Court imposes administrative detention for refusing police entry to home despite lawful search warrant.

Lietas Nr. 115003617

Lietas arhīva Nr. 1-0036-17/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2017.gada 21.februārī

Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe,

ar tiesas sēdes sekretāri D.Šulci-Eiduku,

piedaloties

pie administratīvās atbildības saucamajai

personai /pers. A/

atklātā tiesas sēdē izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā un faktiskā

dzīvesvieta /adrese A/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 175.panta,

k o n s t a t ē j a:

2017.gada 23.janvārī Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP ZRP) Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas

nodaļas inspektora /Valsts amatpersona A/ 2017.gada 19.janvārī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC128141 (turpmāk – Protokols)

un tam pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2016.gada 20.decembrī plkst.11:00 /pers. A/ (turpmāk – Persona) /adrese B/,

ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka, kurš pildīja dienesta pienākumus, vairākkārt izteiktajām likumīgajai prasībām atvērt dzīvokļa durvis, kaut gan

zināja u bija pārliecinājies, ka aiz durvīm atrodas Valsts policijas darbinieki, kā arī zināja, ka Valsts policija viņu meklē par noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu. Ap plkst.17:40 Personai tika atkārtoti piedāvāts atvērt durvis, lai veiktu sankcionētu kratīšanu, tika uzrādīts lēmums par kratīšanu

neatliekamības kārtībā, taču Persona atteicās to darīt un turpināja ļaunprātīgi ignorēt Valsts policijas darbinieku izteiktās likumīgās prasības.

Personas darbības kvalificētas kā Latvijas APK 175.pantā minētais administratīvais pārkāpums.

Protokolā Persona ar parakstu apliecināja, ka ir iepazinusies ar Protokola saturu, tai izskaidrotas Latvijas APK 260.pantā noteiktās pie

administratīvās atbildības saucamās personas tiesības un pienākumi, kā arī ir saņēmusi protokola eksemplāru. Piezīmes par Protokola saturu Persona nav

izteikusi.

Savā 2016.gada 20.decembra paskaidrojumā (lietas lapa 4), kas pierakstīts pēc Personas vārdiem, norāda, ka 2016.gada 19.decembrī ap

plkst.20:00 kopā ar /pers. B/ ieradās mājās /adrese B/pie paziņas, kuras vārdu nezin, bet kura bija atstājusi dzīvokļa atslēgas. Šīs pašas dienas vakarā

minētajā dzīvoklī ieradās arī Personas sieva /pers. C/, visi kopā lietoja alkoholiskos dzērienus. Nākamajā dienā ap plkst.11:00 pie minētā dzīvokļa

durvīm sāka klauvēties. Persona piegāja pie durvīm, jautāja, kas tur ir, uz ko saņēma atbildi, ka aiz durvīm ir Valsts policija un meklē tieši Personu. Tad

Persona paskaidroja, ka ir tā persona, ko meklē Valsts policija un durvis vaļā nevērs. Uz policijas darbinieku paskaidrojumiem, ka Persona tiek turēta

aizdomās par zādzību un ir izsludināta meklēšanā, Persona atbildēja, ka tai ir vienalga un durvis vaļā nevērs. Vai policijas darbinieki caur durvju actiņu

uzrādīja savas apliecības, vairs neatceras. Norāda, ka Valsts policijas darbinieki vairākas reizes mēģināja Personu pierunāt atvērt durvis, bet Persona to

nedarīja principiāli. Paskaidro, ka Valsts policija sazinājās arī ar Persona paziņu, kura dzīvo šajā dzīvoklī un informēja, ka veiks dzīvoklī kratīšanu. Vēl

vēlāk caur durvīm policijas darbinieki Personai paskaidroja, ka dzīvoklī tiks veikta sankcionēta kratīšana un aicināja brīvprātīgi atvērt dzīvokļa durvis.

