Legislator Case Law & Legislation
A420472212 / A42-01723-13 AI generated

Court dismissed public tender claim for unfair pricing and damages due to lack of procedural illegality.

Case Number A420472212 / A42-01723-13
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court of Rēzekne dismissed the plaintiff's request to declare the state-owned property's tender decision illegal and award damages. The plaintiff argued the winning bid was unreasonably low, but the court found no objective evidence of unfair pricing and noted the contractor successfully fulfilled the contract. Consequently, the court ruled that without a finding of illegality, no statutory basis exists for compensating the plaintiff's financial losses.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 92. panta un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 1., 4. un 5. panta: zaudējumu atlīdzināšana ir pieejama tikai tad, ja administratīvais akts vai rīcība ir atzīta par prettiesisku.

Keywords

AI generated
public tender procedure unreasonably low bid damages compensation administrative illegality state property management procurement law contract performance

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 92. pants
Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 1. pants
Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4. pants
Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 5. pants
Publisko iepirkumu likuma 8.1. panta 13. daļa
Administratīvā procesa likuma 246.–251. pants
Administratīvā procesa likuma 329. pants
Administratīvā procesa likuma 331. pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS Lieta Nr.A420472212 (A-01723-13/41)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĒZEKNES TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rēzeknē 2013.gada 12.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis P.Novičenoks,

piedaloties pieteicējas SIA „/Nosaukums/” pārstāvim A.A. un atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes VAS „Valsts nekustamie īpašumi” pārstāvei D.M., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu SIA „/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, (turpmāk – Pieteicēja) pieteikumā par VAS „Valsts nekustamie īpašumi” 2012.gada 25.aprīļa lēmuma (iepirkuma „/konkurss/” komisijas sēdes protokols Nr.5) (turpmāk – Lēmums) atzīšanu par prettiesisku un mantisko zaudējumu atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2012.gada 29.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts Pieteicējas pieteikums par VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – Pasūtītājs) Lēmuma atzīšanu par prettiesisku, kas pieņemts atklāta konkursa ietvaros par apsardzes pakalpojumu iepirkumu (iepirkuma identifikācijas numurs /numurs/) un mantisko zaudējumu atlīdzināšanu. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2012.gada 6.jūlija lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā lieta.

[2] No lietas materiāliem konstatējami sekojoši faktiskie apstākļi:

1.lappuse no 9 [2.1] Pieteicēja iepirkuma „/konkurss/” (turpmāk – Konkurss) komisijas 2012.gada 8.februāra sēdē (protokols Nr.1) apstiprināja Konkursa nolikumu un nolēma izsludināt konkursu par apsardzes pakalpojumu iepirkumu nekustamā īpašuma apsardzei /adrese/ (lietas 28.-29.lapa). [2.2] Ar Iepirkuma komisijas 2012.gada 25.aprīļa Lēmumu par iepirkuma uzvarētāju apstiprināta SIA „/Nosaukums/” un uzaicināta slēgt iepirkuma līgumu par apsardzes pakalpojumu sniegšanu par pretendenta piedāvāto līgumcenu Ls 16 030,80 (bez PVN) (lietas 18.-19.lapa). Par pieņemto lēmumu Pasūtītājs paziņojis viesiem Iepirkuma pretendentiem ar 2012.gada 27.aprīļa paziņojumu par Iepirkuma konkursa rezultātiem (lietas 21.lapa). [2.3] Pieteicēja atklātā konkursa ietvaros bija iesniegusi piedāvājumu par apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu par kopējo summu Ls 16 117,16 (lietas 51.lapa).

