Supreme Court quashes regional court ruling for remand due to missing prerequisite criteria check in state aid case.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia quashed the Administrative Regional Court's decision to partially revoke a state aid grant and order a recalculation. The Regional Court had ordered the tax authority to recalculate the refundable amount based on the applicant's declared activities, but the Supreme Court found this procedurally flawed. The tax authority had already determined the applicant did not qualify for aid because one of their declared activities fell under a restricted sector, meaning the authority never separately verified if the applicant met the specific eligibility criteria for the permitted sectors. Consequently, the Regional Court lacked the factual basis to order a recalculation of the refundable sum without first establishing whether the aid was legally payable in the first place. The case was remanded for a new examination where the authority must first assess eligibility before calculating any refundable amounts.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums 129.1 p. 1. punkts; 348 p. 1. punkts; 351 pants: When an administrative body revokes a decision granting state aid because the applicant engages in both eligible and ineligible activities, the reviewing court cannot order a recalculation of the refundable amount without first verifying whether the applicant met the statutory eligibility criteria for the eligible activities.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2025:0627.A420271621.13.S
Lieta Nr. A420271621, SKA‑59/2025
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
SPRIEDUMS
Rīgā 2025.gada 27.jūnijā
Senāts šādā sastāvā: senatore referente Diāna Makarova, senatores Dzintra Amerika un Laura Konošonoka
rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „ŠLEJFS-1”
pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2021.gada 12.oktobra lēmuma Nr. 33.17-6/22.9/10121 atcelšanu, sakarā
ar Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2023.gada 27.marta spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz pieteicējas SIA „ŠLEJFS-1” iesniegumu, 2021.gada 6.jūlijā
pieņēma lēmumu Nr. 33.17-3/12.3/12797 (turpmāk – 2021.gada 6.jūlija lēmums), ar kuru piešķīra pieteicējai
Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumos Nr. 676 „Noteikumi par atbalstu COVID-19 krīzes
skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” (turpmāk – noteikumi Nr. 676) paredzēto
valsts atbalstu par 2021.gada maiju.
Pēc valsts atbalsta piešķiršanas Valsts ieņēmumu dienests pārbaudīja savā rīcībā esošo informāciju un
atzina, ka pieteicēja valsts atbalstu pieprasīja nepamatoti, jo viens no pieteicējas deklarētajiem saimnieciskās
darbības veidiem ir ar NACE kodu 43.12 (būvlaukuma sagatavošana), kas ir iekļauts noteikumu Nr. 676
2.pielikumā „Ierobežoto nozaru saraksts”. Atbilstoši noteikumu Nr. 676 16.8.apakšpunktam tas ir šķērslis valsts
atbalsta saņemšanai. Tāpēc Valsts ieņēmumu dienests atcēla iepriekš pieņemto lēmumu par valsts atbalsta
piešķiršanu un noteica pieteicējai pienākumu to atmaksāt.
Administratīvais process iestādē noslēdzās ar Valsts ieņēmumu dienesta 2021.gada 12.oktobra lēmumu Nr.
33.17-6/22.9/10121 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums).
Pieteicēja nepiekrita pārsūdzētajam lēmumam, tāpēc vērsās administratīvajā tiesā.
[2] Administratīvā apgabaltiesa ar 2023.gada 27.marta spriedumu pieteikumu apmierināja daļā, proti, atcēla
pārsūdzēto lēmumu daļā, kas attiecas uz piešķirto valsts atbalstu par atbalstāmajām nozarēm, noteica Valsts
ieņēmumu dienestam pienākumu mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot lēmumu, veicot
atmaksājamās summas pārrēķinu, ņemot vērā spriedumā konstatēto un secināto, bet pārējā daļā pieteikumu
noraidīja.
Spriedumā norādīti turpmāk minētie argumenti.
[2.1] Atbilstoši noteikumu Nr. 676 16.8.apakšpunktam (redakcijā, kas bija spēkā, kad pieteicēja vērsās
Valsts ieņēmumu dienestā ar iesniegumu par valsts atbalsta piešķiršanu) valsts atbalstu par 2021.gada maiju un
jūniju nepiešķir uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību šo noteikumu 2.pielikumā minētajās nozarēs.
