Court partially allowed landlord's eviction claim for unpaid rent and services under Latvian tenancy law.

Lietas Nr. C28333516

Lietas arhīva Nr. C-0124-17/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017.gada 7.jūnijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese I.Ramane

ar sekretāri I.Harkovu

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas

bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par saņemtajiem pakalpojumiem parāda, līgumsoda un likumisko

procentu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 13.septembrī SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītājs), pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1717., 1720., 1759.,

1765.pantu, likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta pirmo daļu, 10.panta otro daļu, 11. 1 pantu, 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2.punktu, cēla tiesā

prasību pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs) par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas un

dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par saņemtajiem pakalpojumiem parāda, līgumsoda un likumisko procentu piedziņu.

Prasībā norādīts, ka prasītājs apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

2004.gada 9.novembrī atbildētājs noslēdza Dzīvojamo telpu īres līgumu par dzīvojamās telpas /adrese/, izīrēšanu uz nenoteiktu laiku.

Saskaņā ar Rīgas domes 2007.gada 12.jūnija lēmumu Nr.2521 „Par dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām” ar 2008.gada

1.februāri īres maksa noteikta Ls 0,35 (0,50 euro), savukārt ar 2008.gada 1.augustu Ls 0,45 (0,66 euro).

Līguma 2.1.punkts paredz īrnieka pienākumu savlaicīgi – ne vēlāk kā līdz kārtējā rēķinā norādītajam datumam, samaksāt īres maksu un veikt

maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Atbildētājs maksājumus veicis neregulāri un nepilnā apmērā.

Parāda apmērs pārsniedz triju mēnešu maksājumu summu, un atbildētājam visu šo laiku bijusi iespēja lietot dzīvokli.

Atbildētājs brīdināts par parāda esamību un tā nesamaksāšanas sekām 2012.gada 11.septembra brīdinājumā. Brīdinājumā noteiktajā termiņā

parāds nav samaksāts.

Tā kā atbildētājs ilgstoši maksājumus veicis neregulāri un nepilnā apmērā, nav pilnībā samaksājis par dzīvojamās telpas īri un saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem par laiku no 2008.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 1.augustam izveidojies parāds 6011,15 euro. Par nokavējumu prasītājs

aprēķinājis likumiskos procentus un līgumsodu.

Prasībā lūgts izbeigt 2004.gada 9.novembra Dzīvojamo telpu īres līgumu Nr.116, izlikt atbildētāju ar visām viņam piederošajām mantām no

dzīvokļa /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzīt īres maksas un saņemto pakalpojumu parādu 6011,15 euro par laiku no 2008.gada

1.jūnija līdz 2016.gada 1.augustam, likumiskos procentus 469,45 euro par laiku no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.augustam, līgumsodu 596,23

euro par laiku no 2011.gada 3.februāra līdz 2015.gada 1.janvārim un tiesas izdevumus, kā arī atzīt prasītāja tiesības saņemt 6% par laiku līdz sprieduma

izpildei.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesā nav iesniedzis, lai gan, pamatojoties uz atbildētāja lūgumu, 2016.gada 20.oktobrī

pagarināts paskaidrojumu iesniegšanas termiņš.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un pamatiem. Papildus paskaidroja, ka

pēc prasības celšanas 2016.gada 29.novembrī puses noslēgušas vienošanos par parāda samaksu, bet atbildētājs šo vienošanos nav pildījis. Pēc prasības

celšanas atbildētāja veiktie maksājumi ieskaitīti tekošo īres maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu apmaksai. Lūdza prasību apmierināt pilnīgi.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesas sēdes vieta un laiks atbildētājam paziņots likumā noteiktā kārtībā tiesas pavēsti 2017.gada 18.aprīlī,

nosūtot uz atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi. Tādējādi, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, ir pamats

uzskatīt, ka atbildētājam tiesas sēdes vieta un laiks paziņots savlaicīgi, likumā noteiktā kārtībā. Atbildētājs neierašanās iemeslus tiesai nav paziņojis, atlikt

lietas izskatīšanu nav lūdzis.

Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, uzskata par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāja

klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Noklausoties prasītāja pārstāvja paskaidrojumu tiesas sēdē, pārbaudot un novērtējot to saistībā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa

atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav ieradies uz tiesas sēdi, nav sniedzis paskaidrojumus, nav

cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē atbilstoši

Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Prasības pieteikumam pievienotais 2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums Nr.DI-03-688-lī,

2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgums Nr.RD-11-910-lī, kā arī 2016.gada 8.jūlija pilnvarojuma līgums par dzīvojamo telpu īres un

neapdzīvojamo telpu nomas līgumu slēgšanu un to administrēšanu Nr.DMV-16-198-lī apstiprina, ka prasītājs apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

2010.gada 29.decembrī notikusī reorganizācija, apvienojot komercsabiedrības, tajā skaitā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu

apsaimniekotājs”, un izveidojot SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, atbilstoši Komerclikuma 335.panta piektajā daļai, kur noteikts, ka apvienošanas

gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai, piešķir prasītājam prasības tiesības, kas izriet no 2003.gada

29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līguma Nr.DI-03-688-lī un 2011.gada 5.jūlija Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas

pilnvarojuma līguma Nr.RD-11-910-Lī. Saskaņā ar Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līguma Nr.RD-11-910-Lī 2.6.1., 2.6.2.punktu

un 2016.gada 8.jūlija Pilnvarojuma līguma par dzīvojamo telpu īres un neapdzīvojamo telpu nomas līgumu slēgšanu un to administrēšanu Nr.DMV-16-

198-lī 3.7.3punktu prasītājam ir tiesības celt tiesā prasību par īres līguma izbeigšanu, izlikšanu un parāda piedziņu.

Atbilstoši Civillikuma 1402.panta nosacījumiem, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietas materiāliem pievienotais 2004.gada 9.novembra Dzīvojamo telpu īres līgums Nr.116 (turpmāk – līgums) apstiprina, ka atbildētājs,

pamatojoties uz Rīgas domes Īpašuma departamenta Dzīvokļu pārvaldes Kurzemes rajona nodaļas 2001.gada 8.marta rīkojumu Nr.36, un SIA

„Kurzemes namu apsaimniekotājs” noslēguši dzīvojamās telpas /adrese/, īres līgumu.

Ziņas, kas dotu pamatu atzīt, ka atbildētājam nav nodrošināta iespēja lietot norādīto dzīvojamo platību, tiesā nav iesniegtas. Tādējādi secināms, ka

atbildētājs aizņem strīdus dzīvojamo telpu.

Civillikuma 1587.pants nosaka, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Lietā nav strīda par to, ka prasītājs

nodrošinājis atbildētājam pakalpojumus, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu. Atbildētājs nav iesniedzis tiesai ziņas, kas dotu pamatu atzīt, ka viņam bijusi

liegta iespēja izmantot dzīvokli vai ar tā lietošanu saistītos pakalpojumus.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11. 1 panta pirmā daļa paredz, ka pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu nosaka attiecīgās

pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija pašvaldības domes noteiktajā kārtībā. Dzīvokļa /adrese/, īres maksa, pamatojoties uz Rīgas domes

2007.gada 12.jūnija lēmumu Nr.2521 ,,Par dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošajām

dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un dzīvojamām telpām” no 2008.gada 1.februāra noteikta Ls 0,35 (0,50 euro) par 1m2, un no 2008.gada 1.augusta Ls

0,45 (0,65 euro). Kārtība kādā veicami īres maksājumi noteikti līguma 2.1., 2.2. un 2.2.1.punktā.

Saskaņā ar līgumu prasītājs atbildētājam izrakstījis rēķinus par īri un ar dzīvokļa lietošanu saistītajiem pakalpojumiem. Atbildētājs nav apstrīdējis

rēķinu izsniegšanas faktu, kā arī izsniegto rēķinu pamatotību un atbilstību faktiski saņemtajiem pakalpojumiem.

