Legislator Case Law & Legislation
C30633616 / C-6336-16 AI generated

Court orders management company to collect maintenance fees and legal costs from apartment owner under property law.

Case Number C30633616 / C-6336-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's defense and ordered the management company to collect outstanding maintenance fees, legal costs, and court expenses. The plaintiff argued that the defendant's obligation to pay arises directly from the Residential Property Law, creating a statutory debt independent of any maintenance contract. The court agreed, ruling that the relationship is statutory rather than contractual, thereby establishing liability for the unpaid amounts.

Legislator headnote

AI generated

Dzīvokļa īpašuma likums 10.pants; Civillikums 1402.pants: The obligation of a residential property owner to pay for maintenance and management services arises by operation of law regardless of a concluded contract, creating a statutory debt enforceable by the management company.

Keywords

AI generated
residential property law statutory debt maintenance fees management company contractual vs statutory court costs legal proceedings

Cited Legislation

AI generated
Dzīvokļa īpašuma likums 10.pants
Civillikums 1402.pants
Civilprocesa likums 39.pants
Civilprocesa likums 195.pants
Civilprocesa likums 204.1.pants
Civilprocesa likums 8.pants
Civilprocesa likums 41.pants
Civilprocesa likums 97.pants
Civilprocesa likums 193.pants
Civilprocesa likums 250.27.pants
Civilprocesa likums 454.pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Civillieta Nr.C30633616

Lietvedības Nr. C-6336-16/6

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2016.gada 5.decembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa tiesnese I.Krigena-Jurkāne

rakstveida procesā, Abrenes ielā 3, Rīgā, izskatīja civillietu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret

/pers. A/ par parāda piedziņu, un

konstatēja

2016.gada 20.maijā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk tekstā – prasītājs) iesniedza tiesā maza apmēra prasību

pret /pers. A/ (turpmāk tekstā – atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka daudzdzīvokļu māja Rīgā, Kvēles iela 15 k-10, saskaņā ar 2003.gada 14.februāra

nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.Di-03-77-lī bija nodota Rīgas pašvaldības uzņēmuma

bezpeļņas organizācijas namu pārvaldes “Jugla” pārvaldīšanā. 2004.gada 1.novembrī, pamatojoties uz Rīgas domes

2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3549 Rīgas pašvaldības uzņēmums bezpeļņas organizācija namu pārvalde “Jugla” tika

reorganizēta un reģistrēta komercreģistrā par Rīgas pašvaldības SIA „Juglas nami”. Ar 2010.gada 29.decembri Rīgas

pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Juglas nami” tika reorganizēta un reģistrēta Uzņēmuma reģistrā par SIA

“Rīgas namu pārvaldnieks” un ir reorganizētā uzņēmuma tiesību un saistību pārņēmējs.

/pers. A/ pamatojoties uz 2003.gada 29.jūlija pirkuma līgumu pieder īpašuma tiesības uz dzīvokli Rīgā, /adrese/, ar

kadastra numuru /numurs A/, par ko īpašuma tiesības nostiprinātas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

zemesgrāmatā 2003.gada 5.augustā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta prasībām atbildētāja pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā segt tā izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, neatkarīgi

no tā. vai ir noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums. No minētā arī secināms, ka Dzīvokļa

īpašuma likums 10.pantas paredz ne tikai līgumisko, bet arī deliktatbildību (ārpuslīgumisko atbildību), nosakot dzīvojamās

mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu atlīdzību neatkarīgi no līguma noslēgšanas. Saistība

starp atbildētāju un prasītāju saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu rodas no likuma. Līgumiskās attiecības starp pusēm

nepastāvēja, tādejādi atbildētāja pienākums maksāt procentus, kas izriet no likuma un likumā noteiktā apmēra.

Rēķini atbildētājam tika izsniegti pastāvīgi, nekādi šķēršļi lielot savā īpašumā esošos dzīvokli nav likti, tomēr

maksājumi netiek veikti savlaicīgi un pilnā apmērā.

Pamatparāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokli Rīgā,

/adrese/ atbildētājam izveidojies par laika posmu no 2014.gada 1.decembra līdz 2016.gada 1.aprīlim un sastāda EUR

856,11. Likumiskie procenti aprēķināti par periodu no 2015.gada 10.jūnija līdz 2016.gada 1.aprīlim un sastāda EUR 15,75.

