Legislator Case Law & Legislation
A42698508 / A42-02090-10 AI generated

Court upheld tax authority's penalty but reduced fine from 80 to 50 lats due to lack of discretion analysis.

Case Number A42698508 / A42-02090-10
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court rejected the plaintiff's request to annul the tax authority's decision but ordered a partial modification of the penalty amount. The court found the plaintiff, as head of the tax office, failed to list university senate members in the state officials register, constituting a violation of the Administrative Offences Code. Although the plaintiff argued university senate members were not state officials, the court ruled they were due to their control over budget approval. The court reduced the fine from 80 to 50 lats because the original decision lacked a substantive analysis of discretion required by the Administrative Offences Code.

Legislator headnote

AI generated

Administrative Offences Code s. 166.32; Administrative Offences Code s. 32: The administrative body must conduct a necessity assessment when determining the amount of the fine, and a fine is only justified if the assessment is substantiated rather than merely formal.

Keywords

AI generated
Administrative Offences Code State Officials Register Administrative Penalty Discretion Assessment University Senate Members Budget Approval Authority Partial Annulment

Cited Legislation

AI generated
Administrative Offences Code s. 166.32
Administrative Offences Code s. 32
Administrative Offences Code s. 246-251
Administrative Offences Code s. 253
Administrative Offences Code s. 289-291
Administrative Offences Code s. 286
Law on Prevention of Conflict of Interest in the Activity of State Officials s. 4
Law on Prevention of Conflict of Interest in the Activity of State Officials s. 28
Higher Education Law s. 15
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

NORAKSTS

Lieta Nr.A42698508

Lietvedības Nr.A2090-10/13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2010.gada 11.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis O.Priedītis,

piedaloties pieteicēja U.G. pārstāvei M.F.,

atbildētājas – Latvijas Republikas, pusē pieaicinātās iestādes – Valsts

ieņēmumu dienesta, pārstāvei J.Z.,

atklātā tiesas sēdē 2010.gada 25.maijā izskatīja administratīvo lietu

Nr.A42698508 U.G., personas kods /personas kods/, pieteikumā par Valsts

ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2008.gada 22.augusta lēmuma

Nr.19/23591 atcelšanu (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.BE 007591).

Aprakstošā daļa

[1] 2008.gada 25.septembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts U.G.

(turpmāk arī – pieteicēja) pieteikums un ar Administratīvās rajona tiesas

tiesneša 2008.gada 29.septembra lēmumu ierosināta administratīvā lieta

Nr.A42698508 par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī - atbildētājs vai

VID) ģenerāldirektora 2008.gada 22.augusta lēmuma Nr.19/23591

Nr.19/22197 (turpmāk arī – pārsūdzētais Lēmums) atcelšanu.

[2] No lietas materiāliem izriet, ka 2008.gada 25.aprīlī VID Rīgas

reģionālās iestādes Valsts amatpersonu datu administrēšanas pārvaldes

amatpersona, pamatojoties uz likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts

amatpersonu darbībā” 28.panta trešo daļu, uzsāka pārbaudi /Akadēmija/

(turpmāk – /Akadēmija/). Pārbaudē konstatēts, ka /Akadēmija/ valsts

amatpersonu sarakstā nav iekļauti 26 senāta locekļi.

Par augstāk minēto pārkāpumu 2008.gada 26.jūnijā sastādīts

administratīvā pārkāpuma protokols Nr.BE 007591 (turpmāk – Protokols),

kurā konstatētais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 166.32panta.

VID Rīgas reģionālās iestādes Valsts amatpersonu datu administrēšanas

pārvaldes priekšniece 2008.gada 17.jūlijā pieņēma lēmumu Nr.F11 BE

007591, ar kuru pieteicējam piemēroja naudas sodu Ls 80 apmērā.

2008.gada 22.augustā VID ģenerāldirektors pieņēma lēmumu

Nr.19/23591, ar kuru nolēma atstāt negrozītu VID Rīgas reģionālās iestādes

Valsts amatpersonu datu administrēšanas pārvaldes priekšnieces 2008.gada

17.jūlija lēmumu Nr.F11 BE 007591.

