Court imposes administrative arrest for refusing police orders and assaulting an officer while intoxicated.

NORAKSTS

Lieta Nr.115029314/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2015.gada 8.janvārī

Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe,

ar tiesas sēdes sekretāru E.Puķi,

atklātā tiesas sēdē 2015.gada 8.janvārī izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, personas kods /personas kods/,

deklarētā dzīves vieta: /adrese A/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK)

175.panta,

k o n s t a t ē j a:

2014.gada 9.decembrī Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP ZRP) Jelgavas iecirkņa Kārtības

policijas nodaļas inspektores A.Juhnas 2014.gada 3.decembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC128361 (turpmāk tekstā –

Protokols) un tam pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2014.gada 5.oktobrī plkst.04:50 /adrese B/, bārā /Nosaukums A/

/pers. A/ (turpmāk – Persona) ļaunprātīgi nepakļāvās Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas Patruļpolicijas nodaļas (turpmāk - Jelgavas PPP PPN)

inspektora Inguss Kaktenieka, kurš pildīja dienesta pienākumus, vairākkārtīgām likumīgām prasībām pārtraukt lietot necenzētus vārdus, ļaunprātīgi

turpināja savas nelikumīgās darbības, raustot Jelgavas PPP PPN inspektoru I.Kaktenieku aiz formas tērpa, kā arī raujot viņu aiz rokas.

Personas darbības kvalificētas kā Latvijas APK 175.pantā minētais administratīvais pārkāpums.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

Saskaņā ar Latvijas APK 260.panta otro daļu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. Par tiesas

sēdes laiku un vietu Personai paziņots Latvijas APK 268.1 panta noteiktajā kārtībā, š.g. 12.decembrī nosūtot tiesas pavēsti uz viņa deklarēto dzīves vietu.

Atbilstoši „Paziņošanas likuma” 8.panta trešajai daļai, dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc

nodošanas pastā.

Persona uz tiesas sēdi neieradās, par neierašanās iemesliem tiesu neinformēja un lūgumus par administratīvās lietas izskatīšanas atlikšanu neizteica.

Tiesnese secina, ka tādējādi Persona nevēlas realizēt savas pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un lieta izskatāma bez viņa klātbūtnes.

Tiesnese secina, ka Protokols Personai sastādīts saskaņā ar Latvijas APK 248. 1 pantu, proti, bez Personas klātbūtnes un Protokola kopija š.g.

8.decembrī ierakstītā sūtījumā nosūtīta uz Personas deklarēto dzīves vietu. Atbilstoši Latvijas APK 248. 1 pantam uzskatāms, ka Persona ar

administratīvā pārkāpuma protokolu ir iepazinusies septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

Lietā nav saņemts Personas paskaidrojums par Protokolā norādītajiem lietas apstākļiem.

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvajā lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese secina, ka Persona ir izdarījusi Latvijas APK 175.pantā

paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, 2014.gada 5.oktobrī ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieka likumīgajām prasībām.

Minētie secinājumi izdarīti pamatojoties uz sekojošiem konstatētajiem apstākļiem.

Atbilstoši Latvijas APK 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 175.panta noteikumi nosaka, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga likumīgam

rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus ir paredzēta administratīvā atbildība – personai var tikt

piemērots naudas sods līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Lai atzītu, ka persona ir vainojama administratīvajā pārkāpumā pēc minētā panta, jākonstatē, vai policijas darbinieki pildīja dienesta pienākumus,

vai policijas darbinieku prasības konkrētajā gadījumā ir bijušas likumīgas un vai nepakļaušanās šim prasībām bijusi ļaunprātīga.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas

un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi,

personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie

pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Administratīvā pārkāpuma lietā tiesnese konstatē šādus pierādījumus:

- Ar Protokolu (lietas lapa 3) konstatēts fakts, ka 2014.gada 5.oktobrī plkst.04:50 /adrese B/, bārā /Nosaukums A/ Persona ļaunprātīgi

nepakļāvās Jelgavas PPP PPN inspektora I.Kaktenieka, kurš pildīja dienesta pienākumus, vairākkārtīgām likumīgām prasībām pārtraukt lietot

necenzētus vārdus, ļaunprātīgi turpināja savas nelikumīgās darbības, raustot Jelgavas PPP PPN inspektoru I.Kaktenieku aiz formas tērpa, kā arī raujot

viņu aiz rokas;

