Legislator Case Law & Legislation
SKC-0321-26 ECLI:LV:AT:2026:0303.SKC032126.6.L AI generated

Supreme Court dismisses inheritance claim protest due to lack of defendant and procedural mismatch.

Case Number SKC-0321-26
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court of Latvia rejected a protest against a regional court's decision to dismiss an inheritance claim. The plaintiff, claiming sole inheritance rights, failed to name a defendant despite the deceased sister having no other heirs, rendering the claim inadmissible under civil procedure law. The court further noted the plaintiff's arguments regarding a notary's actions did not match the original claim for a court ruling, leading to the dismissal of the protest.

Legislator headnote

AI generated

Civil Procedure Law s. 132 para. 1 pts.; Civil Procedure Law s. 464 para. 7; Inheritance Law s. 315; Notary Law s. 65 para. 4; Notary Law s. 252; Inheritance Law s. 668; Inheritance Law s. 670: A civil court must reject an inheritance claim lacking a defendant when the plaintiff is the sole statutory heir, and a protest regarding a notary's conduct does not constitute a valid ground for reviewing a court's decision to dismiss the claim.

Keywords

AI generated
inheritance claim dismissal sole statutory heir procedural inadmissibility notary conduct protest lack of defendant civil procedure law supreme court review

Cited Legislation

AI generated
Civil Procedure Law s. 132 para. 1 pts.
Civil Procedure Law s. 464 para. 7
Notary Law s. 65 para. 4
Notary Law s. 252
Inheritance Law s. 315
Inheritance Law s. 668
Inheritance Law s. 670
Ministerial Decree No. 618 s. 29
Civil Procedure Law s. 232.1

Cited Case Law

AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:AT:2026:0303.SKC032126.6.L

Lieta Nr. SKC-321/2026

Civillietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2026. gada 3. martā

Senatoru kolēģija šādā sastāvā: senatore referente Kristīne Zīle, senators Kaspars Balodis, senatore Ināra

Garda

rīcības sēdē izskatīja /Persona A/ blakus sūdzību par Latgales apgabaltiesas 2025. gada 27. novembra

lēmumu.

Senatoru kolēģija

konstatēja

[1] /Persona A/ 2025. gada 22. septembrī cēlusi Latgales rajona tiesā prasību, kurā lūgusi apstiprināt viņu

mantojuma tiesībās uz /datums/ mirušās māsas /Persona B/ atstāto mantojumu un izsniegt mantojuma apliecību par

tiesībām uz mantojumu pēc likuma uz 1/12 domājamo daļu nekustamā īpašuma /Adrese B/, un naudas līdzekļiem,

kas atrodas bankas norēķinu kontos. Atbildētājs prasības pieteikumā nav norādīts.

[2] Ar Latgales rajona tiesas tiesneša 2025. gada 2. oktobra lēmumu atteikts pieņemt /Persona A/ prasības

pieteikumu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 132. panta pirmās daļas 1. punktu, atzīstot, ka prasības pieteikums

nav pakļauts izskatīšanai tiesā, un prasītāja savu tiesību un interešu īstenošanai var vērsties pie zvērināta notāra.

[3] Ar Latgales apgabaltiesas 2025. gada 27. novembra lēmumu atstāts negrozīts Latgales rajona tiesas

tiesneša 2025. gada 2. oktobra lēmums.

[4] Par minēto lēmumu /Persona A/ iesniegusi blakus sūdzību, lūdzot lēmumu atcelt, pieņemt prasības

pieteikumu un izskatīt lietu pēc būtības.

[5] Senatoru kolēģija atzīst, ka ir Civilprocesa likuma 464. panta septītajā daļā norādītais pamats atteikt

pieņemt blakus sūdzību. Blakus sūdzībā norādītie argumenti nedod acīmredzamu pamatu uzskatīt, ka, izskatot

blakus sūdzību, pārsūdzētais lēmums tiks pilnīgi vai kādā tā daļā atcelts vai grozīts.

[6] Vienlaikus senatoru kolēģija vērš uzmanību, ka atbilstoši Notariāta likuma 65. panta 4. punktam

zvērinātam notāram piekrīt vest mantojuma lietas. Savukārt, ja rodas strīds par mantojuma tiesībām, tas izšķirams

tiesā prasības kārtībā (Notariāta likuma 315. pants).