Lietā nav strīda, ka pieteicējai strīdus periodā bija deklarēti vairāki darbības veidi un viens no tiem – ar
NACE kodu 43.12 – 2021.gada maijā bija iekļauts noteikumu Nr. 676 2.pielikumā. Tādējādi atbalsta periodā
pieteicējas saimnieciskā darbība bija deklarēta gan atbalstāmajā nozarē, gan nozarē, kurā pastāv valsts atbalsta
saņemšanas ierobežojumi.
Izvērtējot noteikumu Nr. 676 anotāciju, secināms, ka šādā gadījumā valsts atbalsts piešķirams, veicot
aprēķinu par atbalstāmajām nozarēm. Pretējā gadījumā par nesamērīgu atzīstama Valsts ieņēmumu dienesta tiesību
normu interpretācija attiecībā pret Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu, kas zaudējis iespēju pilnvērtīgi darboties un
gūt ieņēmumus pārējās deklarētajās nozarēs, kuras atbilstoši noteikumiem Nr. 676 ir uzskatāmas par atbalstāmām.
Tas, ka uzņēmums var darboties nozarē, ko Ministru kabinets noteicis kā neatbalstāmu, nemaina to, ka pārējās
nozarēs uzņēmuma darbība ir ierobežota.
Ievērojot minēto, pārsūdzētais lēmums ir atzīstams par prettiesisku, tāpēc ir atceļams, ciktāl tas pieteicējai
uzliek pienākumu atmaksāt valsts atbalstu par atbalstāmajām nozarēm. Savukārt par nozari ar NACE kodu 43.12
valsts atbalsts pieteicējai nav piešķirams, jo 2021.gada maijā pieteicējai nebija šķēršļu darboties šajā nozarē.
[2.2] Procesa dalībnieki apelācijas instances tiesā iesniedza gan dokumentus, gan aprēķinus, kas netika
vērtēti ne administratīvajā procesā iestādē, ne arī pirmās instances tiesā.
Ņemot vērā Administratīvā procesa likuma 2.pantā nostiprināto šā likuma pamatmērķi un administratīvās
tiesas funkcijas, kā arī ievērojot to, ka pieteikuma priekšmets ir Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšana, nevis
administratīvā akta izdošana, apelācijas instances tiesā nav pārbaudāmi tie pierādījumi, vērtējums par kuriem
neveido pārsūdzētā lēmuma saturu. Tieši Valsts ieņēmumu dienestam tam piešķirtās kompetences ietvaros,
izmantojot tā rīcībā esošos resursus, kuru nav tiesai, aprēķinu ceļā precīzi jānosaka valsts atbalsta daļa, uz kuru
pieteicējai ir tiesības, ņemot vērā tiesas spriedumā izdarītos secinājumus. Savukārt tiesas kontrole pār Valsts
ieņēmumu dienesta veikto aprēķinu strīdu gadījumā tiks īstenota sprieduma izpildes procesā.
[2.3] Valsts ieņēmumu dienests apelācijas sūdzībā nepamatoti atsaucas uz noteikumu Nr. 676
16.8.apakšpunktu redakcijā, kas ir spēkā kopš 2021.gada 17.decembra, jo jaunajam regulējumam nav atpakaļejoša
spēka.
[3] Valsts ieņēmumu dienests iesniedza kasācijas sūdzību, pārsūdzot spriedumu pilnībā. Kasācijas sūdzībā
norādīti turpmāk minētie argumenti.
[3.1] Apgabaltiesa nepareizi interpretēja noteikumu Nr. 676 16.8.apakšpunktu. Šī tiesību norma kā vienīgo
kritēriju valsts atbalsta piešķiršanas atteikumam nosaka to, ka uzņēmums veic saimniecisko darbību nozarē, kura
nav atbalstāma. Izņēmumi nav paredzēti, proti, nav noregulēts jautājums par uzņēmuma daļēju atbilstību valsts
atbalsta piešķiršanas kritērijiem, tostarp nav noteikta šāda fakta konstatācijas kārtība. Ja likumdevējs būtu vēlējies
sniegt valsts atbalstu arī uzņēmumiem, kuri tikai daļēji atbilst noteiktiem kritērijiem, likumdevējs to paredzētu un
noteiktu kārtību, kādā aprēķina valsts atbalstu šādiem uzņēmumiem, jo Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir
informācija par uzņēmumu kopumā, nevis sadalījumā pa tā darbības veidiem. Tāpat jāņem vērā, ka pieteicēja
grāmatvedības uzskaitē nav nodalījusi nozares un nav nodrošinājusi ieņēmumu uzskaiti atsevišķi katrai nozarei.
