Court orders small claims lender to recover loan, interest, and court costs from borrower in Latvia.

Lietas Nr. C31328215

Lietas arhīva Nr. C-3282-15/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 18.decembrī

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnese A. Grāvīte

Rīgā, Baložu ielā 14, rakstveida procesā izskatīja civillietu maksātnespējīgās SIA ,,E.P. Ieguldījumi” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par

naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 28.jūlijā prasītāja maksātnespējīgā SIA „E.P. Ieguldījumi” cēlusi Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību pret

/pers. B/ par naudas piedziņu.

Pamatojoties uz 1587., 1652., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1759., 1765., 1793., 1806. un 1934.pantu, prasītāja lūgusi tiesu: piedzīt no

atbildētāja par labu prasītājai neatmaksāto aizdevuma summu 142,29 euro, aprēķinātos līgumiskos procentus 33,01 euro, aprēķinātos likumiskos

procentus 49,53 euro un līgumsodu 14,23 euro, kopā 239,06 euro; atzīt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

likumiskos procentus – 6% gadā no galvenā parāda.

Prasībā norādīts, ka saskaņā ar aizdevuma līguma vispārīgās daļas 2.1.punktu pieteikumu aizdevuma saņemšanai iesniedz, aizpildot pieteikuma

formu mājas lapā. 2010.gada 14.septembrī SIA „icredit.lv” pakalpojuma sniegšanas vietā (mājas lapā) www.icredit.lv atbildētājs elektroniski iesniedza

pieteikumu aizdevuma saņemšanai, ko pierāda pielikumā pievienotais pieteikums aizdevuma saņemšanai.

Saskaņā ar aizdevuma līguma vispārīgās daļas 2.3.punktu, pieteikums aizdevuma saņemšanai iesniedzams elektroniskā veidā aizdevēja mājas lapā.

Aizpildot un iesniedzot pieteikumu aizdevuma saņemšanai aizdevējam, klients apliecina, ka viņš ir iepazinies ar standarta informāciju par aizdevēja

piedāvāto aizdevumu, datu subjekta piekrišanas noteikumiem, līguma noteikumiem, ka šāda informācija un nosacījumi viņam ir saprotami un pieņemami.

Ņemot vērā atbildētāja izteikto vēlmi saņemt aizdevumu, aizdevējs pieņēma lēmumu par aizdevuma izsniegšanu Ls 100 jeb 142,29 euro (viens simts

četrdesmit divi euro un 29 centi) apmērā, par ko, pamatojoties uz aizdevuma līguma 3.5.punktu, atbildētājs tika telefoniski informēts. Pēc tam, kad

atbildētājs mutiski vēlreiz apstiprināja piekrišanu aizdevumam, uz viņa pieteikumā norādīto e-pasta adresi tika nosūtīts atkārtoti aizdevuma līgums, e-pasts

ar hipersaiti uz formu aizdevēja mājas lapā un klientam piešķirtā parole, ar kuru tiek apstiprināts aizdevuma darījums.

Pēc tam, kad atbildētājs saskaņā ar aizdevuma vispārīgās daļas 4.1.punktu ievadīja viņam piešķirto paroli mājas lapas attiecīgajā sadaļā, un tādā

veidā atkārtoti apliecināja, ka piekrīt aizdevuma summai, aizdevuma atmaksas termiņam, līguma noteikumiem un vēlas nekavējoties saņemt aizdevumu uz

savu norādīto bankas kontu, 2010.gada 14.septembrī ar atbildētāju tika noslēgts aizdevuma līgums Nr. 2010-1111. Saskaņā ar aizdevuma līgumu

atbildētājam tika izsniegts aizdevums Ls 100 jeb 142.29 euro (viens simts četrdesmit divi euro un 29 centi) apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Noslēgtajā aizdevuma līgumā

tika pielīgti līgumiskie procenti par aizdevuma izmantošanu 23.2% (divdesmit trīs, komats, divi procenti) mēnesī no neatmaksātās aizdevuma summas, kas

izteikta komisijas maksas veidā.

