Court allows small claims for unpaid property management fees and interest up to principal amount.

Lietas Nr. C31330316

Lietas arhīva Nr. C-0406-17

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Talsos 2017.gada 6.jūnijā

Talsu rajona tiesa

tiesnese I.Valbaka,

izskatot rakstveida procesā civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā pret

/pers. A/ par naudas piedziņu,

konstatēja:

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītāja) 2016.gada 11.novembrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā cēlusi maza apmēra

prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētāja) par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu

parāda un līgumsoda piedziņu, pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Dzīvokļa īpašuma

likuma 10.panta pirmo un trešo daļu, Civillikuma 1587., 1756., 1765., 1759.pantu, Civilprocesa likuma 1., 5., 23., 24., 26., 33., 34., 41., 195., 250.18,

250.20, 250.19pantu, MK noteikumiem Nr.1014, MK noteikumiem Nr.1013. Prasības pieteikumā norādīts, ka ar valsts notāres 2010.gada

29.decembra lēmumu reģistrēta Rīgas pašvaldības SIA “Zemgale" reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA ,,Zemgale" saistību un tiesību

pārņēmēja ir sSIA

agīR“Rīgas

āk , "skenamu

indlavpārvaldnieks".

rāp uman sagīR“AIS nu ubsīabtīsdilaasvš"ape lagmeZ“AIS ubī se i t pārņēmēja ar 2004.gada

7.oktobra nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu, 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu un 2016.gada 8.jūlija

dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu apsaimnieko dzīvojamo māju Mērsraga ielā 5. Pamatojoties uz ierakstu zemesgrāmatā, atbildētājai no 2003.gada

23.aprīļa līdz šim brīdim reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr. /numurs/ (kadastra Nr. /numurs/) Rīgā, Mērsraga ielā 5. Dzīvojamās mājas

Rīgā, Mērsraga ielā 5 dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot māju, līdz ar

to apsaimniekot un uzturēt māju ir Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums. Prasībā citēta likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 31.12.2010.) 8.panta

pirmā daļa un 10.panta pirmā daļa. Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1014

,,Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu". Savukārt, norēķināšanās par saņemtajiem

pakalpojumiem noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās

par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu". 2013.gada 28.martā starp pusēm parakstīts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

(apsaimniekošanas līgums), ar kura 4.2.1.punktu atbildētājai ir pienākums savlaicīgi un pilnā apmērā apmaksāt no prasītājas saņemtos rēķinus, bet ar

5.5.punktu prasītājai ir tiesības aprēķināt un saņemt no atbildētājas līgumsodu 0,1% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Atbildētājs nav sniedzis nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem. Prasītāja nav

saņēmusi savlaicīgu rēķinu apmaksu. Atbildētājas parāds par dzīvojamās mājasm apsaimniekošanu,

e imujoplakapme i ja lāuzturēšanu

numokme i jatm

un

eņas par

periodu no 2016.gada 1.marta līdz 2016.gada 1.oktobrim ir 1393,60 EUR. Līgumsodu prasītāja aprēķinājusi par periodu no 2016.gada 5.aprīļa līdz

2016.gada 1.oktobrim un pieprasījusi 139,36 EUR apmērā. Atbildētājs katru mēnesi tiek informēts par parādu, nosūtot ikmēneša rēķinus. Atbilstoši

Civilprocesa likuma 128. panta otrās daļas 5.1punktam, prasītāja norādījusi, ka nevēlas izmantot mediāciju, un lūdz piedzīt parādu 1393,60 EUR,

līgumsodu 139,36 EUR un visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus, pārskaitot līdzekļus uz vienu no norēķinu kontiem: LV98 HABA 0551 0307 3483 7 -

SWEDBANK AS; LV83 PARX 0013 0443 8001 9 - Citadele banka AS; LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 - SEB banka AS; LV63 RIKO 0002

0131 9759 6 - DnB banka AS; LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 - Nordea Bank Finland Plc Latvijas fil. AS, kā arī atzīt tiesības saņemt procentus (6%

gadā) par laiku līdz sprieduma izpildei. Prasītāja norādījusi, ka lietas iztiesāšanu tiesas sēdē nevēlas. (skatīt lapas lietā no 7/12)

Ar 2016.gada 14.novembra tiesas lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta Nr.31330316. (skatīt lietas 4.lapu)

Atbilstoši Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 250.21panta noteikumiem 2016.gada 14.novembrī uz atbildētājas deklarēto dzīves vietu tika

izsūtīts prasības pieteikums ar lūgumu līdz 2016.gada 14.decembrim iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus. (skatīt lietas 43.lapu)

Atbildētājai adresētais tiesas sūtījums saņemts atpakaļ tiesā 2016.gada 20.decembrī ar norādi pasta uzziņā: „Beidzies glabāšanas laiks. Adresāts

nav uz vietas. Atstāts aicinājums. 17.11.2016.”. (skatīt lietas 44.lapu)

CPL 56. 1panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi .. un no pasta ..

dokumenti nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.

