Court partially allowed small claims suit for unpaid condominium management fees and utility services.

Lietas Nr.C29580416

Lietvedības Nr.C-2216-17/28

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 8.jūnijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Bērziņa

rakstveida procesā Lomonosova ielā 10, Rīgā izskatīja civillietu SIA „PREIĻU SAIMNIEKS”, maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2016.gada 25.augustā saņemts SIA „PREIĻU SAIMNIEKS”, (turpmāk – prasītāja) prasības

pieteikums maza apmērā prasībā pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasībā norādīti tālāk minētie argumenti.

2012.gada 3.maijā prasītājs ar atbildētāju noslēdza Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu (turpmāk - līgums).

Līguma 2.1.punktā prasītāja apņemas pārvaldīt un apsaimniekot atbildētāja īpašumā esošās dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamo daļu, ar

dzīvojamo māju funkcionāli saistītās palīgēkas, būves un mājas piesaistīto zemes gabalu, kā arī nodrošināt atbildētāju ar komunālajiem pakalpojumiem,

kuri pieejami, savukārt atbildētājs apņemas segt prasītājai nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu

uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar māju funkcionāli saistīto palīgēku, būvju un zemei piesaistītā zemes gabala pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu, proporcionāli viņa īpašumā esošās kopīpašuma daļas lielumam, un norēķināties par saņemtajiem komunālajiem maksājumiem.

Līguma noslēgšanas brīdī atbildētājam par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem bija nesamaksāts parāds Ls 81,71 (116,26 EUR) un

līgumsods Ls 1,91 (2,72 EUR), kopā Ls 83,62 (118,62 EUR) apmērā.

Līguma 3.1.6.punktā noteikts, ka atbildētāja pienākums ir savlaicīgi veikt ikmēneša maksājumus par mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu, kā arī

komunālajiem pakalpojumiem, saskaņā ar šā līguma noteikumiem.

Līguma 5.1.punktu atbildētājs maksu par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu Ls 12,59 (17,91 EUR) apmērā maksā

prasītājai katru mēnesi līdz tekošā mēneša beigām, iemaksājot skaidrā naudā prasītāja kasē pēc adreses: /adrese/ vai pārskaitot uz prasītājas banka

kontu.

Līguma 5.2. punkts nosaka, ka vienlaikus ar maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, atbildētājs maksā prasītājam, šā

līguma 5.1. punktā noteiktajā termiņā un vietā, par šādiem komunālajiem pakalpojumiem: siltumenerģijas piegāde, atkritumu izvešana, aukstais ūdens un

kanalizācija ( no katras dzīvoklī iemitinātās personas), karstais ūdens un elektroenerģijas koplietošanas telpās.

2013.gada 3.maija līgums bija spēkā līdz 2015.gada 8.aprīlim.

2015.gada 9.aprīlī prasītājs ar atbildētāju noslēdza līgumu par atsevišķām dzīvokļa īpašumam piederošās kopīpašumā esošās domājamās daļas

daļa pārvaldīšanu un apsaimniekošanu Nr.364/15 ( turpmāk - līgums Nr.1). Noslēgšanas brīdī atbildētājam nesamaksāts parāds 290,96 EUR un

līgumsods 15,55 EUR, kopā 306,51 EUR apmērā.

Lūgums Nr.1 2.1. punktu prasītājs apņemas veikt dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku dzīvokļa piederošās kopīpašuma esošās

domājamās daļas (turpmāk - kopīpašums) pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī īpašnieki apņemas savlaicīgi un pilnībā apmaksāt prasītājai

kopīpašuma apsaimniekošanas un pārvaldīšanas darbību veikšanai nepieciešamos izdevumus atbilstoši kopīpašuma ietilpstošās kopīpašuma domājamās

daļas apmēram un norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem saskaņā ar līguma noteikumiem.

Lūgums Nr.1 3.1.12. punktu atbildētājam noteikts pienākums godprātīgi un savlaicīgi kārtot visus no šī līguma izrietošos maksājumus un atbildēt

par to kavējumu šajā līgumā un Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ar 2015.gada 1.decembri atbildētājam apsaimniekošanas maksa mēnesī ir 0,384 EUR par 1m2.