Aizdevuma summa saskaņā ar aizdevuma līguma nosacījumiem tika izmaksāta atbildētāja bankas kontā Nr. /numurs/, AS ,,SWEDBANK”.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu atbildētājs ir uzņēmies ciest pametumu, t.i. līgumsodu, sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību

neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi un proti, ja atbildētājs neizpilda savas ar līgumu uzņemtās saistības vai izpilda tās nepilnā apmērā, viņš atsevišķi par

katru līgumsaistību pārkāpumu un/vai nokavējumu maksā prasītājam līgumsodu saskaņā ar līguma 7.4. punktu 0.5% apmērā no neatmaksātās aizdevuma

summas par katru nokavēto saistību izpildes dienu.

Starp SIA „ICREDIT.LV” un prasītāju 2012.gada 20.oktobrī noslēgts cesijas līgums Nr. 20121020 un tā pielikums, saskaņā ar kuru SIA

„ICREDIT.LV” cedēja visas savas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no augstāk minētā aizdevuma līguma, prasītājam. Līdz ar to, prasītājs no

cesijas līguma noslēgšanas brīža var darboties ar kreditora tiesībām.

Atbildētājam saskaņā ar aizdevuma atmaksas grafiku, kas tika pievienots līgumam un ir tā neatņemama sastāvdaļa, bija pienākums aizdevuma un

procentu (komisijas maksas) atmaksu veikt 2010.gada 14.oktobrī. Atbildētājs līgumā noteiktajā termiņā saistību izpildi netika veicis.

Saskaņā ar līguma 6.12. apakšpunktu Atbildētājam ir tiesības ierosināt aizdevuma termiņa pagarināšanu uz 30 dienām. Atbildētājs līgumā noteikto

tiesību izlietojis trīs reizes, tas ir, pagarināja 2010.gada 14.oktobra maksājuma termiņu līdz 2011.gada 14.janvārim, līdz ar to, sākot ar 2011.gada

14.janvāri atbildētājam bija jātrupina veikt maksājumi saskaņā ar grafiku, taču atbildētājs uzņemtās saistības nepildīja.

2015.gada 18.jūlijā prasītājs izsūtīja atbildētājam paziņojumu par neizpildītām parāda saistībām, vienlaikus paziņojot par saistību tiesību cesiju.

Atbildētājs paziņojumu netika ņēmis vērā, līdz ar to parāda piedziņa tiek nodota tiesā.

Neraugoties uz to, ka jau 2011.gada 14.janvārī ir iestājies aizdevuma atdošanas termiņš, un vairākkārtīgi mēģināts sazināties ar atbildētāju,

atbildētājs līdz prasības celšanas dienai nav veicis nekādas darbības aizdevuma summas, procentu un līgumsodu atdošanai un ir noticis parādnieka-

atbildētāja nokavējums saskaņā ar Civillikuma 1652. panta 3. punktu - kad parādnieks palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu.

Norāda, ka atbildētājs saistības nav izpildījis pilnā apmērā.

Prasītāja lietu lūgusi izskatīt rakstveida procesā.

2015.gada 3.augustā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu atbildētājam /pers. B/ uz viņa deklarēto dzīves vietu un faktisko

dzīves vietu ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojuma sniegšanai 30 dienas

no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas (lietas 31.lapa).

2015.gada 8.septembrī minētais sūtījums atgriezts tiesā ar pasta darbinieku atzīmi par to, ka adresāts piegādes laikā nav sastopams atstāts

aicinājums (lietas 32.-33.lapa).

No Tiesu informācijas sistēmā pieejamās Vienotās migrācijas informācijas sistēmas izriet, ka atbildētājs savu dzīvesvietu deklarējis /adrese/ (lietas

39.lapa).

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 1.pantu, dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama

tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos,

kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar

tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas

norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka

personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti, septītajā

dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas viņu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kā arī

izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Atbildētājs paskaidrojumu par prasību nav sniedzis un puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Lietas izskatīšanu mutvārdu procesā puses nav lūgušas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojumu nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

2015.gada 13..novembrī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, pusēm paziņots, ka sprieduma norakstu tiesas kancelejā varēs

saņemt 2015.gada 18.decembrī (lietas 34.-37. lapa).