Norādīja, ka neatceras vai caur durvju actiņu policijas darbinieki uzrādīja lēmumu par kratīšanu dzīvoklī, tomēr atbildēja, ka ir vienalga un durvis

neatvērs. Norādīja, ka vēl pēc laika atbrauca VUGD un sāka likt kāpnes uz dzīvokli, kur atradās Persona. Šajā brīdī Persona nobijās un atvēra durvis,

pēc kā Valsts policijas darbinieki viņu aizturēja un nogādāja policijas iecirknī. Savu vainu pārkāpum aizdarīšanā atzīst pilnībā un nožēlo izdarīto.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

Saskaņā ar Latvijas APK 260.panta otro daļu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. Par tiesas

sēdes laiku un vietu Personai paziņots, 2017.gada 24.janvārī nosūtot pavēsti pa pastu uz Personas deklarēto dzīvesvietu (lietas lapa 36). Atbilstoši

„Paziņošanas likuma” 8.panta otrajai daļai, dokuments, kas paziņots kā vienkāršs pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu astotajā dienā pēc nodošanas

pastā.

Sagatavojot lietu iztiesāšanai konstatēts, ka Persona atrodas apcietinājumā. Līdz ar to tiesas sēde pārcelta uz 2017.gada 21.februāri, lai

nodrošinātu Personai piedalīšanos lietas izskatīšanā.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, tiesā nav saņemta papildus informācija par neierašanās iemesliem,

nav saņemti lūgumi par administratīvās lietas izskatīšanas atlikšanu. Personai nav iebildumu, ka lietas izskatīšana notiek Valsts policijas Zemgales reģiona

pārstāvja klātbūtnes. Tādējādi tiesnese secina, ka lietu iespējams izskatīt bez Valsts policijas pārstāvja klātbūtnes.

Tiesas sēdē Persona norādīja, ka strādā, ienākumi mēnesī ap 400 EUR, nav apgādībā esošu personu, gada laikā ir trīs reizes administratīvi sodīts

par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, sodi nav izciesti, agrāk tiesāts. Norādīja, ka viņam nebija zināms, ka aiz durvīm atrodas policijas darbinieki,

jo policijas darbinieki durvju actiņai turēja priekšā roku. Norādīja, ka Glābšanas dienesta darbinieki nelika trepes pie loga, jo dzīvoklis atrodas trešajā

stāvā. Precizēja, ka dzīvokļa durvis atvēra pats, kad pie tām piegāja glābšanas dienesta darbinieki. Norādīja, ka nav zinājis, ka ierosināts kriminālprocess

un ka viņš tajā izsludināts meklēšanā. Norādīja, ka meklēšanā atradies, jo nav izcietis administratīvo arestu par administratīvo pārkāpumu. Pārējā daļā

iebildumus pret Protokola saturu neizteica.

Tiesas sēdē uzklausījusi Persona paskaidrojumu, pārbaudījusi un novērtējusi administratīvajā lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese secina, ka

Persona ir izdarījusi Latvijas APK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, 2016.gada 20.decembrī ļaunprātīgi nepakļāvās policijas

darbinieku likumīgajām prasībām.

Minētie secinājumi izdarīti pamatojoties uz sekojošiem konstatētajiem apstākļiem.

Atbilstoši Latvijas APK 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 175.panta noteikumi nosaka, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga likumīgam

rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus ir paredzēta administratīvā atbildība – personai var tikt

piemērots naudas sods līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Lai atzītu, ka persona ir vainojama administratīvajā pārkāpumā pēc minētā panta, jākonstatē, vai policijas darbinieki pildīja dienesta pienākumus,

vai policijas darbinieku prasības konkrētajā gadījumā ir bijušas likumīgas un vai nepakļaušanās šim prasībām bijusi ļaunprātīga.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas

un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu

liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie

pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Administratīvā pārkāpuma lietā tiesnese konstatē šādus pierādījumus:

1) ar Protokolu (lietas lapa 3) konstatēts fakts, ka 2016.gada 20.decembrī plkst.11:00 Persona /adrese B/, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas

darbinieka, kurš pildīja dienesta pienākumus, vairākkārt izteiktajām likumīgajām prasībām atvērt dzīvokļa durvis, kaut gan zināja un bija pārliecinājies, ka

aiz durvīm atrodas Valsts policijas darbinieki, kā arī zināja, ka Valsts policija viņu meklē par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Ap plkst.17:40 Personai

tika atkārtoti piedāvāts atvērt durvis, lai veiktu sankcionētu kratīšanu, tika uzrādīts lēmums par kratīšanu neatliekamības kārtībā, taču Persona atteicās to

darīt un turpināja ļaunprātīgi ignorēt Valsts policijas darbinieku izteiktās likumīgās prasības;

2) no administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem pievienotā VP ZRP Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektora leitnanta /Valsts

amatpersona B/ ziņojuma (lietas lapa 5), konstatēts, ka 2016.gada 20.decembrī, pildot savus dienesta pienākumus kriminālprocesa Nr.11221124616

ietvaros, tika apsekota adrese /adrese B/, kur atradās Persona, kura šajā kriminālprocesā ir izsludināta meklēšanā. Persona kategoriski atteicās policijas

darbiniekiem atvērt dzīvokļa durvis, caur aizvērtām durvīm paskaidrojot, ka neviens policijas darbinieks pie viņa dzīvoklī neienāks. 2016.gada

20.decembrī Jelgavas prokuratūrā tika saņemts prokurora akcepts minētajā adresē veikt kratīšanu neatliekamības kārtībā, lai aizturētu Personu. Ap

plkst.18:00 Persona, ieraugot VUGD darbiniekus, kuri jau bija gatavi uzlauzt dzīvokļa durvis, minētā dzīvokļa durvis no iekšpuses atvēra labprātīgi, līdz

ar to kratīšana minētajā adresē netika veikta;

3) no administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem pievienotā VP ZRP Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektora virsleitnanta /Valsts

amatpersona C/ ziņojuma (lietas lapa 6-7), konstatēts, ka 2016.gada 20.decembrī, pildot savus dienesta pienākumus kopā ar policijas darbiniekiem

/Valsts amatpersona B/ un /Valsts amatpersona D/ kriminālprocesa Nr.11221124616 ietvaros veica izmeklēšanas darbības /adrese B/, jo tika saņemta

informācija, ka šajā adresē atrodas Persona, kura šajā kriminālprocesā tiek turēta aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Ierodoties šajā adresē

2016.gada 20.decembra plkst.11:00 pienāca pie dzīvokļa durvīm, piezvanīja un pieklauvēja. Pēc vairākkārtīgas klauvēšanas pie durvīm, pie durvīm

pienāca vīrietis un jautāja “Kas tur ir ?“ ko stādījās priekšā kā Valsts policijas darbinieks, nosauca dienesta vietu un amatu, uzrādīja dienesta apliecību,

pieliekot to pie durvju actiņas, jautāja, vai dzīvoklī atrodas Persona. Dzīvoklī esošais vīrietis atbildēja, ka tas ir viņš. Tad lūdza atvērt durvis un doties līdzi

uz policijas iecirkni Jelgavā, Pētera ielā 5, liecību sniegšanai, uz ko dzīvoklī esošais vīrietis atbildēja, ka durvis vaļā nevērs, nevēlas sniegt liecības iecirknī,

bet sniegs tās uz vietas, runājot caur durvīm. Tad Personai tika paskaidrots, ka viņš tiek turēts aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, jo uz viņu

norāda liecinieki, informēja, ka Persona bija izsludināta meklēšanā, jo neuzturējās savā dzīvesvietā, uz kuru tika sūtītas pavēstes, kā arī neatbildēja uz

telefona zvaniem. Atkārtoti lūdza atvērt durvis, bet Persona atteicās to darīt.

Tad policijas darbinieks /Valsts amatpersona B/ sazinājās ar dzīvokļa īpašnieci /pers. D/, kura paskaidroja, ka vienīgo dzīvokļa atslēgu komplektu

iedeva Personai, zvanīja Personai un lūdza atvērt durvis policijas darbiniekiem, bet Persona viņas lūgumu ignorēja.