Atbildētāja neizpildītās saistības par dzīvokli Rīgā, /adrese/, sastāv no pamatparāda EUR 856,11 un likumiskajiem

procentiem EUR 15,75, pavisam kopā EUR 871,86.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantu, Civillikuma 1402., 1587., 1651.pantiem, 1652.panta trešo

daļu, 1662., 1779., 1828.pantiem, prasītājs lūdz apmierināt prasību un piedzīt no Atbildētāja/pers. A/ par labu Prasītājam

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” parādu par dzīvojamās mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem

/adrese/, Rīga, ar kadastra numuru /numurs A/, pamatparādu EUR 856,11, likumiskos procentus EUR 15,75, pavisam kopā

EUR 871,86; noteikt prasītājam SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt līdz sprieduma izpildei 6% (sešus)

likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas.

2016.gada 30.jūnijā atbildētājam /pers. A/ saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu vienlaikus ar prasības

pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstiem uz atbildētājas juridisko adresi tika nosūtīta paskaidrojuma veidlapa,

nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2016.gada 1.augustam.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību nav sniedzis.

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā,

par ko lietas dalībniekiem paziņots 2016.gada 7.oktobrī, nosūtot pusēm paziņojumu par tiesas sēdi.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi civillietas materiālus, tiesa atzīst, ka SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” maza

apmēra prasība pret /pers. A/ par parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma.

No lietas materiālos esošās Zemesgrāmatas nodalījuma datorizdrukas redzams, ka Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/ar kadastra Nr./numurs

C/reģistrētā dzīvokļa Nr./numurs/, /adrese/, Rīgā, īpašnieks no 2003.gada 29.jūlija ir /pers. A/.

Ar 2003.gada 14.janvāra Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.Di-03-77-lī, daudzdzīvokļu

māja /adrese/, bija nodota Rīgas pašvaldības uzņēmuma bezpeļņas organizācijas namu pārvaldes “Jugla” pārvaldīšanā.

2004.gada 1.novembrī, pamatojoties uz Rīgas domes 2004.gada 19.oktobra lēmumu Nr.3549 Rīgas pašvaldības

uzņēmums bezpeļņas organizācija namu pārvalde “Jugla” tika reorganizēta un reģistrēta komercreģistrā par Rīgas

pašvaldības SIA „Juglas nami”. Ar 2010.gada 29.decembri Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Juglas

nami” tika reorganizēta un reģistrēta Uzņēmuma reģistrā par SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” un ir reorganizētā uzņēmuma

tiesību un saistību pārņēmējs.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants noteic, ka Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā; 2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija,

sadzīves atkritumu izvešana); [..].

Lietā nav strīda par to, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, Rīgā,

un piegādā dzīvokļu īpašniekiem komunālos pakalpojumus.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu pašvaldības

pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku

sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju Ilgumu pilnvarotai personai.

Dzīvojamās mājas Rīgā, /adrese/ dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu

personu pārvaldīt un apsaimniekot māju. No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un

uzturēt Māju.

Starp pusēm nav noslēgts dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līgums.

Civillikuma 1401.pants nosaka, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam –

jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība; 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības

rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašumu likuma 10.panta 1., 2., 3. un 5.punktu dzīvokļa īpašniekam noteikti pienākumi piedalīties

dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai

personai piederošas zemes.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, uzskata, ka prasītājs ir noteicis uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus

samērīgā apmērā un pamatoti ir piestādījis rēķinus, kas attiecas uz sniegtajiem pakalpojumiem. Atbildētājs nav iesniedzis

pierādījumus tam, ka prasītāja piestādītie aprēķini par minētajiem izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem nav pamatoti

un nav tos apstrīdējis prasības kārtībā.

Kā izriet no prasītāja aprēķiniem, ko atbildētājs nav apstrīdējis, atbildētājam ir izveidojies uzturēšanas,

apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksas parāds par laika periodu no 2014.gada 1.decembra līdz 2016.gada

1.aprīlim EUR 856,11 apmērā, kā arī likumiskie procenti par laika periodu 2015.gada 10.jūnija līdz 2016.gada 1.aprīlim

EUR 15,75 apmērā.