Apstākļos, kad atbildētājam par prasību ir paziņots pienācīgā veidā un puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tiesa atzīst par iespējamu

lietu izskatīt rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma.

Civillikuma 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga,

vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1798.pantu par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai neatļautas darbības, starp

tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un nedroši.

Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citiem un izlietot to pret parādnieku.

Civillikuma 1801.pants noteic, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt

jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

2012.gada 20.oktobrī starp SIA „ICREDIT.LV” un SIA „E.P. Ieguldījumi” noslēgts cesijas līgums Nr.20121020 un tā pielikums Nr. P 2010-

1111, saskaņā ar kuru visas prasījuma tiesības pret atbildētāju nodotas prasītājai (lietas 25. - 26.lapa).

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka minētais cesijas līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, tādējādi ir saistošs pusēm un prasītāja ir ieguvusi

prasījuma tiesības pret atbildētāju.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –

kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa noteic, ka distances līgums ir vienošanās starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojuma

sniedzēju, pamatojoties uz pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja piedāvājumu ar adresēta vai neadresēta iespieddarba, tipveida vēstules, kataloga, presē

publicētas reklāmas, kurai pievienots pasūtījuma kupons, telefona, faksimila, Interneta, elektroniskā pasta, televīzijas, radio un citu informācijas

nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu starpniecību.

Ministru Kabineta 2004. gada 21. decembra noteikumu Nr.1037 „Noteikumi par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” (spēkā līdz

2014.gada 12.jūnijam) 2. un 3.punkts noteica, ka šie noteikumi piemērojami distances līgumiem par finanšu pakalpojumu sniegšanu (turpmāk -

distances līgums), kas tiek slēgti starp finanšu pakalpojumu sniedzēju (turpmāk - pakalpojuma sniedzējs) un patērētāju, kas ir fiziska persona (turpmāk -

patērētājs).

Finanšu pakalpojums šo noteikumu izpratnē ir jebkurš kredītiestādes, kreditēšanas (arī patērētāju kreditēšanas), apdrošināšanas, privāto pensiju,

ieguldījumu vai maksājumu pakalpojums, ko pakalpojuma sniedzējs savas profesionālās darbības ietvaros sniedz patērētājam.

No lietas materiāliem redzams, ka 2010.gada 9.septembrī atbildētājs pakalpojuma sniegšanas vietā www.icredit.lv elektroniski aizpildījis un

iesniedzis pieteikumu aizdevuma saņemšanai (lietas 7.lapa).

2010.gada 14.septembrī starp SIA „ICREDIT.LV” un atbildētāju noslēgts aizdevuma līgums Nr. 2010-1111 (lietas 9. - 21.lapa).

Saskaņā ar minēto līgumu, prasītāja 2010.gada 14.septembrī izsniegusi atbildētājam aizdevumu Ls 100 (142,29 euro), ar ikmēneša procentu

maksājumu 23,2% mēnesī no neatmaksātā aizdevuma un atmaksas termiņu 2010.gada 14.oktobri. Līgumā norādīts, ka kopējā atmaksājamā summa ir

Ls 123,20 (175,30 euro). Minētā aizdevuma Ls 100 (142,29 euro), izsniegšanu apstiprina AS “Swedbank” 2010.gada 14.septembra maksājuma

uzdevums Nr.1593 (lietas 22.lapa).

Izvērtējot noslēgto līgumu, tiesa atzīst, ka tas ir distances līgums Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un noslēgts atbilstoši Ministru

Kabineta 2004.gada 21.decembra noteikumos „Par distances līgumu par finanšu pakalpojumu sniegšanu” noteiktajai kārtībai.

Tiesa uzskata, ka distances aizdevuma līgums noslēgts atbilstoši arī Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma būtiskajām

sastāvdaļām.

No lietā esošā aizdevuma atmaksas grafika, kas ir aizdevuma līguma neatņemama sastāvdaļa, redzams, ka puses vienojušās par atmaksas datumu

– 2010.gada 14.oktobri un apmēru – Ls 123,20 (175,30 euro), ko veido aizdevuma pamatsummas un procentu maksājums (lietas 21.lapa).