Tad atkārtoti piegāja pie dzīvokļa durvīm un lūdz tās atvērt, bet Persona turpināja šos lūgumus ignorēt, paziņoja, ka dzīvoklī atrodas arī Personas

sieva /pers. C/ un /pers. B/. Tad vērsās pie /pers. C/ un /pers. B/, nosauca dienesta vietu, amatu, uzrādīja dienesta apliecību caur durvju actiņu un lūdza

atvērt durvis, bet /pers. C/ un /pers. B/ šo lūgumu ignorēja. Visas dzīvoklī esošās personas tika brīdinātas, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas

darbinieku likumīgajām prasībām, tās var tikt sauktas pie administratīvās atbildības, bet Persona atbildēja, ka tai ir vienalga.

Tā kā uz vairākkārtējiem lūgumiem atvērt dzīvokļa durvis, lai veiktu procesuālās darbības dzīvoklī esošās personas reaģēja noraidoši, procesa

virzītājs /Valsts amatpersona B/ pieņēma lēmumu minētajā adresē veikt kratīšanu neatliekamības kārtībā ar mērķi atrast meklēšanā esošu personu, ko

apstiprināja uzraugošais prokurors. Ar šo lēmumu tika iepazīstināta dzīvokļa īpašniece /pers. D/, kurai nebija iebildumu pret minēto procesuālo darbību

veikšanu, un kura tika brīdināta, ka, iespējams, dzīvokļa durvis tiks uzlauztas.

Ap plkst.17:40 dzīvoklī esošām personām tika atkārtoti piedāvāts atvērt dzīvokļa durvis, lai veiktu sankcionētu kratīšanu, tika uzrādīts lēmums par

kratīšanu. Tomēr visas dzīvoklī esošās personas atkārtoti atteicās izpildīt policijas darbinieku prasības, neraugoties uz to, ka tika atkārtoti brīdinātas, ka

par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgajām prasībām, tās var tikt sauktas pie administratīvās atbildības. Dzīvoklī esošās personas

nereaģēja arī uz policijas darbinieku brīdinājumu, ka nepakļaušanās gadījumā uz dzīvokli tiks izsaukti papildspēki.

Notikuma vietā pēc izsaukuma plkst.18:10 ieradās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ekipāža un mēģināja uzlikt trepes uz minētā dzīvokļa

logu un šajā brīdī Persona dzīvokļa durvis atslēdz un izgāja ārā no dzīvokļa, tika aizturēts un nogādāts policijas iecirknī.

Papildus norāda, ka pārbaudot Personas profilu sociālajos tīklos facebook.com tika konstatēts, ka Persona ir izlikusi foto, kurā redzams kopā ar

savu sievu /pers. C/ un /pers. B/ ar tekstu “gaidot kad musari man lauzis durvis”, tādejādi izrādot necieņu pret izmeklēšanas iestādēm un klaji ņirgājoties

par likumu. Tādejādi Personas darbībās saskatāmas arī Latvijas APK 175.1 pantā minētā administratīvā pārkāpuma pazīmes;

4) no /pers. C/ liecības (lietas lapa 10) un /pers. B/ liecības (lietas lapas 13-19) zināms, ka šīs personas 2016.gada 20.decembrī plkst.11:00

atradās /adrese B/kopā ar Personu, kad uz minēto dzīvokli ieradās policijas darbinieki, pieklauvēja pie minētā dzīvokļa durvīm un stādījās priekšā kā

policijas darbinieki un lūdza atvērt durvis, jo meklēja Personu, lai veiktu ar viņu procesuālas darbības. Tā kā neredzēja, vai policijas darbinieki ir formas

tērpā un pagalmā neredzēja trafarētu policijas automašīnu, nolēma durvis neatvērt, kā arī Persona norādīja, ka nevēlas “sēdēt 10 diennaktis cietumā” un

aizliedza /pers. C/ un /pers. B/ atvērt dzīvokļa durvis. Policijas darbinieki lūgumu atvērt durvis izteica vairākkārt, bet, minēto iemeslu dēļ, tomēr durvis

vaļā nevēra. Kad ap plkst. 18:00 ieradās ugunsdzēsēji ar auto un formā, Persona durvis atslēdza;