Tiesai nav iesniegti pierādījumi, kas dotu pamatu apšaubīt prasītāja apgalvojumu, ka atbildētājam bija nodrošināta iespēja saņemt

apsaimniekošanas un ar dzīvokļa lietošanu saistītos pakalpojumus, kā arī ziņas par tādiem faktiem, kas dotu pamatu apšaubīt veiktā aprēķina atbilstību

faktiski sniegtajiem un saņemtajiem pakalpojumiem. Turklāt atbildētājs nav iesniedzis arī tādas ziņas, kas dotu pamatu atzīt, ka parāda aprēķins būtu

veikts neatbilstoši sniegto pakalpojumu kvalitātei. Tāpat atbildētājs nav iesniedzis ziņas, kas dotu pamatu konstatēt, ka maksājumi veikti lielākā apmērā

nekā to norādījis prasītājs.

Lietas materiāliem pievienotā 2016.gada 29.novembra vienošanās Nr.LEX12128145 civillietā C28333516 par parāda samaksu apstiprina, ka

atbildētājs ir atzinis parāda saistības par īri un saņemtajiem pakalpojumiem 6355,76 euro apmērā. Vienošanā atbildētājs apņēmies veikt parāda

samaksu20.maksājumos – atlīdzinot prasītājam samaksātos tiesas izdevumus un veicot parāda samaksu līdz 2018.gada 31.jūlijam mēnesī samaksājot

344,02 euro, kā arī apmaksāt ikmēneša rēķinus par īri un saņemtajiem pakalpojumiem. 2017.gada 11.maijā tiesā iesniegtais piedzenamās summas

aprēķins apstiprina, ka atbildētājs vienošanos nav izpildījis. Veikti tikai divi maksājumi 43,27 euro un 37,84 euro apmērā. Maksājumus prasītājs

novirzījis ikmēneša rēķinu daļējai apmaksai.

Tādējādi ar tiesā iesniegtajiem pierādījumiem pilnībā pierādīts, ka atbildētājam ir izveidojies parāds par īri un saņemtajiem pakalpojumiem.

Vienlaicīgi tiesa konstatē, ka prasītājs nepamatoti atbildētāja laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada augustam veiktos maksājumus daļēji novirzījis

līgumsoda samaksai, nevis pamatparāda dzēšanai.

Civillikuma 1843.pants likuma redakcijā, kas spēkā no 2014.gada 1.janvāra, nosaka, ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad viņa

maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos procentos, pēc tam kapitāla dzēšanai un tikai pēc tam līgumsoda dzēšanai, ja vien kreditors nav bijis ar

mieru pieņemt maksājumu tieši tikai uz kapitāla rēķinu un par to kvitējis. Citāda vienošanās par līgumsoda dzēšanas kārtību nav spēkā.

Saskaņā ar likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”

21.pantu līgumiem, kuri noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc

2014.gada 1.janvāra un līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015.gada 1.janvāri ir piemērojami grozījumi Civillikuma

1716., 1717. un 1722.pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda samaksas kārtību.

Ievērojot norādīto atbildētāja laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.augustam veiktie maksājumi pilnā apmērā ieskaitāmi pamatparāda

dzēšanai. Atbilstoši prasītāja piedzenamās summas aprēķinā norādītajam, prasītājs līgumsoda samaksai nepamatoti novirzījis atbildētāja maksājumus

24,56 euro apmērā.

Tādējādi prasība daļā par ar dzīvokļa lietošanu saistīto pakalpojumu maksājumu un mājas apsaimniekošanas izdevumu parāda piedziņu par laiku

no 2008.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 1.augustam ir pamatota un apmierināma 5986,59 euro (6011,15 euro – 24,56 euro = 5986,59 euro) apmērā.

Prasījums par pamatparāda piedziņu 24,56 euro noraidāms.

Tiesa konstatē, ka no prasības pieteikuma pievienotā parāda aprēķina izriet, ka prasītājs atbildētāja veiktos maksājumus 126,84 euro pēc prasības

celšanas 2016.gada septembra nav ieskaitījis vecākajā parādā.

