Court dismisses appeal for procedural time extension due to lack of objective force majeure reasons.

Lieta Nr.29498001961625

Lietvedības Nr.1A/26/671

Rīgas pilsētas tiesa

LĒMUMS

Rīgā, 2026.gada 27.februārī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese K.Maike

izskatīja rakstveida procesā, Rīgā, Abrenes ielā 8, /Nosaukums A/ sūdzību par Jūrmalas pašvaldības policijas

Tehnisko līdzekļu un sodu kontroles nodaļas priekšnieka Ē.Ločmeļa 2026.gada 9.februāra lēmumu

Nr.29498001961625-3.

Aprakstošā daļa

[1] 2025.gada 17.septembrīJūrmalas pašvaldības policijas inspektors pieņēma lēmumuNr.29498001961625-1 par

administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu. Ar minēto lēmumu par pie atbildības saucamo

personu atzīta/Nosaukums A/, piemērojot administratīvo sodu – naudas sodu 10 naudas soda vienību apmērā, kas

atbilst EUR 50,00 apmērā.

[2] 2026.gada 3.februārī Jūrmalas pašvaldības policijā saņemts/Nosaukums A/lūgums atjaunot procesuālo termiņu

sūdzības iesniegšanai parJūrmalas pašvaldības policijasinspektora 2025.gada 17.septembra

lēmumuNr.29498001961625-1.

[3] ArJūrmalas pašvaldības policijas Tehnisko līdzekļu un sodu kontroles nodaļas priekšnieka Ē.Ločmeļa

2026.gada 9.februāra lēmumu Nr.29498001961625-3nolemts atteikt atjaunot lietasNr.29498001961625procesuālo

termiņu, pamatojoties uz to, ka Iestāde nekonstatēja objektīvus, no/Nosaukums A/gribas neatkarīgus iemeslus, kas

būtu par pamatu procesuālā termiņa atjaunošanai.

[4] 2026.gada 23.februārī Rīgas pilsētas tiesā saņemta/Nosaukums A/sūdzība parJūrmalas pašvaldības policijas

Tehnisko līdzekļu un sodu kontroles nodaļas priekšnieka Ē.Ločmeļa 2026.gada 9.februāra lēmumu

Nr.29498001961625-3. Sūdzībā norādīts, ka 2026.gada 28.janvarī sūdzības iesniedzējas pārstāvim piezvanīja

Jūrmalas pašvaldības policija, informējot, ka kopš 2025.gada septembra sūdzības iesniedzējai piemēroti sodipar

iebraukšanuJūrmalā, jo nebija aktīva iebraukšanas atļauja. Minētajiem sodiem bija jābūt nosūtītiem uz sūdzības

iesniedzējas juridisko adresi: /Adrese A/. Bet šos paziņojumus sūdzības iesniedzēja nav saņēmusi, jo pasta

darbinieks neatrada pastkastīti (kā norāda VAS “Latvijas Pasts” – nav pasta kastīte), līdz ar to, sūdzības iesniedzēja

netika savlaicīgi informēta par to, ka iebraukšanas atļauja Jūrmalā nav aktīva. Vienlaikus norāda, ka cita

korespondence adresē /Adrese A/, tika saņemta savlaicīgi izņemot Jūrmalas pašvaldības policijas paziņojumus.

Turklāt par citām automašīnām, kuras arī reģistrētas uz/Nosaukums A/, no Jūrmalas caurlaižu kontroles tika

saņemta informācija par caurlaidi, nosūtot to uz e-pasta adresi/E-Pasta adrese/. Tāpat norāda, ka sūdzības

iesniedzēja ir izveidojusi e-adresi tiklīdz sūdzības iesniedzējai tapa zināms par to, ka juridiskai personai obligāta ir

jābūt izveidotai e-adresei. Sūdzībā tiek lūgts ņemt vērā, ka šajā periodā sūdzības iesniedzējas pārstāvja sieva bija

grūtniece un saistībā ar daudziem ģimenes apstākļiem netika pievērsta pietiekama uzmanība iebraukšanas atļaujas

jautājumiem, jo bija pārliecināts, ka ar to viss ir kārtībā.

