Court partially allowed small claims debt recovery for management fees and interest, reducing contract penalty.

Lietas Nr. C33633516

Lietas arhīva Nr. C-1426-17/19

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2017.gada 15.februārī

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Ineta Riekstiņa, rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA /nosaukums/ prasības pieteikumu maza apmēra prasībā par naudas

piedziņu pret /pers. B/, un

k o n s t a t ē

2016.gada 28.jūlijā tiesā saņemts prasītājas SIA /nosaukums/ prasības pieteikums maza apmēra prasībā par naudas piedziņu pret /pers. B/,

prasības priekšmetu norādot parādu par pamatpakalpojumiem (sadzīves atkritumu izvešanu no savākšanas vietas, apsaimniekošanu u.t.t.), kā arī

papildpakalpojumiem (kopējo apgaismojumu- elektrību dzīvojamās mājas kāpņu telpās).

Prasības pieteikumā prasītāja norādījusi, ka 2013.gada 18.maijā daudzdzīvokļu mājas “/nosaukums/” dzīvokļu īpašnieku lemttiesīgā kopsapulce

cita starpā nolēmusi savai daudzdzīvokļu mājai iecelt pārvaldnieku SIA /nosaukums/Tajā pašā dienā dzīvokļu īpašnieku kopsapulces dalībnieki noslēguši

Daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līgumu ar prasītāju. Pamatojoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma normām, Līgums ir saistošs visu

daudzdzīvokļu mājā “/nosaukums/” esošo dzīvokļu īpašniekiem, tai skaitā atbildētājai.

Pieteikumā norādīts, ka atbildētājai pieder dzīvoklis Nr./numurs/. Kopš 2014.gada 30.septembra atbildētājai izveidojies parāds par

apsaimniekošanas pakalpojumiem, kas uz 2016.gada 30.aprīli ir 248,49 euro.

2016.gada 28.martā atbildētājai nosūtīts brīdinājums. Atbildētāja līdz šim brīdim nav samaksājusi parādu un nav izrādījusi interesi par parāda

atmaksas grafika sastādīšanu.

Strīda risināšanā nav izmantota mediācija.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, 16.panta trešo daļu, Civillikuma 1587., 1668.9, 1716., 1756.pantu, 1759.panta 2.punktu,

1765.panta pirmo daļu, Civilprocesa likuma 27.panta otro daļu, 41., 195.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai pamatparādu 225,09 euro

un līgumsodu 23,40 euro, kopā 248,49 euro; piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parāda atgūšanas izmaksas 40 euro apmērā; piedzīt no

atbildētājas par labu prasītājai tiesas izdevumus kopā 75,84 euro; atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt 6% no

galvenā parāda summas.

Lūdz lietu izskatīt rakstveida procesā.

2017.gada 26.janvārī tiesā saņemti prasības pieteikuma papildinājumi, kuros norādīts, ka prasītāja vēlas izmantot savas Civilprocesa likuma

74.panta trešās daļas 3.punktā minētās tiesības - samazināt prasības apmēru, pamatojoties uz sekojošiem apsvērumiem.

Kopš prasības pieteikuma iesniegšanas dienas atbildētāja veikusi daļēju parāda summas samaksu, līdz ar ko uz šo brīdi atbildētājas pamatparāds

sastāda 206,57 euro, savukārt līgumsods - 36,45 euro.

Ņemot vērā to, ka prasītāja neuztur visu savu prasījumu tikai tāpēc, ka atbildētāja to pēc prasības iesniegšanas ir daļēji labprātīgi apmierinājusi, tad

prasītāja, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta otro daļu, lūdz piespriest no atbildētājas visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

Ievērojot prasības pieteikumā un iepriekš minēto, kā arī pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmo daļu, 10., 16.pantu, Civillikuma

1587., 1716., 1756., 1759.panta 2.punktu, 1765.pantu un Civilprocesa likuma 36.panta otro daļu, 41., 74.panta trešās daļas 3.punktu, 195.pantu, lūdz

piedzīt no atbildētājas pamatparādu 206,57 euro un līgumsodu 36,45 euro, kopā 243,02 euro; piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai visus tiesāšanās

izdevumus; atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas procentus (6% gadā) no galvenā parāda summas.

2016.gada 1.augustā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu atbildētājai uz viņas deklarētās dzīvesvietas adresi /adrese/, nosūtīts

prasības pieteikuma noraksts, tam pievienotie dokumenti un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojuma sniegšanai līdz

2016.gada 30.augustam (lietas 41.lapa).

Atbildētāja nav iesniegusi paskaidrojumus par tiesā celto prasību.

