Court allows small claims suit for unpaid rent and penalty exceeding 10% of debt.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted SIA "Pillar 3"'s small claims suit against a tenant for unpaid rent totaling 325.59 euros and a calculated penalty of 32.56 euros. Although the Civil Code generally caps penalties at 10% of the debt, the court found the specific clause allowed a penalty for late payment rather than total non-performance. Consequently, the court ruled the penalty was valid and ordered the defendant to pay the debt, penalty, court costs, and interest.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law Code Art. 1720; Civil Procedure Law Art. 1716: A penalty clause for late payment of rent is valid even if it exceeds the 10% cap on general breach penalties, provided it is specifically for delay rather than total non-performance.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C15238315
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2015.gada 30.novembrī
Jelgavas tiesa: tiesnese D.Ruško,
Izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Pillar 3” maza apmēra prasību pret /pers. A/ parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītājs SIA “Pillar 3” iesniedza tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/, kurā lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam
parādu 358.15 euro, kā arī tiesas izdevumus, nosakot prasītājam tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda summas par laiku līdz
sprieduma izpildei.
Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju kā izīrētāju un atbildētāju kā īrnieku 2013.gada 18.martā noslēgts Dzīvojamo telpu īres līgums,
saskaņā ar kuru atbildētājas lietošanā (īrē) tika nodots nekustamais īpašums /adrese/, Jelgavā uz termiņu līdz 2014.gada 31.martam. Dzīvokļa īpašums
tika nodotas atbildētājam 2013.gada 18.martā.
Saskaņā ar dzīvojamo telpu īres līguma 3.1., 3.5. punktu, īres maksa tika noteikta 56.91 euro mēnesī, kā arī atbildētājam jāmaksā par
izmantotajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar īpašuma lietošanu.
Atbildētājs nav izpildījis Dzīvojamo telpu īres līguma 3.1., 3.5. un 3.9. punktu, jo nav veikta 2013.gada 19.aprīļa rēķina Nr. LR000740,
2013.gada 21.maija rēķina Nr. LR000816 un 2013.gada 14.jūnija rēķina Nr. LR000891 samaksa kopsummā 325.59 euro. Atbildētājs tika brīdināta
par parāda samaksu, ar lūgumu nekavējoties, bet ne vēlāk, kā līdz 2015.gada 21.maijam samaksāt izveidojušos parādu. Atbildētājs uz brīdinājumu nav
reaģējis un samaksu nav veicis.
Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres līguma 4.1.punktu prasītājs ir aprēķinājis līgumsodu, jo atbildētājs nav ievērojis īres maksas samaksas termiņu, 0,5
% apmērā no kavētā maksājuma kopsummas par katru nokavēto dienu, kas uz prasības sagatavošanas dienu sastāda 32.56 euro.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1590., 1716., 1717., 1720., 1759., 1760., 1765. un 1811.pantu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu
veidlapa, kurā ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām.
Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājas rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Noraidījumi tiesnesei nav pieteikti.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot
informatīvu vēstuli ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītāja juridisko adresi un atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi.
Ievērojot to, ka Civilprocesa likuma prasības par paziņošanu ir izpildītas, neviens no lietas dalībniekiem nav lūdzis lieta iztiesāšanu tiesas sēdē, tiesa
atzīst, ka lietu var izskatīt rakstveida procesā.
Motīvu daļa
Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarībā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma pilnībā.
No lietas materiālos esošās zemesgrāmatu apliecības kopijas (lietas 17. – 20.lapa) redzams, ka īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/,
nostiprinātas prasītājam.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo daļu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai
par maksu [..].
No lietas materiālos esošās 2013.gada 18.marta dzīvojamo telpu īres līguma kopijas un (lietas 11. - 15.lapa) redzams, ka starp prasītāju un
atbildētāju tika noslēgts īres līgums, saskaņā ar kuru atbildētāja lietošanā uz laiku līdz 2014.gada 31.martam tika nodots dzīvoklis Nr.24, /adrese/.
