Court dismisses fine for expired statute of limitations and procedural defects in administrative violation case.

ECLI:LV:RIRT:2020:0116.1A33104019.2.S

Lietas Nr.1A33104019

Lietvedības Nr.1A-0485-20/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā, 2020.gada 16.janvarī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese V.Grebežniece

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietā iesniedzēja /pers. A/ sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada

10.maija lēmumu Nr.1-13.1/987.

Aprakstošā daļa

[1.] 2019.gada 10.jūnijā Rīgas rajona tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 10.maija lēmumu

Nr.1-13.1/987.

[1.1] Sūdzības pieteikumā norādīts, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija 2019.gada 10.maijā ar lēmumu Nr.1-13.1/987 nolēma Pašvaldības

policijas 2019.gada 18.februāra administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.752530 un pieņemto lēmumu – naudas sodu 50 euro, atstāt negrozītu, bet

sūdzību noraidīt. Iesniedzējs šo pieņemto lēmumu NR.1-13.1/987 apstrīd pilnā apmērā un uzskata, ka Jūrmalas pašvaldības policija ir pavirši izvērtējusi

pierādījumus, nav vērtējusi situāciju objektīvi, nelikumīgi nolēmusi viņu sodīt, kā arī sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko izvērtējumu.

[1.2] Pašvaldības policija, pamatojoties uz 2019.gada 18.janvārī saņemto foto fiksācijas izdruku no Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas

samaksas kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas „Noteikumu kontrole” (turpmāk – Sistēma) 2019.gada 21.janvārī uzsāka administratīvo

lietvedību Nr.1-28.1/28075 attiecībā pret FORD MONDEO, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ turētāju /pers. A/ par to, ka, ar turējumā

esošo automašīnu FORD MONDEO, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – transportlīdzeklis) 2018.gada 24.jūlijā plkst. 15:01

iebraucot īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada

12.janvāra Saistošo noteikumu Nr.1 „Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības,

tādējādi izdarīts pārkāpums par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā.

[1.3] Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija apgalvo, ka 2019.gada 4.februārī pasta sūtījumā nosūtīja viņam pavēsti ierasties pašvaldības policijā

2019.gada 18.februārī plkst.15:00, neskatoties uz to, ka pavēsti nav saņēmis, Pašvaldības policija secinājusi, ka viņš nav ieradies uz administratīvās lietas

izskatīšanu, un par neierašanās iemesliem nav ziņojis, un nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu. Jūrmalas pašvaldības policija, saskaņā ar Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 248.1 pantu izskatījusi lietu bez viņa klātbūtnes. Iesniedzējs norāda, ka nav uzaicināts arī uz administratīvā pārkāpuma lietas Nr.1-

28.1/28096, protokola sastādīšanu, Pašvaldības policija sastādīja protokolu bez viņa klātbūtnes.

[1.4] Lūdz tiesai ņemt vērā, ka saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 268.panta 2.punktu institūcija

(amatpersona), sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, pārbauda: vai personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, ir paziņots par lietas

izskatīšanas vietu un laiku. Ja personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, nav paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, to paziņo šā kodeksa 268.1

pantā noteiktajā kārtībā. LAPK 268.1 pants nosaka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, cietušajam un citām personām, kuras uzaicināmas

uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņo tādā veidā, lai adresāts attiecīgo

paziņojumu saņem vismaz piecas dienas pirms administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas.

Ja saskaņā ar LAPK 248.panta otro daļu nav norādīts veids, kādā persona vēlas, lai tai paziņo informāciju un dokumentus administratīvā

pārkāpuma lietā, par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku šai personai paziņo pa pastu vienkāršā sūtījumā.

Tā kā netika uzaicināts uz Administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu, tad nevarēja norādīt veidu, kādā vēlas saņemt informāciju, kā arī

sniegt paskaidrojumus, tāpat arī netika uzaicināts uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, nevarēja sniegt pierādījumus, nevarēja sniegt

paskaidrojumus, administratīvais pārkāpums tika izskatīts bez viņa klātbūtnes un nelikumīgi pieņemts lēmums par soda piemērošanu.

