Court convicted defendant of drunk driving without license, allowing evidence waiver request and waiving defense costs.

Lietas arhīva Nr. K69-0121-25/31

ECLI:LV:KURT:2025:0108.19210408324.2.S

Kurzemes rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ventspilī 2025.gada 8.janvārī

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese Ilona Rudzīte

piedaloties prokurorei Ieviņai Pickainei

iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu

/pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā, izdarīšanā.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā

kārtībā nav iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē.

Tā, 2024.gada 11.septembrī ap plkst. 23.30 /pers. A/, atrodoties alkohola ietekmē - alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā 1,36 promiles, bez

atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas), vadīja automašīnu /TL

marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ /vieta/, līdz pie ēkas Nr./numurs A/ /pers. A/ vadīto transportlīdzekli apturēja policijas

darbinieki.

Ar savu rīcību /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa

[2] Apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā,

izdarīšanā atzina pilnībā un lūdza lietā neveikt pierādījumu pārbaudi. Procesuālās sekas pierādījumu pārbaudes neveikšanas gadījumā apsūdzētajam

/pers. A/ ir saprotamas.

[3] Prokurore izteica viedokli, ka lietā var neveikt pierādījumu pārbaudi.

[4] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu tiesas sēdē tika pieņemts lēmums neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, jo,

novērtējot visus lietā iegūtos pierādījumus, kas pārbaudīti sagatavojot lietu izskatīšanai tiesas sēdē, tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. A/ vaina viņam

inkriminētā noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā, neraugoties uz to, ka apsūdzētais /pers. A/ savu vainu atzīst

pilnībā, ir pierādīta ar visiem krimināllietas materiāliem kopumā un pierādījumu analīze nav nepieciešama.

[5] Tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums kvalificēts pareizi pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas.

[6] Atzīstot apsūdzētā /pers. A/ vainu par pierādītu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, viņam par to nosakāms sods.

Saskaņā ar Krimināllikuma 35.panta nosacījumiem soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas.

[6.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā /pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, to, ka atbilstoši

Krimināllikuma 7.panta trešajai daļai apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 262.panta pirmās daļas,

klasificējams kā mazāk smags noziegums, ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto kaitējumu, ka Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētais

noziedzīgais nodarījums vērsts pret satiksmes drošību, kā arī tiesa ņem vērā vainīgā personību.

[6.2] Par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots, ka uz sprieduma pasludināšanas dienu viņam nav deklarēta dzīvesvieta; ieguvis pamatizglītību;

ienākumus gūst kā pašnodarbināta persona, pēc tiesas sēdē sniegtiem paskaidrojumiem apgādībā divi bērni, viens audžubērns, dzīvo nereģistrētās

attiecībās ar bērnu māti.

Apsūdzētais /pers. A/ agrāk vairākkārt sodīts, pēdējo reizi ar Kurzemes rajona tiesas 2021.gada 12.janvāra spriedumu pēc Krimināllikuma

175.panta trešās daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 (divi) mēnešiem; ar Kurzemes rajona tiesas 2021.gada 19.maija lēmumu /pers. A/ pēc

vairākiem nolēmumiem noteikts galīgais sods brīvības atņemšana uz 9 (deviņi) mēnešiem un sabiedriskais (piespiedu) darbs uz 420 (četri simti divdesmit)

stundām; brīvības atņemšanas sods izciests 2021.gada 10.augustā, sabiedriskā darba sods izciests 2023.gada 25.aprīlī.