[5]Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 169.panta trešās daļas nosacījumiem, augstākas amatpersonas

lēmumu par atteikumu atjaunot termiņu sūdzības iesniedzējs 10 darbdienu laikā no tā paziņošanas dienas var

pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši savai deklarētajai dzīvesvietai vai juridiskajai adresei. Ja personai nav

deklarētās dzīvesvietas Latvijā vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijā, atteikumu atjaunot termiņu var

pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā atbilstoši administratīvā pārkāpuma konstatēšanas vietai.

[6] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 169.panta ceturto daļu, rajona (pilsētas) tiesa sūdzību izskata un

lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darbdienu laikā no sūdzības un administratīvā pārkāpuma lietas materiālu

saņemšanas dienas.

Motīvu daļa

[7] Tiesa pārbaudījusi sūdzību un lietas materiālus, atzīst, ka /Nosaukums A/ sūdzība ir noraidāma, betJūrmalas

pašvaldības policijas Tehnisko līdzekļu un sodu kontroles nodaļas priekšnieka Ē.Ločmeļa2026.gada 9.februāra

lēmums Nr.29498001961625-3ir atstājams negrozīts, turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Administratīvās atbildības likuma 48.pants noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesā tiesa (tiesnesis) kontrolē

administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību, savukārt šī likuma

47.pants noteic, ka augstāka amatpersona atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir pilnvarota veikt

administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma tiesiskuma un pamatotības kontroli.

Tas nepārprotami nozīmē, ka administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemtam lēmumam jābūt tiesiskam un

pamatotam.

Tiesiskuma princips no formālā aspekta paredz, ka amatpersonas iestādē drīkst rīkoties tikai tiesību normās dotā

pilnvarojuma ietvaros, proti, katrs publisko tiesību subjekts rīkojas tikai atbilstoši savai kompetencei, kas ir

noteikta tiesību normās, turklāt atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Savukārt tiesiskuma princips no

materiāltiesiskā aspekta paredz, ka amatpersonu rīcībai jāatbilst tiesību normām pēc būtības, proti, pieņemtajiem

nolēmumiem jāatbilst tiesību normām, tostarp, arī vispārējiem tiesību principiem un Satversmes tiesas atziņām.

[8] No Jūrmalas pašvaldības policijas Tehnisko līdzekļu un sodu kontroles nodaļas priekšnieka Ē.Ločmeļa

2026.gada 9.februāra lēmums Nr.29498001961625-3izriet, ka Jūrmalas pašvaldības policijas inspektora 2025.gada

17.septembra lēmums Nr.29498001961625-1 par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda

piemērošanu nosūtīts sūdzības iesniedzējam 2025.gada 17.septembrī vienkāršā pasta sūtījumā uz sūdzības

iesniedzējas juridisko adresi/Adrese A/, līdz ar to uzskatāms, ka lēmums sūdzības iesniedzējai paziņots 2025.gada

25.septembrī un saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 168.panta pirmo daļu, lēmuma pārsūdzības termiņš ir

līdz 2025.gada 9.oktobrim ieskaitot. 2026.gada 3.februārī iestādē saņemts sūdzības iesniedzējas lūgums par

procesuālā termiņa atjaunošanu sūdzības iesniegšanai par 2025.gada 17.septembra lēmumu Nr.29498001961625-1.