Saskaņā ar 2007.gada 20.jūlija domes sēdes protokola izraktu Nr.12 p.1.13.par īres un apsaimniekošanas tarifu apstiprināšanu pirmo punktu

noteikts : apstiprināt īres un apsaimniekošanas tarifu ar 2008.gada 1.janvāri Ls 0,27 par 1m2 tas ir 0,384 EUR par 1m2 mēnesī. Šo lēmumu atbildētājs

nav pārsūdzējis Administratīvajā tiesā viena mēneša laikā, līdz ar to tarifs ir spēkā arī uz prasības celšanas brīdi.

Prasītājs 2016.gada 3.maijā atbildētājam izrakstīja un nosūtīja pa pastu ierakstītā vēstulē ar paziņojumu brīdinājumu Nr.149, t.i., par

nepieciešamību viena mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas nomaksāt parādu un līgumsodu par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem,

pretējā gadījumā tiks iesniegta prasība tiesā par parāda un līgumsoda piedziņu, papildus atbildētājam būs jāsedz tiesas izdevumi.

Pirms brīdinājuma izrakstīšanas 2016.gada 2.maijā atbildētājs veica vienu maksājumu 100,00 EUR apmērā.

Atbildētājam laika periodā no 2015.gada 1.aprīļa līdz 2016.gada 31.jūlijam ir parāds 999,16 EUR, tāpat atbildētājam laika periodā no 2015.gada

1.maija līdz 2016.gada 30.jūnijam ir līgumsods 99,92 EUR apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem parādu 999,16 EUR, līgumsodu 99,92 EUR un samaksāto

valsts nodevu 164,86 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1402., 1425., 1587., 1588., 1651.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1662., 1716.pantu, 1720.panta 2.punktu, 1775.,

1779., 1828., 2033., 2107., 2109.pantu un 2012.gada 29.novembra likumu „Pievienotās vērtības nodokļa likums” 5.panta pirmās daļas 2.punktu,

41.panta pirmās daļas 1.punktu.

[2] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu un 250.21pantu atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas

adresi /adrese/, 2016.gada 2.septembrī nosūtīja maza apmēra prasības pieteikuma norakstu un paskaidrojuma veidlapu rakstveida paskaidrojumu

sniegšanai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta otrajā daļā noteiktajam atbildētājam tika izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis

sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētāja var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētājs paskaidrojumus saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.23pantu noteiktajā termiņā nav sniedzis, nav arī lūdzis iztiesāt lietu tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu, ja tiesas dokumenti piegādāti Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no

nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[3] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2016.gada 14.oktobrī saņemta prasītāja 2016.gada 11.oktobra izziņa Nr.43/1 no kuras redzams, ka

atbildētājs ir nomaksājis parāda daļu 300,00 EUR apmērā par apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parādu.

[4] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2016.gada 11.novembrī saņemts prasītāja lūgums pievienot lietas materiāliem 2016.gada

9.novembra izziņa Nr.43/1/1 no kuras redzams, ka atbildētājs ir nomaksājis parāda daļu 450,00 EUR apmērā par apsaimniekošanas un komunālo

pakalpojumu parādu.

[5] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 2017.gada 24.maijā lietas dalībniekiem nosūtīja paziņojumu, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma

250.25 panta pirmo daļu civillieta tiks izskatīta rakstveida procesā 2017.gada 8.jūnijā.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajā daļā noteikts, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

Tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu par tiesas sēdes paziņošanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir izpildījusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

[6] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2017.gada 7.jūnijā saņemti prasītājas prasības precizējumi, kuros norādīts, ka atbildētājs ir veicis

vairākus maksājumus prasītājai. Prasītāja saskaņā ar Civilprocesa 74.panta trešās daļas 2.punktu samazina prasījumu apmēru un lūdz no atbildētāja

piedzīt parādu 266,06 EUR par laika periodu no 2016.gada februāra līdz 2016.gada 31.jūlijam un līgumsodu 27,81 EUR par laika 2016.gada aprīļa līdz

2016.gada 30.jūnijam, kā arī valsts nodevu 164,86 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 6,27 EUR apmērā.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus, iepazinusies ar prasītājas rakstveida paskaidrojumiem, tiesa atzīst, ka maza apmēra prasība ir

pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Saskaņā ar 2012.gada 3.maijā Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu dzīvojamai mājai /adrese/ (lietas 14.-

15.lapa) prasītājs ar atbildētāju noslēdza dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu.