[3.2] Apgabaltiesa lietas izskatīšanas laikā lūdza pieteicēju iesniegt aprēķinu par to, kāds apgrozāmo
līdzekļu plūsmas kritums pieteicējai bija 2021.gada maijā nozarē ar NACE kodu 43.12. Valsts ieņēmumu dienests
pārbaudīja pieteicējas sniegtās ziņas un aprēķinus, kā rezultātā konstatēja, ka, nodalot atbalstāmo un neatbalstāmo
nozari un atbalstāmās nozares apgrozījumu salīdzinot ar 2019.gada atbilstošo mēnesi, pieteicējai neveidojas
apgrozījuma kritums. Tātad neizpildās noteikumu Nr. 676 4.2.1.apakšpunkta priekšnosacījums, lai pieteicēja vispār
varētu saņemt valsts atbalstu. Apgabaltiesa noteikumu Nr. 676 4.2.1.apakšpunktu nepamatoti nav piemērojusi un
nav norādījusi citu pamatu, uz kura pieteicējai pienākas valsts atbalsts. Ja stātos spēkā apgabaltiesas spriedums,
Valsts ieņēmumu dienests jebkurā gadījumā neatmaksātu pieteicējai valsts atbalstu par atbalstāmo nozari, jo valsts
atbalsts pieteicējai nepienākas.
[3.3] Apgabaltiesa spriedumā nav norādījusi, attiecībā pret kura gada (2019. vai 2020.gada) maiju
jāsalīdzina apgrozījuma kritums. Pieteicēja iesniegumā par valsts atbalsta piešķiršanu apgrozījumu 2021.gada maijā
ir salīdzinājusi ar 2019.gada maiju. Savukārt apgabaltiesa pieprasījusi pierādījumus par 2020.gada maija
apgrozījumu. Tātad apgabaltiesa valsts atbalsta piešķiršanai ir izvirzījusi tāda kritērija vērtēšanu, kas netika
izvirzīts un pārbaudīts iestādē. Līdz ar to apgabaltiesa ir pārkāpusi Administratīvā procesa likuma 151.pantu.
[3.4] Apgabaltiesa pieprasītos papildu pierādījumus un uz to pamata veiktos aprēķinus nav pārbaudījusi un
vērtējusi. Tādējādi apgabaltiesa ir pārkāpusi arī Administratīvā procesa likuma 154.pantu.
[4] Pieteicēja paskaidrojumos norāda, ka apgabaltiesas spriedums ir tiesisks un pamatots.
Motīvu daļa
[5] Kasācijas tiesvedības kārtībā jānoskaidro, vai apgabaltiesa pareizi interpretējusi noteikumu Nr. 676
16.8.apakšpunktu un vai apgabaltiesai bija jāpiemēro šo noteikumu 4.2.1.apakšpunkts.
Par noteikumu Nr. 676 16.8.apakšpunkta interpretāciju
[6] Saskaņā ar noteikumu Nr. 676 16.8.apakšpunktu (redakcijā no 2021.gada 8.jūnija līdz 16.jūlijam)
atbalstu nepiešķir uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību šo noteikumu 2.pielikumā minētajās nozarēs,
pamatojoties uz šo noteikumu 8.punktā minēto iesniegumu par 2021.gada maiju un jūniju. 2.pielikumā uzskaitītas
nozares, kurās noteikti valsts atbalsta piešķiršanas ierobežojumi (turpmāk arī – neatbalstāmās nozares).
Atbilstoši apgabaltiesas noskaidrotajam lietā nav strīda, ka pieteicēja saimniecisko darbību veikusi gan
nozarē, kas minēta noteikumu Nr. 676 2.pielikumā jeb neatbalstāmajā nozarē, gan nozarē, kas nav iekļauta
noteikumu Nr. 676 2.pielikumā jeb nozarē, attiecībā uz kuru nepastāv valsta atbalsta saņemšanas ierobežojumi
(turpmāk arī – atbalstāmā nozare).
Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka tad, ja uzņēmums veic saimniecisko darbību kādā no neatbalstāmajām
nozarēm, tad atbilstoši noteikumu Nr. 676 16.8.apakšpunktam valsts atbalsts šim uzņēmumam nav piešķirams
neatkarīgi no tā, ka tas veic saimniecisko darbību arī atbalstāmajā nozarē.
Senāts turpmāk minēto apsvērumu dēļ šādu tiesību normas interpretāciju atzīst par nepareizu.