Lūdz pieprasīt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai pierādījumus, ka tika nosūtītas pavēstes uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu

un uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu. Iesniedzējs ir saņēmis pa pastu administratīvā pārkāpuma lēmumu, neko nebija zinājis par

administratīvās pārkāpuma lietas uzsākšanu. Lūdz pieprasīt pierādījumus saskaņā ar LAPK 248.pantu, ka par minētajiem apstākļiem tika paziņots

vienkāršā pasta sūtījumā.

[1.5] Pašvaldības policija administratīvā pārkāpuma lietu Nr.1-28.1/28075 bez iesniedzēja klātbūtnes izskatīja 2019.gada 18.februārī un sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.752530 par to ka, ar transportlīdzekli iebraucot īpaša režīma zonā bez caurlaides ir pārkāptas Jūrmalas

pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 „Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā

teritorijā” 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums.

[1.6.] 2019.gada 11.martā Jūrmalas pašvaldības policija saņēma /pers. A/ sūdzību, kurā norādīts, ka 2019.gada 27.februārī saņēmis Jūrmalas

pilsētas pašvaldības policijas administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.752530, par administratīvā pārkāpuma lietu. Pārkāpums tika fiksēts

automašīnai FORD MONDEO, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar kuru izdarīts pārkāpums sakarā ar Jūrmalas pilsēta domes

2017.gada 12.janvāra Saistošo noteikumu Nr.1 „Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā’’

5.punkta prasību neievērošanu. Par iepriekš minēto noteikumu 5.punkta prasību neievērošanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam

vai vadītājam (ņemta vērā minēto noteikumu pārkāpuma izdarīšanas brīža 2018.gada 24.jūlijā redakcija, nav ņemti vērā 2018. gada 22.novembra

grozījumu punkts Nr.14. – aizstāt 49.punktā vārdus „turētājam vai vadītājam” ar vārdiem „vai turētājam”) 50 euro, saskaņā ar Jūrmalas pilsēta domes

2017.gada 12.janvāra Saistošo noteikumu Nr.1 49.punktu.

[1.7] LAPK 8.pants nosaka, ka persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma

izdarīšanas laikā un vietā, līdz ar to būtu godīgi sodīt patieso pārkāpuma izdarītāju. Paskaidro, ka automašīnas īpašnieks FORD MONDEO, valsts

reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, ir SIA „JRT COMPANY”, reģistrācijas Nr.50103955971, ko apliecina 2017.gada 2.marta transportlīdzekļa

nomas līgums Nr./numurs/. Savukārt, SIA „JOKER LINE” 2018.gada 21.jūlijā minēto transportlīdzekli nodeva lietošanā /pers. C/, ko apliecina

automašīnas pieņemšanas – nodošanas akts Nr. 51.

[1.8] Administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī, 2018.gada 24.jūlijā, automašīnu FORD MONDEO, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, ir vadījis /pers. C/, tādēļ saskaņā ar LAPK, Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra Saistošo noteikumu Nr.1 „Par transportlīdzekļu

iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 49.punktu būtu jāsoda patiesais pārkāpuma izdarītājs, automašīnas vadītājs.

Ņemot vērā LAPK 8., 279., 280., 281.pantu, Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra Saistošo noteikumu Nr.1 „Par transportlīdzekļu

iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 49.punktu, kā arī iepriekš minētos apstākļus, pielikumā pievienotos

pierādījumus, pārsūdzēja Administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 752530 pilnā apjomā un lūdza atcelt protokolu un izbeigt lietu pret viņu, bet saukt

pie atbildības patieso pārkāpumu izdarītāju /pers. C/. Lietā bija pievienoti visi nepieciešamie pierādījumi un sniegti paskaidrojumi, lai varētu noskaidrot

pārkāpuma izdarītāju un attiecīgi to sodīt pēc spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