5) no lietā esošām /pers. E/ (lietas lapa 11) un /pers. F/ (lietas lapa 12) liecībām zināms, ka 2016.gada 20.decembrī /adrese B/ap plkst.11:00

ieradās policijas darbinieki, kuri laikā no plkst.11:00 līdz 17:20 vairākkārt lūdza dzīvoklī Nr.16 iekšā esošajām personām atvērt dzīvokļa durvis,

izskaidrojot šo personu tiesības un pienākumus, bet dzīvoklī esošie vīrieši, agresīvā tonī un lamājoties attiecās izpildīt policijas darbinieku prasības;

6) ar 2016.gada 22.decembra lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā (lietas lapa 8) Personas darbībās saskatītas

Latvijas APK 175.panta pazīmes un uzsākta administratīvā lietvedība;

7) no administratīvā pārkāpuma lietā esoša foto uzņēmuma (lietas lapa 20), kurā redzami sieviete un divi vīrieši, no kuriem viens ir Persona,

secināms, ka minēto fotoattēlu ar parakstu “gaidot kad musari man lauzis durvis” Persona publicējusi sociālajos tīklos. No minētā tiesnese secina, ka

Persona ļaunprātīgi pretojās policijas darbinieku likumīgajām prasībām, kad tie pilda dienesta pienākumus;

8) no administratīvā pārkāpuma lietā esošās Iekšlietu ministrijas informācijas centra izdrukas (lietas lapa 28) zināms, ka 2016.gada 20.decembrī

Persona aizturēta kriminālprocesa Nr.11221124616 ietvaros, un ar Jelgavas tiesas izmeklēšanas tiesneša 2016.gada 22.decembra lēmumu Personai šajā

kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis apcietinājums;

9) no IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem (lietas lapa 24-27) redzams, ka Persona ir

vairākkārt administratīvi sodīta par pārkāpumiem ceļu satiksmē, sodi nav izpildīti, tiesāts par mantiska rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

Vērtējot Personas vainu Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, tiesnese atzīst, ka lietā nepastāv strīds par to, ka

policijas darbinieki 2016.gada 20.decembrī pildīja dienesta pienākumus. No lietā iegūtajiem pierādījumiem izriet, ka policijas darbinieki, veicot dienesta

pienākumus, konstatēja, ka Persona ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām atvērt dzīvokļa durvis procesuālo darbību

veikšanai.

Tiesnese atzīst, ka policijas darbinieku izvirzītās prasības Personai bija likumīgas, jo atbilstoši likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1. un 4.

punktam, policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus, atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības prasīt, lai persona pārtrauc

likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem un administratīvi

aizturēt likumpārkāpējus.

Tiesnese secina, ka lietā ir iegūti pietiekoši pierādījumi, ka policijas darbinieki vairākkārtēji izteica likumīgās prasības Personai atvērt dzīvokļa

durvis procesuālo darbību veikšanai.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka policijas darbinieki Personu būtu izprovocējuši uz pretlikumīgu rīcību un Personas pienākums bija izpildīt policijas

darbinieku prasības, jo likuma „Par policiju” 22.panta pirmā un trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības

un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām

prasībām ir sodāma. Policijas darbinieka prasības ir obligātas, un rīcība saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai

uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi. Tātad, jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus,

atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda, ja vien tas nav acīmredzami pretlikumīgs. Savukārt, rīkojuma pretlikumīguma acīm redzamībai

jāpamatojas uz tādu objektīvu apstākli, kas nosakāms uzreiz, proti, kurš būtu pretlikumīgs jebkuros apstākļos, nevis uz personas subjektīvo attieksmi

pret policijas rīkojumu. Tiesnese lietā nav konstatējusi apstākļus, kas norādītu uz acīmredzamām pretlikumībām policijas darbinieku rīcībā.