[3] Nepiekrītot Lēmumam, Pieteicēja iesniedza tiesā pieteikumu (lietas 3.-8.lapa), kurā lūdz atzīt Lēmumu par prettiesisku un atlīdzināt Pieteicējai mantiskos zaudējumus Ls

100 par juridiskajiem pakalpojumiem un Ls 16 117,16 kā zaudējumus, kas radušies Pieteicējai sakarā ar apsardzes pakalpojuma iepirkuma līguma nenoslēgšanu. Pieteikums pamatots ar šādiem argumentiem: [3.1] Pasūtītāja noslēdza līgumu ar pretendentu SIA „/Nosaukums/” par kopējo summu Ls 16 030,80, kas ir uzskatāma par acīmredzami nepamatoti lētu piedāvājumu. Apsardzes pakalpojumu sniegšana ir saistīta ar darbinieku darba samaksu un citiem obligātajiem darba devēja maksājumiem. Pasūtītājs Konkursa nolikumā ir norādījis kā obligātu prasību iekļaut piedāvājumā šos maksājumus. [3.2] Pretendents SIA „/Nosaukums/” savā finanšu piedāvājumā ir iekļāvis tikai minimālo valstī noteikto stundas tarifa likmi – Ls 1,189 un norādījis valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu ar 20,80 % likmi. [3.3] /iestāde/ ir veikusi aprēķinus par vienas darba stundas izmaksām apsardzes jomā. Pretendenta SIA „/Nosaukums/” piedāvātā cena ir ievērojami zemāka, nekā to aprēķinājusi /iestāde/. [3.4] SIA „/Nosaukums/” finanšu piedāvājumā norādītā vienas stundas likme ir 1,83 Ls/h, kas atbilst piedāvātās cenas Ls 16 030,80 dalījumam ar kopējo dienu skaitu gadā. Ja no šīs summas aprēķina obligāto maksājumu 20,80 %, tad piedāvājumam būtu jābūt Ls

16 431,41, kas neatbilst piedāvājumā norādītajiem Ls 16 030,80. [3.5] Pretendents SIA „/Nosaukums/” ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, bet Pieteicēja ir reģistrēta kā mikrouzņēmums. Mikrouzņēmuma ir noteikta fiksēta nodokļu maksājumu likme – 9 %, kurā tiek iekļauti visi obligātie maksājumi valsts budžetā, savukārt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību maksājumi ir diferencēti un daudz lielāki. Šādos apstākļos pretendents SIA „/Nosaukums/” nevarēja iesniegt piedāvājumu ar tik zemu cenu. [3.6] Pieteicēja norāda, ka Pasūtītājs, nosakot SIA „/Nosaukums/” par konkursa uzvarētāju, ir pārkāpis Publisko iepirkumu likuma 2. un 8.1panta trešās daļas noteikumus, nav

2.lappuse no 9 ievērojis tiesiskās paļāvības principu, nav nodrošinājis vienlīdzīgas tiesības konkursa pretendentiem. [3.7] Pasūtītājs ir radījis Pieteicējai būtisku kaitējumu, kas nav atgriezenisks, jo Pieteicējai ir liegta iespēja noslēgt līgumu par piedāvāto cenu, kā arī liegta iespēja saņemt prognozēto līgumcenu Ls 16 117,16, kā arī Pieteicējai radīti zaudējumi par sniegto juridisko palīdzību Ls 100 apmērā.

[4] Pasūtītājs tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos norāda, ka pieteikumu neatzīst un lūdz noraidīt (lietas 25.-26.lapa). Paskaidrojumos Pasūtītājs norāda, ka Pieteicējas finanšu piedāvājums bija ar trešo zemāko cenu. Salīdzinot Pieteicējas un uzvarētāja cenu piedāvājumus, konstatējams, ka būtiskākā atšķirība starp piedāvājumiem ir pozīcijā „citas izmaksas, kas saistītas ar apsardzes pakalpojuma sniegšanu”. Pieteicēja šajā pozīcijā norādījusi izmaksas Ls 1 064,46, bet uzvarētāja SIA „/Nosaukums/” norādījusi Ls 100. Tikai tas apstāklis, ka SIA „/Nosaukums/” norādījusi kā citas izmaksas tikai Ls 100, kas iekļauj arī pretendenta peļņu, nevar būt par pamatu nepamatoti zemas cenas konstatēšanai. Nav nozīmes faktam, ka Pieteicēja ir mikrouzņēmums, bet Konkursa uzvarētājs ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Nav pamatots arī prasījums par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu, jo, pat ja SIA „/Nosaukums/” netiktu atzīta par konkursa uzvarētāju, tad Pieteicēja neiegūtu tiesības slēgt līgumu, jo tās finanšu piedāvājums bija tikai trešais izdevīgākais.