Iestāde, izvērtējot lūgumu par sūdzības iesniegšanas termiņa atjaunošanu, uzskatīja šo lūgumu par nepamatotu, jo

netika konstatēts neviens iemesls, kas dotu pamatu uzskatīt, ka lēmuma apstrīdēšanas termiņš ir nokavēts

attaisnojošu un no /Nosaukums A/ gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

[9] Vērtējot saņemtos materiālus, tiesa konstatē, ka ar Jūrmalas pašvaldības policijas inspektora 2025.gada

17.septembra lēmumu Nr.29498001961625-1 /Nosaukums A/ uzlikts naudas sods 10 naudas soda vienību apmērā,

kas atbilst EUR 50,00 apmērā par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, par kuru atbildība paredzēta Jūrmalas

domes saistošo noteikumu Nr.13 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas

administratīvajā teritorijā” 50.punktā. Lēmumā norādīts, ka to var pārsūdzēt desmit darba dienu laikā, iesniedzot

sūdzību Jūrmalas pašvaldības policijā, saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 166., 167. un 168.pantu.

[10] Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 81.panta pirmajai daļai, administratīvā pārkāpuma procesā

dokumentus paziņo saskaņā ar Paziņošanas likumu.

Paziņošanas likuma 3.panta pirmā daļa noteic, ka dokumenta paziņošanu iestāde veic: 1) uz vietas iestādē vai

piegādājot ar tās norīkota darbinieka vai ziņneša starpniecību; 2) izmantojot pasta pakalpojumus; 3) izmantojot

elektroniskos sakarus; 4) publiski.

Paziņošanas likuma 3.panta otrajā un trešajā daļā noteikts, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts konkrēts

dokumenta paziņošanas veids, iestāde pati izvēlas tādu veidu, kas nodrošinātu atbilstošu dokumenta paziņošanu

adresātam. Iestāde pēc iespējas ņem vērā adresāta norādīto dokumenta paziņošanas veidu. Adresātam ir pienākums

pieņemt iestādes paziņoto dokumentu. Saskaņā ar Paziņošanas likuma 4.panta otro daļu, juridiskajai personai

dokumentu paziņo uz tās juridisko adresi.

Saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.panta otro daļu, dokuments, kas paziņots kā vienkāršs pasta sūtījums, uzskatāms

par paziņotu astotajā dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments.

Administratīvās atbildības likuma 59.panta trešā un ceturtā daļa nosaka, ka procesuālais termiņš, kas noteikts līdz

konkrētam datumam, beidzas šajā datumā. Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā

dienā līdz pulksten 24.00. Ja dokuments nodots sakaru institūcijai (pastam) termiņa pēdējā dienā līdz pulksten

24.00, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība izpildāma iestādē vai tiesā, termiņš beidzas tajā stundā, kad

attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu.

Administratīvās atbildības likuma 60.pantā noteikts, ka tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd ar likuma, […]

noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.

[11] Kā redzams no lietas materiāliem, tad Jūrmalas pašvaldības policijas inspektora 2025.gada 17.septembra

lēmums Nr.29498001961625-1 /Nosaukums A/ nosūtīts 2025.gada 17.septembrī uz sūdzības iesniedzējas juridisko

adresi/Adrese A/, līdz ar to, saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.panta otro daļu, uzskatāms, ka lēmums sūdzības

iesniedzējai paziņots 2025.gada 25.septembrī. Tādējādi par pēdējo minētā lēmuma pārsūdzības dienu uzskatāms

2025.gada 9.oktobris. Savukārt /Nosaukums A/ lūgums par termiņa atjaunošanu sūdzības iesniegšanai par

2025.gada 17.septembra lēmumu Nr.29498001961625-1 iesniegts iestādē tikai 2026.gada 3.februārī, tādā veidā

nokavējot procesuālo termiņu, kāds paredzēts administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzībai

augstākā iestādē.

[11.1] Tiesa norāda, ka nolēmuma pārsūdzēšana ir lietas dalībnieka subjektīva tiesība, bet ne pienākums, līdz ar ko

lietas dalībnieka tiesību izmantošana likumā noteiktajā termiņā ir atkarīga no paša lietas dalībnieka aktīvas rīcības

un tikai attaisnojoši, no lietas dalībnieka neatkarīgi apstākļi, var būt pamats procesuālā termiņa atjaunošanai.

