Court allows small claims debt recovery for unpaid maintenance fees and contract penalty.

Lietas Nr. C12160615

Lietas arhīva Nr. C-1606-15

S PR IED UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Daugavpilī, 2015.gada 16.jūnijā

Daugavpils tiesas tiesnese I.Baiko

rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” maza apmēra

prasībā par naudas piedziņu pret /pers. B/.

Aprakstošā daļa

2015.gada 24.martā prasītājs SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” vērsās tiesā ar maza apmēra prasību par naudas

piedziņu pret atbildētāju /pers. B/, lūdzot piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam kopējo parādu EUR 1150,23 apmērā, kas sastāv no galvenā parāda

EUR 1048,85 apmērā un līgumsoda EUR 101,38 apmērā. Papildus Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētājas arī Prasītāja lietā samaksātos tiesāšanās

izdevumus EUR 177,23 apmērā.

Prasībā norādīts, ka 2003.gada 2.jūnijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.03/201. Saskaņā ar

Līguma noteikumiem Prasītājs apņemās uzturēt un apsaimniekot Atbildētāja dzīvojamo māju, kas atrodas /adrese/. Atbildētājs apņemās segt visus izdevumus, kas saistīti ar

dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par saņemtajiem pakalpojumiem proporcionāli viņa dzīvokļa īpašuma lielumam pilnā apmērā, par katru kārtējo

mēnesi līdz mēneša 30 datumam. Laikā no 2010.gada 1.septembra līdz 2014.gada 31.decembrim Atbildētājs Līgumā noteiktās saistības nepildīja. Tādā veidā uz 2015.gada

1.janvāri Atbildētājam pret Prasītāju izveidojās parāds par kopīpašuma apsaimniekošanu un komunālo pakalpojumu saņemšanu EUR 1048,85 apmērā.

Prasība pamatota ar Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8., 12. un 35.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8.pantu, 10.panta 1.-4., 8.punktu, 13.panta

pirmo un otro daļu, 16.panta trešo daļu, Civillikuma 863., 864., 1587., 1716.pantu, 1717.pantu., Civilprocesa likuma 41.pantu, 127.panta pirmo daļu,

250.20 pantu un tiek pieteikti sekojoši prasījumi: 1) piedzīt no Atbildētāja Prasītāja labā parādu EUR 1150,23; valsts nodevu EUR 172,53 un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70; 2) atzīt Prasītāja tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos procentus 6% gadā no nesamaksātās pamatparāda

summas par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Prasītājs prasības pieteikumā norāda, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Izpildot Civilprocesa likuma 250.21 un 250.22 panta prasības, Atbildētājam tika nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa, nosakot

rakstveida paskaidrojumu iesniegšanas termiņu, kā arī Atbildētājs tika informēts par paskaidrojumu neiesniegšanas sekām un tiesībām lūgt iztiesāšanu

tiesas sēdē. Vienlaikus, pusēm tika izskaidrotas viņu procesuālās tiesības.

Atbildētājs rakstiskus paskaidrojumus tiesai nav sniedzis.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu iztiesāt lietu tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko pusēm ir paziņots 2015.gada 14.maijā nosūtot viņiem

paziņojumu par lietas izskatīšanas datumu.

Motīvu daļa

Tiesa, iepazinusies ar maza apmēra prasībā izklāstītajiem apstākļiem, pārbaudījusi un novērtējusi iesniegtos pierādījumus, atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību

un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar ko secināms, ka viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību un, atbilstoši Civilprocesa

likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem.

Atbildētājs savas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.4, /adrese/ nav nostiprinājis zemesgrāmatā, taču pirkuma līgums, kurš pievienots lietas

materiāliem (lietas 14.lapa) apliecina, ka uz Atbildētāju ir attiecināmi Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.panta noteikumi, jo saskaņā ar likuma „Par

dzīvokļa īpašumu” 8.panta otro daļu, kur norādīts, ka līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā

likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs

iegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

Daugavpils pilsētas domes 2004.gada 9.decembra sēdes protokola izraksts, pielikums Domes 09.12.2004. lēmumam Nr.880 un 2004.gada