[7] Covid-19 krīzes laikā valsts sakarā ar šīs infekcijas izplatības ierobežošanai paredzētajiem
epidemioloģiskās drošības pasākumiem noteica dažāda veida ierobežojumus, tostarp saimnieciskās darbības
ierobežojumus. Tas tiešā veidā ietekmēja uzņēmumu ekonomiskās aktivitātes jeb saimniecisko darbību. Uzņēmumu
spēja veikt pilnvērtīgu saimniecisko darbību ietekmē tautsaimniecības attīstību un ekonomikas stabilitāti. Tāpēc
Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgas attīstības un ekonomikas stabilitātes nodrošināšanai valsts Covid-19 krīzes
laikā, ņemot vērā noteiktos ierobežojumus, noteica arī dažāda veida atbalsta pasākumus. Viens no atbalsta veidiem
bija atbalsts Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai jeb apgrozāmo
līdzekļu krituma kompensēšanai, jo apgrozāmo līdzekļu kritums ir neizbēgamas saimnieciskās darbības
ierobežojuma sekas.
[8] Šā atbalsta piešķiršanas noteikumi nebija nemainīgi, jo bija atkarīgi no valstī noteiktajiem
ierobežojumiem un to apmēriem.
[8.1] Proti, noteikumi Nr. 676 pamata, t.i., 2020.gada 17.novembra–1.decembra, redakcijā 4.3.apakšpunktā
noteica, ka šo noteikumu ietvaros atbalstu var saņemt tāds uzņēmums, kas veic saimniecisko darbību šo noteikumu
pielikumā minētajās atbalstāmajās nozarēs.
Tātad sākotnēji bija paredzēts, ka valsts atbalstu uzņēmumam piešķir, ja tas darbojas noteiktā nozarē. Kā
skaidrots šo noteikumu anotācijā, tie tika pieņemti, jo bija plānots, ka sakarā ar noteiktajiem ierobežojumiem
Covid-19 izplatības mazināšanai turpmākajos mēnešos krasi tiks ietekmēta uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu
pieejamība un spēja veikt saimniecisko darbību. Tas ne tikai ierobežos uzņēmumu pelnītspēju, bet arī krasi
samazinās uzņēmumu spējas segt saimnieciskās darbības kārtējos maksājumus. Līdz ar to īpaši svarīgi no valsts
puses sniegt atbalstu, kas novērš Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem iepriekš aprakstīto situāciju un stabilizē
apgrozāmo līdzekļu plūsmu (Ministru kabineta noteikumu projekta „Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes
skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums
(anotācija)). Noteikumu Nr. 676 pielikumā tika uzskaitītas nozares, kuras skāra Covid-19 krīze.
[8.2] 2020.gada 1.decembrī noteikumos Nr. 676 tika izdarīti grozījumi (stājās spēkā 2.decembrī). To
rezultātā iepriekš norādītais noteikumu 4.3.apakšpunkts un pielikums tika svītroti.
Tātad ar 2.decembri tika atcelts nozaru ierobežojums un uz valsts atbalsta saņemšanu varēja pretendēt
ikvienā nozarē strādājošais uzņēmums (izņemot publiskas personas kapitālsabiedrības, publiskas personas
kontrolētas kapitālsabiedrības, publiski privātas kapitālsabiedrības, privātas kapitālsabiedrības, meitas sabiedrības,
atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības vai pašvaldības kapitālsabiedrībai Publiskas personas kapitāla
daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē; kredītiestādes un finanšu iestādes, noteikumu Nr. 676 16.6.,
16.7.apakšpunkts). Grozījumu nepieciešamība tika pamatota ar to, ka 2020.gada 26.novembrī Krīzes vadības
grupas uzņēmējdarbības veicināšanai sanāksmē tika konstatēts, ka Covid-19 krīze skārusi visus uzņēmumus un
tāpēc atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas kompensācijai ir būtisks visās nozarēs (Ministru kabineta 2020.gada
1.decembra noteikumu Nr. 725 „Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumos Nr. 676
„Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”
sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)).
[8.3] 2021.gada 29.aprīlī noteikumos Nr. 676 tika izdarīti vēl vieni grozījumi (stājās spēkā 8.jūnijā). To
rezultātā noteikumi tika papildināti ar jau iepriekš norādīto 16.8.apakšpunktu, kas, kā jau minēts, paredz, ka valsts
atbalstu nepiešķir uzņēmumam, kurš veic saimniecisko darbību noteikumu 2.pielikumā norādītajās nozarēs.