2016.gada 6.septembrī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu pusēm nosūtīts paziņojums par sprieduma saņemšanas datumu

2017.gada 15.februāri (lietas 43.lapa).

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida

procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,

un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas

datumu.

Tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.

M o t īv u da ļa

Izvērtējusi rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, bet

apmierināma daļēji.

Lietas materiāliem pievienota /nosaukums/ zemesgrāmatas informācija par īpašumu- Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Ropažu novada

zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/, no kuras redzams, ka, pamatojoties uz tiesnese s 2014.gada 9.septembra lēmumu, /pers. B/ nostiprinātas

īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu- dzīvokļa īpašumu Nr.4, kopīpašuma domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas, zemes 443/5550 (kadastra

numurs /numurs/), kas atrodas /adrese/. Pamats: 2014.gada 5.septembra nekustamā īpašuma pirkuma līgums (lietas 25.-28.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka 2013.gada 18.maijā starp daudzdzīvokļu mājas /adrese/, dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašniekiem kā

Īpašniekiem un prasītāju kā Pārvaldnieku noslēgts Daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līgums Nr.2013-05/Z-01, kura 1.1.punktā Īpašnieki uzdevuši, bet

Pārvaldnieks apņēmies nodrošināt Īpašniekus ar pamat un papildpakalpojumiem, kā arī veikt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, bet Īpašnieks apņēmies

savlaicīgi un pilnībā apmaksāt saņemtos pakalpojumus (lietas 14.-18.lapa).

Līguma 2.1.1.5.punktā noteikts, ka Pārvaldnieka pienākumos cita starpā ietilpst sadzīves atkritumu izvešana; koplietošanas pakalpojumi (elektrība

saskaņā ar Latvenergo tarifiem).

Saskaņā ar minētā līguma 3.1.2.punktu Īpašniekiem ir pienākums savlaicīgi un pilnā apjomā veikt Pārvaldniekam visus Līgumā paredzētos

maksājumus Līgumā noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar līguma 4.1. un 4.2.punktu visi aprēķini tiek veikti proporcionāli, ņemot vērā dzīvokļa vai nedzīvojamās telpas kopējo platību, saskaņā

ar zemes grāmatas datiem. Nepieciešamie izdevumi Īpašuma pārvaldīšanai tiek noteikti 0,20 Ls/m2 apmērā par katru dzīvokļu īpašuma kopējās platības

kvadrātmetru mēnesī.

Atbilstoši līguma 4.7.punktam visi Īpašnieku norēķini ar Pārvaldnieku tiek veikti, ieskaitot naudas līdzekļus Pārvaldnieka norādītajā bankas kontā

vai Pārvaldnieka kasē, pamatojoties uz Pārvaldnieka piestādītajiem rēķiniem, līdz katra mēneša pēdējai dienai.

Lietas materiāliem pievienots 2013.gada 18.maija dzīvojamo māju /adrese/ dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols Nr.2013-03-1, no kura

izriet, ka dzīvokļu īpašnieki vienojušies, ka nepieciešamos izdevumus remontu vajadzībām katrs Īpašnieks mēnesī maksā 0,10 Ls/m2 apmērā par katru

dzīvokļa īpašuma kopējās platības kvadrātmetru no 2013.gada 1.jūnija. Minētā maksa tiek maksāta vienlaicīgi ar pārvaldīšanas maksu (lietas 20.-

24.lapa).

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav apstrīdējusi faktu, ka prasītāja apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

No prasības pieteikuma izriet, ka prasītāja pilda uzņemtās līgumsaistības, bet atbildētāja neveic samaksu par prasītājas sniegtajiem pakalpojumiem.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Kā redzams no parāda aprēķina un veiktajiem maksājumiem, tad atbildētāja līgumā noteiktos maksājumus veikusi neregulāri un nepilnā apmērā, kā

rezultātā izveidojies parāds (lietas 30.-31.lapa).

Atbildētājas pamatparāds par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, pamatpakalpojumiem un papildpakalpojumiem uz 2016.gada 30.aprīli

aprēķināts 248,49 euro apmērā, ko apstiprina lietas materiāliem pievienotais Rēķins Nr.32104-1604 (lietas 29.lapa).

No prasības pieteikuma papildinājumiem izriet, ka kopš prasības pieteikuma iesniegšanas dienas atbildētāja veikusi daļēju parāda summas

samaksu, līdz ar ko uz šo brīdi atbildētājas pamatparāds sastāda 206,57 euro.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1.- 3., 8.punktam Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:

1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;

3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,

sadzīves atkritumu izvešana) (..);

8) pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmās daļas nosacījumiem Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda

paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta trešajai daļai dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam, ja “par”

balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem (..).