[6.3] Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta ceturtās daļas nosacījumiem brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu

noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Atbilstoši 2008.gada 1.jūlija Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces lēmuma “Par

vienveidīgu tiesību normu piemērošanu soda noteikšanā” 1., 5.punktā paustajām atziņām, tiesām jāizvēlas tāds soda veids un mērs, kas maksimāli

sekmētu kriminālsoda mērķu sasniegšanu. Tiesām jāizvērtē, kā konkrētās krimināltiesiskās represijas piemērošana sekmēs taisnīguma atjaunošanu,

noziedzīgu nodarījumu recidīvu novēršanu, aizsargās sabiedrisko drošību, atturēs citu personu no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un sekmēs notiesāto

personu resocializāciju. Personību raksturojošām ziņām ir svarīga nozīme, lemjot par vainīgajam piespriežamo kriminālsoda veidu un mēru. Uzmanība

jāpievērš arī tādu faktu analīzei, kuri raksturo izdarīto noziedzīgo nodarījumu, nodarījuma sekas, cietušajam radīto kaitējumu, valsts un sabiedrības

interešu apdraudējumu. Turklāt, saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā

gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (skat.

A.Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista Vārds Nr. 11 (762), 2013. gada 19. marts, 7. lpp.).

[6.4] Lemjot jautājumu par apsūdzētajam piemērojamo soda veidu, tiesa ņem vērā, ka /pers. A/ agrāk izdarījis dažāda rakstura noziedzīgus

nodarījumus, par ko ir tiesāts un sodīts gan ar brīvības atņemšanu, gan sabiedrisko (piespiedu) darbu. Jaunu tīšu noziedzīgo nodarījumu izdarījis nedzēstas

sodāmības laikā, kas tiesas ieskatā liecina par to, ka iepriekš piespriestie soda veidi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, nav sasnieguši soda mērķi.

Minētie apstākļi norāda uz to, ka apsūdzētais nav spējis kritiski izvērtēt savas rīcības prettiesisko raksturu un turpinājis izdarīt noziegumu, vadot

transportlīdzekli alkohola ietekmē bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, tādējādi apdraudot ne vien savu, bet arī citu sabiedrības locekļu drošību (arī

veselību un dzīvību) ceļu satiksmē. Tiesa atzīst, ka apsūdzētā attieksme pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu un tā sekām un faktu, ka tiks piemērots

kārtējais kriminālsods, norāda uz to, ka iepriekš piemērotie kriminālsodi nav spējuši atturēt apsūdzēto no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas,

veidojot nesodāmības sajūtu. Tādējādi ir saskatāma apsūdzētā ne tikai vienaldzīgā attieksme pret likumu prasībām un to neievērošanas sekām, bet arī

nihilistiska attieksme pret likumu ievērošanu kopumā, jo apsūdzētais noziedzīgo nodarījumu izdarījis nerēķinoties ar sekām un iepriekš piemērotie sodi

viņa dzīvesveidu nav mainījuši. Līdz ar to tiesas ieskatā vienīgais veids, kā sasniegt soda mērķi - sodīt un audzināt, un pasargāt sabiedrības intereses, kā

arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, /pers. A/ par noziedzīgā nodarījuma,

kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā, noteikt sodu brīvības atņemšanas veidā, jo panta sankcijā paredzētais alternatīvais sods –

probācijas uzraudzība atbilstoši apsūdzētā personību raksturojošiem datiem un nozieguma izdarīšanas apstākļiem nespēs nodrošināt preventīvā un

sodīšanas mērķa sasniegšanu.

Tāpat, lemjot par apsūdzētajam piemērojamā soda veida, tiesa ņem vērā arī apsūdzētā ģimenes apstākļus, proti, viņa norādīto, ka apgādībā

atrodas divi savi bērni un dzīvesbiedres bērns. Tiesa nevar pārliecināties par apgādājamo bērnu vecumu, jo no Personu datu pārlūkā pieejamās

informācijas redzams, ka /pers. A/ nepilngadīgi bērni nav reģistrēti. Turklāt, tiesa atzīst, ka apgādībā esoši bērni konkrētajā gadījumā nevar būt par

pamatu soda mīkstināšanai, jo minētais apstāklis pastāvēja arī pirms noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas un attiecībās dzimuši bērni līdz šim nav spējuši

atturēt apsūdzēto /pers. A/ no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Izvērtējot visus konstatētos apstākļus, tiesa uzskata, ka brīvības atņemšanas sods, kā to lūdza piemērot arī prokurore, ir atzīstams par samērīgu un

vienīgo soda veidu, jo citus, alternatīvus soda veidus apsūdzētajam piemērot nav lietderīgi.

