Court partially allowed landlord's claim for unpaid management fees and interest against absent tenant via default judgment.

Lietas Nr. C32246117

Lietas arhīva Nr. C-3087-18/41

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 18.aprīlī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Anna Mihailova ar sekretāri Madaru Aleksejevu,

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers. A/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par apsaimniekošanas, komunālo maksājumu parāda,

līgumsoda un likumisko procentu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 27.septembrī prasītāja SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniegusi prasības pieteikumu pret

atbildētāju /pers. B/ par apsaimniekošanas, komunālo maksājumu parāda, līgumsoda un likumisko procentu piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma

1587., 1651., 1652.panta trešo daļu, 1662., 1716., 1759., 1779., 1828.pantu, “Dzīvokļa īpašuma likuma” 8.panta otro daļu, 10.pantu un likuma “Par

valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai pamatparādu 4532,14

euro, līgumsodu 453,21 euro un likumiskos nokavējuma procentus 191,58 euro apmērā, kā arī piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai tiesas

izdevumus – samaksāto valsts nodevu 441,82 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro; noteikt prasītājai tiesības saņem līdz sprieduma

izpildei likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par celto prasību tiesai nav sniedzis.

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja, pamatojoties uz tajā izklāstītajiem argumentiem, lūdza prasību apmierināt.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdi paziņots Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēsti uz atbildētāja deklarēto

dzīves vietu atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta nosacījumiem. Par neierašanās iemesliem tiesai netika paziņots, lūgums atlikt lietas izskatīšanu nav

saņemts.

Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes.

Ņemot vērā, ka atbildētājs paskaidrojumus par celto prasību nav sniedzis, uz tiesas sēdi nav ieradies, neierašanās iemesli tiesai nav paziņoti, tiesa

atzīst, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 208.1panta nosacījumiem lietā taisāms aizmugurisks spriedums. Tomēr, ievērojot Civilprocesa likuma pārejas

noteikumu 137.un 141.punktu, tiesa šajā lietā sastāda pilnu aizmugurisku spriedumu.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausījusies prasītājas pārstāvja sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi rakstveida pierādījumus lietā, atzīst, ka prasība ir apmierināma

daļēji.

No lietas materiālos esošās Zemesgrāmatas informācijas par īpašumu Zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/ redzams, ka no 2000.gada

28.septembra /pers. B/ ir dzīvokļa īpašumu /adrese/, īpašnieks (lietas 7.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka 2001.gada 29.janvārī starp Prasītāju kā apsaimniekotāju un /pers. B/ kā dzīvokļa īpašnieku noslēgts Dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums (lietas 8.lapa). Saskaņā ar šo līgumu apsaimniekotājs apņēmies uzturēt un apsaimniekot māju, kā arī ar

māju funkcionāli saistītās ēkas un būves un mājai piesaistīto zemes gabalu, savukārt dzīvokļa īpašnieks apņēmies segt apsaimniekotājam visus izdevumus,

kas saistīti ar dzīvojamās mājas, kā arī ar dzīvojamo māju funkcionāli saistīto ēku un būvju un mājai piesaistītā zemes gabala pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu proporcionāli viņa īpašumā esošās kopīpašuma daļas lielumam.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.-3. punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 2)

segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas

uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu

vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Tādējādi atbildētājam ir pienākums veikt samaksu prasītājai par nepieciešamajiem izdevumiem, kas saistīti ar daudzdzīvokļu mājas /adrese/,

apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, atbildētājam piederošajā dzīvokļa īpašumā.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētājs būtu veicis maksājumus par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem regulāri un pilnā apmērā

kopš 2016.gada marta.

No lietas materiāliem pievienotā piedzenamās summas aprēķina (lietas 11.lapa) redzams, ka atbildētāja pamatparāds par laika periodu no

2016.gada marta līdz 2017.gada septembrim sastāda 4532,14 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Neveicot samaksu par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem, atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu, līdz ar to saskaņā ar Civillikuma

1759.panta 1.punktu viņam ir pienākums maksāt likumiskos nokavējuma procentus, kurus prasības celšanas brīdī prasītāja aprēķinājusi par laika periodu

no 2016.gada 1.marta līdz 2017.gada 6.septembrim, uz likuma pamata, un to apmērs sastāda 191,58 euro.

Ievērojot minēto, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājai parādu 4532,14 euro un nokavējuma

procentus par laika periodu no 2016.gada 1.marta līdz 2017.gada 6.septembrim 191,58 euro.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līguma, kas noslēgts ar atbildētāju, 9.punktā noteikts atbildētāja pienākums par maksājuma

kavējumu maksāt līgumsodu 0,3% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas spēkā no 2014.gada 1.janvāra) līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā

ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā

laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

No prasības pieteikuma un prasītājas sastādītā parāda aprēķina (lietas 11.lapa) redzams, ka prasītāja aprēķinājusi līgumsodu par periodu no

2016.gada 1.marta līdz 2017.gada 6.septembrim, tas ir par to pašu periodu par kuru tika aprēķināti likumiskie nokavējuma procenti, 453,21 euro

apmērā.