- Protokolā norādītās ziņas ir pamatotas ar lietas materiāliem pievienotajiem Jelgavas PPP PPN inspektoru I.Kaktenieka un E.Pumpura

ziņojumiem un paskaidrojumiem (lietas lapas 5-10), kuros norādīti analogi lietas apstākļi, no kuriem izriet, ka 2014.gada 5.oktobrī plkst.04:40 pildīja

dienesta pienākumus un saņēma izsaukumu no Jelgavas PPP Operatīvās vadības nodaļas uz adresi /adrese B/, kur bārā /Nosaukums A/ notiek kautiņš.

Ierodoties klubā, konstatēja, ka kluba zālē notiek kautiņš starp apmērām piecpadsmit personām, no kurām viens vīrietis ( kā vēlāk noskaidrojās - /pers.

B/) uzbruka Jelgavas PPP inspektoram E.Pumpuram un tāpēc pret viņu tika pielietota elektrošoka ierīce. Notikuma vietā atradās arī manāmi iereibusi,

agresīva sieviete ( kā vēlāk noskaidrojās – /pers. C/) un vīrietis ( kā vēlāk noskaidrojās – Persona), kuri rāva aiz rokas un aiz policijas formas tērpa

Jelgavas PPP darbinieku I.Kaktenieku. /pers. C/ un Persona lamājās rupjiem necenzētiem vārdiem „menti, pidarasi, urodi, što tvorite gandoni, suki,

uberite ruki” pēc kā Personai un /pers. C/ tika vairākkārt izteikta prasība pārtraukt lamāšanos un netraucēt policijas darbiniekiem veikt dienesta

pienākumus. Tomēr Persona un /pers. C/ uz policijas darbinieka I.Kaktenieka izteiktajām prasībām nereaģēja, turpināja lamāties un ķerties policijas

darbinieku formastērpos. Tā kā Persona joprojām turpināja uzvesties agresīvi un izaicinoši, lai viņu savaldītu un, lai Persona nenodarītu kaitējumu sev un

apkārtējiem, pret Personu tika pielietots speclīdzeklis – roku dzelži. Plkst.04:58 Persona tika ievietota dienesta automašīnas aizturēto nodalījumā un

plkst.06:05 Persona tika ievietota Jelgavas PPP Medicīniskajā atskurbtuvē ar ievietošanas protokolu Nr.1886. Plkst. 06:00 Personai tikai noņemti roku

dzelži;

- ar IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem redzams, ka Persona ir vairākkārt administratīvi

sodīta, naudas sodi nav izpildīti, saukts pie atbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Vērtējot Personas vainu Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, tiesnese atzīst, ka lietā nepastāv strīds par to,

ka policijas darbinieki 2014.gada 5.oktobrī pildīja dienesta pienākumus. No lietā iegūtajiem pierādījumiem izriet, ka Jelgavas PPP darbinieki, veicot

dienesta pienākumus /adrese B/, bārā /Nosaukums A/ konstatēja, ka Persona ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.

Tiesnese atzīst, ka policijas darbinieku izvirzītās prasības Personai bija likumīgas, jo atbilstoši likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1., 4.

punktam, policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus, atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības prasīt, lai persona pārtrauc

likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem un administratīvi

aizturēt likumpārkāpējus.

Tiesnese secina, ka lietā ir iegūti pietiekoši pierādījumi, ka Persona nepakļāvās Jelgavas PPP Patruļpolicijas nodaļas inspektora I.Kaktenieka,

kurš pildīja dienesta pienākumus, likumīgi dotiem rīkojumiem pārtraukt savas darbības.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka Jelgavas PPP Patruļpolicijas nodaļas inspektors Personu būtu izprovocējis uz pretlikumīgu rīcību un viņa

pienākums bija izpildīt policijas darbinieku prasības, jo likuma „Par policiju” 22.panta pirmā un trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir valsts varas

pārstāvis un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās

policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma. Policijas darbinieka prasības ir obligātas, un rīcība saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona,

kas pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

Savukārt, lai personas rīcību varētu uzskatīt par ļaunprātīgu, kā tas noteikts Latvijas APK 175.panta dispozīcijā, pietiek ar to, ka tiek pierādīta

personas vaina attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā un īpašs jēdziena „ļaunprātīgums” iztulkojums un novērtējums, lai varētu atzīt personu par vainīgu

nodarījumā, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā, nav nepieciešams. (skat. arī Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 10.marta sprieduma

lietā AA 609-05/8 15).

