Court imposes 30 euro fine for failure to comply with police control restrictions without victim present.

ECLI:LV:RLPT:2019:0425.129012219.1.S

Lieta Nr.129012219/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 25.aprīlī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska izskatījusi atklātā tiesas sēdē administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/,

personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 177.panta,

Aprakstošā daļa

konstatēja, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ķengaraga iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore I.Kupča 2019.gada

29.martā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC326327 par to, ka 2019.gada 29.martā plkst.16.15 pēc adreses Rīga, Aviācijas iela 15

konstatēts, ka /pers. A/ (turpmāk – pie administratīvās atbildības saucamā persona) pārkāpj 2018.gada 5.jūlijā piemērotos policijas kontroles

ierobežojumus: no plkst.23.00 līdz 6.00 jāatrodas dzīvesvietā /adrese/, vienu reizi nedēļā jāatzīmējas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas

Ķengaraga iecirknī, bez policijas darbinieku atļaujas nedrīkst izbraukt no valsts un mainīt dzīves vietu. /pers. A/ nenāk atzīmēties no 2019.gada

11.februāra. Par neierašanās iemesliem nav ziņojis, attaisnojošus dokumentus nav iesniedzis. 2019.gada 14.martā plkast.23.29 veicot pārbaudi pēc

adreses /adrese/, konstatēts, ka /pers. A/ neatrodas policijas kontroles ierobežojumos noteiktā vietā un laikā. Ar savām darbībām pārkāpj policijas

kontroles noteikumus. Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 177.pantā.

Atbilstoši Latvijas APK 289.16panta pirmajai daļai šā kodeksa 213.pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas izskata mutvārdu procesā,

taisot spriedumu šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā noteiktajā kārtībā, un gadījumos, kas nav noregulēti šā kodeksa divdesmit otrajā nodaļā, piemērojot

divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto regulējumu.

Saskaņā ar Latvijas APK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Pie administratīvās atbildības saucamā persona uz lietas izskatīšanu, par ko viņam paziņots atbilstoši Latvijas APK 268.1panta pirmajai un otrajai

daļai, 238.1panta 8.daļai (lietas 16.lapa) nav ieradies, par lietas izskatīšanas atlikšanu nav lūdzis. Ņemot vērā minēto, tiesa saskaņā ar Latvijas APK

260.panta pirmās daļas 1., 2.punktu un otro daļu, 271.panta ceturto daļu atzina, ka lieta izskatāma bez pie administratīvās atbildības saucamās personas

klātbūtnes.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka ir pamats pie administratīvās atbildības saucamās personas vainas konstatācijai, saukšanai pie

administratīvās atbildības un sodīšanai pēc Latvijas APK 177.panta.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta pirmās daļas noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā

kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā. Latvijas APK 243.panta piektā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Turklāt atbilstoši minētā panta astotajai daļai, to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par

faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Pie administratīvās atbildības saucamās personas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta pilnībā ar administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr.PC326327 (lietas 5.lapa), ar policijas darbinieku ziņojumiem (lietas 6., 12.lapa), ar lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu

piemērošanu (lietas 8.-9.lapa) un pārējiem lietas materiāliem, kas atbilst Latvijas APK prasībām.

Tādējādi tiesa atzīst, ka ir objektīvi apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī ir pilnībā pierādīts

administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Latvijas APK 177.pantā noteikts, ka par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole,

uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Atbilstoši Latvijas APK 32.panta pirmajai un otrajai daļai sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā

paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem

vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa atzīst, ka pie administratīvās atbildības saucamās personas izdarītais pārkāpums ir vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību.

Par pie administratīvās atbildības saucamās personas personību noskaidrots, ka viņa deklarētā dzīvesvieta ir /adrese/, norādītā dzīvesvieta /adrese/,

par darbavietu, materiālo stāvokli, personām apgādībā ziņu nav, administratīvi sodīts.

Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatēja. Savukārt

saskaņā ar Latvijas APK 34.pantu par pie administratīvās atbildības saucamās personas atbildību pastiprinošu apstākli tiesa atzīst to, ka gada laika

izdarīts līdzīgs pārkāpums.

Ņemot vērā minētos apstākļus un administratīvā soda mērķi, pie administratīvās atbildības saucamai personai sods nosakāms naudas soda veidā

Latvijas APK 177.panta sankcijas ietvaros, ko tiesa atzīst par samērīgu.

Latvijas APK 299.panta pirmā daļa nosaka, ka pārkāpējam naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad viņam

izsniegts lēmums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja šāds lēmums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, - ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas,

kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 32.panta pirmo un otro daļu, 34.pantu, 177.pantu, 243.pantu, 244.pantu, 272.pantu,

274.panta pirmo un otro daļu, 275.panta pirmo daļu, 289.13pantu, 289.16panta pirmo un ceturto daļu, 289.17panta pirmo un otro daļu, 289.18panta

pirmo daļu, 299.panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/ administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK 177.pantā un sodīt ar

naudas sodu 30 EUR (trīsdesmit euro) apmērā.

Naudas sods 30 dienu laikā iemaksājams valsts budžetā - saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas NMR 90000050138, konts

Nr.LV34TREL1060191011100, kods TRELV22, iemaksas mērķis: spriedums lietā Nr.129012219/21.

Uzlikt par pienākumu pie administratīvās atbildības saucamajai personai pēc naudas soda nomaksas nekavējoties klātienē, pasta sūtījumā vai

elektroniski iesniegt maksājumu apliecinošu dokumentu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, norādot lietas numuru.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 25.aprīlī.

Tiesnese L.Podoļska