Tā kā saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai netika

iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs ir izpildījis savas saistības pret prasītāju, veicot dzīvojamās mājas uzturēšanas,

apsaimniekošanas un saņemto pakalpojumu apmaksu, tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu tiesību pēc prasījuma un,

līdz ar to, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams uzturēšanas, apsaimniekošanas un saņemto pakalpojumu maksas

parāds EUR 856,11 apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu; 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu tiesisku darījumu, vai uz

likumu; 1759.pantu (1.punktu) procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu; 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav darīts, kā arī tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītājs likumiskos nokavējuma procentus par dzīvojamās mājas uzturēšanas, apsaimniekošanas un saņemto

pakalpojumu samaksas nokavējumu aprēķinājis par laika periodu no 2014.gada 1.decembra līdz 2016.gada 1.aprīlim EUR

856,11 apmērā, kā arī prasītājs likumiskos procentus aprēķinājis par laika periodu no 2015.gada 10.jūnija līdz 2016.gada

1.aprīlim EUR 15,75 apmērā.

Tā kā atbildētājs kā parādnieks pielaidis maksājumu samaksas nokavējumu, bet puses nav vienojušās par nokavējuma

procentu apmēru no atbildētāja piedzenami likumiskie nokavējuma procenti, t.i. 6% apmērā gadā no attiecīgajā laikā esošās

pamatparāda summas, kas saskaņā ar prasītāja aprēķinu, ko atbildētājs nav apstrīdējis, par dzīvojamās mājas uzturēšanas,

apsaimniekošanas un saņemto pakalpojumu samaksas nokavējumu par laika periodu no 2015.gada 10.jūnija līdz 2016.gada

1.aprīlim aprēķināti EUR 15,75 apmērā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savu tiesību pēc prasījuma ar lietā iesniegtajiem

rakstveida pierādījumiem, sakarā ar ko no atbildētājam par labu prasītājam piedzenams parāds EUR 856,11, likumiskie

procenti EUR 15,75 apmērā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītājam ir nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos

sešus procentus gadā no pamatparāda summas, tas ir, EUR 856,11 par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), ņemot

vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto par to, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa paredz, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses

visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi (CPL 33.panta otrā daļa).

Pārbaudot lietas materiālus, tiesa konstatēja, ka prasītāja samaksājusi valsts nodevu EUR 130,78 un Civilprocesa

likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktā minētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 apmērā.

Ņemot vērā minēto no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva EUR 130,78 un

samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.

Saskaņā ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumi sastāda EUR 5,56.

Prasītāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktos ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus EUR 4,70 apmērā ir samaksājusi, no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami tiesas izdevumi, ko veido ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 0,86 par prasības pieteikuma un tiesas paziņojumu piegādi, ko nav sedzis prasītājas

veiktais maksājums.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā

norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to

apmēru.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Minētais termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1716., 1753., 1756.pantu un Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 97.,

193., 195., 204.1pantu, 250.27panta pirmo un otro daļu, 454.panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda:

apmierināt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, maza apmēra prasību pret /pers. A/,

personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas

Nr.40103362321, parādu EUR 856,11 (astoņi simti piecdesmit seši euro, 11 centi), likumiskos procentus EUR 15,75

(piecpadsmit euro, 75 centi) un tiesas izdevumus – valsts nodevu EUR 130,78 (viens simts trīsdesmit euro, 78 centi)

apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četri euro, 70 centi) apmērā, kopā piedzenot EUR

1007,34 (viens tūkstotis septiņi euro, 34 centi).

Parāda samaksa veicama - AS “Citadele banka” kontā Nr.LV83PARX0013044380019.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos tiesas izdevumus - ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus EUR 0,86 (nulle euro, 86 centi), kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs:

Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi ar ekonomiskās klasifikācijas kodu – 21499, civillietā Nr.C30633616. Bankas apstiprināts

maksājuma uzdevums, kas apliecinātu tiesas izdevumu samaksu, iesniedzams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā,

sprieduma labprātīgas izpildes termiņā.

Noteikt prasītājai SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, tiesības saņemt no /pers. A/,

personas kods /personas kods/, likumiskos 6% no neatmaksātās pamatparāda EUR 856,11 summas līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai).

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – desmit dienas no

sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pieņemšanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese (paraksts) I.Krigena-Jurkāne