[5] Tiesas sēdē Pieteicējas pārstāvis iesniegto pieteikumu uzturēja pēc pieteikumā norādītajiem argumentiem un papildus paskaidroja, ka SIA „/Nosaukums/” piedāvātā cena ir atzīstama par nepamatoti lētu, jo pakalpojuma sniegšanas izmaksas Ls 100 ir acīmredzami nesamērīgas, jo uzvarētājam ir jāsedz izdevumi par apsardzes pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanu, piemēram, jāsedz izdevumi par darbinieku formu, speclīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, apdrošināšanas polises iegādi u.c.. Tāpat jāņem vērā, ka SIA „/Nosaukums/” nav iekļāvis finanšu piedāvājumā atvaļinājuma uzkrājumus. SIA „/Nosaukums/” piedāvājumā norādītā valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas likme 20,80 % nozīmē, ka tiek nodarbināti pensionāri, šo faktu Pasūtītājs vispār nav vērtējis un pārbaudījis. Pieteicējas pārstāvis norādīja, ka atbilstoši /iestāde/ veiktajiem aprēķiniem minimālā apsardzes pakalpojuma darba stundas likme, ņemot vērā visas nepieciešamās izmaksas, sastāda Ls 1,87 sabiedrībai ar ierobežotu atbildību, bet mikrouzņēmuma minimālā stundas likme var būt 1,76. Normālos konkurences apstākļos šādai likmei ir jābūt apmēram 2.10 Ls/h. SIA „/Nosaukums/” piedāvājumā ir norādīta cena Ls 1,83, kas ir pārāk zema, lai varētu kvalitatīvi nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē precizēja mantisko zaudējumu atlīdzināšanas pieteikumu daļā par juridiskajiem pakalpojumiem, norādot, ka tie sastāda Ls 80 atbilstoši lietai pievienotajam rēķinam.

[6] Pasūtītāja pārstāve tiesas sēdē iesniegto pieteikumu neatzina un paskaidroja, ka Konkursa nolikumā nebija paredzētas nekādas specifiskas prasības vai noteikumi. Iepirkums

3.lappuse no 9 tika rīkots fiziskas apsardzes pakalpojuma iepirkumam, kura būtība bija teritorijas uzraudzība. Apsargam vienkārši ir periodiski jāapstaigā teritorija un, konstatējot pretlikumīgu iekļūšanu objektā, jāizsauc policija. Šādos apstākļos nekādas būtiskas prasības darbinieku vecumam, tehniskajam nodrošinājumam nebija noteiktas. Ir jāņem vērā, ka Publisko iepirkumu likuma normas neparedz viennozīmīgu pienākumu izslēgt no dalības konkursā pretendentu, kura cena ir zema. Arī Iepirkumu uzraudzības birojs savā praksē ir atzinis, ka pretendenta izslēgšana ir iespējama tikai tad, ja iepirkuma konkursa izsludinātājam rodas pamatotas šaubas par pretendenta spējām nodrošināt līguma nosacījumu izpildi. Tomēr, arī pastāvot šaubām, ir noskaidrojami visi apstākļi un šādas šaubas ir jānovērš, pieprasot papildus paskaidrojumus no pretendenta par piedāvājuma pamatotību. Pasūtītājs uzskata, ka nav pamatoti Pieteicējas argumenti, ka Konkursa uzvarētāja piedāvājumā ir nesamērīgi zemas izmaksas daļā par izdevumiem, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu, tā kā nevar segt izdevumus par tehnisko nodrošinājumu, apdrošināšanas polises iegādi u.c. izdevumiem, jo pretendentam ir acīmredzami lielāka finansiālo iespēju un darbaspēka kapacitāte, kas dod tam iespēju iesniegt piedāvājumu ar zemāku cenu.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, izvērtējot pieteikumā norādītos argumentus, pārbaudot Lēmuma tiesiskumu un pamatotību un lietā esošos rakstveida pierādījumus, uzklausot procesa dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots.

