Administrative court dismissed tax appeal regarding timber rights sale classified as business activity.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court rejected the taxpayer's request to annul the tax authority's decision to levy income tax on timber rights sales. The taxpayer argued that the timber was owned for over 36 months and thus exempt from taxation as private property disposal. The court found that the taxpayer's long-term management and regular harvesting indicated commercial business activity rather than private use. Consequently, the court upheld the tax liability and penalties, ruling the taxpayer's arguments inadmissible.
Legislator headnote
AI generatedLaw on Income Tax s. 9(1)19(b); Law on Taxes and Fees s. 32(1), (3), 29(2): Income from the sale of timber rights constitutes business activity income subject to income tax when the taxpayer engages in systematic management and harvesting for profit, overriding the exemption for private property disposal.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420411911
Lietas arhīva Nr. AA43-0815-13/17
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2013.gada 22.oktobrī
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:
tiesnese referente I.Amona, tiesneši S.Liniņa un V.Poķis,
piedaloties pieteicējam /pers. B/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim
/pers. C/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. B/ pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta
ģenerāldirektora 2010.gada 8.decembra lēmuma Nr.22.4.7/65197 atcelšanu daļā, sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta apelācijas
sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 27.decembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID vai atbildētājs) Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu sestā audita daļa
no 2010.gada 6.maija līdz 6.septembrim /pers. B/ (turpmāk arī – pieteicējs) veica iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) un
valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – VSAOI) auditu par 2007.gadu.
Ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu sestās audita daļas galvenā nodokļu inspektora 2010.gada
6.septembralēmumuNr.23.23/1121 /pers. B/ papildus aprēķināti un iemaksai budžetā noteikti Ls 5958,57, no tiem: IIN 2945,63,
nokavējuma nauda Ls 1104,61, soda nauda Ls 1472,82; VSAOI Ls 224,65, nokavējuma nauda Ls 98,53, soda nauda Ls 112,33.
/pers. B/ šo lēmumu apstrīdēja un ar VID ģenerāldirektora 2010.gada 8.decembra lēmumu Nr.22.4.7/65197 (turpmāk – Lēmums)
apstrīdētais lēmums atcelts daļā par IIN nokavējuma naudu Ls 1,47 apmērā, bet pārējā daļā atstāts negrozīts. Lēmumā secināts, ka
/Pers. B/ 2007.gadā ir nodarbojies ar saimniecisko darbību – cirsmu izciršanas tiesību pārdošanu, no kā guvis ar IIN apliekamus
ienākumus.
[2] /pers. B/ Lēmumu pārsūdzēja tiesā daļā, kurā viņam noteikts pienākums veikt maksājumus valsts budžetā. Pieteikumā
norādīts turpmāk minētais.
[2.1] Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 19.punkta b) apakšpunktu redakcijā, kas bija
spēkā līdz 2007.gada 30.septembrim, ar IIN netiek aplikti ienākumi no sava īpašuma atsavināšanas, izņemot ienākumu no fiziskās
personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, ja mežs bijis šīs
personas īpašumā mazāk par 36 mēnešiem. Cirsmu pārdošana nepamatoti kvalificēta kā saimnieciskā darbība, jo nekustamie
īpašumi n/a un n/a, kuros atrodas SIA n/a un SIA n/a 2007.gadā pārdotās cirsmas, pieteicēja īpašumā bija vairāk nekā 36 mēnešus.
Tātad ienākumi gūti no sava īpašuma atsavināšanas, un tie nepamatoti aplikti ar IIN.
[2.2] Lēmums ir prettiesisks, jo tas pamatots ar spēkā nesošām likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām.
[2.3] Pieņemot Lēmumu, ir pārkāpti vispārējie tiesību principi un pieļauti procesuāli pārkāpumi.
[3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 27.decembra spriedumu Lēmums atcelts. Spriedumā norādīts turpmāk
minētais.