Savukārt, lai personas rīcību varētu uzskatīt par ļaunprātīgu, kā tas noteikts Latvijas APK 175.panta dispozīcijā, pietiek ar to, ka tiek pierādīta

personas vaina attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā un īpašs jēdziena „ļaunprātīgums” iztulkojums un novērtējums, lai varētu atzīt personu par vainīgu

nodarījumā, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā, nav nepieciešams (skat. arī Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 10.marta sprieduma

lietā AA 609-05/8 15).

Tiesnese ņem vērā, ka Personas prettiesiskās rīcības dēļ tika nelietderīgi izmantoti policijas iestāžu resursi, tajā skaitā, materiālie, laika un cilvēku

resursi, jo uz notikuma vietu izbrauca gan Valsts policijas, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki. Personas darbības bija klaji

izaicinošas, par ko liecina gan demonstratīva nevēlēšanās atpazīt policijas darbinieku uzrādītās dienesta apliecības un lēmumu par kratīšanu, gan

aizskaroša un izaicinoša ieraksta publicēšana sociālajos tīklos.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka Personas izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un ar iepriekš konstatētajiem

faktiem, kas nostiprināti lietā esošajos materiālos ir pierādīts, ka Persona ir izdarījusi Latvijas APK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti,

ka Protokolā norādītajā laikā un vietā, Persona ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām atvērt dzīvokļa durvis procesuālo

darbību veikšanai.

Lietā nav konstatēti apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti, vai liecinātu par viņu ieinteresētību lietas iznākumā

personisku motīvu dēļ, vai kļūdām attiecībā uz viņu izklāstītajiem faktiem.

Personas vaina Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar Protokolu, Personas paskaidrojumiem,

policijas darbinieku dienesta ziņojumiem un liecinieku liecībām, un citiem lietas materiāliem kopumā.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, Persona

saucama pie administratīvās atbildības, uzliekot viņai administratīvo sodu Latvijas APK 175.pantā paredzētās soda sankcijas ietvaros.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā pārkāpumu raksturu, to izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi un mantisko stāvokli,

proti, strādā, ienākumi mēnesī ap 400 euro, nav apgādībā esošu personu, vairākkārt administratīvi sodīts par pārkāpumiem ceļu satiksmē, sodi nav

izpildīti.

Tiesnese nekonstatē atbildību mīkstinošus apstākļus. Tiesnese konstatē Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 1.punktā minēto atbildību pastiprinošo

apstākli – prettiesiskā rīcība turpināta ilgstoši (laikā no plkst.11:00 līdz aptuveni plkst.18:00), neraugoties uz policijas darbinieku prasību to izbeigt.

Ņemot vērā pārkāpēja personību un izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus to savstarpējā sakarībā, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda

mērķa sasniegšanai pārkāpējam piemērojams administratīvais arests tādā apmērā, kas ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu raksturu un smagumu.

Tiesnese nekonstatē Latvijas APK 31.pantā noteiktos apstākļus administratīvā aresta nepiemērošanai, un vienlaikus norāda, ka Latvijas APK

32.panta otrajā daļā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto

pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Tādējādi tiesnese norāda, ka par administratīvo

pārkāpumu nevar tikt piemērots sods ārpus ietvariem, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu un tas piemērojams

tikai normatīvajā aktā noteiktās sankcijas ietvaros.

Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 33., 34., 175., 213., 244., 268.1., 270., 272., 289.6, 289.12 – 289.13 un 289.16 un

289. -289.18 pantiem, tiesnese

no s pri e da :

1. Atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, un sodīt par Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu ar administratīvo arestu uz 5 (piecām) diennaktīm.

2. Administratīvā aresta izpildi uzsākt pēc sprieduma stāšanās spēkā. Aresta termiņu skaitīt no personas aizturēšanas brīža.

3. Administratīvā aresta izpildi uzdot Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirknim.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 21.februārī.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai, apelācijas

sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Gulbe

NORAKSTS PAREIZS

Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe

Jelgavā, 21.02.2017.