[8] No tiesā iesniegtā pieteikuma secināms, ka Pieteicēja uzskata Lēmumu par prettiesisku daļā par Konkursa uzvarētāja piedāvātās cenas izvērtējumu, proti, Konkursa uzvarētājs ir piedāvājis tādu pakalpojuma sniegšanas cenu, kas ir acīmredzami zema, tāpēc uzvarētājam (SIA „/Nosaukums/”) nebija piešķiramas tiesības slēgt iepirkuma līgumu un tas bija izslēdzams no turpmākas dalības konkursā. Vienlaicīgi netiek apšaubīti citi Konkursa uzvarētāja atbilstības kritēriji Konkursa nolikuma prasībām. Šādos apstākļos secināms, ka tiesai ir jāpārbauda Pieteicējas norādītie apsvērumi par to, vai Konkursa uzvarētāja cenas piedāvājums nav atzīstams par nepamatoti zemu.

[9] No lietas materiāliem secināms, ka Pasūtītājs Konkursu ir izsludinājis Publisko iepirkumu likuma 8.1panta kārtībā, jo kopējā paredzamā iepirkuma summa saskaņā ar šā likuma 8.1panta pirmo daļu nepārsniedza Ls 20 000 ar pakalpojuma līguma termiņu uz vienu gadu.

[10] Publisko iepirkumu likuma 8.1pantā ir noteikta kārtība, kādā pasūtītājs veic iepirkumu, ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu paredzamā līgumcena ir vienāda ar 3000 latu vai lielāka, bet mazāka par 20 000 latu. Minētā panta otrā un trešā daļa noteic, ka iepirkuma veikšanai pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju vismaz triju locekļu

4.lappuse no 9 sastāvā, nodrošinot, ka šī komisija ir kompetenta tā iepirkuma jomā, par kuru slēdz līgumu. Iepirkuma komisija nosaka pamatotas un objektīvas prasības attiecībā uz pretendentiem un iepirkuma priekšmetu, nodrošinot, ka minētās prasības nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkumā. Iepirkuma komisija arī nosaka kritērijus, ko ņems vērā, lai no prasībām atbilstošajiem piedāvājumiem izvēlētos visizdevīgāko piedāvājumu. Savukārt minētā panta ceturtā daļa noteic, ka pasūtītājs publicē paziņojumu par plānoto līgumu Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā internetā, nosakot piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 10 dienām (neskaitot valstī oficiāli noteiktās svētku dienas) no dienas, kad paziņojums par plānoto līgumu ir publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā internetā. Lietā nav strīda, ka Pasūtītājs ir nodrošinājis minēto prasību izpildi, veicot visas nepieciešamās likumā noteiktās darbības, un izstrādājis Konkursa nolikumu.

[11] Konkursa nolikuma 7.punkts noteic vispārējās prasības Konkursa pretendentiem, nosakot šādus pretendentu atbilstības kritērijus: 1) attiecībā uz pretendentu nav konstatējami Publisko iepirkumu likuma 8.1panta piektajā daļā paredzētie ierobežojumi; 2) pretendents ir reģistrēts Komercreģistrā; 3) pretendentam ir Visas nepieciešamās licences pakalpojuma sniegšanai; 4) pretendentam ir obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas licence; 5) ja pretendents ir personu grupa vai personālsabiedrība, tad visām iepriekš minētajām prasībām ir jāattiecas uz visām sastāvā ietilpstošiem dalībniekiem. Publisko iepirkumu likuma 8.1panta piektā daļa noteic, ka, iesniedzot piedāvājumu, pretendents pievieno apliecinājumu, kurā norāda, ka attiecībā uz to nepastāv šādi nosacījumi: 1) pasludināts tā maksātnespējas process (izņemot gadījumu, kad maksātnespējas procesā tiek piemērota sanācija vai cits līdzīga veida pasākumu kopums, kas vērsts uz parādnieka iespējamā bankrota novēršanu un maksātspējas atjaunošanu), apturēta vai pārtraukta tā saimnieciskā darbība, uzsākta tiesvedība par tā bankrotu vai līdz līguma izpildes paredzamajam beigu termiņam tas būs likvidēts; 2) tam Latvijā un valstī, kurā tas reģistrēts vai atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta (ja tas nav reģistrēts Latvijā vai Latvijā neatrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta), ir nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi, kas kopsummā katrā valstī pārsniedz