Tātad līdz ar šiem grozījumiem tika noteikts, ka valsts atbalstu nepiešķir noteiktā nozarē strādājošiem
uzņēmumiem. Tas pamatots ar to, ka 2021.gada 6.aprīlī ārkārtas situācijas stāvoklis valstī tika pārtraukts un
iepriekš noteiktie ierobežojumi vairākās nozarēs tika atcelti. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm tās bija 54
nozares, kuras pēc 2021.gada 6.aprīļa varēja nodrošināt saimniecisko darbību. Tāpēc tika atzīts, ka šīm nozarēm
valsts atbalsta izsniegšana ir pārtraucama (Ministru kabineta 2021.gada 29.aprīļa noteikumu Nr. 276 „Grozījumi
Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumos Nr. 676 „Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem
uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)).
[9] No minētā izriet, ka valsts atbalsts bija paredzēts jeb mērķēts uz konkrētām tautsaimniecības nozarēm –
nozarēm, kurās bija noteikti ierobežojumi un kuras skāra Covid-19 krīze. Tādējādi, lai arī valsts atbalsts apgrozāmo
līdzekļu plūsmas nodrošināšanai tika piešķirts uzņēmumam, šā atbalsta galvenais mērķis bija atbalstīt nevis
konkrētu uzņēmumu, bet gan konkrētu tautsaimniecības nozari, jo ikviena tautsaimniecības nozare ietekmē
tautsaimniecības attīstību kopumā, kā arī ekonomikas stabilitāti un izaugsmi. Savukārt tautsaimniecības attīstība un
ekonomikas stabilitāte atbilstoši noteikumu Nr. 676 un to grozījumu anotācijās norādītajam ir galvenais mērķis,
kāpēc tiek piešķirts valsts atbalsts Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem. Ne no noteikumu Nr. 676 būtības un
jēgas, ne arī no noteikumu Nr. 676 un to grozījumu anotācijās norādītā neizriet likumdevēja mērķis vispār nesniegt
atbalstu uzņēmumam tad, ja tas Covid-19 krīzes laikā vienlaikus darbojās vairākās nozarēs un kāda no tām bija
nozare, kurā nebija noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Tam arī nav rodams racionāls un saprātīgs izskaidrojums. Apzinīgs uzņēmums plāno savu saimniecisko
darbību un pieņem stratēģiskus un saimnieciskus lēmumus, kas balstīti citstarp ieņēmumu prognozēs. Uzņēmuma
darbošanās bez ierobežojumiem konkrētā tautsaimniecības nozarē nenozīmē, ka uzņēmums var īstenot iepriekš
pieņemtos lēmumus, gūt ieņēmumus un segt izdevumus arī nozarē, kurā uzņēmums darbojās pirms Covid-19
infekcijas izraisītās krīzes, bet kurā pēc ierobežojumu noteikšanas uzņēmums tika ierobežots veikt saimniecisko
darbību. Ja ārkārtas apstākļu dēļ valsts ierobežo uzņēmumu veikt saimniecisko darbību tādā apmērā, kādu
uzņēmums to plānoja un veica pirms ierobežojumu noteikšanas, tas nešaubīgi ietekmē ne vien pašu uzņēmumu, bet
arī tautsaimniecības nozari, kurā uzņēmums darbojas, kā arī tautsaimniecību kopumā, savukārt tautsaimniecības
attīstība ir visas sabiedrības interesēs.
[10] Tas, ka Ministru kabinetam nav bijis mērķa vispār neatbalstīt uzņēmumu, ja tas vienlaikus darbojās gan
nozarē, kurā bija ierobežojumi veikt saimniecisko darbību, gan nozarē, kurā šādu ierobežojumu nebija, izriet arī no
noteikumu Nr. 676 pamata redakcijā paredzētā. Proti, noteikumu Nr. 676 15.punkta pirmais teikums redakcijā no
2020.gada 17.novembra līdz 1.decembrim noteica: ja krīzes skartais uzņēmums vienlaikus darbojas vienā vai
vairākās nozarēs vai veic citas darbības, kas neietilpst šo noteikumu pielikumā minētajās nozarēs (atbalstāmajās
nozarēs), tas nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu. Noteikumu Nr. 676 anotācijā norādīts, ka tad, ja
uzņēmums veic saimniecisko darbību, tas var saņemt atbalstu tikai atbalstāmajā nozarē (attiecīgi tiek veikta
izmaksu nodalīšana) (Ministru kabineta noteikumu projekta „Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem
uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)).