Tiesību doktrīnā pausta atziņa, ka šķēršļiem, kas traucēja procesuālās darbības izpildi laikā, jābūt objektīviem un

neatkarīgiem no procesa dalībnieka. Nokavētā procesuālā termiņa atjaunošana ir izņēmuma gadījums, kad pastāv

vērā ņemami apstākļi, kas personai lieguši izmantot tiesības veikt procesuālas darbības likumā noteiktajos

termiņos. Ja termiņa nokavējums iestājies paša lietas dalībnieka vainas dēļ, tas nav atjaunojams (skat.

Administratīvais process tiesā. Autoru kolektīvs. Dr.iur. J.Briedes visp. zinātn. redakcijā. – Rīga: Latvijas Vēstnesis,

2008. – 347.lpp.).

[11.2] Līdz ar to, jautājuma izlemšana par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu ir saistīta ar nokavēšanas

iemeslu vērtēšanu. Minētās tiesību normas izpratnē nokavētā procesuālā termiņa atjaunošana pieļaujama tikai

objektīvu apstākļu dēļ, tātad tiesai ir jākonstatē apstākļi, kuri reāli ir pastāvējuši un kuri ir bijuši tādi, kas ir lieguši

lietas dalībniekam izpildīt procesuālo darbību likumā noteiktajā termiņā. No likuma jēgas un mērķa izriet

secinājums, ka nokavētā procesuālā termiņa atjaunošana ir izņēmuma gadījums, un šķēršļiem, kas traucēja

procesuālās darbības izpildi termiņā, ir jābūt objektīviem, neatkarīgiem no procesa dalībnieka.

[12] Sūdzības iesniedzēja, kā attaisnojumu termiņa nokavējumam norādījusi, ka tikai2026.gada 28.janvarī, kad

sūdzības iesniedzējas pārstāvim piezvanīja Jūrmalas pašvaldības policija, tā uzzinājusi, ka kopš 2025.gada

septembra sūdzības iesniedzējai piemēroti sodi par iebraukšanu Jūrmalā, jo nebija aktīva iebraukšanas atļauja.

Tāpat norāda, ka lēmumu tās juridiskajā adresē nav saņēmusi, jo pasta darbinieks neatrada pastkastīti, līdz ar to,

sūdzības iesniedzēja netika savlaicīgi informēta par to, ka iebraukšanas atļauja Jūrmalā nav aktīva. Vienlaikus

norāda, ka cita korespondence adresē /Adrese A/, tika saņemta savlaicīgi, turklāt par citām automašīnām, kuras arī

reģistrētas uz /Nosaukums A/, no Jūrmalas caurlaižu kontroles tika saņemta informācija par caurlaidi, nosūtot to uz

e-pasta adresi /E-Pasta adrese/. Sūdzības iesniedzējas pārstāvis lūdz ņemt vērā, ka šajā periodā sūdzības

iesniedzējas pārstāvja sieva bija grūtniece un saistībā ar daudziem ģimenes apstākļiem netika pievērsta pietiekama

uzmanība iebraukšanas atļaujas jautājumiem, jo bija pārliecināts, ka ar to viss ir kārtībā.

[12.1]Faktiskais termiņa atjaunošanas pamats ir nokavējumu attaisnojoši iemesli, kas nevar būt atkarīgi no

nokavējošā procesa dalībnieka gribas un rīcības. Proti, šķēršļiem, kas traucējuši procesuālās darbības izpildi laikā,

jābūt objektīviem, neatkarīgiem no procesa dalībnieka. Nokavētā procesuālā termiņa atjaunošana ir izņēmuma

gadījums, kad pastāv vērā ņemami apstākļi, kas personai lieguši izmantot tiesības veikt procesuālās darbības

likumā noteiktajos termiņos. Ja termiņa nokavējums iestājies paša lietas dalībnieka vainas dēļ, tas nav atjaunojams.