[1.9] Nenoskaidrojot visus lietas apstākļus Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija 2019.gada 10.maijā a r lēmumu Nr.1-13.1/987 nolēma ar

Pašvaldības policijas 2019.gada 18.februāra administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.752530, pieņemto lēmumu – naudas sodu 50 euro, atstāt

negrozītu, bet sūdzību noraidīt balstoties uz zemāk minētajiem apstākļiem:

[1.10] Saskaņā ar LAPK 272.pantu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, bija jānoskaidro – vai izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši

vai pastiprinoši apstākļi, vai nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izmeklēšanā, taču tas netika

izdarīts.

Pretēji tam Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija nav izvērtējusi sūdzībai pielikumā pievienoto SIA „JRT COMPANY” un SIA „JOKER LINE”

2017.gada 2.marta transportlīdzekļa nomas līguma Nr.002/18/TQ2254 un automašīnas pieņemšanas – nodošanas aktu Nr.51, ar ko pierādāms

apstāklis, ka minētā automašīna tika nodota lietošanā /pers. C/, kā arī šī persona nav saukta uz lietas apstākļu noskaidrošanu. Pēc SIA „JOKER LINE”

sniegtās informācijas minētā persona savu vainu atzīst un ir gatava uzņemties atbildību. Sūdzībā norādījis visus apstākļus, kas pierāda to, ka

transportlīdzekli viņš nav vadījis un pārkāpumu nav izdarījis. Pašvaldības policija izvērtējot sūdzībai pievienoto dokumentu: automašīnas pieņemšanas –

nodošanas akts Nr. 51 norāda, ka tas lietā nav vērtējams kā pierādījums tam, ka transportlīdzekli pārkāpuma izdarīšanas brīdī ir vadījusi cita persona.

Šim argumentam sūdzības iesniedzējs nepiekrīt saistībā ar to, ka automašīnas pieņemšanas – nodošanas akts Nr. 51 pēc būtības ir par to, ka SIA

„JOKER LINE” minēto automašīnu nodeva lietošanā /pers. C/, kas ir parakstījies uz dokumenta un uzņēmies ievērot noteikumus, pats /pers. C/ savu

vainu nenoliedz.

[1.11] Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija norāda to, ka tikai tad, ja iesniegtās ziņas un pierādījumi ir pietiekami un tie apliecina, ka pārkāpuma

izdarīšanas brīdī transportlīdzekļa vadītājs bijis norādītais vadītājs, tad Pašvaldības policijai ir iespēja sodu piemērot transportlīdzekļa vadītājam. Jūrmalas

pašvaldības policija pati nonāk pretrunās, jo pierādījumi un paskaidrojumi tika iesniegti, kas norāda uz patieso pārkāpuma izdarītāju un transportlīdzekļa

vadītāju.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija norāda, ka automašīnas pieņemšanas – nodošanas aktu Nr. 51, kas noslēgts starp /pers. C/ un SIA „JOKER

LINE” attiecas vienīgi uz sūdzības iesniedzēja juridisku saistību darbībās ar transportlīdzekli, bet neatbrīvo no atbildības administratīvā pārkāpuma

lietvedības ietvaros. Pēc būtības strīds jau nepastāv starp SIA „JOKER LINE” un /pers. A/, vai SIA „JRT COMPANY” par juridiskām saistībām

darbībās ar transportlīdzekli, bet sūdzību iesniedza par to, ka pārkāpumu izdarījusi cita persona un pēc likuma sods ir jāpiemēro patiesajam pārkāpuma

izdarītājam. SIA „JRT COMPANY”, ar ko sūdzības iesniedzējam ir juridiska saistība, par ko strīds nepastāv, ir uzlicis viņu, /pers. A/, kā automašīnas

turētāju, lai saņemtu izdevīgāku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas piedāvājumu.