[6.5] Papildus tiesa atzīst, ka par Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu apsūdzētajam piemērojams

papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, kas turklāt panta sankcijā ir paredzēts kā obligāts konstantā apmērā uz pieciem gadiem.

[6.6] Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

[6.6.1] Par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu atzīstams tas, ka apsūdzētais savu vainu noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā atzinis pilnībā un izdarīto noziedzīgo nodarījumu nožēlo.

[6.6.2] Par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu atzīstams tas, ka

izdarītais noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

[6.6.3] Papildus, lemjot par apsūdzētajam piemērojamā soda mēru, tiesa ņem vērā arī apstākli, ka /pers. A/ ir sekmējis krimināltiesisko attiecību

noregulējumu, proti, izmantojot Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 1.punktā noteiktās tiesības uz sadarbību, ir izvēlējies vienkāršāku procesa

veidu – piekritis lietu iztiesāt, neizdarot pierādījumu pārbaudi. Tomēr, tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa

izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli, bet tiesa to ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses

(skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2008.gada 21. aprīļa lēmumu lietā Nr. SKK-232/2008,

11819005707).

[6.7] Līdz ar to, vērtējot visus lietas apstākļus kopumā, tiesa uzskata, ka brīvības atņemšanas sods apsūdzētajam /pers. A/ par Krimināllikuma

262.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu nosakāms īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā tuvu likumā noteiktajai brīvības

atņemšanas soda minimālajai robežai.

[7] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu /pers. A/ brīvības atņemšanas soda izciešanā ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks no

2024.gada 11.septembra līdz 2024.gada 13.septembrim, tas ir, 2 (divi) dienas.

[8] Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 15.panta otro daļu /pers. A/ uzliekams par pienākumu labprātīgi ierasties īslaicīgas brīvības

atņemšanas soda izciešanai Ieslodzījuma vietu pārvaldes norādītajā vietā un laikā.

[9] Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta otro daļu /pers. A/ kopā ar brīvības atņemšanu piespriestā transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana

izpildāma patstāvīgi.

[10] /pers. A/ kriminālprocesā piemērotais drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā, un papildu drošības līdzeklis - aizliegums izbraukt no

valsts, atceļams pēc sprieduma stāšanās spēkā.

[11] No lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/ noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā vadīja automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, kas pieder citai fiziskai personai.

Kriminālprocesa ietvaros noskaidrota automašīnu /TL marka/, kas pirmo reizi reģistrētas 1997.gadā, vidējā tirgus vērtību 1562 EUR, ko

apsūdzētais /pers. A/ neapstrīdēja.

Krimināllikuma 70.14 panta 1.1 daļā noteikts, ja izdarīts šā likuma 262. vai 262.1 pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ar transportlīdzekli, kas

pieder citai personai, no noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas piedzen pilnu vai daļēju šā transportlīdzekļa vērtību.

Tiesa, izvērtējot apsūdzētā /pers. A/ mantisko stāvokli, ka apsūdzētais ienākumus gūst kā pašnodarbināta persona, atzīst, ka no /pers. A/ par labu

valstij piedzenama transportlīdzekļa /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pilna vērtība, proti, 1562 EUR (tūkstotis pieci simti

sešdesmit divi euro), nosakot termiņu tās labprātīgai atlīdzināšanai 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās un uzliekot par pienākumu

maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Kurzemes rajona tiesai.

[12] No lietas materiāliem redzams, ka zvērinātam advokātam Ē.Caram saskaņā ar iesniegto paziņojumu par valsts nodrošinātās juridiskās

palīdzības sniegšanu kriminālprocesā pienākas samaksa 72,60 EUR (septiņdesmit divi euro un 60 centi), pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma

84.pantu un Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu,

samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367. un 368.pantā noteikto procesuālos izdevumus sakarā ar advokāta darba samaksu piedzen no

apsūdzētajiem.