Par apstākļiem, kas ir neatkarīgi no procesa dalībnieka gribas un rīcības, objektīvi traucējot procesuālās darbības

izpildi, parasti atzīstamas iestādes, tiesas vai pasta kļūdas. Būtiski ir nošķirt termiņa nokavējumu, kas radies

objektīvu apstākļu dēļ, no termiņa nokavējuma, kas pieļauts paša procesa dalībnieka vainas pienācīgas rūpības

trūkuma rezultātā (Administratīvo pārkāpumu tiesības, Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis

autoru kolektīvs. E.Danovska un G.Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīgā: Tiesu namu aģentūra, 2020).

Līdz ar to tiesa secina, ka nokavētā procesuālā termiņa atjaunošana ir izņēmuma gadījums, kad pastāv vērā ņemami

apstākļi, kas personai lieguši izmantot tiesības veikt procesuālās darbības likumā noteiktajos gadījumos. Judikatūrā

ir nostiprināta atziņa, ka šķēršļiem, kas traucēja procesuālās darbības izpildi laikā, jābūt objektīviem un

neatkarīgiem no procesa dalībnieka.

Paziņošanas likuma regulējums ietvert dokumentu paziņošanas prezumpciju. Šo prezumpciju adresāts var atspēkot,

norādot objektīvus iemeslus, kas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai. Dokumenta paziņošanā spēkā ir adresāta

līdzdarbības princips. Tas nozīmē, ka pašam adresātam ir pienākums līdzdarboties dokumentu apritē, piemēram,

nodrošinot faktisku sasniedzamību norādītajā adresē, rūpējoties par savas pasta kastītes (arī e-pasta sūtījumu

glabātuves) pārziņu, rūpējoties par dokumentu saņemšanu. Līdzdarbības pienākuma neizpildīšanas gadījumā

adresāts nevar izvairīties no dokumenta saņemšanas tiesiskā nozīmē (skat. Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamenta 2015.gada 25.jūnija spriedumu lietā Nr.A420425413, Nr.SKA-848/2015).

Komerclikuma 12.panta ceturtā daļa nosaka, ja komersantam tiek nosūtītas ziņas, dokumenti vai cita

korespondence uz komercreģistrā ierakstīto tā juridisko adresi, uzskatāms, ka komersants šos dokumentus, ziņas

vai citu korespondenci ir saņēmis. Komentējamā norma ievieš korespondences saņemšanas prezumpciju, ja šī

korespondence nosūtīta uz komercreģistrā ierakstīto komersanta juridisko adresi. [..] Tas, vai adresāts šo

korespondenci ir saņēmis, nav svarīgi, jo ar juridiskās adreses deklarāciju publiskā reģistrā (komercreģistrā)

attiecīgais komersants ir apņēmies atzīt to par sev saistošu.”(Skat. A. Strupišs “Komerclikuma komentāri”, 2003,

86.-87. lpp.)

[12.2] Tiesnese norāda, ka iestādes lēmums sūdzības iesniedzējai, pamatojoties uz Paziņošanas likuma 3. un

4.pantu, nosūtīts uz sūdzības iesniedzējas juridisko adresi un apstāklis, ka sūdzības iesniedzēja lēmumu nav

saņēmusi, jotās juridiskajā adresē nebija atrodama pastkastīte, kā dēļ pasta darbiniekam nebija iespēju šo

korespondenci nodot adresātam, nevar būt par iemeslu procesuālā termiņa atjaunošanai. Turklāt sūdzības

iesniedzēja nav iesniegusi pierādījumus par pretējo, proti, ka uz to brīdi juridiskās personas norādītajā adresē bija

izvietota pasta kastīte, kura bija izvietota pasta darbiniekam pieejamā vietā, un ka visu pārējo korespondenci

sūdzības iesniedzēja ir saņēmusi, izņemot Jūrmalas pašvaldības policijas sūtītos dokumentus.