2017.gada 13.martā civillieta Nr.31330316 pēc piekritības saņemta Talsu rajona tiesā. (skatīt lietas 47.lapu)

CPL 250.25panta pirmā daļa nosaka, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26pantu, lietu izskata rakstveida procesā, laikus

paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro

tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

Paziņojums pusēm nosūtīts 2017.gada 20.martā, norādot, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā 2017.gada 6.jūnijā un spriedums būs pieejams

tiesas kancelejā no 2017.gada 6.jūnija plkst. 15.00. (skatīt lietas 48.lapu)

Paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā tiesā atpakaļ nav saņemts. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka atbildētāja to ir saņēmusi.

Līdz ar to tiesa secina, ka atbildētājai likumā paredzētajā kārtībā ir paziņots par prasību un lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2017.gada 6.jūnijā,

jo prasības pieteikums un paziņojumi nosūtīti uz viņas deklarēto dzīvesvietu, un viņai kā Latvijas Republikas iedzīvotājai ir jāievēro Dzīvesvietas

deklarēšanas likuma noteikumus; atbildētājai pašai jāuzņemas atbildība par savas rīcības tiesiskajām sekām.

Tiesas e-pastā 2017.gada 5.un 6.jūnijā no atbildētājas saņemtas divas vēstules, kur norādīts, ka prasību atzīst pilnā - 1532,96 apmērā, ka grib

vienoties ar prasītāju par izlīgumu – parāda pakāpenisku atmaksu, izveidojot atmaksas grafiku uz 36 mēnešiem. (skatīt lietas 49.-50., 51.lapu)

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, atzīst, ka maza apmēra prasība par naudas piedziņu ir pamatota un apmierināma pilnīgi šādu

apsvērumu dēļ:

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Atbildētāja, izmantojot savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības, bet pārkāpjot likumā un tiesneses noteikto termiņu, 2017.gada

5.jūnijā iesniegusi paskaidrojumus, norādot, ka prasību atzīst pilnīgi; likumā paredzētajā kārtībā nav cēlusi iebildumus pret prasību un nav apstrīdējusi

prasības pieteikumā minētos faktus. Līdz ar to secināms, ka viņai nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Atbildētāja, pamatojoties uz 2003.gada 8.aprīļa pirkuma līgumu, 2003.gada 23.aprīļa tiesneses lēmumu, ir dzīvokļa Nr./numurs/ Mērsraga ielā 5,

Rīgā, īpašniece no 2003.gada 23.aprīļa. Minētos faktus apstiprina zemesgrāmatas informācija par īpašumu. (skatīt lietas 32.lapu)

Saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50. panta septīto daļu pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un

apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai.

Prasītāja norādīja, ka dzīvojamās mājas Rīgā, Mērsraga ielā 5 dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, līdz ar to apsaimniekot un

uzturēt māju ir Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums.

Rīgas domes Īpašuma departaments un Rīgas pašvaldības SIA ,,Zemgale" 2004.gada 7.oktobrī noslēdza Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas

pilnvarojuma līgumu Nr.DI-04-433-lī, ar kuru Rīgas pašvaldības SIA ,,Zemgale" apņēmās apsaimniekot Rīgas pašvaldības īpašumus, tajā skaitā

dzīvojamo māju Mērsraga ielā Nr.5, Rīgā. (skatīt lapas lietā no 15/18)

2011.gada 5.jūlijā prasītāja un Rīgas pilsētas pašvaldība noslēdza Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī, kura 1.1.punktā

noteikts, ka pašvaldība uzdod sabiedrībai un sabiedrība uzņemas pārvaldīt pašvaldības īpašumā, valdījumā un pārvaldīšanā esošo dzīvojamo māju

Mērsraga ielā 5, Rīgā, bet 3.2., 3.2.1.punktā,- ka sabiedrība dzīvojamo māju pārvaldīšanu veic tai pieejamā finansējuma robežās, ko veido no dzīvokļu

īpašniekiem/īrniekiem, neapdzīvojamo telpu īpašniekiem /nomniekiem un kopīpašumā esošās daļas lietotājiem saņemtie maksājumi saskaņā ar

noslēgtajiem līgumiem. (skatīt lapas lietā no 19/25)

