrācijas Nr.40103362321, juridiskā adrese: Aleksandra Čaka iela 42, Rīga, LV-1011, 3873,98 EUR (trīs tūkstoši astoņi simti

septiņdesmit trīs euro, 98 euro centi), kas sastāv no: 1) galvenā parāda 3193,61 EUR par laika periodu no 2011.gada 1.janvāra līdz

2016.gada 1.augustam, procentiem 301,14 EUR, valsts nodevas 374,53 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem 4,70 EUR.

Samaksu veikt: kredītiestāde - AS “Citadele banka”, konta numurs LV83PARX0013044380019.

2. Noteikt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, juridiskā adrese: Aleksandra Čaka iela 42, Rīga, LV-1011,

tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā dzīvesvieta: /adrese/, likumiskos procentus 6% (seši procenti no

simta) gadā no piedzītā, bet neatmaksātā galvenā parāda no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā un termiņa tā labprātīgai izpildei

notecēšanas līdz sprieduma izpildei. Procentu pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniegs neatmaksātā galvenā parāda apmēru.

Samaksu veikt: kredītiestāde - AS “Citadele banka”, konta numurs LV83PARX0013044380019.

1. Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma stāšanās spēkā.

2. SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas

dienas – 2016.gada 19.decembris, Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Valmieras rajona tiesā.

3. /pers. A/, personas kods /personas kods/, nav tiesību pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu apelācijas kārtībā.

4. /pers. A/, personas kods /personas kods/, 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas, ir tiesības iesniegt Valmieras rajona

tiesā pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnesis D.Līdacis