Court dismisses police absence charge against parolee who admitted violation and accepted fine.

Lietas arhīva Nr. 1-0286-18/19

ECLI:LV:ZRT:2018:0525.173028618.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2018. gada 25. maijā

Zemgales rajona tiesas

tiesnese S. Daukšte

ar tiesas sēdes sekretāri D. Venderoti,

izskatīja atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvesvietas adrese /adrese/,

pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.

Aprakstošā daļa

2018. gada 2. maijā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore M. Zirne sastādījusi

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC243113 par to, ka 2018. gada 12. aprīlī plkst. 23.58 /pers. A/, kuram ar Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas 2014. gada 3. decembra spriedumu piemērots papildsods- policijas kontrole uz diviem gadiem, neatradās savā dzīvesvietā /adrese/,

kā tas paredzēts VP Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļas 2017.gada 14. jūlija lēmumā par policijas kontroles

ierobežojumu piemērošanu 1. punktā, līdz ar to izdarīja administratīvo pārkāpumu. Ir pārkāpts Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.

punkta 1. apakšpunkts “d” un 4. apakšpunkts un MK noteikumu Nr.479 “Papildsoda- policijas kontroles īstenošanas kārtība” 24. punkts.

Atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.

Uz tiesas sēdi 2018. gada 22. maijā plkst. 10.00 nav ieradies Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – Iestādes) pārstāvis.

Iestāde par tiesas sēdi informēta 2018. gada 8. maijā nosūtot pavēsti uz tās elektroniskā pasta adresi (lietas1.,17. lapa).

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.2 pantā noteikts, ka iestādei administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesā ir tiesības piedalīties

tiesas sēdē.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa nosaka, ja lietu nav iespējams izskatīt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav

ieradusies kāda persona, tiesa pieņem lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu.

Iestādei par tiesas sēdi ir bijis paziņots Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta kārtībā. Tiesnese atzīst, ka administratīvā

pārkāpuma lietu ir iespējams izskatīt bez Iestādes pārstāvja klātbūtnes. Tiesnese secina, ka, neierodoties uz tiesas sēdi, Iestāde nav vēlējusies izmantot

savas tiesības piedalīties tiesas sēdē.

/pers. A/ tiesas sēdē vainu pārkāpumā atzina un paskaidroja, ka 2014. gadā notiesāts Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par laupīšanu.

Piemērots sods brīvības atņemšana uz 2 gadiem un papildsods – policijas uzraudzība uz 2 gadiem. Atbrīvojies no cietuma 2016. gadā. Iepazīstināts ar

policijas uzraudzības notikumiem. Viens no ierobežojumiem ir aizliegums atrasties ārpus dzīves vietas no plkst. 22.00 līdz 6.00. Esot jāreģistrējas

policijā, nedrīkst lietot alkoholu, izbraukt no dzīves vietas. Protokolā norādītajā datumā bijis aizgājis ciemos un pēc plkst. 22.00 neesot bijis mājās. Tā

esot iznācis. Atlicis izciest policijas kontroli vēl piecas dienas. Esot informēts par sekām, kādas iestāsies, ja ierobežojumus neievēros.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un izvērtējusi rakstveida pierādījumus, uzklausījusi /pers. A/ paskaidrojumus, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā

pārkāpumā izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā, ir pierādīta un administratīvais pārkāpums kvalificēts

pareizi.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta devītā daļa noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj, vai ir

noticis administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai persona ir sodāma par administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas

mīkstina vai pastiprina atbildību, kāds sods piemērojams personai, vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, par rīcību ar lietiskajiem

pierādījumiem (..).

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9. panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama

(ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai

noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantu administratīvā atbildība iestājas par policijas kontroles noteikumu tīšu

pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24. punkta 4. apakšpunkts noteic, ka policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru

kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumus Nr.479 “Papildsoda - policijas kontrole- īstenošanas kārtība” (turpmāk MK noteikumi Nr. 479).