100 latus. Konkursa nolikuma 8.punkts noteic, ka Pasūtītāja iepirkuma komisijai ir iesniedzami pretendentu apliecinājumi par atbilstību Publisko iepirkumu likuma 8.1panta piektās daļas noteikumiem un Konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām, kā arī Konkursa nolikuma 11.2.apakšpunktā noteikts, ka komisija pārbauda publiskās datu bāzēs pieejamo informāciju, vai pretendents nav pasludināts par maksātnespējīgu un vai tam nav nodokļu un citu maksājumu parādi. Par Konkursa uzvarētāja atbilstību pēdējiem kritērijiem lietā starp pusēm strīda nav.

5.lappuse no 9 [12] No lietas materiāliem secināms, ka no kopējā pretendentu skaita no dalības konkursā izslēgti trīs pretendenti, kuri nav iesnieguši civiltiesiskās apdrošināšanas polisi. Citastarp ar Pasūtītāja iepirkuma komisijas 2012.gada 19.aprīļa sēdē pieņemto lēmumu pārējo pretendentu iesniegtie piedāvājumi virzīti tālākai vērtēšanai, jo tie atbilst Konkursa nolikuma prasībām (lietas 14.-16.lapa). Konkursa uzvarētājs ir iesniedzis nepieciešamos dokumentus (kopijas): reģistrācijas apliecību (lietas 41.lapa), apsardzes komersanta sertifikātu (lietas 42.lapa), apsardzes komersanta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisi (lietas 43.lapa), apliecinājumu par atbilstību Publisko iepirkumu likuma un Konkursa nolikuma prasībām (lietas 47.lapa), kā arī finanšu piedāvājumu par kopējo pakalpojuma cenu gadā Ls 16 030,80.

[13] Konkursa nolikuma 11.7.apakšpunkts noteic, ka Pasūtītājs izvēlas piedāvājumu ar viszemāko cenu gadā no piedāvājumiem, kas atbilst Konkursa nolikuma un darba uzdevuma prasībām. No Konkursa iepirkuma komisijas 2012.gada 25.aprīļa sēdes protokola redzams, ka viszemākā piedāvātā cena bijusi SIA „/Nosaukums/” finanšu piedāvājumā un šis pretendents ir izvēlēts kā uzvarētājs (lietas 18.-19.lapa).

[14] Konkursa nolikuma 11.3.apakšpunkts noteic, ja pretendents neatbilst kādai Pasūtītāja izvirzītajai pretendentu kvalifikācijas prasībai, tad pretendentu izslēdz no dalības konkursā. Saskaņā ar Konkursa nolikuma 11.4. un 11.5.apakšpunktu piedāvājumam ir jāatbilst darba uzdevumiem, ja piedāvājums skaidri, viennozīmīgi un nepārprotami neatspoguļo darba uzdevuma minimālo prasību izpildi, komisija šo piedāvājumu noraida un tālāk neizskata (lietas 31.lapa). No minētā secināms, ka Konkursa nolikumā ir noteikta kārtībā, kādā izskatāmi iesniegtie piedāvājumi un gadījumi, kādos pretendenti ir izslēdzami no turpmākas dalības konkursā. Izvērtējot pieteicējas izteiktos argumentus daļā par Konkursa uzvarētājas piedāvātās cenas acīmredzamu samazinājumu un šaubām par līguma nosacījumu izpildes iespējamību, tiesa secina, ka šie argumenti ir nepamatoti un norāda šādus apsvērumus: [14.1] Konkursa uzvarētājs finanšu piedāvājumā ir ievērojis minimālo darba stundas atlīdzības tarifa likmi, kas noteikta ar Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1096 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” 2.punktu (noteikumu redakcijā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 1.janvārim). Finanšu piedāvājumā ir norādīts, ka valsts obligātās sociālās iemaksas veido likumi 20,80 %, kas atbilst likmei, kas bija noteikta ar Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumu Nr.1026 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2012.gadā” (zaudējuši spēku ar 2013.gada 1.janvāri) 3.punktu, kur tika noteikts, ka darba devēja obligāto maksājumu daļa no iemaksu objekta sastāda 20,80 %, ja obligātās iemaksas tiek noteiktas darba ņēmējam, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi).