Tiesa konstatē, ka apsūdzētā /pers. A/ aizstāvību pirmstiesas procesā, pamatojoties uz noslēgto vienošanos, realizēja zvērināta advokāte S.Vētra.

Pabeidzot pirmstiesas kriminālprocesu, iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem apsūdzētais /pers. A/ aizstāves klātbūtnē pieteicis lūgumu uz tiesas sēdi

aicināt viņa aizstāvi, savukārt tiesas sēdē 2024.gada 17.decembrī apsūdzētais norādījis, ka sakarā ar finansiālām grūtībām ar savu aizstāvi S.Vētru

vienošanos nav noslēdzis, aizstāvis tiesas sēdē nav nepieciešams.

Ievērojot Kriminālprocesa likuma 88.panta otrajā daļā noteikto, ka, ja persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, bija izteikusi lūgumu par aizstāvja

piedalīšanos, atteikšanās no aizstāvja var notikt vienīgi aizstāvja klātbūtnē, pēc tiesas pieprasījuma /pers. A/ aizstāvībai tiesas sēdē norīkots zvērināts

advokāts Ē.Cars. Savukārt tiesas sēdē 2025.gada 8.janvārī apsūdzētais /pers. A/, piedaloties aizstāvim, atteicies no juridiskās palīdzības saņemšanas.

Ievērojot to, ka apsūdzētais tiesas sēdē jau sākotnēji pauda viedokli, ka aizstāvja piedalīšanās nav nepieciešama, aizstāvis lietā pieaicināts pēc

tiesas iniciatīvas, izpildot Kriminālprocesa likuma 88.pantā noteiktās prasības, tiesa atzīst, ka /pers. A/ atbrīvojams no procesuālo izdevumu 72,60 EUR

samaksas, sedzot tos no valsts līdzekļiem.

[13] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 135.panta pirmo daļu krimināllietai pievienotais CD disks ar videoierakstiem sakarā ar tajā ietverto

saturisko informāciju uzskatāms par dokumentu un glabājams ar krimināllietas materiāliem.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512. un 514. pantu, tiesa

nosprieda

Atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 262.panta pirmajā daļā, izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 2 (divi) mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 (pieci) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu /pers. A/ brīvības atņemšanas soda izciešanā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2024.gada

11.septembra līdz 2024.gada 13.septembrim, tas ir, 2 (divi) dienas, un noteikt, ka izciešamais īslaicīgas brīvības atņemšanas sods ir 1 (viens) mēnesis

28 (divdesmit astoņi) dienas.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 15.panta otro daļu /pers. A/ ir pienākums labprātīgi ierasties īslaicīgas brīvības atņemšanas

soda izciešanai Ieslodzījuma vietu pārvaldes norādītajā vietā un laikā.

/pers. A/ kriminālprocesā piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā, un papildu drošības līdzekli - aizliegumu izbraukt no valsts, atcelt

pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta otro daļu papildsodu - transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana - izpildīt patstāvīgi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 70.14 panta 1.1 daļu piedzīt no /pers. A/ par labu valstij automašīnas /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, vērtību 1562 EUR (tūkstotis pieci simti sešdesmit divi euro), nosakot termiņu tās labprātīgai atlīdzināšanai 30 (trīsdesmit) dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas un uzliekot par pienākumu maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Kurzemes rajona tiesai.

Atbrīvot /pers. A/ no procesuālo izdevumu 72,60 EUR (septiņdesmit divi euro un 60 centi) samaksas par labu valstij par apsūdzētajam sniegto

juridisko palīdzību tiesā un segt tos no valsts līdzekļiem.

Krimināllietai pievienoto CD disku ar videoierakstiem sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju kā dokumentu glabāt ar krimināllietas

materiāliem.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā tikai daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā

ar pieļautiem procesa pārkāpumiem, sūdzību vai protestu iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Pilns tiesas spriedums pieejams 2025.gada 3.februārī.

Tiesnese I.Rudzīte