[12.3] Ņemot vērā, ka Iestāde ir pievienojusi pierādījumus parJūrmalas pašvaldības policijas inspektora 2025.gada

17.septembra lēmuma Nr.29498001961625-1nosūtīšanu sūdzības iesniedzējai uz tās juridisko adresi (/Adrese A/)

vienkāršā pasta sūtījumā, tad pamatojoties uz Komerclikuma 12.panta ceturto daļu uzskatāms, ka komersants šo

dokumentu ir saņēmis saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.panta otro daļu. Lietā netiek apstrīdēts, ka sūdzības

iesniedzējas juridiskā adrese ir/Adrese A/. Tādējādi atbilstoši Komerclikuma noteikumiem sūdzības iesniedzējai

jābūt sasniedzamai šajā adresē. Līdz ar to, sūdzības iesniedzēja nav rīkojusies ar pietiekamu rūpību savu interešu un

tiesību aizsardzībai, jo sūdzības iesniedzēja varēja un tai vajadzēja nodrošināt, ka konkrētajā adresē ir uzstādīta

pasta kastīte, kura atrodas pasta darbiniekam pieejamā vietā, lai sūdzības iesniedzējai būtu iespējams saņemt tai

adresēto korespondenci.

[12.4] Attiecībā uz sūdzībā norādīto, kašajā periodā sūdzības iesniedzējas pārstāvja sieva bija grūtniece un saistībā

ar daudziem ģimenes apstākļiem netika pievērsta pietiekama uzmanība iebraukšanas atļaujas jautājumiem, jo bija

pārliecināts, ka ar to viss ir kārtībā, tiesa norāda, kajuridiskās personas amatpersonas ģimenes sarežģījumi neliecina

par šīs juridiskās personas rīcībspējas zaudēšanu un tas nevar būt par šķērsli procesuālo tiesību īstenošanai, tai

skaitā sūdzības iesniegšanai administratīvā pārkāpuma lietā, jo šajā gadījumā, kad juridiskās personas amatpersona

nevarēja pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus, tad šī konkrētā amatpersona varēja pilnvarot pārstāvi pildīt visus ar

uzņēmumu saistītos jautājumus, tajā skaitā risināt jautājums, kas saistīti ar caurlaidēm par iebraukšanu Jūrmalā.

Civiltiesībās pastāv tāds jēdziens kā “krietns un rūpīgs saimnieks” un atbilstoši minētajām sabiedrībai pašai ir

jārūpējas par savas korespondences drošu un savlaicīgu saņemšanu.

[12.5] Bez tam, pamatojoties uz Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5.panta pirmās daļas 2.punktu, oficiālās

elektroniskās adreses izmantošana ir obligāta reģistros reģistrētam tiesību subjektam. Oficiālā elektroniskā adrese ir

uzņēmumu jeb privāto juridisko personu elektronisko saziņu veids ar valsti.

Atbilstoši minētā likuma 1.panta 4.punktam reģistros reģistrēts tiesību subjekts ir tāds, kas reģistrēts Uzņēmumu

reģistru reģistros. Savukārt pamatojoties uz likuma pārejas noteikumu 3.punktu, reģistros reģistrēts tiesību subjekts

oficiālās elektroniskās adreses kontu aktivizē no 2019.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim un šā likuma

5.panta pirmo daļu piemēro no 2023.gada 1.janvāra.

[12.6] Tādējādi sūdzības iesniedzējai sākot ar 2023.gada 1.janvāri bija pienākums aktivizēt oficiālās elektroniskās

adreses kontu, kas sūdzības iesniedzējai līdz lēmuma nosūtīšanas brīdim nebija aktivizēts, ko apstiprina arī

sūdzības iesniedzēja. Līdz ar to Iestādei bija liegta iespēja Iestādes dokumentus paziņot sūdzības iesniedzējai

saskaņā ar Paziņošanas likuma 9.panta pirmo1daļu. Oficiālās elektroniskās adreses neesamība un/vai

neaktivizēšana kārtējo reizi norāda, ka sūdzības iesniedzēja nav rīkojusies kā rūpīgs saimnieks un nav ievērojusi

likumā noteikto.