Līgums nav apstrīdēts, līdz ar to ir saistošs līdzējiem un saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma

izpildīšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar aizdevuma līguma vispārīgo noteikumu 6.1.punktu aizdevuma atmaksas termiņš sākas ar dienu, kas aizdevējs ir veicis aizdevuma

izmaksu uz klienta pieteikumā aizdevuma saņemšanai norādīto bankas kontu un klientam ir pienākums aizdevumu un komisijas maksu atmaksāt saskaņā

ar līguma noteikumiem, maksājumus veicot aizdevēja bankas kontā (aizdevuma līguma vispārīgo noteikumu 6.2.punkts).

No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētājs nav ievērojis aizdevuma atmaksas kārtību, jo kopš aizdevuma saņemšanas nav veicis nevienu

maksājumu saistības dzēšanai.

2015.gada 18.jūlijā MSIA „E.P. Ieguldījumi” nosūtījusi atbildētājam paziņojumu par saistību tiesību cesiju un brīdinājumu par saistību nepildīšanu.

Paziņojumā norādīts, ka uz 2015.gada 18.jūliju atbildētāja parādsaistības ir 238,88 euro, ko veido - neatmaksātā aizdevuma summa 142,29 euro,

aprēķinātie un nesamaksātie līgumiskie procenti par aizdevuma lietošanu 33,01 euro, aprēķinātie likumiskie nokavējuma procenti 49,35 euro un

līgumsods 14,23 euro. Saistības lūgts izpildīt līdz 2015.gada 23.jūlijam (lietas 23.lapa).

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti, atzīstami par pierādītiem, tomēr tiesa tos vērtē

atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Tiesa ņem vērā to, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumu par prasību,

nav cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus un aprēķinu, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu

iebildumu pret prasību.

Atbilstoši maksājumu grafikam, atbildētājam aizdevums bija jāatmaksā, veicot maksājumu līdz 2010.gada 14.oktobrim Ls 123,20 (175,30 euro)

apmērā (lietas 21.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1811.pantu katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i., nolīdzinot

parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.

Civillikuma 1943. pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbilstoši Civillikuma 1425.pantam, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu.

Civillikuma 1828.pants noteic, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem,

bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti.

No prasības pieteikuma izriet, atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu saistību dzēšanai, un atbildētājs atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai

daļai nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka savas saistības viņš būtu izpildījis pilnībā un parādsaistības dzēsis.

Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādītos apstākļus, ka atbildētājam pastāv nenokārtotas maksājuma saistības pret prasītāju

piešķirtā un neatmaksātā aizdevuma 142,29 euro apmērā, kas piedzenams no atbildētāja par labu prasītājai.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja līgumiskos procentus 33,01 euro un likumiskos procentus 49,53 euro apmērā, kopā 82,54 euro.

Aprēķinā norādīts, ka 33,01 euro ir aprēķinātie un nesamaksātie līgumiskie procenti (komisijas maksa) par aizdevuma lietošanu laika periodā no

2010.gada 14.decembrim līdz 2011.gada 14.janvārim (lietas 5.lapa).

Savukārt likumiskie procenti 49,53 euro apmērā aprēķināti pēc līguma izbeigšanās dienas par laika periodu no 2011.gada 14.janvāra līdz

2015.gada 24.jūlijam 6% gadā no neatmaksātās aizdevuma summas 142,29 euro (kopā 1651 diena).

Pieņemot, ka gadā ir 365 dienas, tad likumiskie procenti par katru kavēto dienu ir 0,02% no neatmaksātās aizdevuma summas (lietas 5.lapa).

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1946.pantu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Kā izriet no aizdevuma līguma speciālās daļas noteikumu 7.punkta puses vienojušās par aizņēmuma likmi 23,2% mēnesī no neatmaksātā

aizdevuma, kas izteikta komisijas maksas veidā un ir fiksēta naudas summā Ls 23,20 (33,01 euro) (lietas 19.lapa).