Saskaņā ar Civillikuma 1844.pantu ja kāds vienam kreditoram ir parādā uz vairākiem dažādiem pamatiem, tad vienīgi no parādnieka atkarājas,

kurā parādā viņš grib ieskaitīt savu maksājumu. Bet ja viņš to nav noteicis, tad izvēle piekrīt kreditoram, ar nosacījumu rīkoties tā, kā viņš būtu rīkojies, ja

pats būtu bijis parādnieks. Saskaņā ar to viņam jāieskaita saņemtais maksājums tajā parādā, kurš visvairāk apgrūtina, t.i. procentīgā, vai ar ķīlu vai

galvojumu nodrošinātā, vai tādā, kam jau iestājies termiņš (pretēji nosacītiem vai terminētiem parādiem), vai arī galvenā parādā (pretēji galvojuma

parādiem). Ja vienam vai otram parādam nav šādu atšķirības īpašību, maksājums ieskaitāms laika ziņā vecākajā parādā, bet starp vienāda vecuma

parādiem – visos samērīgi. Bet katrā ziņā maksājums ieskaitāms vispirms procentos, kuriem jau iestājies termiņš.

Ievērojot norādīto, kā arī to, ka prasītāja pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka atbildētāja veiktie maksājumi par īri un saņemtajiem komunālajiem

pakalpojumiem pēc prasības celšanas tika novirzīti tekošajam rēķinam tiesa atzīst, ka nav pamata noraidīt prasījumu daļā par pamatparāda piedziņu

126,84 euro apmērā. Šī prasītāja rīcība nepasliktina atbildētāja stāvokli, līdz ar to nav atzīstama par prettiesisku.

Prasītājs par saistību nepienācīgu izpildi aprēķinājis līgumā paredzēto līgumsodu par laiku no 2011.gada 3.februāra līdz 2015.gada 1.janvārim un

lūdz to piedzīt 596,23 euro apmērā.

Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Tādējādi pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamas līgumsoda institūtu regulējošās Civillikuma

normas redakcijā, kas bija spēkā līgumsoda samaksas saistības rašanās un izbeigšanās laikā (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada 1.janvārim)

tā arī spēkā esošais likuma regulējums.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo un trešo daļu (likuma redakcijā, kas spēkā no 2014.gada 1.janvāra) līgumsods ir pametums, ko kāda

persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības

apmēra.

2004.gada 9.novembra Dzīvojamo telpu īres līguma 2.4.punktā atbildētājs uzņēmies saistību maksāt līgumsodu par līgumā noteikto maksājumu

kavējumu 0,2 % apmērā no nesamaksātas summas. Tādējādi prasība par līgumsoda piedziņu ir līgumiski pamatota. Atbildētājs nav apstrīdējis prasītāja

tiesības aprēķināt līgumsodu. Tiesai nav iesniegtas ziņas, ka līgums šajā daļā būtu atcelts vai atzīts par spēkā neesošu.

Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad parādnieks

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu. Atbildētājs nav apstrīdējis, ka prasītājs ir izrakstījis un piesūtījis rēķinus par sniegtajiem

pakalpojumiem. Tādējādi atbilstoši Līgumu noteikumiem ikmēneša maksājumi bija veicami līdz nākamā mēneša beigām.

Kā izriet no izdrukas par maksājumiem atbildētājs maksājumus veicis neregulāri, turklāt mazākā apmērā, nekā norādīts prasītāja izsniegtajos

rēķinos. Tādejādi secināms, ka līgumā uzņemtās saistības atbildētājs nav pildījis pienācīgā kārtā – nav veicis regulāru un pilnīgu saņemto pakalpojumu

apmaksu, pieļaujot parādnieka nokavējumu. Pastāvot šādiem apstākļiem prasītajam konstatējams tiesisks pamats līgumsoda aprēķinam un līgumsoda

piedziņas prasībai.

Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta 11.daļai tiesa, izšķirot strīdu, izvērtē līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz

patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos noteikumus. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punkts nosaka, ka

par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu

kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu

vai ņemot vērā citus apstākļus.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav iesniedzis tiesai nekādas ziņas par faktiem, kas ļautu konstatēt kādu no Civillikuma 1656. vai 1657.pantā

norādītajiem gadījumiem, kad tiesa var atsvabināt parādnieku no tam neizdevīgām nokavējuma sekām.