[12.7] Savukārt attiecībā uz sūdzībā norādīto, kapar citām automašīnām, kuras arī reģistrētas uz /Nosaukums A/, no

Jūrmalas caurlaižu kontroles tika saņemta informācija par caurlaidi, kura tika nosūtīta uz e-pasta adresi/E-Pasta

adrese/, tad kā redzams no sūdzībai pievienotās izdrukas, tad šī informācija sūdzības iesniedzējai nosūtīta

2025.gada 5.novembrī, līdz ar to, konkrētā izdruka pierāda tikai to, ka 2025.gada 5.novembrī Jūrmalas caurlaižu

kontroles sistēmā bija pieejama informācija par sūdzības iesniedzējas e-pasta adresi, bet tā nepierāda, ka arī uz

pārkāpuma konstatēšanas brīdi Jūrmalas caurlaižu kontroles sistēmā bija norādīta konkrētā e-pasta adrese, lai

attiecīgi uz to būtu iespējams nosūtīt sūdzības iesniedzējai adresēto korespondenci.

[12.8] Nokavētā procesuālā termiņa atjaunošana kā procesuālo tiesību institūts nav domāts tam, lai dotu lietas

dalībniekam iespēju novērst viņa paša bezdarbības vai savu procesuālo tiesību nepienācīgas izmantošanas izraisītās

negatīvās sekas.

[12.9] Ņemot vērā, ka procesuālā termiņa atjaunošana ir iespējama gadījumos, kad pastāv vērā ņemami apstākļi,

kas personai lieguši veikt procesuālās darbības likumā noteiktajā termiņā, sūdzības iesniedzēja pienākums ir norādīt

termiņa nokavējuma iemeslus, kas radušies neatkarīgi no viņa gribas un rīcības.

Apstākļus, kas ir neatkarīgi no cilvēka gribas un rīcības un tiek uzskatīti par attaisnojošiem, var iedalīt trīs daļās: 1)

amatpersonas (institūcijas) pieļautas kļūdas, paziņojot lēmumu; 2) pasta kļūda, ja vien to iespējams pierādīt; 3)

atsevišķos gadījumos – personas veselības stāvoklis (slimība) (skat. Autoru kolektīvs E. Danovska un G. Kūtra zin.

redakcijā. Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi, Tiesu namu

aģentūra, 2020., 451.lpp).

[13] Vērtējot/Nosaukums A/sūdzību, tiesa uzskata, ka sūdzības iesniedzēja nav norādījusi, kā arī nav iesniegusi

tiesā nekādus pierādījumus, kas jebkādi apliecinātu, ka/Nosaukums A/pastāvēja kādi objektīvi no viņas gribas

neatkarīgi attaisnojoši iemesli procesuālā termiņa nokavējumam, kas būtu par pamatu sūdzības, parJūrmalas

pašvaldības policijas 2025.gada 17.septembra lēmumu Nr.29498001961625-1, iesniegšanas termiņa atjaunošanai.

[14] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams,

procesuālā termiņa nokavējums ir neattaisnots, tādēļ nav pamata atjaunot procesuālo termiņu sūdzības iesniegšanai.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa uzskata, ka nav konstatējami attaisnojoši un objektīvi apstākļi procesuālā termiņa

nokavējumam, nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanai un2026.gada 9.februāra lēmuma Nr.29498001961625-

3atcelšanai nav pamata.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā arAdministratīvās atbildības likuma 1.pantu, 47.pantu,

48.pantu,168.pantu,169.pantu, tiesa

nolēma

atstāt negrozītuJūrmalas pašvaldības policijas Tehnisko līdzekļu un sodu kontroles nodaļas priekšnieka Ē.Ločmeļa

2026.gada 9.februāra lēmumu Nr.29498001961625-3un/Nosaukums A/sūdzību noraidīt.

Lēmums nav pārsūdzams.

TiesneseK.Maike

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu