Court orders payment of heating debt, late fees, court costs, and interest to utility company.

Lietas arhīva Nr. C-0625-18

ECLI:LV:REZT:2018:0531.C26191217.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ludzā 2018.gada 31.maijā

Rēzeknes tiesas tiesnese Inta Marnauza izskatīja rakstveida procesā civillietu akciju sabiedrības „Rēzeknes siltumtīkli”, reģistrācijas Nr.

40003215480, maza apmēra prasībā pret /pers. A/, personas kods personas kods, par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2017.gada 17.oktobrī akciju sabiedrība (turpmāk – AS) “Rēzeknes siltumtīkli” (turpmāk – prasītāja) iesniedza tiesā maza apmēra prasību pret

/pers. A/ (turpmāk –atbildētāja) par naudas piedziņu 745.53 euro apmērā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka SIA “Rēzeknes enerģija”, vēlāk pēc reorganizācijas - AS “Rēzeknes siltumtīkli” (reorganizācijas faktu apliecina

LR Uzņēmumu reģistra valsts notāra 31.03.2017. lēmums, ar kuru SIA “Rēzeknes enerģija” pievienojās AS “Rēzeknes siltumtīkli”) sniedz centralizētās

siltumapgādes pakalpojumus Rēzeknes pilsētā, tai skaitā arī dzīvoklim Nr./adrese/. Saskaņā ar zemesgrāmatas informāciju, minēta dzīvokļa īpašniece no

06.03.2009. ir atbildētāja.

Sakarā ar to, ka atbildētāja neregulāri un nepilnā apmērā veica apmaksu par saņemtajiem pakalpojumiem, viņai sakrājies parāds par

siltumenerģijas piegādes pakalpojumiem par laika periodu no 01.01.2016. līdz 30.09.2017. 745.53 euro apmērā.

Siltumenerģijas piegādes pakalpojumi tika sniegti uz 01.10.2008. līguma Nr. 2 “Par siltumenerģijas piegādi un sadali SIA “Rēzeknes

Namsaimnieks” apsaimniekošanā esošajās dzīvojamās ēkās”, kas noslēgts ar minētās mājas apsaimniekotāju SIA “Rēzeknes Namsaimnieks”, pamata.

Saskaņā ar šī līguma 1.1. un 1.3. punktu SIA “Rēzeknes enerģija” piegādā siltumenerģiju līdz piederības robežai, bet apsaimniekotājs nodrošina

lietotājus - telpu īpašniekus un īrniekus ar piegādāto siltumenerģiju. Savukārt šī līguma 1.5. punkts paredz, ka abonenti- dzīvokļu īrnieki vai īpašnieki, veic

maksu par izlietoto siltumenerģiju piegādātājam saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem un piestādītajiem apmaksas dokumentiem. Siltumenerģijas tarifa

apmērus noteica Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, tajā skaitā par apkuri.

Uz 2017.gada 17.oktobri parāds par pamatpakalpojumiem par laika periodu no 01.01.2016. līdz 30.09.2017. sastāda 717.20 euro. Tapāt

atbildētajai līdz 2017.gada 30.septembrim ir aprēķināti likumiskie nokavējuma procenti, kas uz 30.09.2017. sastāda 28.33 euro. Civillikuma 1759.panta

pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī

parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, un, vadoties pēc Civillikuma 1765.panta pirmās daļas, tie sastāda 6% gadā.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”

36.punktu un pamatojoties uz SIA „Rēzeknes enerģija” un AS “Rēzeknes siltumtīkli” izrakstītajiem rēķiniem, atbildētājai bija pienākums norēķināties par

iepriekšējā mēnesī izlietoto siltumenerģiju līdz katra mēneša divdesmitajam datumam.

Reorganizācijas rezultātā AS “Rēzeknes siltumtīkli”, saskaņā ar Komerclikuma 335.panta piekto daļu un 351.panta pirmo daļu, pārņēma visas SIA

“Rēzeknes enerģija” tiesības un saistības, tai skaitā licences siltumenerģijas pārvadei un sadalei noteikumus un tiek ievietota Siltumapgādes pakalpojuma

sniedzēju pārvades un sadales licenču sarakstā.

Lai arī MK 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 26.4.punkts paredz siltumenerģijas

piegādātāja tiesības, brīdinot trīs dienas iepriekš, pilnīgi vai daļēji pārtraukt siltumenerģijas piegādi lietotājam, ja lietotājs neveic norēķinus atbilstoši līguma

nosacījumiem, tomēr AS „Rēzeknes siltumtīkli” nav tehniskas iespējas atslēgt apkuri atsevišķām telpām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā. Apkures sistēma

ir vienota visai mājai, un atslēgšanas gadījumā tiks bojāta mājas iekšējā apkures sistēma, kā arī tiks traucēts mājas hidrauliskais un temperatūras režīms.

Lai pierādītu prasības pieteikuma pamatotību un atbildētājas īpašuma tiesības uz dzīvokli, prasītājai rodas izdevumi par zemesgrāmatas izdruku

1.85 euro . Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu piedzenami to faktiskajā

apmērā, līdz ar ko prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas ar lietas vešanu saistītus izdevumus.

Prasība pamatota ar Komerclikuma 335.panta piekto daļu, 351.panta pirmo daļu, Civillikuma 1402., 1757.pantu, 1759.panta pirmās

daļas 1.punktu, 1765.panta pirmo daļu, 2033., 2107., 2108., 2109.pantu, Civilprocesa likuma 1.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta

pirmo daļu, 44.panta pirmo daļu, 127.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu, MK 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.876

„Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 3.punktu, 36.punktu, MK 1994.gada 18.oktobra noteikumu Nr.204 „Par siltumenerģijas piegādes

nosacījumiem” 1.punktu, 09.12.2008. MK noteikumu Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 1.1.apakšpunktu, 3.punktu.

Prasītāja lūdza tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu par siltumenerģijas piegādi 717.20 euro, likumiskos procentus 28.33 euro,

samaksāto valsts nodevu 111.83 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3.30 euro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1.85 euro, kā arī noteikt

prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildes dienai.

Prasītāja norādīja, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

[2] 2017.gada 23.oktobrī atbildētājai uz deklarēto dzīvesvietu ārvalstī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, uzliekot par pienākumu 30

dienu laikā no prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā aizpildītu rakstveida paskaidrojuma veidlapu (lietas 24.lapa).

Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu pusēm atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta pirmajai daļai tika izskaidrotas procesuālās tiesības, puses

informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei. Puses informētas par lietas izskatīšanu rakstveida

procesā 2018.gada 31.maijā.

Atbildētājai korespondence nosūtīta Civilprocesa likuma 56.2panta pirmās daļas 1)punktā noteiktajā kārtībā - Eiropas Parlamenta un Padomes

2007.gada 13.novembra regulā (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu

izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1348/2000 (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1393/2007) (81.nodaļa)

paredzētajā kārtībā (lietas 25.-26.lapa).

Līdz lietas izskatīšanas dienai tiesā nav saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.32panta otrajā daļā

noteikto, nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība apmierināma.

No Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 31.03.2017. lēmuma redzams, ka 31.03.2017. ir notikusi AS “Rēzeknes siltumtīkli” un SIA

“Rēzeknes enerģija” reorganizācija, saskaņā ar kuru SIA “Rēzeknes enerģija” pievienojās AS “Rēzeknes siltumtīkli” un ar 31.03.2017. beidza pastāvēt

bez likvidācijas procesa (lietas 9.lapa).

Saskaņā ar Komerclikuma 334.pantu, komercsabiedrību var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā. Šā likuma 335.pantā

noteikts, ka s abiedrību apvienošana var notikt kā pievienošana vai saplūšana. Pievienošana ir process, kurā sabiedrība (pievienojamā sabiedrība) nodod

visu savu mantu citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība). Apvienošanas gadījumā pievienojamā sabiedrība beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa un tās

tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai. Līdz ar ko saskaņā ar Komerclikuma 351.pantu prasītāja pārņēma visas SIA “Rēzeknes enerģija”

tiesības un saistības.

No Rēzeknes tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rēzeknes pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr. redzams, ka atbildētājai uz 06.03.2009. pirkuma

līguma pamata pieder nekustamais īpašums pēc adreses /adrese A/ (lietas 15.lapa).

Nav strīda par to, ka dzīvojamās mājas /adrese/, kur atrodas atbildētājai piederošs dzīvoklis, apsaimniekotāja un pārvaldnieka funkcijas veic SIA

“Rēzeknes Namsaimnieks”.

2008.gada 1.oktobrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes enerģija” noslēdza līgumu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes

Namsaimnieks” par siltumenerģijas piegādi un sadali SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” apsaimniekošanā esošajām dzīvojamām ēkām, tostarp, mājai pēc

adreses /adrese/ (lietas 11.-14.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina un finanšu datiem redzams, ka atbildētājas parāds par siltumenerģijas pakalpojumu lietošanu par

laiku no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.septembrim sastāda 717.20 euro (lietas 16., 17.-20.lapa).

Prasītāja sniedza siltumenerģijas pakalpojumus atbildētājai, atbildētāja saņēma šos pakalpojumus un viņai ir jānorēķinās par tiem saskaņā ar

Civillikuma 2107.pantu, 2109.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu, 09.12.2008. MK noteikumu Nr.1013 “Kārtība, kādā

dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 1.1.apakšpunktu, 3.punktu.

Parāds aprēķināts, pamatojoties uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajiem tarifiem (lietas 21.lapa).

Lietā nav pierādījumu tam, ka prasītāja nebūtu sniegusi siltumenerģijas piegādes pakalpojumus, vai ka šie pakalpojumi būtu bijuši atzīti par

nepienācīgi izpildītiem. Parāda apmēru un savu samaksas pienākumu pret prasītāju atbildētāja nav apstrīdējusi. Tādējādi tiesa uzskata par pieradītu, ka

prasītāja veica siltumenerģijas piegādi atbildētājai prasītājas norādītajā apjomā (Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa).

Lietā nav pierādījumu tam, ka atbildētāja būtu apmaksājusi piegādāto siltumenerģiju, tostarp, Civillikuma 1838.pants nosaka, ka tas, ka samaksa

izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo; pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti;

samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.

Līdz ar ko no atbildētājas prasītājas labā piedzenams parāds 717.20 euro par piegādāto siltumenerģiju par laiku no 2016.gada 1.janvāra līdz

2017.gada 30.septembrim.

Prasītāja aprēķināja likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 01.01.2016. – 30.09.2017. 28.33 euro apmērā, ko lūdz piedzīt no

atbildētājas.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt, Civillikuma 1759.panta pirmās daļas 1.punkts noteic ka procenti jāmaksā, arī bez

noteiktas norunas, uz likuma pamata […] par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, šādus procentus

sauc par nokavējuma procentiem.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1652. pantu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Atbildētājas nokavējums nav apšaubīts, ir prasītājas veiktais nokavējuma procentu aprēķins, kuru atbildētāja nav apstrīdējusi (lietas 17.-20.lapa);

aprēķinātie procenti ir pēc likmes 6% gadā, kas atbilst likumisko procentu likmei. Ir pamats piedzīt likumiskos nokavējuma procentus no atbildētājas

28.33 euro, kas aprēķināti par periodu no 01.01.2016.-30.09.2017.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši šai likuma normai un saskaņā ar Civillikuma

1765.panta pirmajā daļā noteikto, likumisko procentu apmērs ir 6% (seši procenti no simta) gadā. Procenti Civilprocesa likuma 195.panta izpratnē ir

atlīdzība par svešas (jau piespriestas prasītāja labā) naudas lietošanu. Ņemot vērā augstāk minēto, tiesa uzskata, ka ir likumīgs pamats noteikt prasītājas

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus no parāda pamatsummas. Procentu

pieauguma aprobežojums paredzēts Civillikuma 1763.pantā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, līdz ar ko no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 111.83 euro (lietas 6.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 3.30 euro (lietas 7.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 3.punktam un otrajai daļai no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenami izdevumi sakarā ar

rakstveida pierādījumu iegūšanu 1.85 euro (lietas 15.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

Tiesa atzīst, ka atbildētājai nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 193., 195.pantu, 250.25 un 250.27 pantu (saskaņā ar 14.12.2017. likuma “Grozījumi

Civilprocesa likumā” Pārejas noteikumu 138.punktu, likuma redakcijā līdz 01.03.2018.), 204.1 pantu, tiesa

no s pri e da

akciju sabiedrības “Rēzeknes siltumtīkli” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods personas kods, akciju sabiedrības „Rēzeknes siltumtīkli”, reģistrācijas Nr. 40003215480, labā parādu par

piegādāto siltumenerģiju 717.20 euro par laiku no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.septembrim, likumiskos nokavējuma procentus 28.33 euro

apmērā par laika periodu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.septembrim, samaksāto valsts nodevu 111.83 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 3.30 euro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 1.85 euro apmērā, kopā 862.51 euro (astoņi simti sešdesmit divi euro 51 cents), pārskaitot

piedzītās summas uz prasītājas bankas kontu AS „Swedbank” LV88HABA0551043338615.

Noteikt akciju sabiedrībai „Rēzeknes siltumtīkli” tiesības saņemt n o atbildētājas sešus procentus gadā no pamatsummas 717.20 euro līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no šī sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā no tā pieejamības dienas - 2018.gada 31.maija var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no

Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, Latgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rēzeknes tiesā Ludzā.

Tiesnese (personits) I.Marnauza