[3] Nepiekrītot pārsūdzētajam Lēmumam, pieteicējs iesniedza

pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atcelt pārsūdzēto Lēmumu,

pieteikumā norādot šādus argumentus:

[3.1] Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā” 4.panta otrā daļa nosaka valsts amatpersonas jēdzienu šā likuma

izpratnē attiecībā uz tām personām, kuras nav tieši uzskaitītas panta pirmajā

daļā. Minētā definīcija neietver augstskolas senāta darbības funkcijas, kuras

nosaka Augstskolu likuma 15.pants.

Minētajās likuma normās senāta kompetencē nav tiesību izdot

administratīvus aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas

funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai

tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem.

/Akadēmija/ Satversmes, kas apstiprināta ar likumu „Par /Akadēmija/

Satversmi”, 20.2.punktā ir noteikta senāta kompetence attiecībā uz jautājumiem,

kas skar augstskolas vispārējo darbību – lemj par studiju, zinātniskās, sporta,

saimnieciskās un finansiālās darbības jautājumiem.

/Akadēmija/ Satversmes 20.2.punktā dotajā uzskaitījumā nav noteikts un

to arī senāts nelemj un nevar izlemt, proti, nelemj par konkrētu finanšu līdzekļu

sadali vai piešķiršanu. Senāts lemj tikai un vienīgi par finanšu resursu struktūru.

Senāts tiek iepazīstināts un uzklausa rektora un akadēmijas direktora atskaiti par

valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem, pašu nopelnītajiem līdzekļiem un to

izlietojumu. Senāta lēmumi stājas spēkā tikai un vienīgi pēc tam, kad tos ir

apstiprinājis rektors, kurš personīgi atbild par augstskolas finansiālo darbību.

[3.2] Senāta locekļi, tai skaitā septiņi studenti, kuri mainās atkarībā no

viņu studiju ilguma un sekmības augstskolā, nav pilnvarotas valsts

amatpersonas, kuras sagatavo vai pieņem lēmumus par valsts vai pašvaldības

finanšu līdzekļu pārdali. Finanšu līdzekļus augstskolai, stingri definētās

pozīcijās apstiprina Saeima budžeta likuma ietvaros, kā arī Izglītības un

zinātnes ministrija un Finanšu ministrija.

Kārtību, kādā tiek sagatavoti un pieņemti senāta lēmumi nosaka

Satversmes sapulces apstiprinātais „/Akadēmija/ Senāta nolikums”.

Senāta pamatfunkcija ir augstskolas aktuālo jautājumu apspriešana un

konceptuāla darbības plāna akceptēšana. Konkrētu lēmumu sagatavošana ir

konkrētas amatpersonas prorektora, dekāna pienākums atbilstoši saņemtajam

rektora uzdevumam vai pilnvarojumam. Minēto amatpersonu, kuras vienlaikus

ir Senāta locekļi, saraksts ir iesniegts VID.

[4] Atbildētājas - Latvijas Republikas, pusē pieaicinātā iestāde - Valsts

ieņēmumu dienests, tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka

uzskata pieteicēja pieteikumu par nepamatotu un noraidāmu, pamatojoties uz

pārsūdzētajā Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[5] Pieteicēja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, minot

pieteikumā norādītos argumentus.

[6] Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu neatzina,

minot pārsūdzētajā Lēmumā ietvertos argumentus.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus kopumā, noklausoties lietas

dalībnieku pārstāvju paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir

noraidāms.

[8] Lietā pastāv strīds par to, vai pieteicējs ir izdarījis Protokolā un

pārsūdzētajā Lēmumā norādīto administratīvo pārkāpumu. Līdz ar to tiesai ir

jānoskaidro, vai pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības

saskaņā ar LAPK 166.32pantu.

LAPK 166.32pants noteic, ka par likumā noteikto valsts amatpersonu

sarakstu un to grozījumu neiesniegšanu noteiktā kārtībā, kā arī par nepilnīgu

šādu sarakstu iesniegšanu - uzliek naudas sodu valsts un pašvaldību institūciju

vadītājiem no piecdesmit līdz simt piecdesmit latiem.

Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības, ir nepieciešams

pierādīt, ka viņa nav ievērojusi likumā noteikto valsts amatpersonu sarakstu

un to grozījumu iesniegšanas kārtību.

[9] Izskatāmajā lietā nav strīda par lietas faktiskajiem apstākļiem vai

pierādījumu novērtēšanu – nav strīda, ka pieteicējs kā /Akadēmija/ rektors

(institūcijas vadītājs, kurš atbildīgs par valsts amatpersonu sarakstu

iesniegšanu) VID iesniegtajā valsts amatpersonu sarakstā nav norādījis 26

/Akadēmija/ Senāta locekļus. Lietā ir strīds, vai šie 26 /Akadēmija/ Senāta

locekļi ir uzskatāmi par valsts amatpersonām un, līdz ar to, vai pieteicēja

pienākumos bija iekļaut šīs personas valsts amatpersonu sarakstā.

[10] Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā” 20.panta piektajā daļā noteikts - valsts vai pašvaldības institūcijas

vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums šajā likumā un Ministru

kabineta noteiktajā kārtībā nodrošināt, lai tiktu sastādīti un Valsts ieņēmumu

dienestam 15 dienu laikā elektroniskā veidā vai rakstveidā iesniegti valsts

amatpersonu saraksti un to grozījumi.

Savukārt Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumu Nr.478

„Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts

amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu

saraksti” 19.punktā noteikts - valsts un pašvaldību institūciju vadītāji sastāda

valsts amatpersonu sarakstu (2.pielikums) un elektroniskā veidā vai rakstveidā

iesniedz to Valsts ieņēmumu dienestā. Ja sarakstā tiek izdarīti grozījumi, tos

Valsts ieņēmumu dienestā elektroniskā veidā vai rakstveidā iesniedz 15 dienu

laikā. Par grozījumiem sarakstā uzskatāma arī amatpersonas vārda, uzvārda,

deklarētās dzīvesvietas adreses, amata vai darbavietas maiņa.

Piemērotajās tiesību normās noteikts valsts vai pašvaldības institūciju

vadītāju pienākums nodrošināt, lai tiktu sastādīti un iesniegti VID to personu

saraksti, kuras valsts vai pašvaldības institūcijā ieņem valsts amatpersonas

amatus. Tādējādi izskatāmajā lietā nepieciešams izvērtēt, vai /Akadēmija/

Senāta locekļi uzskatāmi par valsts amatpersonām likuma „Par interešu

konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē.

[11] Valsts amatpersonas jēdziena skaidrojumu sniedz likums „Par

interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, 4.pantā minot gan

konkrētus amatus, kas uzskatāmi par valsts amatpersonas amatiem, gan par

valsts amatpersonas amatu atzīstot amatu tieši veicamo funkciju satura dēļ

(inter alia, kā kritēriju nosakot lēmumu pieņemšanas un rīcības ar valsts vai

pašvaldības mantu funkciju) - par valsts amatpersonām uzskatāmas arī

personas, kurām, pildot amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās,

saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, kā arī

veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz

personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar

valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem (4.panta otrā daļa).

Latviešu literārās valodas vārdnīcā ir sniegts amatpersonas jēdziena

skaidrojums: amatpersona – persona, kas pilda varas pārstāvja funkcijas;

persona, kas iestādē vai organizācijā pilda organizatoriskus vai

administratīvus un saimnieciskus pienākumus.

No likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā” 4.panta otrās daļas izriet trīs nosacījumi, no kuriem vismaz vienam

jāattiecas uz amatu, lai personu, kura šo amatu pilda, varētu atzīt par valsts

amatpersonu:

1) tiesības izdot administratīvos aktus;

2) tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas

attiecībā uz personām, kas neatrodas lēmuma pieņēmēja tiešā vai netiešā

pakļautībā;

3) tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finanšu

līdzekļiem.

LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments

secinājis, ka, lai personu varētu atzīt par valsts amatpersonu, ir nepieciešams

konstatēt, vai persona atbilst vismaz vienai no valsts amatpersonas pazīmēm

(Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005.gada

13.aprīļa spriedums lietā Nr.SKA-60, C28325703, 9.punkts).

[12] Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu

darbībā” 18.panta otrā daļa noteic, ka rīcība ar valsts vai pašvaldības mantu,

tai skaitā finanšu līdzekļiem, šā likuma izpratnē ir pilnvarotas valsts

amatpersonas lēmuma sagatavošana vai pieņemšana par valsts vai pašvaldības

mantas iegūšanu vai nodošanu īpašumā vai lietošana, vai atsavināšana citām

personām, kā arī par valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļu pārdali.

Tātad šī norma (likuma 18.panta otrā daļa) dod jēgas skaidrojumu frāzei

„tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu

līdzekļiem”. Proti - tā ir pilnvarotas valsts amatpersonas lēmuma sagatavošana

vai pieņemšana par valsts vai pašvaldības mantas iegūšanu vai nodošanu

īpašumā vai lietošanā, vai atsavināšanu citām personām, kā arī par valsts vai

pašvaldības finanšu līdzekļu pārdali.

Līdzīgi, kā vadošo kritēriju valsts amatpersonas statusa noteikšana

deklarējot veicamo funkciju, arī Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka

amatpersona ir fiziskā persona, kura vispārīgi vai konkrētajā gadījumā ir

pilnvarota pieņemt vai sagatavot pārvaldes lēmumu.

Ievērojot minēto, tiesa secina, ka atbilstoši likumam „Par interešu

konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” rīcība ar valsts vai

pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem var izpausties gan kā attiecīgā

lēmuma pieņemšana, gan tā sagatavošana.

[13] Tiesa ieskatā atbildētājs pamatoti ir atsaucies uz Augstskolu

likuma 12.panta pirmajā daļā (augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas

un galvenās lēmējinstitūcijas ir 1) satversmes sapulce; 2) senāts; 3) rektors; 4)

revīzijas komisija; 5) akadēmiskā šķīrējtiesa) un 77.panta pirmajā daļā

(augstskolas finanšu resursu struktūru nosaka augstskolas senāts, bet tās

budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija) noteikto. Šajās normās ir iekļauts

vispārīgs regulējums attiecībā uz augstskolu senātu kompetenci, kas sevī

ietver arī pienākumu un tiesības lemt par attiecīgās augstskolas finansēm.

Individualizētāks regulējums attiecībā uz /Akadēmija/ Senātu ir noteikts

/Akadēmija/ Satversmē (apstiprināta ar likumu „Par /Akadēmija/ Satversmi”).

/Akadēmija/ Satversmes 20.2.punktā noteikts - Senāts lemj par studiju,

zinātniskās, sporta, saimnieciskās un finansiālās darbības jautājumiem.

[14] Tiesas ieskatā, Augstskolu likuma 77.panta pirmajā daļā un

/Akadēmija/ Satversmes 20.2.punktā noteiktais nepārprotami norāda, ka

/Akadēmija/ Senāts (tātad visi tā locekļi) lemj jautājumus par finanšu

līdzekļiem, to struktūru. Lemjot par finanšu līdzekļu struktūru Senāts piedalās

lēmumu pieņemšanā pēc būtības – līdzekļu izlietojumuma struktūrai ir

jāatbilst Senāta lemtajam.