Tātad Ministru kabinets apsvēra, ka ir iespējamas situācijas, kad uzņēmums vienlaikus var darboties gan nozarē,
kurā ir noteikti ierobežojumi, gan nozarē, kurā šādu ierobežojumu nav. Apsverot šos gadījumus, Ministru kabinets
noteica, ka šādam uzņēmumam atbalsts piešķirams vienīgi par nozari, kurā ir noteikti saimnieciskās darbības
ierobežojumi jeb atbalstāmajā nozarē.
Valsts ieņēmumu dienests pareizi norāda, ka šobrīd noteikumos Nr. 676 iepriekš norādītā kārtība par
izmaksu nodalīšanu nav paredzēta. Taču Senāts atzīst, ka tas pats par sevi nenozīmē, ka tādējādi uzņēmumam, kas
vienlaikus darbojās atbalstāmajās un neatbalstāmajās nozarēs, valsts atbalsts vispār nav piešķirams. No noteikumu
Nr. 676 un to grozījumu anotācijās norādītā neizriet, ka Ministru kabinets uz uzņēmumiem, kuri vienlaikus
darbojās gan atbalstāmajā, gan neatbalstāmajā nozarē, atšķirīgi raudzījās 2020.gada 17.novembrī–1.decembrī (kad
bija noteikts regulējums par izmaksu nodalīšanu) un pēc 1.decembra (kad regulējums par izmaksu nodalīšanu
noteikumos Nr. 676 vairs nav paredzēts). Valsts ieņēmumu dienests nepieciešamību šādai atšķirīgai pieejai pret
uzņēmumiem, kuri atrodas salīdzināmos apstākļos, bet dažādos laika posmos, nav norādījis. Arī Senāts, ņemot vērā
iepriekš norādīto valsts atbalsta Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem mērķi un jēgu, šādu pamatu neatrod.
Senāts arī atzīst, ka jāņem vērā ātrums, kādā valstij bija jāreaģē uz Covid-19 infekcijas izplatību, un ierobežotais
laiks, kādā bija jāpieņem un jānoformulē ar šīs infekcijas izplatības ierobežošanu un nepieciešamā atbalsta
sniegšanu saistītie lēmumi.
[11] Visbeidzot, jāņem vērā arī tas, ka gadījumā, ja valsts atbalsts tiek piešķirts uzņēmumam, kurš Covid-19
krīzes laikā darbojās vienīgi atbalstāmajā nozarē, bet netiek piešķirts uzņēmumam, kurš darbojās gan atbalstāmajā,
gan neatbalstāmajā nozarē, tad tiek pārkāpts vienlīdzības princips, jo atbilstoši pašas valsts atzītajam Covid-19
infekcija skāra konkrētu nozari (nozares) un tātad – visus šajā nozarē strādājošos uzņēmumus. Tāpat netiktu
nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, kam iespējamās sekas ir nepamatots tirgus izkropļojums.
[12] Apkopojot minēto, Senāts atzīst, ka noteikumu Nr. 676 16.8.apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka
tad, ja uzņēmums Covid-19 krīzes laikā veica saimniecisko darbību gan neatbalstāmajā nozarē, gan atbalstāmajā
nozarē, uzņēmumam bija tiesības pretendēt uz valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai
atbalstāmajā nozarē. Attiecīgi – valsts atbalsta piešķiršanai neatbalstāmajā nozarē nav pamata.
Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzības argumenti minēto secinājumu neatspēko, jo būtībā vienīgais,
ko dienests norāda, ir iespējamās grūtības konstatēt, ka uzņēmums saimniecisko darbību veicis gan atbalstāmajā,
gan neatbalstāmajā nozarē, kā arī iespējamās grūtības aprēķināt valsts atbalstu. Taču praktiska un tehniska rakstura
apstākļi nevar būt pamats liegt uzņēmumam tiesības saņemt tiesību normās paredzēto valsts atbalstu. Pretējs
secinājums novestu pie juridiskās obstrukcijas aizlieguma principa pārkāpuma.