Līguma 2.1.punktā prasītāja apņemas pārvaldīt un apsaimniekot atbildētāja īpašumā esošās dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamo daļu, ar

dzīvojamo māju funkcionāli saistītās palīgēkas, būves un mājas piesaistīto zemes gabalu, kā arī nodrošināt atbildētāju ar komunālajiem pakalpojumiem,

kuri pieejami, savukārt atbildētājs apņemas segt prasītājai nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu

uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar māju funkcionāli saistīto palīgēku, būvju un zemei piesaistītā zemes gabala pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu, proporcionāli viņa īpašumā esošās kopīpašuma daļas lielumam, un norēķināties par saņemtajiem komunālajiem maksājumiem.

Līguma 3.1.6.punktā noteikts, ka atbildētāja pienākums ir savlaicīgi veikt ikmēneša maksājumus par mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu, kā arī

komunālajiem pakalpojumiem, saskaņā ar šā līguma noteikumiem.

Līguma 5.2. punkts nosaka, ka vienlaikus ar maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, atbildētājs maksā prasītājam, šā

līguma 5.1. punktā noteiktajā termiņā un vietā, par šādiem komunālajiem pakalpojumiem: siltumenerģijas piegāde, atkritumu izvešana, aukstais ūdens un

kanalizācija ( no katras dzīvoklī iemitinātās personas), karstais ūdens un elektroenerģijas koplietošanas telpās.

Saskaņā ar 2015.gada 9.aprīļa Līgumu par atsevišķa dzīvokļa īpašumam piederošās kopīpašumā esošās domājamās daļas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu Nr.364/15 (lietas 16.-19.lapa) prasītājs ar atbildētāju noslēdza dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

līgumu. Saskaņā ar līguma Nr.1 Pielikuma Nr.1 par personu iemitināšanai dotajā dresē dzīvo atbildētājs un atbildētāja māte /pers. C/ (lietas 18.lapa).

Lūgums Nr.1 2.1. punktu prasītājs apņemas veikt dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku dzīvokļa piederošās kopīpašuma esošās

domājamās daļas (turpmāk - kopīpašums) pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī īpašnieki apņemas savlaicīgi un pilnībā apmaksāt prasītājai

kopīpašuma apsaimniekošanas un pārvaldīšanas darbību veikšanai nepieciešamos izdevumus atbilstoši kopīpašuma ietilpstošās kopīpašuma domājamās

daļas apmēram un norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem saskaņā ar līguma noteikumiem.

Lūgums Nr.1 3.1.12. punktu atbildētājam noteikts pienākums godprātīgi un savlaicīgi kārtot visus no šī līguma izrietošos maksājumus un atbildēt

par to kavējumu šajā līgumā un Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Civillikuma

3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies.

Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.panta 1., 2. un 3. punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma

domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamo mājas pārvaldīšanas

darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas līgumā (..).

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesība rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai neatļautas darbības, vai likuma. Proti, atbildētāja

pienākums norēķināties ar prasītāju izriet no likuma un apsaimniekošanas līguma.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja

izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1832.pantu

izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu

tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.

Prasītāja norāda, ka atbildētājs pēc prasības celšanas tiesā ir veicis vairākus maksājumus, tādēļ prasītāja ar prasības precizējumiem ir samazinājusi

un precizējusi prasījuma summu.

No prasības pieteikuma un prasības precizējumiem, lietas materiālos esošā 2016.gada 6.augusta rēķina Nr.184-1608, parāda izziņas (lietas 19.,

20, 42., 51., 78.lapa) to kopumā un savstarpējā saistībā izriet, ka atbildētājs kopš 2015.gada janvāra nepilnā apmērā un neregulāri veica maksājumus

par prasītāja veikto dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, līdz ar to atbildētāja parāda

apmērs uz 2016.gada jūliju ir 266,06 EUR apmērā.

Dzīvojamās mājas apsaimniekošanas/uzturēšanas maksas un komunālo pakalpojumu maksājumu parāds aprēķināts saskaņā ar sniegtajiem

pakalpojumiem, aprēķiniem un ieņēmumiem par šajā prasības pieteikumā un prasības precizējumos norādīto periodu.

Lai gan starp prasītāju un atbildētāju pastāv līgumiskās attiecības, atbildētājs pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus un norēķināties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, rodas arī pēc

likuma.