Savukārt vērtējot līguma 2.4.punktā paredzēto līgumsodu kā tādu, tiesa atzīst, ka pats par sevi tas nav atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu

piemērošanu. Līgumsoda aprēķins ir līgumiski pamatots. Turklāt tiesa uzskata, ka prasījums par līgumsoda piedziņu nepārsniedzot 10% no pamatparāda

apmēra ir samērojams ar nokavējuma ilgumu.

Tiesa atzīst, ka tiesai nav tiesību un tas arī nebūtu taisnīgi pilnībā atbrīvot atbildētāju no nokavējuma sekām (līgumsoda), ko savstarpēji vienojoties

puses noteikušas līgumā, tas ir, atbildības par maksājumu termiņu kavējumu gadījumā, kad prasītājs pamatoti pieprasījis saņemto pakalpojumu apmaksu,

jo tādā gadījumā atbildētāja netiktu motivēts nokārtot savas līgumsaistības atbilstoši noslēgtā līguma noteikumiem, netiktu ievērotas prasītāja tiesības

saņemt naudas summu par kavējuma laiku, kā arī tiktu pārkāpts pušu līdztiesības princips par labu atbildētājam.

Pastāvot šādiem apstākļiem prasījums par līgumsoda piedziņu apmierināms, piedzenot no atbildētāja līgumsodu 10% apmērā no pamatparāda

596,23 euro.

Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja arī likumiskos procentus atbilstoši Civillikuma 1759., 1765.panta noteikumiem.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Atbilstoši Civillikuma 1756.panta noteikumiem, pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu, kad tie aprēķināmi 6% gadā no nesamaksātās parāda summas (Civillikuma 1765.panta otrā daļa).

Kā jau norādīts iepriekš atbildētāja pieļāvusi ilgstošu parāda samaksas nokavējumu, līdz ar to prasītājam radies likumisks pamats nokavējuma procentu

aprēķinam.

Prasītājs par laiku no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.augustam aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 469,45 euro. Tiesai nav

pamata apšaubīt prasītāja norādīto apstākļu atbilstību faktiskajiem apstākļiem un aprēķina pamatotību, līdz ar to prasība par likumisko nokavējuma

procentu piedziņu ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja prasītāja labā likumisko nokavējuma procentus 469,45 euro apmērā.

Civillikuma 1838.pants nosaka – tas, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav iesniedzis tiesai pierādījumus, kas dotu

pamatu konstatēts, ka parāda samaksa veikta pilnībā vai kāda daļā. Tādejādi tiesa uzskata prasība ir pamatota un apmierināma daļēji piedzenot no

atbildētāja prasītāja labā parādu par īri un saņemtajiem pakalpojumiem 5986,59 euro, līgumsodu 596,23 euro un likumiskos procentus 469,45 euro,

kopā 7052,27 euro.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie

procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 5986,59 euro. Ievērojot Civillikuma

1763.panta 1.punktā noteikto, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Prasība daļā par īres līguma izbeigšanu un atbildētāja izlikšanu no dzīvojamās telpas celta par īres un ar dzīvokļa lietošanu saistīto pakalpojumu

maksājumu parādu. Dzīvojamo telpu īres līguma 3.1.punktā puses vienojušās, ka līgums noslēgts uz nenoteikto laiku un līguma 3.4.punkts nosaka, ka

īrnieku var izlikt no aizņemtajām dzīvojamām telpām saskaņā ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri”.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1., 2.punkts nosaka, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku

kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās

telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem, vai arī

nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un

normatīvajiem aktiem.