[3.1] Pieteicējam nodokļu audits uzsākts 2010.gada 6.maijā, bet pabeigts 6.septembrī, kopumā tas tika veikts 124 dienas. No
audita termiņa izslēgts laika posms no 2010.gada 6.maija līdz 9.jūnijam, nosakot, ka audits jāpabeidz līdz 2010.gada 6.septembrim.
[3.2] Tā kā normatīvo regulējumu (likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 3.<sup>1</sup> daļu) attiecībā uz laikposmu, kas
netiek ieskaitīts audita termiņā, likumdevējs sistēmiski ir iekļāvis speciālajā normā, kuras piemērošanu likuma „Par nodokļiem un
nodevām” 23.panta trešā daļa noteic tikai nodokļu administrācijas augstākās amatpersonas kompetencē, tiesai nebija pamata
uzskatīt, ka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 3.<sup>1</sup> daļas otrais teikums būtu piemērojams atrauti no pirmā
teikuma. Tiesa atzina, ka visu likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 3.<sup>1</sup>daļā paredzēto nosacījumu piemērošana
ietilpst tikai nodokļu administrācijas augstākās amatpersonas kompetencē.
[3.3] Tā kā lēmumu, ar kuru no audita termiņa izslēgts konkrēts laika posms un pagarināts audita termiņš, pieņēmis nevis VID
ģenerāldirektors, bet gan VID Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersona, tiesa secināja, ka šis lēmums pieņemts ārpus
kompetences. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta trešā daļa un 3.1 daļas 2.punkts nedod tiesības VID Nodokļu kontroles
pārvaldes amatpersonai pagarināt lēmuma par audita rezultātiem pieņemšanas termiņu. Minēto procesuālo pārkāpumu tiesa atzina
par būtisku un atzina, ka tas ir ietekmējis Lēmuma tiesiskumu.
[4] Par šo Administratīvās rajona tiesas spriedumu VID iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norāda turpmāk minēto.
[4.1] Interpretējot likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta trešo daļu un 3.¹daļas otro teikumu, Augstākās tiesas Senāta
Administratīvo lietu departaments (turpmāk - Senāts) lietā Nr.SKA-515/2011 norādīja, ka likumdevējs nav vēlējies attiecināt likuma
„Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 3.<sup>1</sup> daļas otrajā teikumā minētos apstākļus vienīgi uz nodokļu administrācijas
augstākās amatpersonas noteikto termiņu pagarinājumu. Ņemot vērā Senāta institucionālo rangu, tiesai bija pienākums ņemt vērā
jaunāko kasācijas instances tiesas sniegto attiecīgās tiesību normas interpretāciju, nevis atsaukties uz 2009.gada un 2010.gada
tiesu praksi, šādu rīcību nepamatojot.
[4.2] Konkrētajā gadījumā nav pagarināts nodokļu revīzijas (audita) lēmuma pieņemšanas termiņš, bet gan atbilstoši likuma “Par
nodokļiem un nodevām” 23.panta 3.¹ daļas 2.punktam audita termiņā pamatoti nav ieskaitīts laika posms no 2010.gada 6.maija līdz
2010.gada 9.jūnijam, par kuru pieteicējs nokavēja VID pieprasītās informācijas iesniegšanas termiņu (sk. VID Nodokļu kontroles
pārvaldes direktora vietnieces 2010.gada 21.jūlija lēmumu Nr.23.23/374850).
[5] Tiesas sēdē VID pārstāvis uzturēja apelācijas sūdzību un lūdza pieteikumu noraidīt. Pieteicējs apelācijas sūdzību neatzina
un lūdza pieteikumu apmierināt.
Motīvu daļa
[6] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka
apelācijas sūdzība ir pamatota un pieteikums ir noraidāms.
