Court dismisses appeal against administrative penalty for assault, upholding lower court's finding of procedural error.

Lietas Nr. 111019915

Lietas arhīva Nr. 105AA-0094-16/2

SPRIEDUMS

Valmierā 2016.gada 21.novembrī

Vidzemes apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis M.Lapiņš,

tiesnese E.Driba un tiesnese G.Kukaine

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar /pers. A/, personas kods /personas kods/, iesniegto apelācijas sūdzību par

Cēsu rajona tiesas 2016.gada 17.jūnija lēmumu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 5.oktobrī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors D.Sliņko sastādījis

administratīvā pārkāpuma protokolu PF480831 pēc Latvijas APK 167. 2panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma pazīmēm, par to, ka

2015.gada 20.jūnijā pulksten 00.30 /adrese/ pagalmā /pers. D/ nodarīja /pers. A/ miesas bojājumus, kas pieskaitāmi pie nozīmīgiem miesas bojājumiem

pēc eksperta atzinuma Nr.22-2123. Valsts policijas Vidzemes Reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors D.Sliņko pieņēmis

lēmumu sodīt /pers. D/ par minēto administratīvo pārkāpumu ar naudas sodu 210 EUR. Ar sastādīto protokolu /pers. D/ iepazinusies, pašrocīgi

ierakstījusi tajā, ka pārkāpumam nepiekrīt, un parakstījusi protokolu (lietas 17.lapa).

/pers. D/ pieņemto lēmumu apstrīdējusi. Ar Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka p.i.

G.Bērtulsona 2015.gada 9.novembra lēmumu Nr.PF480831/1 atstāts negrozīts Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas

inspektora D.Sliņko 2015.gada 5.oktobra lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PF480831, bet /pers. D/ sūdzība noraidīta (lietas 11.-16.lapa).

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka p.i. G.Bērtulsona 2015.gada 9.novembra

lēmumu Nr.PF480831/1 /pers. D/ pārsūdzējusi Cēsu rajona tiesā (lietas 4.-9.lapa).

Ar Cēsu rajona tiesas 2016.gada 17.jūnija spriedumu apmierināta /pers. D/ sūdzība, atcelts Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu

iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora D.Sliņko 2015.gada 5.oktobra lēmums Nr.480831 un Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu

iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka p.i. G.Bērtulsona 2015.gada 9.novembra lēmums Nr. PF480831/1, un lietvedība administratīvā

pārkāpuma lietā izbeigta (lietas 64.-66.lapa).

Par Cēsu rajona tiesas 2016.gada 17.jūnija spriedumu /pers. A/ iesniegusi apelācijas sūdzību, kurā apstrīdējusi spriedumu pilnā apmērā, lūgusi

noraidīt /pers. D/ sūdzību par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora D.Sliņko 2015.gada

5.oktobra lēmumu Nr.480831 un Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka p.i. G.Bērtulsona

2015.gada 9.novembra lēmumu Nr. PF480831/1, un minētos lēmumus atstāt negrozītus (lietas 68.-70.lapa).

Atsaucoties uz Latvijas APK 289. 6panta septītajā daļā norādītajiem jautājumiem, kādus tiesa izlemj, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu,

sūdzības iesniedzēja uzsvērusi, ka tiesai jebkurā gadījumā pēc būtības būtu jāvērtē tas, vai ir noticis administratīvais pārkāpums un persona ir sodāma par

to. Tiesa šo jautājumu vispār neesot vērtējusi, motivējot šādu rīcību ar trūkumiem administratīvā pārkāpuma protokolā dotajā pārkāpuma aprakstā.

Atsaucoties uz Augstākās tiesas Senāta atzinumu 2009.gada 12.februāra spriedumā lietā Nr.P129018607 SKA-39/2009 par administratīvā

pārkāpuma protokola divejādo dabu, sūdzības iesniedzēja atzinusi, ka 2015.gada 5.oktobrī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa

Kārtības policijas nodaļas inspektora D.Sliņko sastādītajā protokolā dotais administratīvā pārkāpuma faktisko apstākļu apraksts ir nepilnīgs. Tomēr

sūdzības iesniedzējas ieskatā tas ir pietiekošs, lai identificētu administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku un pārkāpuma būtību, kā to prasa Latvijas

APK 248.panta pirmā daļa.

/pers. A/ norādījusi, ka lietā pēc būtības nav bijis strīds par to, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā starp viņu un /pers.

D/ notika konflikts. /pers. D/ nav piekritusi tam, ka šī konflikta laikā viņa būtu nodarījusi sūdzības iesniedzējai protokolā aprakstītos miesas bojājumus.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6panta septīto daļu esot bijis tiesas kompetencē izlemt, vai šis administratīvais pārkāpums ir noticis un vai /pers. D/ par to

ir sodāma. Sūdzības iesniedzējas ieskatā minētais jautājums tiesai būtu bijis jālemj, vadoties ne tikai no administratīvā pārkāpuma protokola, bet arī no

visiem lietā esošajiem pierādījumiem to kopumā.

Sūdzībā norādīts, ka /pers. D/ vaina /pers. A/ konstatēto un administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto miesas bojājumu nodarīšanā esot

pierādīta ar lietā esošajiem materiāliem. Neesot strīda par to, ka pirms konflikta ar /pers. D/ sūdzības iesniedzējai uz sejas nekādu miesas bojājumu

nebija. Tāpat neesot strīda par to, ka dažas stundas pēc šī konflikta izsauktā ātrās palīdzības brigāde protokolā norādītos miesas bojājumus viņai esot

konstatējusi. Kritiski esot vērtējami /pers. D/ apgalvojumi, ka viņa šos bojājumus /pers. A/ nav nodarījusi un nezin kādā veidā viņai tie radušies. Sūdzības

iesniedzējas ieskatā lietā esošie pierādījumi nedod pamatu saprātīgām šaubām par viņai nodarīto miesas bojājumu iegūšanu no /pers. D/ viņu konflikta

laikā.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi pirmās instances tiesas sēdē personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības,

sniegtos paskaidrojumus, kā arī apelācijas sūdzībā norādītos iebildumus, Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka Cēsu rajona tiesas 2016.gada 17.jūnija

spriedums ir atstājams negrozīts, bet /pers. A/ apelācijas sūdzība noraidāma.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21panta un 289.22panta nosacījumiem apelācijas instances tiesa ievēro šī kodeksa

divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto tiesvedības kārtību un taisa nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā atbilstoši minētās nodaļas prasībām.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Izvērtējot Cēsu rajona tiesas sprieduma motivāciju, Vidzemes apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi izvērtējusi apstākļus par lietas

izbeigšanu. Saskaņā ar Latvijas APK 289. 13 panta trešo daļu Vidzemes apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā ietvertajam

pamatojumam.

Saistībā ar administratīvā pārkāpuma lietā konstatēto un apelācijas sūdzībā norādīto Vidzemes apgabaltiesa papildus norāda sekojošo.

Administratīvā pārkāpuma protokols ir administratīvā pārkāpuma lietā pieņemts starplēmums, kurā tiek fiksēts administratīvais pārkāpums, proti,

tas ir dokuments, kas tiek sastādīts, pabeidzot administratīvā pārkāpuma lietas materiālu pārbaudi, un kurā konkrēta persona tiek apsūdzēta

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Maznozīmīga miesas bojājuma tīša nodarīšana ir viena no Latvijas APK 167. 2 panta pirmajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva

obligātajām pazīmēm. Miesas bojājumu nodarīšana aiz neuzmanības, vai atrodoties nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, nerada Latvijas APK 167. 2

pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu.

Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PF480831 pārkāpuma izklāstā nav norādīts, ka /pers. D/ tīši nodarījusi /pers. A/ maznozīmīgus miesas

bojājumus. Minētā iemesla dēļ nav pamats uzskatīt, ka protokolā norādītais pārkāpuma izklāsts atbilst Latvijas APK 167.2 panta pirmajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma sastāvam. Šādu miesas bojājumu nodarīšanas fakts pie jebkuriem apstākļiem pats par sevi nedod pamatu konstatēt izdarītu

minētā administratīvā pārkāpuma faktu. Līdz ar to tiesai nav pamats pareizi izlemt jautājumu par to, vai protokolā norādītais notikums ir atzīstams par

administratīvu pārkāpumu, kā arī citus Latvijas APK 289. 6 panta septītajā daļā norādītos jautājumus. Norādīto iemeslu dēļ Cēsu rajona tiesa pamatoti

norādījusi uz pieļautu Latvijas APK 248.panta pārkāpumu, kas ietekmē lietas izskatīšanu un aizskar procesā iesaistītās personas tiesības.

Vēl Vidzemes apgabaltiesa norāda uz to, ka administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PF 480831 fiksēts, ka notikums risinājies 2015.gada

20.jūnijā pulksten 00.30 un par šajā laikā izdarītu administratīvo pārkāpumu viņa ir sodīta.

Uz šo faktu /pers. D/ norādījusi augstākai iestādei iesniegtajā sūdzībā. Sūdzībā viņa norādījusi, ka protokolā norādītajā laikā viņa ir atradusies citā

vietā.

Izskatot /pers. D/ sūdzību, augstāka iestāde savā lēmumā konstatējusi, ka protokolā norādītais notikums risinājies 2015.gada 21.jūnijā pulksten

00.30 un inspektors D.Sļiņko ir pieļāvis pārrakstīšanās kļūdu, proti, protokolā nepareizi norādījis pārkāpuma izdarīšanas laiku. Lēmuma secinājumu daļā

norādīts, ka iestāde ar šo lēmumu labo minēto pārrakstīšanās kļūdu administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PF480831. Neraugoties uz to, augstākā

iestāde nolēmusi 2015.gada 5.oktobra lēmumu Nr.PF 480831 atstāt negrozītu, tas ir, par /pers. D/ sodīšanu saistībā ar 2015.gada 20.jūnijā pulksten

00.30 izdarītu nodarījumu, kas neatbilst lietā konstatētajam notikuma laikam.

Vidzemes apgabaltiesa norāda, ka Latvijas APK 278.1pantā noteikta prettiesisku lēmumu atcelšanas un kļūdu labošanas kārtība. Šā panta trešā

daļa noteic, ka institūcija (amatpersona), kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pēc savas iniciatīvas vai pēc administratīvā pārkāpuma

lietas dalībnieka lūguma var izlabot lēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību.

No minētās Latvijas APK normas izriet, ka pārrakstīšanās un matemātiska aprēķina kļūdas nolēmumā var labot tikai tā institūcija

(amatpersona), kas pieņēmusi konkrēto nolēmumu. Latvijas APK 278.1pants nedod tiesības augstākai iestādei labot pārrakstīšanās kļūdas

nolēmumā, kura tiesiskumu tā izlemj pārsūdzības kārtībā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21pantu, 289.22pantu un 289.12panta otrās daļas 1.punktu, Vidzemes

apgabaltiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Cēsu rajona tiesas 2016.gada 17.jūnija spriedumu /pers. D/, personas kods /personas kods/, administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.111019915, bet /pers. A/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnesis M.Lapiņš

Tiesnese E.Driba

Tiesnese G.Kukaine