[1.12] LAPK 8.pants nosaka, ka persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma

izdarīšanas laikā un vietā, līdz ar to būtu godīgi sodīt patieso pārkāpuma izdarītāju.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra Saistošo noteikumu Nr.1 49.punktu, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam,

turētājam vai vadītājam (ņemta vērā minēto noteikumu pārkāpuma izdarīšanas brīža 2018.gada 24.jūlijā redakcija, nav ņemti vērā 2018.gada

22.novembra grozījumu punkts Nr.14. - aizstāt 49.punktā vārdus „turētājam vai vadītājam” ar vārdiem „vai turētājam”) 50 euro.

[1.13] Pamatojoties uz sūdzības pieteikumā norādīto, LAPK 288., 289. un 289.1 pantiem sūdzības iesniedzējs pieteikumā tiesai lūdzis Jūrmalas

pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 10.maija lēmumu Nr.1-13.1/987 atcelt, Administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.752530 atcelt, izbeigt lietu

pret /pers. A/.

[2] Ar Rīgas rajona tiesas 2019.gada 10.jūnija lēmumu nolemts pieņemt /pers. A/ sūdzību un ierosināt tiesvedību, kā arī administratīvā pārkāpuma

lietu izskatīt rakstveida procesā, nosakot, ka administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu tiesai, lūgt

izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus līdz 2019.gada 12.jūlijam, kā arī noteikts, ka

administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu notiks rakstveida procesā 2020. gada 16.janvārī (lietas 43.lapa).

Administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki tiesā nav iesnieguši paskaidrojumus, un nav pieteikuši noraidījumu, nav lūguši izskatīt lietu tiesas sēdē, kā

arī nav iesnieguši citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus.

Motīvu daļa

[3] Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka Jūrmalas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. K.Platnieka 2019.gada

10.maija lēmums Nr.1-13.1/987 ir atceļams un lietvedība lietā ir izbeidzama.

[3.1] Saskaņā ar LAPK 37.pantu, kas nosaka noilgumu administratīvā pārkāpuma lietā, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne

vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.

Saskaņā ar LAPK 238.1pantu, kas nosaka lietvedības uzsākšanas kārtību administratīvo pārkāpumu lietās, saņemot ziņas, kuras norāda uz

iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā kodeksa 247.pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā

pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību (šā kodeksa 238.1un 239.pants), vai par materiālu

pārsūtīšanu pēc piekritības. Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt, arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu

vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.

No minētās tiesību normas satura izriet likumā paredzētie administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanas trīs veidi, proti, lēmuma pieņemšana par

šo faktu vai administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšana, vai rezolūcija par lietvedības uzsākšanu uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par

iespējamu administratīvo pārkāpumu.

Savukārt saskaņā ar LAPK 239.pantu, kas nosaka apstākļus, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā – lietvedību administratīvā

pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi (7.punkts).

[3.2] No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem secināms, ka administratīvais pārkāpums, par kuru 2019.gada 18.februārī /pers. A/ tika

sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.752530, noticis 2018.gada 24.jūlijā plkst.15:01, proti, protokols sastādīts par to, ka

transportlīdzeklis FORD MONDEO, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā

teritorijā neiegādājoties caurlaidi, tādejādi pārkāpjot Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra Saistošo noteikumu Nr.1 „Par transportlīdzekļu

iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā 5.punkta prasības, par kuru atbildība paredzēta 49.punktā. Ar šo

protokolu/lēmumu par administratīvo pārkāpumu sūdzības iesniedzējam /pers. A/ uzlikts naudas sods 50,00 EUR apmērā.

[3.3] Lietas materiāliem pievienots Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas lietvedes /pers. F/ 2019.gada 18.janvāra ziņojums (7-24-TQ2254-

2018), kurā policijas lietvede norāda, ka viņa 2019.gada 18.janvārī, pildot amata pienākumus, konstatējusi, ka 2018.gada 24.jūlijā transportlīdzeklis

FORD MONDEO, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebrauca Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā bez caurlaides (lietas 21.lapa).