Iebildumi par to, ka atbildētajam nebija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus, nav celti.

Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo. Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka

katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam

jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā ir noteikts, ka pusei nav jāpierada fakti, kurus šajā likumā

noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs paskaidrojumus par celto prasību nav iesniedzis, iebildumus pret prasību nav cēlis, pretējus pierādījumus nav iesniedzis, kā arī nav

iesniedzis pierādījumus tam, ka savas saistības pret prasītāju pilnā apmērā būtu nokārtojis. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veiktā

piedzenamās summas aprēķina pareizību.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība par parādu par mājas apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem ir pamatota un

apmierināma, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājam parādu par mājas apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem 266,06 EUR

apmērā par laika periodu no 2016.gada februāra līdz 2016.gada 31.jūlijam.

[8] Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu,

kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Prasītājs ir lūdzis piedzīt no atbildētāja līgumsodu 27,81 EUR par laika 2016.gada aprīļa līdz 2016.gada 30.jūnijam

Līguma Nr.1 5.9.ja atbildētājs kavē šajā līgumā noteiktos maksājumus, tad prasītājam ir tiesības aprēķināt un iekasēt līgumsodu 01% apmērā no

nokavētās maksājuma summas par katru kavēto dienu. Līgumsoda samaksa neatbrīvo atbildētāju no parāda samaksas.

Tiesa, pārbaudījusi piedzenamās summas aprēķinus un, ievērojot minētās Civillikuma normas par līgumsodu, atzīst, ka prasījums par līgumsoda

piedziņu ir apmierināms piedzenot no atbildētāja līgumsodu 27,81 EUR apmērā par laika 2016.gada aprīļa līdz 2016.gada 30.jūnijam.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantā, Civillikuma 1753., 1756., 1759. un 1765.pantos noteikto tiesa secina, ka atzīstamas prasītājas tiesības

no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% no simta gadā no

nesamaksātās pamatparāda summas – 266,06 EUR.

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Savukārt minētā panta otrā daļa nosaka, ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja

samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības

iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

Ievērojot minēto, prasītājs ir daļēji atteicies no prasības, jo atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis daļēji.

Apmierinot, prasību un no atbildētāja piedzenama par labu prasītajai valsts nodeva 164,86 EUR (lietas 12.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 4,70 EUR un 1,57 EUR (lietas 13., 81.lapa), kopā 171,13 EUR.

[11] Saskaņā ar Tiesu administrācijas aprēķinu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma, tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādi sastāda 1,57 EUR. Lietā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda 8,85 EUR, ko veido izdevumi par prasības pieteikuma

nosūtīšanu atbildētājam, paskaidrojuma nosūtīšanu prasītājai, kā arī paziņojumu nosūtīšanu lietas dalībniekiem. Ņemot vērā, ka prasītāja ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājusi 6,27 EUR apmērā, tiesa atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi 2,58 EUR apmērā saskaņā ar

Civilprocesa likuma 42.panta noteikumiem ir piedzenami no atbildētāja par labu valstij.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgai izpildei termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „PREIĻU SAIMNIEKS”, reģistrācijas Nr. 47703001720, parādu par mājas

apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem 266,06 EUR apmērā par laika periodu no 2016.gada februāra līdz 2016.gada 31.jūlijam,

līgumsodu 27,81 EUR apmērā par laika 2016.gada aprīļa līdz 2016.gada 30.jūnijam, valsts nodevu 164,86 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 6,27 EUR, kopā 465,00 EUR (četri simti sešdesmit pieci euro 00 centi).

Noteikt SIA „PREIĻU SAIMNIEKS”, reģistrācijas Nr. 47703001720, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt

no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6 % (sešus) gadā no nesamaksātās galvenās parāda summas 266,06 EUR, ievērojot

Civillikuma 1763.panta 1.punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,58 EUR (divi euro un 58 centi) apmērā par labu

valstij, kas iemaksājami pēc sekojošiem rekvizītiem: saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, konts

Nr. LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis - 21499 Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi lieta Nr.C29580416, C?

2216-17/28.

Maksājumu apliecinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā Rīgā, Lomonosova ielā 10, lai netiktu

uzsākta piespiedu izpilde.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas –2017.gada 8.jūnija,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas

tiesvedības ierosināšanas pamatiem

Tiesnese I.Bērziņa