6.lappuse no 9 [14.2] No minētā tiesa secina, ka, objektīvi vērtējot Konkursa uzvarētāja finanšu piedāvājumu daļā par darba samaksu un darba devēja obligātajiem maksājumiem, nav konstatējamas pretrunas ar tiesību normās noteiktajiem minimālās darba algas stundas likmes un sociālo iemaksu apmēriem. Pārējo daļu no izmaksām Konkursa uzvarētājas finanšu piedāvājumā sastāda citi izdevumi, kas saistīti ar apsardzes pakalpojumu sniegšanu – attiecīgajā pozīcijā norādot Ls 100. Izvērtējot Konkursa uzvarētāja finanšu piedāvājumu tiesa secina, ka faktiski ar apsardzes pakalpojumiem saistītās izmaksas SIA „/Nosaukums/” piedāvājumā veido nevis Ls 100, bet Ls 863,36 gadā (kopējā gada alga Ls 12 555,83 + darba devēja valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas Ls 2 611,61 = Ls 15 167,44, kas ar kopējo piedāvājuma summu Ls 16 030,80 veido starpību Ls 863,36).

Tādējādi secināms, ka Konkursa uzvarētājas finanšu piedāvājums paredz noteiktus izmaksu posteņus darbinieku materiāltehniskās bāzes nodrošināšanai un citiem izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar apsardzes pakalpojuma sniegšanu, tajā skaitā arī iekļaujot komersanta peļņu un citu normatīvajos aktos paredzēto nodokļu un nodevu samaksu. [14.3] Citastarp tiesa norāda, ka objektīvi salīdzinot Pieteicējas piedāvājumu un Konkursa uzvarētāja piedāvājumu, var nonākt pie secinājuma, ka Pasūtītājam pamatoti nav radušās šaubas par SIA „/Nosaukums/” spēju nodrošināt pakalpojuma sniegšanu, jo SIA „/Nosaukums/” ir reģistrēta Komercreģistrā 2010.gada 12.jūlijā, tātad ir darbojies tirgū gandrīz divus gadus.

Ņemot vērā minēto var secināt, ka Konkursa uzvarētājam ir plašākas iespējas darbinieku piesaistē līguma izpildei, kā arī ir lielāks potenciāls materiāltehniskās bāzes un citu komersanta resursu izmatošanā iepretim Pieteicējai, kurā nevar būt lielāks darbinieku skaits par pieci.Tas nozīmē, ka Pieteicēja ar saviem darbinieku resursiem faktiski ir spējīga apkalpot tikai vienu objektu. Pieteicējas izmaksu postenī „citi ar apsardzes pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi” norādīta summa Ls 1 064. No piedāvājuma satura nav izsecināms, kāda daļa izdevumu ir attiecināma uz tiešajiem izdevumiem par pakalpojuma sniegšanu un kādu daļu sastāda uzņēmuma peļņas daļa.

Tomēr secināms, ka šādi izdevumi var vienlīdz attiekties kā uz vienu, tā otru cenu veidojošu komponenti. Ņemot vērā to, ka Pieteicēja ir mikrouzņēmums, kas maksā fiksētu nodokļa likmi 9 % gadā, kas attiecīgi rada tai lielākas konkurences priekšrocības, uzņēmums nav spējis iesniegt tādu piedāvājumu, kas spētu konkurēt ar Pieteicējas piedāvājumu dēļ viena no iemesliem: uzņēmuma prognozētā peļņa ir pārāk liela, vai arī uzņēmumam nav nekādas materiāltehniskās bāzes pakalpojuma nodrošināšanai un tā ir jāveido „no nulles”. [14.4] Nav pamata uzskatīt, ka Konkursa uzvarētāja nevar nodrošināt līguma izpildi, jo iepirkuma specifika (teritorijas pārraudzīšana un apsekošana, t.i., faktiski sarga darbs) neizvirza nekādas specifiskas prasības speclīdzekļu esamībai vai darbinieku fiziskajai sagatavotībai, transportam, sakaru līdzekļiem u.c. praktiskajiem apsardzes nodrošināšanas aspektiem, tāpēc tiesa atzīst par pamatotiem Pasūtītāja argumentus, ka iepirkuma gaitā tam neradās nekādas šaubas par Konkursa uzvarētāja spēju pildīt līgumu, tāpēc arī nebija nepieciešamības padziļināti vērtēt pretendenta atbilstību darba uzdevumu izpildes prasībām.