Par noteikumu Nr. 676 4.2.1.apakšpunkta piemērošanu
[13] Saskaņā ar noteikumu Nr. 676 4.2.1.apakšpunktu (redakcijā no 2021.gada 8.jūnija līdz 16.jūlijam) šo
noteikumu ietvaros atbalstu var saņemt tāds uzņēmums, kas reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu
maksātājs, un atbalsta perioda mēnesī uzņēmuma apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo
apgrozījumu 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, un atbalsta perioda mēnesī apgrozījums krities vismaz
par 30 %, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. vai 2020.gada atbilstošajā mēnesī.
Valsts ieņēmumu dienests uzskata: ja apgabaltiesa atzina, ka pieteicējai pienākas valsts atbalsts
atbalstāmajās nozarēs, tad tālāk apgabaltiesai bija jāpiemēro noteikumu Nr. 676 4.2.1.apakšpunkts, taču
apgabaltiesa to nepamatoti nav darījusi. Dienests norāda, ka tad, ja tiesa piemērotu šo tiesību normu un pārbaudītu
tajā norādītos kritērijus, tā konstatētu, ka pieteicējai neveidojas apgrozījuma kritums atbalstāmajās nozarēs, kas
nozīmē, ka neizpildās valsts atbalsta piešķiršanai paredzētais kritērijs. Līdz ar to dienests norāda, ka tas nevar
izpildīt apgabaltiesas noteikto – veikt pārrēķinu, lai noteiktu, kāds valsts atbalsta apmērs pieteicējai pienākas, jo
pieteicējai valsts atbalsts nepienākas vispār.
Senāts, vērtējot šos argumentus, konstatē un norāda turpmāk minēto.
[14] Valsts ieņēmumu dienesta 2021.gada 6.jūlija lēmumā norādīts, ka, izskatot pieteicējas 2021.gada
8.jūnija iesniegumu valsts atbalsta saņemšanai, valsts atbalsts tiek piešķirts, pamatojoties uz noteikumu Nr. 676
4.2.1.apakšpunktu. Pieteicēja iesniegumā valsts atbalsta saņemšanai, aprēķinot apgrozījuma kritumu, ir norādījusi
apgrozījumu konkrētajos mēnešos. No šī iesnieguma, strīda būtības un procesa dalībnieku argumentiem izriet, ka
pieteicēja iesniegumā nenodalīja apgrozījumu atbalstāmajās un neatbalstāmajās nozarēs. Attiecīgi arī Valsts
ieņēmumu dienests, piešķirot valsts atbalstu uz pieteicējas iesniegumā norādīto ziņu pamata, nevērtēja atsevišķi
apgrozījuma kritumu atbalstāmajās un neatbalstāmajās nozarēs, bet gan vērtēja kopējā apgrozījuma kritumu. Tālāk,
atceļot 2021.gada 6.jūlija lēmumu, Valsts ieņēmumu dienests atzina, ka pieteicēja vispār nekvalificējas valsts
atbalsta saņemšanai. Tātad arī šajā lietā pieņemtajos lēmumos, proti, 2021.gada 9.septembra lēmumā, ar kuru
atcelts 2021.gada 6.jūlija lēmums, un pārsūdzētajā lēmumā Valsts ieņēmumu dienests nav pārbaudījis atbalsta
kritumu atsevišķi atbalstāmajās nozarēs. Citiem vārdiem sakot, dienests nav pārbaudījis, vai attiecībā uz
atbalstāmajām nozarēm konkrētajā gadījumā izpildās noteikumu Nr. 676 4.2.1.apakšpunktā paredzētie kritēriji.
Būtībā šis apstāklis izkristalizējās tikai tiesvedības laikā, tiesai atzīstot, ka pieteicējai ir tiesības uz valsts atbalstu
atbalstāmajās nozarēs. Tā kā pārsūdzētais lēmums ir pieteicējai nelabvēlīgs administratīvais akts, tad tiesai pretēji
Valsts ieņēmumu dienesta norādītajam nebija pamata piemērot noteikumu Nr. 676 4.2.1.apakšpunktu un vērtēt, vai
izpildās tajā paredzētie kritēriji, jo saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 250.panta otro daļu tiesa, vērtējot
administratīvā akta tiesiskumu, spriedumā ņem vērā tikai to pamatojumu, ko iestāde ietvērusi administratīvajā aktā.
Konstatējot, ka nelabvēlīgā administratīvā akta pamatojums ir prettiesisks, tiesai šis administratīvais akts jāatceļ.
[15] Apgabaltiesa pārsūdzēto lēmumu ir atcēlusi daļā, kas attiecas uz piešķirto valsts atbalstu atbalstāmajās
nozarēs.