[7] Apgabaltiesa piekrīt VID apelācijas sūdzībā norādītajam, ka VID ir ievērojis normatīvajos aktos noteikto audita veikšanas
termiņu. Tā kā pieteicējs nokavēja VID pieprasītās informācijas iesniegšanas termiņu un pieprasīto informāciju VID iesniedza tikai
2010.gada 9.jūnijā, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 3.¹ daļas 2.punktu, un, ņemot vērā Senāta secināto lietā
Nr.SKA-515/2011, apgabaltiesa atzīst, ka audita termiņā pamatoti netika ieskaitīts kavējuma periods no 2010.gada 6.maija līdz
9.jūnijam, jo šo kavējumu pieļāva pieteicējs. Veicot auditu laikā no 2010.gada 9.jūnija līdz 6.septembrim, VID ir ievērojis likuma „Par
nodokļiem un nodevām” 23.panta trešajā daļā noteikto 90 dienu termiņu audita veikšanai.
[8] Papildus IIN pieteicējam aprēķināts no ienākumiem, kas gūti, 2007.gada 1.augustā, 1.oktobri un 22.novembrī pārdodot
pieteicējam piederošo cirsmu izciršanas tiesības SIA n/a un SIA n/a. VID uzskata, ka pieteicējs ir veicis saimniecisko darbību,
savukārt pieteicējs norāda, ka ir pārdevis savu īpašumu.
Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 1.<sup>1</sup>daļa (redakcijā, kas bija spēkā konkrēto darījumu noformēšanas
laikā 2007.gadā) noteica, ka par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu,
darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto
darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā
arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) darbību. Atbilstoši likuma „Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli” 1.panta 3.punktam (arī redakcijā, kas bija spēkā 2007.gadā) IIN ir nodoklis, ar ko apliek fiziskās
personas gūtos ienākumus, un tas citstarp sastāv no nodokļa par ienākumiem no saimnieciskās darbības.
Savukārt atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta 19.punkta b) apakšpunktam gada apliekamajā ienākumā netiek
ietverti un ar nodokli netiek aplikti ienākumi no sava īpašuma atsavināšanas, tostarp fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža
atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, ja mežs ir bijis šīs personas īpašumā vairāk par 36 mēnešiem.
No minētajām likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normām konstatējams, ka fiziskās personas ienākumi, kas gūti no tās
īpašumā (vairāk kā 36 mēnešus) esošā mežā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, 2007.gadā nebija atzīstami par ienākumiem no
saimnieciskās darbības, ja vien šī darbība nebija sistemātiska un tās ekonomiskā būtība nenorādīja uz regulāru darbību ar nolūku gūt
peļņu (atlīdzību).
[9] Lietā noskaidrots, ka pieteicējs cirsmu izciršanas tiesības pārdeva viņam pašam piederošajām SIA n/a un SIA n/a
saskaņā ar 2007.gada 1.augustā, 1.oktobrī un 22.novembrī noformētajām pavadzīmēm. Pieteicējs bija saņēmis 13 ciršanas
apliecinājumus kopumā 645 m3 koksnes izciršanai. Minētie 13 ciršanas apliecinājumi attiecas uz cirsmām (kadastra Nr./numurs A/,
Nr.32900030081 un Nr.32900090064), kuras atrodas pieteicējam piederošajā nekustamajā īpašumā n/a, kas pieteicējam pieder
kopš 1997.gada. No ierakstiem zemesgrāmatā (lietas 60.lapa) izriet, ka minētais īpašums sākotnēji zemesgrāmatā tika ierakstīts kā
nekustamais īpašums, kas sastāv no trīs zemesgabaliem ar kopējo platību 200 ha, no tās 156 ha aizņēma meži. 2007.gada 5.jūlijā no
šī nekustamā īpašuma tika atdalīti divi zemesgabali un pievienoti divi citi zemesgabali, pēc minētās atdalīšanas un pievienošanas
nekustamais īpašums 2007.gada 5.jūlijā sastāvēja no trīs zemesgabaliem ar kopējo platību 154,1 ha. Pieteicējs no minēto cirsmu
pārdošanas kopumā 2007.gadā saņēma ienākumus Ls 15 710 apmērā.