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka Personas izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un ar iepriekš konstatētajiem

faktiem, kas nostiprināti lietā esošajos materiālos ir pierādīts, ka Persona izdarījusi Latvijas APK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti,

ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā, Persona ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.

Lietā nav konstatēti apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt Jelgavas PPP inspektoru objektivitāti vai liecinātu par viņu ieinteresētību lietas iznākumā

personisku motīvu dēļ, vai kļūdām attiecībā uz viņu izklāstītajiem faktiem.

Personas vaina Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar administratīvās lietas materiāliem kopumā,

proti, ar Protokolu, 2014.gada 7.oktobra lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā, Jelgavas PPP Patruļpolicijas nodaļas

inspektoru I.Kaktenieka un E.Pumpura paskaidrojumiem un dienesta ziņojumiem, IeM Informācijas centra Sodu reģistra datiem par personas

administratīvajiem pārkāpumiem un sodāmību. rakstveida pierādījumiem.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā,

Persona saucama pie administratīvās atbildības, uzliekot viņai administratīvo sodu Latvijas APK 175.pantā paredzētās soda sankcijas ietvaros.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā pārkāpumu raksturu, to izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi un mantisko stāvokli,

proti, ienākumu nav, agrāk administratīvi sodīts, Persona agrāk izdarījusi noziegumu, nav ziņu par esošām personām. Atbildību mīkstinošos apstākļus

saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu tiesnese nekonstatē.

Tiesnese neapšauba Personas atrašanos alkohola reibuma stāvoklī administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī, kaut arī alkohola ietekme

pārbaudāmai personai nav konstatēta MK 2008.gada 2.jūnija noteikumos Nr.394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes

pārbaudes kārtība” noteiktajā kārtībā, jo minēto apstākli apstiprina Jelgavas PPP Patruļpolicijas nodaļas inspektoru I.Kaktenieka un E.Pumpura

dienesta ziņojumi. Līdz ar to tiesnese atzīst, ka lietā konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis – pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu iespaidā.

Ņemot vērā Personas personību un izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus to savstarpējā sakarībā, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda

mērķa sasniegšanai pārkāpējam piemērojams administratīvais arests.

Latvijas APK 31.pantā noteiktos apstākļus administratīvā aresta nepiemērošanai, tiesnese nekonstatē.

Atbilstoši Latvijas APK 317.pantam, lēmumu par administratīvo arestu izpilda, kad termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas

kārtībā ir beidzies un lēmums nav pārsūdzēts, bet ja ir iesniegta sūdzība, lēmumu izpilda pēc tam, kad lietu izskatījusi apelācijas

instances tiesa, ja tā lēmumu nav atcēlusi.

Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 175., 213., 244., 268.1., 270., 272., 289.6, 289.12 – 289.13 un 289.16 un 289.17

-289. pantiem, tiesnese

no s pri e da :

1. Atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods: /personas kods/, un sodīt par Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma

izdarīšanu ar administratīvo arestu uz 2 (divām) diennaktīm.

2. Administratīvā aresta izpildi uzsākt pēc sprieduma stāšanās spēkā. Aresta termiņu skaitīt no personas aizturēšanas brīža.

3. Administratīvā aresta izpildi uzdot Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Saulkrastu iecirknim.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai, apelācijas sūdzību

iesniedzot Jelgavas tiesā.

Saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.panta trešo daļu, dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā

pēc tā nodošanas pastā.

Naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no nolēmuma saņemšanas dienas, naudas sodu iemaksājot sekojošā

kontā: kods 0551 naudas sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.

Maksājuma mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde.

Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Jelgavas tiesā 19.kabinetā.

Maksājuma dokumentos uzrādāmas ziņas par pārkāpēju, lietas numurs (115029314/14) un administratīvā pārkāpuma protokola

numurs (PC128361).

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Gulbe

NORAKSTS PAREIZS

Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe

Jelgavā, 08.01.2015.