Lietas materiāliem pievienotais 2012.gada 11.septembra brīdinājums Nr.LEX-930/2012 apstiprina, ka prasītājs, ievērojot likuma „Par dzīvojamo

telpu īri” 28.2 panta otrās daļā noteikto termiņu, brīdinājis atbildētāju par parāda esamību un nodomu celt prasību tiesā par īres līguma izbeigšanu un

izlikšanu no aizņemtās dzīvojamās telpas gadījumā, ja viena mēneša laikā no brīdinājuma nosūtīšanas dienas netiks nokārtotas parādsaistības.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka atbildētājs ir saņēmis prasītāja brīdinājumu, jo atbildētājs nav sniedzis nekādus iebildumus pret prasības pieteikumā

norādītajiem apstākļiem. Atbildētāja parāds ievērojami pārsniedz trīs mēnešu īres maksas un maksas par saņemtajiem pakalpojumiem apmēru. Turklāt no

lietas materiāliem pievienotā 2016.gada 29.novembra vienošanās Nr.LEX12128145 apstiprina, ka atbildētājam ir bijusi zināma celtās prasības būtība.

Pastāvot šādiem apstākļiem konstatējami likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1., 2.punktā priekšnoteikumi īres līguma

izbeigšanai. Līdz ar to prasība par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu un atbildētāja izlikšanu bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas ir pamatota

un apmierināma, atbildētājs izliekams no dzīvojamās telpas /adrese/.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, ja prasība apmierināta daļēji tiesas izdevumi piedzenami proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

Ievērojot to, ka prasība apmierināta daļēji, piedzenot no atbildētājas parādu 5986,59 euro līgumsodu 596,23 euro un likumiskos procentus

469,45 euro, kopā 7052,27 euro, no atbildētāja prasītāja labā piedzenama ceļot prasību samaksātās valsts nodevas daļa, atbilstoši Civilprocesa likuma

35.panta pirmās daļas 10.punkta, 34.panta pirmās daļas 1.punkta „c” apakšpunkta prasībām, valsts nodeva 551,49 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 4,70 euro, ko prasītājs samaksājis, sniedzot prasību tiesā, kopā 556,19 euro.

Turklāt, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam, lietas izskatīšanas gaitā radušies izdevumi par prasības pieteikuma

noraksta, paziņojumu un tiesas pavēstu nosūtīšanu 7,92 euro apmērā. Prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 euro apmērā, tādēļ nesamaksātā summa 3,22 euro apmērā (7,92 euro – 4,70 euro = 3,22 euro), saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu,

piedzenami valsts labā no atbildētāja.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] par personu un mantas izlikšanu no telpām un par

tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10

dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tādejādi, tiesa nosaka atbildētājai 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 193., 195., 204.1panta, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt daļēji.

/pers. B/ 2004.gada 9.jūnijā noslēgto Dzīvojamās telpas /adrese/, īres līgumu Nr.116.

/pers.B/, personas kods /personas kods/, kopā ar visām viņam piederošajām mantām no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, labā īres maksas un

maksas par saņemtajiem pakalpojumiem parādu par laiku no 2008.gada 1.jūnija līdz 2016.gada 1.augustam 5986,59 euro, likumiskos procentus par

laiku no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.augustam 469,45 euro, līgumsodu 596,23 euro un tiesas izdevumus 556,19 euro, kopā 7608,46 euro

(septiņi tūkstoši seši simti astoņi euro 46 centi).

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. B/ likumiskos procentus – 6%

gadā, no nesamaksātās pamatparāda summas 5986,59 euro, ievērojot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums

sasniedzis kapitāla lielumu.

Parāda samaksa izdarāma vienā no SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontiem:

AS Swedbank, LV98 HABA 0551 0307 3483 7;

AS Citadele banka, LV83 PARX 0013 0443 8001 9;

AS SEB banka, LV65UNLA 0050 0171 8682 0;

AS DnB banka, LV63 RIKO 0002 0131 9759 6;

AS Nordea Bank Finland Plc Latvijas Fil., LV57 NDEA 0000 0830 6955 0.

Prasījumu daļā par parāda 24,56 euro apmērā piedziņu noraidīt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,22 euro (trīs euro 22 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama: Saņēmējs: Tiesu administrācija; konta Nr.LV51 TREL 2190 4580 1900 0;

NMR:90001672316; saņēmēja banka: Valsts kase; maksājumu mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lietā Nr.C28333516.

Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Izskaidrot /pers. B/, ka pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecējuma valsts labā piedzīto ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu

samaksu apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz tiesas kancelejā, pretējā gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam

tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 7.jūnijā.

Tiesnese I.Ramane