Līdz ar to atzīstams, ka starp pusēm panākta līgumiska vienošanās par procentu samaksu par aizdevuma lietošanu.

Tādējādi tiesa secina, ka puses līgumā vienojušās par aizņēmēja pienākumu maksāt procentus un par aizņēmuma procentu likmi, un līdz ar to

prasītāja pamatoti lūgusi piedzīt no atbildētāja līgumiskos procentus par līguma darbības laiku līdz noteiktajam aizdevuma atmaksas termiņam 33,01 euro.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktās norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā, ka atbildētājs kavējis maksājumu termiņus, tiesa atzīst, ka prasītājai saskaņā ar Civillikuma 1756., 1759.pantu ir tiesības saņemt no

atbildētāja arī likumiskos procentus, kas saskaņā ar prasītājas sastādīto aprēķinu par laiku kopš 2011.gada 14.janvāra līdz 2015.gada 24.jūlijam ir 49,53

euro.

Tiesai nav iesniegtas ziņas, kas dotu pamatu apšaubīt prasītājas veiktā procentu aprēķina atbilstību līguma noteikumiem.

Ņemot vērā, ka lietā ir pierādīts apstāklis, ka atbildētājs nav veicis piešķirtā aizdevuma atmaksu pilnā apmērā, kā arī to, ka atbildētājs līguma

nosacījumiem par procentu apmēru ir piekritis, tiesa atzīst par pierādītu atbildētāja pienākumu maksāt aprēķinātos un nesamaksātos līgumiskos procentus

par aizdevuma lietošanu 33,01 euro apmērā un likumiskos procentus 49,53 euro apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu 14,23 euro apmērā, kas saskaņā ar aizdevuma līguma 7.4. punktu, aprēķināts 0,5% apmērā no neatmaksātā

aizdevuma par katru nokavēto saistību izpildes dienu. Līgumsods aprēķināts saskaņā ar Civillikuma 1716.panta trešo daļu – 10% no termiņā

nesamaksātās aizdevuma summas.

Saskaņā ar Civillikuma 3.panta noteikumiem katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies.

Saskaņā ar likuma „Par atjaunotās Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”

21.pantu līgumiem, kuri noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc

2014.gada 1.janvāra un līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015.gada 1.janvāri ir piemērojami grozījumi Civillikuma

1716., 1717. un 1722.pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda samaksas kārtību.

Līgums noslēgts 2010.gada 14.septembrī, līdz ar ko, vērtējot prasījumu par līgumsoda piedziņu, tiesa saskaņā ar Civillikuma 3.pantu piemēro

līgumsodu reglamentējošās Civillikuma normas, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

Atbildētājs noslēgtā distances aizdevuma līgumā (punkts 7.4.) apņēmies par katru līgumā noteikto kavēto maksājumu maksāt līgumsodu 0,5%

apmērā no neatmaksātā aizdevuma par katru nokavēto saistību izpildes dienu (lietas 15. lapa).

Atbilstoši aizdevuma līguma vispārīgo noteikumu 7.4.punktam, līgumsods aprēķināms, sākot ar nākamo dienu pēc noteiktās atmaksas dienas un

tiek aprēķināts līdz dienai, kad aizņēmējs veic kavētā maksājuma samaksu.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs ar līgumu uzņemtās saistības nav pildījis un tiesa atzīst, ka atbildētājam Civillikuma 1716.panta izpratnē ir pienākums

maksāt līgumsodu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu, (likuma redakcijā, kas bija spēkā uz līguma noslēgšanas brīdi) līgumsods ir pametums, ko kāda persona

uzņēmusies ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Civillikuma 1717.pants darījuma slēgšanas brīdī (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada 1.janvārim) paredzēja, ka līgumsodu var

pievienot katram līgumam un tā apmēru nosaka līdzēji un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Savukārt Civillikuma 1720.panta 1. un 2.punkts noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai

līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Vērtējot līgumsoda proporcionalitāti, jāvadās no samērīguma kritērija, kas izriet no labas ticības principa, ievērojot, ka „pie samērīguma

noteikšanas jāņem vērā visas kreditora intereses un parādnieka spējas” (Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Latvijas

Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p.). Rīga: Mans Īpašums, 2000, 225.lp.).

