Court allows bank's claim for enforcement against mortgaged property proceeds due to debtor's insolvency proceedings.

Lietas Nr. C29776313

Lietas arhīva Nr. C-0619-16/17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 27.oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese Jolanta Zaškina, ar tiesas sēdes sekretāru Paulu Bulu, tulci Jeļenu Smirnovu, piedaloties

prasītājas pārstāvim /pers. A/ un atbildētāja pārstāvei /pers. B/, izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS „ABLV Bank” prasībā pret /pers. C/ par tiesību

atzīšanu vērst piedziņu uz ieķīlāto nekustamo īpašumu un naudas līdzekļu saņemšanu, kas iegūti no nekustamā pārdošanas un

konstatēja

AS „ABLV Bank” iesniegusi tiesā prasību pret /pers. C/ par parāda Ls 12516,25 jeb 17809.02 euro piedziņu sakarā ar pušu starpā 2007.gada

22.janvārī noslēgtā kredīta līguma Nr.24835, neizpildi.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 22.janvārī starp prasītāju (līguma noslēgšanas dienā nosaukums AS “Aizkraukles banka”) un /pers. C/

noslēgts kredīta līgums Nr.24835, saskaņā ar kuru atbildētājam tika piešķirts aizdevums 28000 euro. Kredīts ieskaitīts 2007.gada 31.janvārī.

Ar kredīta līgumu nodibināto saistību nodrošināšanai 2007.gada 22.janvārī starp pusēm tika noslēgts Hipotēkas līgums Nr.24835/01, saskaņā ar

kuru tika ieķīlāts atbildētājam piederošais nekustamais īpašums- dzīvokļa īpašums Nr. /numurs/, ar kopējo platību 33,83 m2 un 3383/639922 pie

dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašumā domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas, kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs

A/, kadastra Nr./numurs B/, atrašanās vieta /adrese/, nostiprināta hipotēka nodrošināmās summas Ls 23614,21 jeb 33599,99 euro apmērā.

2010.gada 1.martā u n 2011.gada 22.decembrī puses noslēgušas papildvienošanās pie Hipotekārā kredīta līguma, saskaņā ar kurām tika

kapitalizēti procentu maksājumi un kredīta atmaksas termiņš noteikts 2013.gada 22.decembris.

Saskaņā ar Kredīta līguma noteikumiem atbildētājam jāmaksā procenti un jāatmaksā kredīts atbilstoši līguma noteikumiem un attiecīgam

maksājumu grafikam, iemaksājot savā norēķinu kontā naudu tajā valūtā, kurā izsniegta kredīta summa, ar norādi uz kredīta atmaksu.

Atbilstoši kredīta līguma noteikumiem, līgumā noteiktās atbildētāja saistības pret prasītāju ir uzskatāmas par izpildītām savlaicīgi, ja to izpilde ir

notikusi ne vēlāk kā maksājumu grafikā norādītajā saistības izpildes termiņa pēdējā dienā.

Sākot ar 2013.gada 30.aprīli atbildētājs pieļāva kredīta līgumā atrunāto maksājumu termiņu nokavējumu, jo pārstāja veikt maksājumu grafikā

atrunātos maksājumus.

Atbilstoši Kredīta līguma II daļas 4.2. punkta un 4.2.2.apakšpunkta noteikumiem, prasītajai ir tiesības pieprasīt, lai atbildētājs pirms kredīta

atmaksas pēdējā datuma atmaksā kredītu, ja līgumā paredzēto maksājumu kavējums pārsniedz 60 dienas.

Pēc stāvokļa uz 2013.gada 2.jūliju (pieprasījuma par kredīta pirmstermiņa atmaksu nosūtīšanas datums) atbildētājs nebija izpildījis kredīta līguma

noteikumus un pieļāvis maksājumu grafikā atrunāto kredīta procentu un pamatsummas maksājumu kavējumu. Minēto faktu apliecina pievienotais

atbildētāja norēķinu konta pārskats.

2013.gada 2.jūlijā atbildētājam ierakstītā vēstulē tika nosūtīts brīdinājums Nr.1-1/1720, pieprasot kredīta pirmstermiņa atmaksu, jo pēc kredīta

līguma pieļauto maksājumu kavējums pārsniedz 60 dienas. Brīdinājumā paskaidrots, ka atbildētāja pienākums ir piecpadsmit dienu laikā no brīdinājuma

saņemšanas atmaksāt kredītu, kura atlikums sastāda 16143,17 euro, kā arī nomaksāt kredīta procentus un līgumsodu par maksājumu kavējumu, kas būs

aprēķināti uz samaksas dienu. Papildus atbildētājs tika brīdināts, ka saistību labprātīgas neizpildīšanas gadījumā, parāds tiks piedzīts tiesas ceļā, bet ķīlas

priekšmets pārdots par brīvu cenu. Brīdinājuma nosūtīšanas faktu apliecina 2013.gada 2.jūlija ierakstīto vēstuļu saraksts ar Latvijas pasta darbinieka

atzīmēm par sarakstā norādīto vēstuļu saņemšanu.

Saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 9.1. un 9.2. punktu, Ķīlas līguma II daļas 9.1. un 9-3.punktu, jebkura veida vēstules un paziņojumi aizņēmējam

saistībā ar šiem līgumiem tiek nosūtīti uz dzīves vietas adresi. Paziņojumi, kas nosūtīti uz šo adresi pa pastu, tiek uzskatīti par saņemtiem trešajā dienā pēc

to nodošanas pasta iestādē, neatkarīgi no to faktiskās saņemšanas. Ievērojot minēto, uzskatāms, ka atbildētājs ir saņēmis brīdinājumus 2013.gada

5.jūlijā. Līdz ar to prasītājam līdz 2013.gada 20.jūlijam bija pilnībā jāveic kredīta pamatsummas, kas netika izdarīts.