Tiesa kā nepamatotu noraida pieteicēja iebildi, ka /Akadēmija/

Satversmes 20.2.punktā dotajā uzskaitījumā nav noteikts un senāts nelemj par

konkrētu finanšu līdzekļu sadali vai piešķiršanu. Tiesa norāda, ka /Akadēmija/

Senāta pilnvarojums izriet no citētajām tiesību normām. Tas, ka Senāts

nepieņem lēmumus par kādu konskrēta izdevumu posteņa apmēru vai personu,

kurai izmaksājami līdzekļi, netiek apšaubīts. Tomēr Senāta dalība jautājumu,

kas saistās ar augstskolas finansēm, ir būtiska un tāda, kas vērsta uz vēlāku

lēmumu pieņemšanu pēc būtības. Kā redzams no lietas materiāliem pievienotā

Nolikuma par stipendijām, tad šo nolikumu ir apstiprinājis /Akadēmija/ Senāts

un komisija, kas piešķir stipendijas (tātad pieņem individualizētus lēmumus par

rīcību ar finanšu līdzekļiem), darbojas atbilstoši šim nolikumam. Tāpat no

/Akadēmija/ Senāta nolikuma redzams, ka tieši Senātam ir jāapstiprina

/Akadēmija/ budžets un tā līdzekļu izlietojums (2.3.punkts). Tiesa norāda, ka

budžeta apstiprināšana (vai neapstiprināšana) ir tiešā veidā saistīta ar finanšu

līdzekļu izlietojumu.

Ņemot vērā, ka /Akadēmija/ Senāts (tā locekļi) lemj par šādiem

augstskolas finanšu sfēras jautājumiem, viņi ir atzīstami par valsts

amatpersonām un uz viņiem attiecas likuma „Par interešu konflikta novēršanu

valsts amatpersonu darbībā” normas.

Tā kā lietā nepastāvs strīds, ka pieteicējs kā iestādes vadītājs VID

iesniegtajā valsts amatpersonu sarakstā nav norādījis 26 /Akadēmija/ Senāta

locekļus, tad secināms, ka pieteicēja darbībā (bezdarbībā) ir konstatējamas

visas LAPK 166.32pantā aprakstītā administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes

un atbildētājs pamatoti pieteicēju saucis pie administratīvās atbildības.

[15] Pieteicējam ir piemērots administratīvais sods – naudas sods Ls 80

apmērā. Izskatāmajā gadījumā LAPK 166.32panta sankcija paredz naudas sodu

no Ls 50 līdz Ls 150. Tātad likumdevējs iestādei piešķir rīcības brīvību

piemērojamā soda apmēra noteikšanā un iestādei, ja tā nepiemēro vienīgo vai

minimālo sankcijā paredzēto sodu, nosakot sodu (soda veida un soda apmēru),

jāizdara lietderības apsvērumi.

Izvērtējot pārsūdzēto Lēmumu, tiesa konstatē, ka tajā nav iekļauti

nekāda veida lietderības apsvērumi par soda apmēru – ir dota tikai formāla

atsauce uz LAPK, citējot normas tekstu, bet sasaiste ar izskatāmo lietu un

pamatojuma, kādēļ pieteicējam ir piemērojams naudas sods Ls 80, nav. Līdz

ar to tiesai jāveic izvērtējums par piemērotā soda atbilstību pārkāpumam.

Soda piemērošanas apsvērumi noteikti LAPK 32.panta otrajā daļā, kas

paredz, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja

personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Tiesa izskatāmajā lietā nekonstatē kādus pieteicēja atbildību

mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus. Vērtējot pieteicēja personību tiesa

ņem vērā, ka U.G. ir /amats/. Pieteicējs nav veicis kādas darbības, ko varētu

traktēt kā nesadarbošanos vai izvairīšanos. Būtiski ir arī tas, ka strīds ir bijis

par juridiskas dabas jautājumu – tiesību normas interpretāciju. Tiesas ieskatā,

atbilstošs soda apmērs pieteicēja izdarītajam administratīvajam pārkāpumam

ir minimālais normā paredzētais naudas sods Ls 50 (piecdesmit latu) apmērā.

Ievērojot norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektora 2008.gada 22.augusta lēmums Nr.19/23591 ir tiesisks un

pamatots, bet grozāms daļā par piemērotā soda apmēru.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu,

253.panta trešo daļu, 289.-291.pantu, LAPK 286.panta pirmās daļas 1. un

5.punktu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt U.G. pieteikumu.

Grozīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2008.gada

22.augusta lēmumu Nr.19/23591 daļā par piemēroto administratīvo sodu, un

piemērot U.G. naudas sodu Ls 50 (piecdesmit latu) apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) O.Priedītis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis ________________ O.Priedītis

Rīgā, 2010.gada 11.jūnijā.