15.decembra Dzīvojamo māju pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums Nr.1 apstiprina, ka Prasītājs pārvalda un apsaimnieko Daugavpils pašvaldības teritorijā

esošās dzīvojamās mājas, t.sk., arī māju /adrese/. Starp Prasītāju un Atbildētāju 2003.gada 2.jūnijā tika noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līgums, kur 3.punktā tika noteikti maksājumi par mājas uzturēšanas apsaimniekošanu, kā arī maksājumu termiņi. Izziņas par

kopīpašuma apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu aprēķinu un apmaksu liecina, ka Atbildētājam norādītajā laika posmā tika sniegti pakalpojumi

kopīpašuma apsaimniekošanā. Dzīvokļa īpašuma likuma 10. un 13.pantā ir noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

izdevumus un norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Savukārt, Civillikuma 1587.pantā ir norādīts, ka

tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod

vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Tātad, gan likums, gan arī Līgums nosaka Atbildētāja pienākumu pildīt

saistības pret Prasītāju. Tā kā lietā nav iegūti pierādījumi, kas dotu pamatu apšaubīt Prasītāja tiesības uz parāda piedziņu un arī pats Atbildētājs, veicot

maksājumus no 2003.gada līdz 2009.gadam, ir atzinis savas saistības pret Prasītāju, tiesa uzskata par pierādītu gan prasības priekšmetu, gan pamatu.

Prasījuma apmēru pierāda Prasītāja iesniegtā izziņa.

Atzīstot, ka Atbildētājs nav veicis maksājumus pilnā apmērā, par pamatotu tiesa atzīst arī prasījumu par līgumsoda piedziņu par kavētajiem

maksājumiem, jo līgumsods ir noteikts Līguma 3.punkta 3.4. apakšpunktā (par maksājumu kavējumu), bet Civillikuma 1716.pantā ir norādīts, ka

līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta pirmo daļu, līgumsodu var pievienot katram līgumam. Par pamatotu tiesa atzīst arī prasītā līgumsoda apmēru, kas ir

samazināts līdz 10% no pamatparāda.

Tāpat apmierināms ir arī prasījums par Prasītāja tiesībām saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas par laiku līdz

sprieduma izpildei, jo šādas Prasītāja tiesības nosaka Civilprocesa likuma 195.pants un Civillikuma 1765.panta pirmā daļa.

Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no Atbildētāja Prasītāja labā piedzenami izdevumi par valsts nodevas samaksu EUR 172,53

apmērā. Kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu un trešo daļu tiesas izdevumi ir arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības

pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 apmērā, kas kopā sastāda EUR 177,23.

No lietas uzziņas lapas un izziņas par tiesas izdevumiem (lietas 1., 2.lapa) izriet, ka sakarā ar paziņojumu un dokumentu nosūtīšanu lietā ir radušies

faktiskie izdevumi EUR 6,20 apmērā. Prasītājs, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70

apmērā, tādējādi neapmaksātā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa sastāda EUR 1,5 kas ir jāpiedzen no Atbildētāja Tiesu administrācijas labā.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, Atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei,

skaitot to no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 41., 93., 97., 189. – 193., 195., 204.1, 250.25, 250.27, 440.2 un 440.3panta, tiesa

nosprieda

apmierināt SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” maza apmēra prasību par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”, reģistrācijas

Nr.41503002485, parādu EUR 1150,23 apmērā, kas sastāv no galvenā parāda EUR 1048,85 apmērā un līgumsoda EUR 101,38 apmērā, kas

aprēķināts par periodu no 2009.gada 1.septembra līdz 2014.gada 31.oktobrim, kā arī lietā samaksātos tiesas izdevumus EUR 177,23 apmērā,

piedzenot kopā EUR 1327,46 (viens tūkstotis trīs simti divdesmit septiņi euro un 46 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, Tiesu administrācijas labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 1,50 (viens euro un

50 centi) apmērā, ieskaitot tos kontā: Tiesu administrācija, Valsts kase, NMR 90001672316, BIC kods TRELLV22, konts

LV51TREL2190458019000, norādot iemaksas mērķi: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Atzīt SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums” tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, līdz

sprieduma izpildei 6% (sešus) likumiskos procentus gadā no pamatparāda summas.

Noteikt /pers.B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2015.gada 16.jūnijs - var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas

sūdzību Daugavpils tiesā.

Tiesnese I.Baiko