Mantojuma prasības mērķis ir atzīt prasītāju vai nu par vienīgo mantinieku, vai par līdzmantinieku, un

saskaņā ar to izdot viņam ar visiem pieaugumiem vai nu visu atstāto mantojumu, vai viņam pienākošos daļu, vai arī

tos mantojuma priekšmetus, kas atrodas atbildētāja valdījumā (Civillikuma 670. pants).

Atbilstoši Civillikuma 668. pantam mantojuma prasību var celt pret katru, kas apstrīd prasītāja mantojuma

tiesību, vienalga, vai apstrīdētājs valda mantojumu pilnīgi vai pa daļai, un neraugoties uz to, vai viņš uzskata pats

sevi par mantinieku un uzdodas par to vai ne; tālāk pret to, kas agrāk valdījis apstrīdamo mantojumu, bet pēc tam

ļaunprātīgi no valdījuma atteicies; beidzot arī pret mantojuma parādnieku, kas liedzas maksāt, atsaukdamies uz

savu paša tiesību uz mantojumu.

/Persona A/ prasības pieteikumā nav norādīts atbildētājs lietā, turklāt no prasības pieteikuma satura izriet, ka

lietā nepastāv strīds par mantojuma tiesībām, jo prasītāja ir māsas vienīgā likumiskā mantiniece. Ievērojot minēto,

apelācijas instances tiesa pamatoti secinājusi, ka strīds nav pakļauts tiesai.

[7] Saskaņā ar Notariāta likuma 252. pantu mantošanas iesniegumu iesniedz zvērinātam notāram, kurš

praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā

nav zināma, - pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas. Savukārt Ministru kabineta

noteikumu Nr. 618 „Par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu” 29. punkts noteic, ka mantojuma atstājēja

pēdējo deklarēto dzīvesvietu apliecina valsts vai pašvaldības iestādes izziņa vai izdruka no Notāru informācijas

sistēmas, kas satur Fizisko personu reģistra datus.

No Personu datu pārlūkā pieejamās informācijas redzams, ka mantojuma atstājējas /Persona B/ pēdējā

deklarētā dzīvesvieta bija /Adrese A/, līdz ar to mantojuma lietas vešana ir piekritīga Rīgas apgabaltiesas teritorijā

praktizējošam zvērinātam notāram.

No lietas materiāliem pievienotajām Latgales apgabaltiesas teritorijā praktizējošo zvērinātu notāru atbildēm

prasītājai izriet, ka /Persona A/ bija vērsusies pie diviem zvērinātiem notāriem Daugavpilī ar lūgumu uzsākt

mantojuma lietu, taču mantojuma lietas uzsākšana abos gadījumos atteikta piekritības dēļ.

Senatoru kolēģija vērš uzmanību, ka, lai gan Notariāta likums noteic mantojuma lietu vešanu pēc mantojuma

atstājēja pēdējās deklarētās dzīvesvietas, taču mantošanas iesnieguma taisīšanas kārtību likums neparedz, kā arī

neliedz mantinieka dzīvesvietai tuvākajam zvērinātajam notāram sagatavot mantošanas iesniegumu un lietvedības

kārtībā to pārsūtīt pēc piekritības notāram, kas praktizē mantojuma atstājēja deklarētās dzīvesvietas teritorijā.

Minēto apstiprina arī Notariāta likuma 252. pants.

[8] Tāpat senatoru kolēģija secina, ka no /Persona A/ blakus sūdzības argumentiem izriet viņas vēlme iesniegt

sūdzību par zvērinātu notāru rīcību, kas konkrētajā gadījumā ir cits procesuāls dokuments un neatbilst tiesā

iesniegtajam prasības pieteikuma saturam, par kura nepieņemšanu ir lēmusi tiesa.

/Persona A/ sākotnēji vērsās tiesā ar mantojuma prasību, savukārt Senātam adresētajā blakus sūdzībā izteikti

argumenti sūdzībai par zvērinātu notāru rīcību.

Sūdzības par zvērināta notāra rīcību iesniegšanas kārtību noteic Civilprocesa likuma 232.1pants un Notariāta

likuma K sadaļa, taču šādu sūdzību /Persona A/ nav iesniegusi.

[9] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 464. panta septīto daļu, senatoru kolēģija

nolēma

atteikt pieņemt /Persona A/ blakus sūdzību par Latgales apgabaltiesas 2025. gada 27. novembra lēmumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senatore K. Zīle Senators K. Balodis Senatore I. Garda