2013.gada 28.martā puses noslēgušas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) līgumu dzīvokļa īpašniekam (fiziskai personai) Nr.6-

13/3111, kura 4.2.1.punktā noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums rēķinā norādītajā termiņā veikt ikmēneša maksājumus par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, komunālajiem pakalpojumiem un citiem līgumā noteiktiem maksājumiem. (skatīt lapas lietā no 33/36)

2016.gada 8.jūlijā Rīgas pilsētas pašvaldība un prasītāja noslēdza Dzīvojamo māju, tai skaitā, Mērsraga ielā 5, Rīgā, pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-

16-418-lī. (skatīt lapas lietā no 26/31)

Ar 2014.gada 7.aprīļa LR UR Funkciju izpildes departamenta izziņu pierādīts, ka pēc reorganizācijas Rīgas pašvaldības SIA “Zemgale” tiesības un

saistības pārņēma prasītāja. (skatīt lietas 13.lapu)

Atbilstoši Civillikuma 1402.pantā noteikumiem, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No lietai pievienotajiem dokumentiem – piedzenamās summas aprēķina un rēķina Nr.22400795/1098 redzams, ka atbildētājai par laiku no

2016.gada 1.marta līdz 2016.gada 1.oktobrim izveidojies parāds 1393,60 EUR par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un

pakalpojumiem. (skatīt lietas 37., 38.lapu)

Lietā nav pierādījumu par to, ka pušu starpā būtu strīds par to, ka atbildētāja nebūtu saņēmusi prasītājas sniegtos pakalpojumus, ka atbildētāja

samaksu 1393,60 EUR apmērā par laiku no 2016.gada 1.marta līdz 2016.gada 1.oktobrim būtu veikusi. Atbildētāju pieprasīto parādu 1532,96 EUR

apmērā atzinusi pilnīgi, bet norādījusi, ka vēlas slēgt izlīgumu ar prasītāju, tomēr pierādījumi par izlīguma noslēgšanu lietā nav iesniegti.

Ar 2016.gada 18.oktora rēķinu prasītāja informējusi atbildētāju par parāda 1393,60 EUR samaksu līdz 2016.gada 31.oktobrim.

Saskaņā ar „Dzīvokļa īpašuma likuma” (likums spēkā ar 2011.gada 1.janvāri) 10.pantu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās

mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos

nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; saudzīgi izturēties pret kopīpašumā

esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu

cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa

īpašumā; nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas

ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt

iespēju apsekot atsevišķo īpašumu; pildīt dzīvokļu īpašnieku pieņemtos lēmumus.

Ar minētā likuma 13.panta pirmo un otro daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai,

kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā, un citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina

optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašuma esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras

rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu.

Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk – Latvijas CL) 1.pantā noteikts, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Savukārt, Civillikuma 1590.pants

noteic, ka katrai pusei pret otru ir prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar Latvijas CL 1838.pantu samaksa jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesa uzskata, ka norādītās likumu normas piemērojamas konkrētajā gadījumā un atzīst, ka, ņemot vērā, ka puses noslēgušas līgumu, kura

tiesīgums likumā paredzētajā kārtībā nav apstrīdēts, ka prasītāja savas saistības ir pildījusi - sniegusi prasītājai pārvaldīšanas un apsaimniekošanas

pakalpojumus, bet samaksu nav saņēmusi, tad atbildētājas pienākums ir atlīdzināt prasītājai parādu prasības summas apmērā.

Lietai pievienotais piedzenamās summas 1393,60 EUR aprēķins par komunālajiem pakalpojumiem un maksājumiem nav apstrīdēts, tas ir

detalizēts, pārskatāms un nerada šaubas par tajos atspoguļoto ziņu patiesumu.

Tiesa atzīst, ka lietā iegūti pietiekami pierādījumi, kas apstiprina, ka prasība par apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu pamatparāda par

laiku no 2016.gada 1.marta līdz 2016.gada 1.oktobrim 1393,60 EUR piedziņu ir pamatota un tādēļ apmierināma pilnīgi.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas arī līgumsodu 139,36 EUR apmērā, kas atbilst 10% no pamatparāda 1393,60 EUR, par laika periodu no

2016.gada 5.aprīļa līdz 2016.gada 1.oktobrim.

Saskaņā ar Latvijas CL 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiskā vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu)

vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. (panta otrā daļa)

Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10

procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. (panta trešā daļa)

Saskaņā ar Latvijas CL 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Latvijas CL 1720.panta 1.punktā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts; 2.punktā -, ka

kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu termiņā.