Savukārt Civillikuma 1071.pantā noteikts, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes

kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

Lietas materiāliem pievienots 2016.gada 28.marta atbildētājai adresētais brīdinājums Par saistību izpildi, no kura izriet, ka, veicot grāmatvedības

datu pārbaudi, prasītāja konstatējusi, ka uz 2016.gada 1.martu ir izveidojies parāds 176,53 euro apmērā par prasītājas sniegtajiem komunālajiem

pakalpojumiem, lūdzot nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 2016.gada 15.aprīlim samaksāt parādu, vienlaicīgi brīdinot, ka gadījumā, ja līdz iepriekš

minētajam datumam nesamaksās parādu, prasītājai nāksies vērsties tiesā par parāda un līgumsoda piedziņu (lietas 32.lapa).

No prasības pieteikuma un prasības pieteikuma papildinājumiem izriet, ka prasītāja no atbildētājas lūgusi piedzīt arī līgumsodu 36,45 euro apmērā.

Saskaņā ar Daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līguma 4.9.punktu Pārvaldniekam ir tiesības piemērot un Īpašniekam ir pienākums maksāt

līgumsodu 0,1% apmērā no nepamaksātās maksājumu summas par katru nokavēto dienu, ja Īpašnieks nav savlaicīgi veicis Līgumā paredzētos

maksājumus.

Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 21.pants

noteic, ka līgumiem, kas noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība tiek turpināta pēc

2014.gada 1.janvāra un līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015.gada 1.janvāri ir piemērojami grozījumi Civillikuma

1716., 1717. un 1722.pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda samaksas kārtību.

Civillikuma 1716.panta pirmā daļa noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Minētā panta trešā daļa noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču

kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta noteikumiem līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no

līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Savukārt Civillikuma 1720.panta 1. un 2.punkts noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai

līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

No prasības pieteikuma pildinājumiem izriet, ka kopš prasības pieteikuma iesniegšanas dienas atbildētāja veikusi daļēju parāda summas samaksu.

Tā kā atbildētāja savas uzņemtās saistības pienācīgi nav pildījusi, pieļāvusi maksājumu kavējumus un daļēju parāda samaksu veikusi tikai pēc

prasības pieteikuma iesniegšanas dienas tiesā, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības lūgt no atbildētājas piedzīt līgumsodu, taču atbilstoši Civillikuma

1716.panta trešās daļas noteikumiem līgumsods nevar pārsniegt 10% no pamatparāda.

Līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā piedzenams līgumsods 20,66 euro apmērā, bet prasība par līgumsoda 15,79 euro piedziņu ir nepamatota

un noraidāma.

Tā kā atbildētāja prasības pieteikumā norādītos faktus nav apstrīdējusi, nav iesniegusi iebildumus par tiesā celto prasību, arī prasības summu nav

apstrīdējusi, un nav iesniegusi pierādījumus tam, ka savas parādsaistības pret prasītāju ir pilnībā nokārtojusi, tiesa uzskata, ka ir tiesisks pamats no

atbildētājas prasītājas labā piedzīt parādu 206,57 euro, kas veidojies par laika periodu no 2014.gada 30.septembra līdz 2016.gada 31.maijam un

līgumsodu 20,66 euro.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds

norādīts prasības pieteikumā.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu nosakāmas SIA /adrese/ tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas, kā to lūgusi prasītāja.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram

(..).

Tiesa uzskata, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteiktajam, no atbildētājas prasītājas labā piedzenama valsts nodeva 71,14

euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39.panta pirmās daļas 5., 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 195., 204.1 , 250.25, 250.27panta otro

daļu, tiesa

n o s p r i e d

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA /adrese/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, parādu par laika periodu

no 2014.gada 30.septembra līdz 2016.gada 31.maijam 206,57 euro (divi simti seši euro un 57 centi), līgumsodu 20,66 euro (divdesmit euro un 66

centi) un tiesas izdevumus: valsts nodevu 71,14 euro (septiņdesmit viens euro un 14 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri

euro un 70 centi), kopā piedzenot 303,07 euro (trīs simti trīs euro un 07 centi), nosakot, ka samaksa veicama AS “/nosaukums/” kontā Nr./numurs/.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 15,79 euro (15 euro 79 centi) piedziņu.

Noteikt SIA /adrese/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6% (seši procenti) gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas.

Noteikt atbildētājai sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2017.gada 15.februāra, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese I.Riekstiņa