7.lappuse no 9 [14.5] Tāpat tiesa atzīst par nepamatotu Pieteicējas argumentu par to, ka Konkursa uzvarētāja finanšu piedāvājumā nav iekļauti atvaļinājumu uzkrājumi, jo ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzība ir iekļauta darba algu gada fondā un šiem uzkrājumiem nav papildus jāsummējas ar gada algas fondu. [14.6] Par nepamatotu atzīstams Pieteicējas izvirzītais arguments par Konkursa uzvarētāja nepareizi noteikto stundas likmi (sprieduma [3.4] punkts), jo Pieteicēja acīmredzami kļūdaini uzskata par nepieciešamu aprēķināt valsts obligātās sociālās iemaksas no gala piedāvājuma summas, jo šīs iemaksas jau ir iekļautas galīgajā piedāvājumā.

[15] Ņemot vērā tiesas izdarītos secinājumus sprieduma [14.2] punktā par Konkursa uzvarētāja aprēķinātajiem izdevumiem par pakalpojuma nodrošināšanu, tiesa nesaskata nekādu objektīvu pamatu atzinumam, ka Konkursa uzvarētājas SIA „/Nosaukums/” piedāvājums ir nepamatoti lēts. Turklāt tiesa norāda, ka nosacījumi par nepamatoti lētu cenu kalpo galvenokārt Pasūtītāja interešu aizsardzībai, tādējādi nodrošinot, ka līguma nosacījumi tiek pildīti un tiek saņemts iepirktais pakalpojums. Citastarp Pasūtītāja pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka SIA „/Nosaukums/” veiksmīgi pilda noslēgto līgumu un nekādas problēmas nav konstatētas. Tādējādi apstiprinās fakts, ka Pasūtītājs ir pamatoti atzinis par uzvarētāju pretendentu ar zemāko piedāvāto cenu, nodrošinot saimniecisko interešu ievērošanu, un pretendentu atlase ir notikusi atbilstoši Konkursa nolikuma prasībām, tāpēc Lēmums atzīstams par tiesisku un pamatotu.

[16] Administratīvā procesa likuma 92.pants noteic, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Savukārt Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 1.pants noteic, ka likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu (turpmāk – zaudējumu atlīdzinājums), kas nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību. Šā likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudējumus var nodarīt ar darbību izdodot prettiesisku administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisko rīcību, vai arī ar bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav rīkojusies. Savukārt, šā likuma 5.pants noteic, ka tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu ir cietušajam, proti, privātpersonai, kas ir prettiesiska administratīvā akta adresāts vai trešā persona Administratīvā procesa likuma izpratnē, kā arī privātpersonai, pret kuru ir tieši vērsta vai kuru tieši skar iestādes prettiesiska faktiskā rīcība. No minētajām tiesību normām secināms, ka persona var prasīt zaudējumu atlīdzinājumu, ja zaudējumi nodarīti ar administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kas atzīta par prettiesisku.

8.lappuse no 9 Ņemot vērā to, ka tiesa nekonstatēja Pasūtītāja iepirkumu komisijas Lēmuma prettiesiskumu, nepastāv likumā noteiktais zaudējumu atlīdzināšanas pamats, tāpēc Pieteicējas prasījums daļā par zaudējumu atlīdzināšanu ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 8.1panta trīspadsmito daļu, Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 329. un 331.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

noraidīt SIA „/Nosaukums/” pieteikumu par VAS „Valsts nekustamie īpašumi” 2012.gada 25.aprīļa lēmuma (iepirkuma komisijas sēdes protokols Nr.5) atzīšanu par prettiesisku un mantisko zaudējumu atlīdzināšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā

Tiesnesis (personiskais paraksts) P.Novičenoks

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis P.Novičenoks Rēzeknē 2013.gada 12.martā

9.lappuse no 9