Tiesa uzskata, ka, ievērojot, ka darījuma puses nav apstrīdējušas 2013.gada 28.martā tiesīgi noslēgto līgumu, ar kuru punktā 5.5. vienojušās, ka

maksas par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un komunālajiem pakalpojumiem, maksājumu kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu maksājams

līgumsods 0,1% apmērā no kavētā maksājuma summas, ka atbildētāja samaksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un komunālajiem pakalpojumiem

kavējusi, ir likumīgs pamats atzīt, ka prasība par līgumsoda 139,36 EUR piedziņu no atbildētājas ir pamatota un apmierināma.

Atbildētāja nav apstrīdējusi ne pamatparāda, ne līgumsoda aprēķinu pareizību. Atbildētāja prasību atzinusi pilnā apmērā.

Tiesa uzskata, ka iegūtie pierādījumi ir pietiekami, lai atzītu, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tā samaksātos tiesas

izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Prasītāja samaksājusi valsts nodevu 229,94 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos tiesas izdevumus 4,70 EUR par prasības pieteikuma noraksta un

pavēstu nosūtīšanu. (skatīt lietas 5., 6. lapu)

Tiesa uzskata, ka, ņemot vērā norādītās likuma normas, ievērojot, ka prasība apmierināma pilnībā, no atbildētājas par labu prasītājai ir pamats

piespriest prasītājas samaksāto valsts nodevu 229,94 EUR {aprēķins saskaņā ar CPL 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) noteikumiem: piedzenamā

summa 1532,96 EUR x 15 procenti} un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu nosūtīšanu 4,70

EUR.

CPL 195.pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama

samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

Saskaņā ar Latvijas CL 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai

kavējumu.

Saskaņā ar Latvijas CL 1759.panta 1.punktu nokavējuma procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs.

Saskaņā ar Latvijas CL 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par

viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu (panta ceturtā daļa).

Latvijas CL 1763.panta 1.punkts nosaka, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar iepriekš minētajām likuma normām, ir pamats atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6 procentus

gadā no piespriestās parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), bet ne vairāk kā galvenā parāda 1393,60 EUR apmērā.

Saskaņā ar CPL 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa spriedumā nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas

nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar minēto likuma normu atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Tiesa norāda, ka spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, ja pastāv kāds no CPL 440. 2pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesa norāda, ka, pusēm vienojoties, izlīgumu tās ir tiesīgas noslēgt jebkurā tiesas procesa stadijā, arī pēc sprieduma pasludināšanas un pēc tā

stāšanās likumīgā spēkā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 97., 195., 204.1, 250.25, 250.27pantu

tiesa

nosprieda:

Apmierināt maza apmēra prasību pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu akciju sabiedrībai ,,Rīgas namu pārvaldnieks", reģistrācijas numurs 40103362321,

galveno parādu 1393,60 EUR (vienu tūkstoti trīs simtus deviņdesmit trīs euro un 60 centus), līgumsodu 139,36 EUR (vienu simtu trīsdesmit deviņus euro

un 36 centus), valsts nodevu 229,94 EUR (divus simtus divdesmit deviņus euro un 94 centus), ar lietas izskatīšanu saistītos tiesas izdevumus 4,70 EUR

(četrus euro un 70 centus), kopā piedzīt 1767,60 EUR (vienu tūkstoti septiņus simtus sešdesmit septiņus euro un 60 centus).

Piespriesto summu pārskaitīt uz vienu no prasītājas norēķinu kontiem:

LV98 HABA 0551 0307 3483 7 - SWEDBANK AS;

LV83 PARX 0013 0443 8001 9 - Citadele banka AS;

LV65 UNLA 0050 0171 8682 0 - SEB banka AS;

LV63 RIKO 0002 0131 9759 6 - DnB banka AS;

LV57 NDEA 0000 0830 6955 0 - Nordea Bank Finland Plc Latvijas fil. AS.

Atzīt akciju sabiedrības "Rīgas namu pārvaldnieks" tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos kavējuma procentus 6 % gadā no piespriestās parāda

summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), bet ne vairāk kā pamatparāda 1393,60 EUR (viena tūkstoša trīs simtu deviņdesmit

trīs euro un 60 centu) apmērā.

Noteikt atbildētājai sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2017.gada 6.jūnija, Kurzemes apgabaltiesas Civillietu

tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Talsu rajona tiesā.

Tiesnese Ilze Valbaka