Tā kā atbildētājs noteiktajā termiņā parādu nav samaksājis, ir iestājies parādnieka nokavējums Civillikuma 1651.panta un 1652.panta 3.punkta

izpratnē, un prasītājai ir tiesības pieprasīt arī līgumsoda samaksu.

Tiesa neapšauba prasītājas tiesības saņemt līgumsodu, jo puses to ir pielīgušas, kā arī atbildētājs ir pieļāvis maksājumu nokavējumu un tā kā

prasītāja ir lūgusi piedzīt līgumsodu 10% apmērā no pamatparāda summas (142,29 euro), tiesa uzskata, ka līgumsoda apmērs 14,23 euro ir taisnīgs un

samērīgs, tādēļ apmierināms pilnībā.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenams pamatparāds 142,29 euro, aprēķinātie un nesamaksātie līgumiskie

procenti par aizdevuma lietošanu 33,01 euro, likumiskie procenti 49,53 euro un līgumsods 14,23 euro apmērā.

Prasības pieteikumā ietverts lūgums noteikt prasītājai tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos kavējuma procentus.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tā kā konkrētajā gadījumā atbildētājs savas uzņemtās saistības nav pildījis, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu atzīt tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus no parāda pamatsummas 142,29 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta

nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva,

kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmā daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

No Uzņēmuma reģistra izziņas redzams, ka SIA ,,E.P. Ieguldījumi”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesas 2014.gada 30.decembra spriedumu pasludināts maksātnespējas process un par administratori iecelta /pers. H/ (lietas 28.lapa).

Prasības pieteikumu tiesā iesniegusi maksātnespējīgā uzņēmuma administratore un saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas

10.punktu, kas noteic, ka no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti administratori — prasībās, kas celtas to personu labā, kurām

pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, administratore atbrīvota no valsts nodevas samaksas, iesniedzot prasības pieteikumu tiesā.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts

ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunkts noteic, ka par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz 2134 euro,

valsts nodeva maksājama 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu valsts nodeva līdz 2134 euro ir 15 procenti no prasības summas,

bet ne mazāk par 71,14 euro, kas attiecīgajā gadījumā ir 71,14 euro.

Tiesa atzīst, ka, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu valstij piedzenama valsts nodeva 71,14 euro apmērā

un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 8,44 euro apmērā (lietas 2.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 42.panta pirmo daļu, 93., 97., 190., 193., 195.un 204.1, 250.25,

250.27pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu maksātnespējīgai SIA ,,E.P. Ieguldījumi”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

pamatparādu 142,29 EUR (viens simts četrdesmit divi euro un 29 centi), līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu par laika periodu no 2010.gada

14.decembra līdz 2011.gada 14.janvārim 33,01 EUR (trīsdesmit viens euro un 01 cents), likumiskos procentus par laika periodu no 2011.gada

14.janvāra līdz 2015.gada 24.jūlijam 49,53 EUR (četrdesmit deviņi euro un 53 centi) un līgumsodu 14,23 EUR (četrpadsmit euro un 23 centi), pavisam

kopā 239,06 EUR (divi simti trīsdesmit deviņi euro un 06 centi).

Parādsaistību summu ieskaitīt MSIA ,,E.P. Ieguldījumi”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, norēķinu kontā Nr.LV86PRTT0260022390400, AS

/Nosaukums C/.

Noteikt maksātnespējīgai SIA ,,E.P. Ieguldījumi”, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no

pamatparāda summas – 142,29 euro (viens simts četrdesmit divi euro un 29 centi), līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit viens euro un 14 centi). Samaksa

veicama šādā kontā – saņēmējs Valsts kase NMR 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC kods

TRELLV22.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,44 EUR (astoņi euro un 44 centi).

Samaksa veicama šādā kontā – saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase

BIC kods TRELLV22.

Noteikt/pers.B/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā sprieduma labprātīgai izpildei

noteiktajā 10 dienu termiņā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese A. Grāvīte