Tā kā atbildētājs regulāri nav veicis maksājumus par nepieciešamajiem izdevumiem saistībā ar dzīvokļa īpašumu /adrese/, ir iestājusies viņa saistība

ciest līgumsodu.

Tomēr, Civillikuma 1722.panta pirmā daļa nosaka, ka līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai

tādā apmērā, kādā tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Ievērojot to, ka prasītāja lūdz piedzīt no

atbildētājas arī likumiskos nokavējuma procentus 191,58 euro apmērā par to pašu periodu – 2016.gada 1.marta līdz 2017.gada 6.septembrim, tiesa

uzskata, ka prasītāja var prasīt līgumsoda samaksu tādā apmērā, kādā tas pārsniedz procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža.

Secīgi, atbilstoši Civillikuma 1722.panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētāja par labu prasītājai līgumsods piedzenams 261,63 euro apmērā,

bet prasība daļā par līgumsoda 191,59 euro apmērā piedziņu ir noraidāma.

Ņemot vērā, ka piedzenamais līgumsods nepārsniedz 10 procentus no pamatparāda, tiesa atzīst, ka līgumsods šādā apmērā ir atzīstams par

samērīgu, un dzīvokļa īpašnieka kā patērētāja tiesības netiek aizskartas.

Atbildētājs nav apstrīdējis saistības esību, nav sniedzis tiesai rakstveida paskaidrojumus, nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda

samaksu, no kā secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam atbildētājs samaksu apliecinošus

pierādījumus nav iesniedzis.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka prasītājas prasība par parāda un līgumsoda piedziņu ir apmierināma daļēji, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājai

pamatparādu 4532,14 euro, likumiskos nokavējuma procentus 191,58 euro apmērā par periodu – 2016.gada 1.marta līdz 2017.gada 6.septembrim un

līgumsodu 261,63 euro apmērā par periodu – 2016.gada 1.marta līdz 2017.gada 6.septembrim, kopā piedzenot 4985,35.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet

atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. [..].

Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (Civilprocesa likuma 33.panta otrā daļa). Pārbaudot

lietas materiālus, tiesa konstatē, ka prasītāja, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, samaksājusi valsts nodevu 441,82 euro apmērā, Civilprocesa likuma

39.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro apmērā (lietas 5.-6.lapas).

Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka prasība apmierināta daļēji, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva

proporcionāli prasības apmierinātajai daļai 434,05 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,08 euro apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts akciju sabiedrības „Latvijas Pasts” tarifiem ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi šajā lietā pirmās instances tiesā ir bijuši 4,89 euro apmērā.

No lietas materiāliem ir redzams, ka prasītāja, ceļot prasību, ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro apmērā (lietas

5.lapa), līdz ar to no atbildētāja valsts ienākumos ir piedzenami 1,69 euro (4,89 euro – 3,20 euro).

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi atzīstu, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja

likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt

likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot to no sprieduma spēkā

stāšanās dienas

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204.1, 208.1 pantu, tiesa

nosprieda:

daļēji apmierināt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. B/ par apsaimniekošanas, komunālo maksājumu parāda, līgumsoda un

likumisko procentu piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/ par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, vienotais reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pamatparādu 4532,14 euro

(četri tūkstoši pieci simti trīsdesmit divi euro 14 centi), likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2016.gada 1.marta līdz 2017.gada

6.septembrim 191,58 euro (viens simts deviņdesmit viens euro un 58 centi), līgumsodu 261,63 euro apmērā par periodu no 2016.gada 1.marta līdz

2017.gada 6.septembrim, un tiesas izdevumus – samaksāto valsts nodevu 434,05 euro (četri simti trīsdesmit četri euro 05 centi) un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 3,08 euro (trīs euro un 20 centi) apmērā, kopā piedzenot 5422,48 euro (pieci tūkstoši četri simti divdesmit divi euro un 48 centi);

samaksa veicama šādos kontos: maksājuma saņēmējs: SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, vienotais reģistrācijas numurs 40103362321, kredītiestādes:

1. AS “Citadele banka”, konta Nr.LV83PARX0013044380019;

2. Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāle, konta Nr.LV57NDEA0000083069550;

3. AS “DNB banka”, konta Nr.LV63RIKO0002013197596;

4. AS “SEB banka”, konta Nr.LV65UNLA0050017186820;

5. AS “Swedbank”, konta Nr.LV98HABA0551030734837;

6. AS ”Norvik banka”, konta Nr.LV14LATB0002010102046.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģ.Nr. /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/

likumiskos procentus 6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas 4532,14 euro (četri tūkstoši pieci simti trīsdesmit

divi euro 14 centi).

Piedzīt no /pers. B/ valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,69 euro (viens euro un 69 centi), kas iemaksājami sekojošā

kontā:

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati personas vai lietas identificēšanai.

Samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā.

Noteikt /pers.B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda piedziņu 191,58 euro apmērā par laika periodu no 2016.gada 1.marta līdz 2017.gada 6.septembrim.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai 20 (divdesmit) dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Atbildētājs ir tiesīgs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kas taisījusi aizmugurisku spriedumu, pieteikumu

par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese Anna Mihailova