[3.4] Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, konstatē, ka Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas lietvede /pers. F/ 2019.gada 18.janvāra ziņojumā

lūgusi uzsākt administratīvo lietvedību, taču tiesai nezināmu apstākļu dēļ, lietvedība nav uzsākta, proti, lietas materiālos nevienā dokumentā nav lēmuma

vai rezolūcijas par lietvedības uzsākšanu.

Savukārt administratīvā pārkāpuma protokols, ar kuru iespējama lietvedības uzsākšana, sastādīts, pārkāpjot LAPK 37.panta pirmajā daļā norādīto

lietvedības uzsākšanas termiņu.

[3.5] No lietas materiāliem izriet, ka /pers. A/ tikai 2019.gada 4.februārī Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija vienkāršā pasta sūtījumā nosūtīja

pavēsti par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu 2019.gada 18.februārī plkst.15:00 Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā (lietas 24.lapa).

[3.6] Lietas materiāliem ir pievienota izdruka no vadības sistēmas, kurā redzams ieraksts: „Administratīvās nodaļas priekšnieks /pers. G/: uzsākt

administratīvā pārkāpuma lietvedību – 21.01.2019 10:22:24”. No pārējiem ierakstiem secināms, ka šī izdruka no sistēmas attiecas uz /pers. A/,

transportlīdzekli FORD MONDEO, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pārkāpuma laiks – 24.07.2018, plkst.0:00, pārkāpuma

izdarīšanas vieta: Priedaines satiksmes mezgls (lietas 22.lapa).

[3.7] Tiesa pievienojas tiesu praksē paustajam atzinumam, ka konkrētā vadības sistēma ir pašvaldības policijas iekšējās lietvedības kārtošanas

sistēma jeb ,,rīks”, ar kuras palīdzību iestāde apstrādā, glabā un kontrolē dokumentu apriti iestādē. Tādā veidā izdarītie ieraksti iepriekšminētajā sistēmā

neatbilst Latvijas APK 238. 1panta pirmajā daļā noteiktajam par lietvedības uzsākšanu, jo rezolūcija fiksējama uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus

par iespējamu administratīvo pārkāpumu. Turklāt sistēmā izdarītie ieraksti nevar tikt uzskatīti par lēmumiem Latvijas APK izpratnē, jo tie neatrodas lietas

materiālos un lietas dalībniekiem atbilstoši Latvijas APK 260.panta otrajai daļai nav iespēja ar tiem iepazīties. (sk. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu

tiesas kolēģijas 2019.gada 6.septembra spriedumu lietā Nr.104AA-0386-19/11).

[3.8] Tiesa uzskata, ka iestādei, izskatot sūdzību par soda uzlikšanu, bija pienākums konstatēt apstākļus, kas nepieļauj lietvedības uzsākšanu, jo

2019.gada 18.februārī bija pagājuši vairāk nekā seši mēneši no pārkāpuma izdarīšanas dienas – 2018.gada 24.jūlija.

Līdz ar to ir pamats secināt, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. A/ izdarīto pārkāpumu ir uzsākta, pieļaujot būtiskus

procesuālos pārkāpumus, kurus lietas izskatīšanas laikā tiesā nevar novērst.

[3.9] LAPK 7.pantā noteikts, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un

likumā noteiktajā kārtībā. Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. Pilnvarotās iestādes un amatpersonas

administratīvās ietekmēšanas līdzekļus piemēro savas kompetences ietvaros, stingrā saskaņā ar likumu.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar LAPK 239.panta 7.punktu, iesāktā lietvedība ir jāizbeidz, neizvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus, jo ir pagājuši šā

kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi, kas tiesai ir saistoši, nodrošinot personas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz LAPK 37.pantu, 239.panta 7.punktu, 289. panta otrās daļas 2.punktu, tiesa

nosprieda:

atcelt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. K.Platnieka 2019.gada 10.maija lēmumu Nr.1-13.1/987 un lietvedību administratīvā

pārkāpuma lietā izbeigt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Spriedums sastādīts un ir pieejams – 2020.gada 16.janvārī.

Tiesnese (V.Grebežniece)