2013.gada 4.jūnijā zvērināta tiesu izpildītāja Andra Spores rīkotā izsolē tika pārdots atbildētājam piederošs nekustamais īpašums /adrese/. Ar

2013.gada 12.jūlija Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas lēmumu lietā Nr.C04305713 tika apstiprināts izsoles akts Nr.401.

Atbildētāja pāradu saistības uz 2013.gada 8.oktobri ir 17809,02 euro, ko veido kredīta pamatparāda summas 16143,17 euro, kredīta procenti

165,85 euro un līgumsods 6380,55 euro, kuru prasītāja labprātīgi samazina līdz 1500 euro.

2015.gada 6.janvārī tiesā saņemti prasības pieteikuma grozījumi, kurā prasītāja lūdz atzīt prasītājai tiesības uz 2007.gada 22.janvāra hipotekārā

kredīta līguma un hipotēkas līguma pamata vērst piedziņu uz atbildētājam piederošo nekustamo īpašumu- dzīvokļa īpašums/adrese/, nosakot tiesības no

nekustamā īpašuma pārdošanas izsolē saņemt naudas līdzekļus atbildētāja ar ķīlu nodrošināto saistību izpildei nepārsniedzot zemesgrāmatā reģistrētās

hipotēkas apmēru.

Prasības pieteikuma grozījumos norādīts, ka 2013.gada 4.jūnijā zvērināts tiesu izpildītājs Andris Spore izpildu lietā par naudas piedziņu AS

“Swedbank” labā rīkojis nekustamā īpašuma-ķīlas priekšmeta izsoli.

Nekustamais īpašums ticis pārdots par Ls 12000 jeb 17074,46 euro.

Tā kā uz nekustamo īpašumu no kredīta līguma izrietošo saistību nodrošināšanai 2007.gada 22.janvārī starp pusēm tika noslēgts hipotēkas līgums

Nr.24835/01, saskaņā ar kuru tika ieķīlāts izsolē pārdotais nekustamais īpašums- dzīvokļa īpašums /adrese/, bet prasītājas rīcībā nav izpildu dokumenta,

kurš būtu iesniedzams tiesu izpildītājam, tad izsolē iegūtie naudas līdzekļi atrodas tiesu izpildītāja depozīta kontā.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 24.jūlija spriedumu pasludināts atbildētāja maksātnespējas process.

2014.gada 12.augustā prasītāja atbildētāja maksātnespējas procesa administratorei Sandai Laicēnai iesniegusi nodrošinātā kreditora pretenziju par

visu parāda summu.

Tā kā šobrīd radusies situācija, kas liedz prasītājai piedzīt parādu sakarā ar to, ka ir pasludināts atbildētāja maksātnespējas process, bet nauda

atrodas pie tiesu izpildītāja un nav novirzāma esošā parāda dzēšanai, tad prasītāja lūdz atzīt viņai tiesības saņemt naudas līdzekļus atbildētāja ar ķīlu

nodrošināto saistību izpildei.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja. Papildus prasības pieteikumā norādītajiem argumentiem paskaidroja, ka tiesu izpildītājs no

nekustamā īpašuma pārdošanas iegūtos naudas līdzekļus neesot nodevis atbildētāja administratorei. Savukārt tiesu izpildītājs nevarot izmaksāt prasītājai

tai pienākušos naudas līdzekļus, neskatoties uz to, ka atbildētāja administratore prasītājas prasījums esot atzinusi pilna apmērā, jo prasītājai neesot izpildu

dokumenta.

Atbildētāja pārstāve prasību atzina, par ko parakstījās tiesas sēdes protokolā. Paskaidroja, ka atbildētājs nekādā veidā nevarot ietekmēt

izveidojušos situāciju. Ieķīlātais nekustamais īpašums esot pārdots, bet atbildētājam nezināmu iemeslu dēļ, nauda, kas iegūta no īpašuma pārdošanas,

netiekot atdota prasītājai.

Noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus un pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma,

pamatojoties uz Civillikuma 1319.pantu, kas nosaka, ka ķīlas ņēmējs, kuru parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, var meklēt sev apmierinājumu no

ieķīlātās lietas un šajā nolūkā spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus, no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi 869,41 euro, ko veido valsts nodeva 861,58 euro (Ls 605,52)un

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 euro.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 195. un 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Atzīt AS „ABLV Bank”, reģistrācijas Nr.50003149401, tiesības uz 2007.gada 22.janvāra hipotekārā kredīta līguma Nr.24835 un Hipotēkas

līguma Nr.24835/01 pamata vērst piedziņu uz /pers. C/, personas kods /personas kods/, piederošo nekustamo īpašumu- dzīvokļa īpašums Nr./numurs/,

ar kopējo platību 33,83 m2 un 3383/639922 pie dzīvokļa īpašuma piederošās kopīpašumā domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas, kas ierakstīts

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, kadastra Nr./numurs B/, atrašanās vieta /adrese/, nosakot tiesības no nekustamā īpašuma

pārdošanas izsolē saņemt naudas līdzekļus /pers. C/ ar ķīlu nodrošināto saistību izpildei, nepārsniedzot 33599,99 euro (Trīsdesmit trīs tūkstoši pieci simti

deviņdesmit deviņi euro 99 centi).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, AS „ABLV Bank”, reģistrācijas Nr.50003149401, labā tiesas izdevumus 869,41 euro

(Astoņi simti sešdesmit deviņi euro 41 cents).

Noteikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma daļā par tiesas izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas, samaksu veicot AS „ABLV Bank” norēķinu kontā AS „ABLV Bank”, LV42AIZK0908Z00000176.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese Jolanta Zaškina