Izvērtējot minētos apstākļus, apgabaltiesa secina, ka tie norāda uz saimnieciskās darbības veikšanu, pieteicējam kā fiziskai personai
apsaimniekojot salīdzinoši lielus nekustamos īpašumus, kas pamatā faktiski netiek izmantot citādi, kā vien mežkopībai. 13 ciršanas
apliecinājumu saņemšana gada laikā ir atzīstama par sistemātisku darbību. Turklāt VID konstatējis, ka pieteicējs arī 2006.gadā no
kokmateriālu un ciršanas tiesību pārdošanas ir guvis ienākumus Ls 29 286,91 apmērā. Tātad pieteicējs meža īpašumus izmanto
nevis privātiem mērķiem, bet saimnieciskās darbības vajadzībām, uz to norāda izcirstais koksnes apjoms. Uz to norāda arī ilgstošā
mežu apsaimniekošana kopš 1997.gada un regulāra ciršanas apliecinājumu izņemšana ar nolūku gūt ilglaicīgus ienākumus. Proti,
apsaimniekojot lielas meža platības, tostarp regulāri pārdodot cirsmu izciršanas tiesības par samērā lielām summām, pieteicējs ir
rīkojies kā meža apsaimniekotājs, nevis kā īpašnieks, kurš nekustamo īpašumu izmanto tikai privātiem mērķiem. Līdz ar to pieteicēja
norādītajam par meža izciršanu kā nepieciešamību novērst vētras sekas, lietā nav nozīmes, jo visas darbības, kas saistītas ar
pieteicējam piederošo mežu apsaimniekošanu, ir atzīstamas par veiktām pieteicēja saimnieciskās darbības ietvaros.
Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa secina, ka pieteicējam pamatoti noteikts pienākums iemaksāt budžetā IIN no 2007.gadā gūtajiem
ienākumiem no cirsmu izciršanas tiesību pārdošanas.
[10] Tā kā pieteicējam pamatoti noteikts IIN, saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmo un trešo daļu un
likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.3 panta pirmo daļu pieteicējam pamatoti noteikta arī soda nauda 50% apmērā no
nenomaksātā IIN Ls 1472,82 apmērā, kā arī saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu pamatoti aprēķināta
nokavējuma nauda Ls 1103,14 apmērā.
Tā kā pieteicējs nebija ievērojis normatīvo aktu prasības attiecībā uz VSAOI veikšanu laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz
31.decembrim, saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmo un trešo daļu un 29.panta otro daļu VID pieteicējam
pamatoti aprēķināja budžetā maksājamās VSAOI Ls 224,65 apmērā, kā arī soda naudu Ls 112,33 un nokavējuma naudu Ls 98,53
apmērā.
IIN un VSAOI soda nauda pieteicējam noteikta tāpēc, ka viņš 2007.gadā veica saimniecisko darbību un nebija valstij nomaksājis IIN
un arī VSAOI. Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pieļautā pārkāpuma raksturs neliecina par to, ka pārkāpums pieļauts
neapzināti. Apgabaltiesa nekonstatē soda naudas nesamērību ar pieteicēja pieļauto pārkāpumu raksturu, kā arī to, ka soda naudas
noteikšanā pret pieteicēju būtu pieļauta atšķirīga attieksme kā pret citiem nodokļu maksātājiem lietās ar līdzīgiem apstākļiem.
Tādējādi VID pamatoti konstatēja likumā noteikto priekšnosacījumu soda naudas noteikšanai.
[11] Ņemot vērā iepriekš minēto, apgabaltiesa secina, ka pieteikums ir noraidāms, bet pirmās instances tiesas spriedums nav
pamatots.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa
nosprieda:
noraidīt /pers. B/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2010.gada 8.decembra lēmuma Nr.22.4.7/65197
atcelšanu daļā, kurā /pers. B/ noteikts pienākums veikt maksājumus valsts budžetā.
Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma
sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) I.Amona
Tiesneši (paraksts) S.Liniņa
(paraksts) V.Poķis
NORAKSTS PAREIZS
Administratīvās apgabaltiesas tiesnese
I.Amona
Rīgā 2013.gada 22.oktobrī