Senāts atzīst, ka izskatāmajā gadījumā pārsūdzētā lēmuma atcelšana daļā nav iespējama. Proti, kā tika
norādīts jau iepriekš, Valsts ieņēmumu dienests pārsūdzēto lēmumu pieņēma, jo atzina, ka pieteicēja vispār
nekvalificējas valsts atbalsta saņemšanai, tāpēc dienests nenodalīja atbalstāmās un neatbalstāmās nozares. Līdz ar
to pārsūdzētajam lēmumam nav daļu.
[16] Apgabaltiesa ar spriedumu ir noteikusi Valsts ieņēmumu dienestam pienākumu pieņemt lēmumu,
veicot atmaksājamās summas pārrēķinu, ņemot vērā spriedumā konstatēto un secināto.
Lasot sprieduma rezolutīvo daļu kopsakarā ar motīvu daļu, jāsecina, ka apgabaltiesa pēc būtības Valsts
ieņēmumu dienestam uzdevusi aprēķināt valsts atbalsta apmēru atbalstāmajās nozarēs un noteikt valsts atbalsta
summu, kas pieteicējai jāatmaksā kā nepamatoti saņemtā. Taču, pirms aprēķināt piešķiramā valsts atbalsta apmēru,
jānoskaidro, vai atbalsts vispār ir piešķirams, proti, vai izpildās valsts atbalsta piešķiršanas kritēriji, tostarp
noteikumu Nr. 676 4.2.1.apakšpunktā paredzētie kritēriji. Iepriekš tika atzīts, ka uzņēmumam, kurš saimniecisko
darbību vienlaikus veicis atbalstāmajās un neatbalstāmajās nozarēs, ir tiesības pretendēt uz valsts atbalsta
saņemšanu. Taču pretendēšana uz valsts atbalsta saņemšanu pati par sevi nenozīmē, ka valsts atbalsts ir piešķirams.
Kā jau minēts, vispirms nepieciešams pārbaudīt, vai izpildās noteikumos Nr. 676 paredzētie kritēriji. Tā kā Valsts
ieņēmumu dienests pārsūdzētajā lēmumā nav pārbaudījis, vai izskatāmajā gadījumā attiecībā uz atbalstāmajām
nozarēm izpildās noteikumu Nr. 676 4.2.1.apakšpunktā paredzētie kritēriji, apgabaltiesai nebija pamata uzdot Valsts
ieņēmumu dienestam pārrēķināt atmaksājamo valsts atbalsta summu.
[17] Iepriekš norādīto iemeslu dēļ, apgabaltiesas spriedums ir atceļams un lieta nododama jaunai
izskatīšanai.
[18] Senāts papildus norāda, ka gadījumā, ja apgabaltiesa, izskatot lietu no jauna, secinās, ka pārsūdzētais
lēmums ir atceļams, apgabaltiesai, lai nepieļautu nepamatotu valsts atbalsta piešķiršanu, jāapsver Administratīvā
procesa likuma 253.panta sestās daļas piemērošana. Proti, ja tiek atcelts pārsūdzētais lēmums, tad pieteicējas
tiesības uz valsts atbalstu nosaka Valsts ieņēmumu dienesta 2021.gada 6.jūlija lēmums, ar kuru pieteicējai piešķirts
valsts atbalsts. Tā kā iepriekš secināts, ka noteikumu Nr. 676 16.8.apakšpunkts interpretējams tādējādi, ka
uzņēmumam ir tiesības pretendēt uz valsts atbalstu, ja tas darbojas gan atbalstāmajās, gan neatbalstāmajās nozarēs,
bet atbalstu var saņemt tikai atbalstāmajās nozarēs, tad apgabaltiesai jāapsver, vai ir pamats uzdot Valsts ieņēmumu
dienestam izdot jaunu administratīvo aktu, kurā tiktu izvērtēts, vai izpildās valsts atbalsta piešķiršanas kritēriji
atbalstāmajās nozarēs.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 129.1panta pirmās daļas 1.punktu, 348.panta pirmās daļas
2.punktu un 351.pantu, Senāts
nosprieda
atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2023.gada 27.marta spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai
Administratīvajai apgabaltiesai;
atmaksāt Valsts ieņēmumu dienestam drošības naudu 70 euro.
Spriedums nav pārsūdzams.
D. Makarova Dz. Amerika L. Konošonoka