MK noteikumu Nr. 479 18. punkts noteic, ka kontrolējamai personai, kurai noteikts ierobežojums – aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā

diennakts laikā –, ir pienākums novērst iespējamos šķēršļus, kas var traucēt policijas amatpersonām piekļūt dzīvesvietai laikā, kas noteikts lēmumā par

policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu. Jebkura kontrolējamās personas tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz policijas amatpersonām pārliecināties

par kontrolējamās personas atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu.

Par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi

lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsoda izpildi, noteiktos

pienākumus.

Lai personu sauktu pie administratīvā atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzēto pārkāpumu,

jākonstatē, ka personai ir noteikta policijas kontrole, kā arī tas, ka persona tīši ir pārkāpusi noteiktās policijas kontroles noteikumus.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2014. gada 3.decembra spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 176.

panta otrās daļas un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem, bez mantas konfiskācijas (lietas 9.-14.lapa).

2017. gada 14. jūlijā ar Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa lēmumu /pers. A/ aizliegts atstāt dzīvesvietu

/adrese/ laikā no plkst. 22.00 līdz 06.00. Ar minēto lēmumu un tā neievērošanas sekām viņš iepazinies 2017. gada 17. jūlijā, ko apliecinājis ar savu

parakstu (lietas 15.-16. lapa).

To, ka 2018. gada 12. aprīlī plkst. 23.58 /pers. A/ nav atradies savā dzīvesvietā /adrese/ apliecina inspektora E. Kauliņa 2018. gada 12.

aprīļa ziņojums, ka pārbaudot policijas kontrolē esošo /pers. A/, 2018. gada 12. aprīlī plkst. 23.58 konstatēts, ka viņš neatrodas savā dzīvesvietā (lietas

5.lapa).

2018. gada 2. maijā par /pers. A/ administratīvo pārkāpumu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC243113 (lietas 2. lapa).

No /pers. A/ rakstveida paskaidrojuma zināms, ka 2018.gada 12.aprīlī plkst. 23.58 nav atradies mājās, devies ciemos, atgriezies pēc plkst. 24.00.

Saprot, ka pārkāpis policijas kontroles noteikumus, esot vainīgs (lietas 7.lapa). Arī sniedzot paskaidrojumus tiesas sēdē /pers. A/ atzina, ka bijis

aizgājis ciemos un līdz plkst. 22.00 nav atgriezies dzīves vietā.

Tiesnese secina, ka /pers. A/ tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus, tas ir, būdams informēts par aizliegumu laikā no plkst. 22.00 līdz 06.00

atstāt dzīvesvietu /adrese/, 2018. gada 12. aprīlī plkst. 23.58 nav atradies savā dzīvesvietā.

Tātad /pers. A/ ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.

Nosakot sodu, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantam, tiesnese ņem vērā pārkāpēja personību un pārkāpuma

raksturu, vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus.

Izskatot lietu noskaidrots, ka /pers. A/ strādā, ienākumi mēnesī 430 EUR mēnesī, apgādībā esošas personas nav. No izdrukas par

personas administratīvajiem pārkāpumiem zināms, ka /pers. A/ administratīvi nav sodīts (lietas 8.lapa).

/pers. A/ atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus tiesnese nekonstatē.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22. pantā definēto soda mērķi, kas ir audzināt personu,

kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus

pārkāpumus. Tiesneses ieskatā pārkāpējam par izdarīto administratīvo pārkāpumu piemērojams naudas sods un tas būs taisnīgs un samērīgs sods.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32., 33., 34., 177., 289.6, 289.7, 289.16, 289.17, 289.18 pantu, tiesnese

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzētā pārkāpuma

izdarīšanā un piemērot viņam naudas sodu 20,00 EUR (divdesmit euro).

Spriedumu 10 (desmit) darbadienu laikā no sprieduma pieejamības tiesas kancelejā dienas- 2018. gada 25. maija var pārsūdzēt Zemgales

apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese S. Daukšte