Lietā netiek apstrīdēts, ka prasītājs nodrošinājis atbildētājam dzīvokļa lietošanas tiesību.
Ar 2013.gada 15.jūlija nekustamā īpašuma pieņemšanas-nodošanas akta kopiju (lietas 16.lapa) apstiprinās, ka atbildētājs nodevis prasītājam
izīrēto dzīvokļa īpašumu /adrese/.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmo un otro daļu dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā
noteiktajos termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres
līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.
Atbilstoši iepriekš minētā īres līguma 3.1. un 3.3.punktam atbildētājs apņēmies saskaņā ar prasītājas izrakstītajiem rēķiniem maksāt īres maksu
56.91 euro apmērā ik mēnesi, kā arī veikt pakalpojumu maksājumus.
No lietas materiālos esošajām 2013.gada 19.aprīļa rēķina Nr. LR000740, 2013.gada 21.maija rēķina Nr. LR000816 un 2013.gada 14.jūnija
rēķina Nr. LR000891 kopijām un parāda aprēķina (lietas 21.-23.lapa) apstiprinās parāda apmērs kopsummā 325.59 euro.
Tiesai nav pamats apšaubīt parāda aprēķinu (lietas 10.lapa). Atbildētājs iebildumus pret prasību nav cēlis, kā arī nav apstrīdējis parāda aprēķinu
vai iesniedzis pierādījumus par parāda samaksu.
Sakarā ar pieļauto nokavējumu, prasītājs saskaņā ar līguma 4.1.punktu aprēķina līgumsodu 32.56 euro apmērā.
Civillikuma 1716. panta pirmā daļa noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi
vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Otrā daļa noteic, ka līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas
summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Trešā daļa noteic, ka
līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no
pamatparāda vai galvenās saistības apmēra
Savukārt Civillikuma 1720.pants paredz kreditora tiesību prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods bijis
norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Saskaņā ar īres līguma 4.1.punktu atbildētājs apņēmās īres maksas un komunālo pakalpojumu maksājumu kavējuma gadījumā maksāt prasītājam
līgumsodu 0,5% apmērā no kavēto maksājumu kopsummas par katru nokavēto dienu.
No parāda aprēķina secināms, ka prasītājs pamatoti aprēķinājis līgumsodu 10 % no pamatparāda summas, kas atbilst Civilprocesa likuma
1716.pantā noteiktajam (lietas 10.lapa).
Izvērtējot augstākminētos pierādījumus un piemērojot citētās materiālo tiesību normas, tiesa atzīt, ka prasība ir apmierināma pilnā apmērā,
piedzenot no atbildētāja par labu prasītājam pamatparādu 325.59 euro apmērā un līgumsodu 32.56 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja tiesības par
laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru (..).
Ievērojot minēto un Civillikuma 1765. pantu spriedumā ir norādāms uz prasītāja tiesībām saņemt likumiskos procentus seši procenti no simta gadā
no piespriestās, bet nepiedzītās pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi, ko veido valsts nodeva 71.14 euro, ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi 6.27 euro par prasības pieteikuma un paziņojumu piegādi, kopā 77.41 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam labprātīgai sprieduma izpildei nosakāms termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97. pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Pillar 3”, reģistrācijas Nr.40103193067, pamatparādu 325.59 euro,
līgumsodu 32.56 euro, kopā 358.15 euro un tiesas izdevumus 77.41 euro, kas jāieskaita SIA „Pillar 3, kontā Nr.LV45AIZK0001130109109, AS
„ABLV Bank”, kods: AIZKLV22.
Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Atzīt SIA „Pillar 3” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6 % (seši procenti) gadā no tiesas piespriestās, bet
nesamaksātās pamatparāda summas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas
2015.gada 30.novembra, iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.
Tiesnese D.Ruško