Court allows debt collection, contract penalty, and statutory interest for unpaid security services in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's failure to pay and ordered full payment of the principal debt, contract penalty, and statutory interest. The plaintiff successfully proved the debt through a transfer agreement and service invoices, while the defendant argued the contract penalty was disproportionate. The court ruled the penalty was reasonable given the defendant's long delay and upheld the right to claim statutory interest on the unpaid amount.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 1716. un 1717. panti; Civillikuma 1759. un 1765. panti; LPP 41. pants: Contractual penalties agreed by parties remain valid if reasonable, and statutory interest applies to principal debts even if the original debt was interest-free.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C 31371013
Madona, 2014.gada 21.oktobrī
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Madonas rajona tiesa šādā sastāvā
tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese G.Rezgoriņa
ar sekretāri A.Bērziņu,
2014.gada 7.un 21.oktobrī Madonā, Avotu ielā 8, atklātā tiesas sēdē izskatīja Lindorff Oy Latvijas filiāles maza apmēra prasību par parāda
piedziņu no /pers.B/ un
noskaidroja:
2013.gada 27.maijā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā ierosināta civillieta pēc Lindorff Oy Latvijas filiāles maza apmēra prasības par
parāda piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs ieguva prasījuma tiesības uz atbildētāja saistībām ar visām blakus tiesībām atbilstoši
2012.gada 31.augustā starp uzņēmumu AS /Nosaukums A/ (pirms nosaukuma maiņas AS /Nosaukums B/) un Lindorff Oy Latvijas filiāli tika noslēgto
Cesijas līgumu.
Atbildētāja un AS /Nosaukums B/ starpā tika noslēgts Līgums par tehniskās apsardzes pakalpojumu sniegšanu Nr. HSUP4-2006/1553.
Saskaņā ar šo līgumu AS /Nosaukums B/ nodrošināja atbildētājam apsardzes pakalpojumus, bet atbildētājs par tiem apņēmās samaksāt.
AS /Nosaukums B/ no savas puses līgumu ir izpildījis - sniedzis atbildētājam tehniskās apsardzes pakalpojumus noteiktā apmērā, par ko
izrakstīja un nosūtīja atbildētājam tehniskās apsardzes pakalpojumu rēķinus. Līgumā puses bija vienojušās, ka atbildētājam ir pienākums samaksāt visu
rēķinu summas līdz termiņiem, kas tajos norādīts.
Diemžēl, atbildētājs no savas puses saistības nav izpildījis pienācīgi, neapmaksājot rēķinus pilnā apmēra. Uz 2013.gada 14.maiju atbildētājs nav
samaksājis prasītājam galvenā parāda summu LVL 79,36 apmērā, ko veido nesamaksāto rēķinu summa.
Pēc rēķinu apmaksas termiņa notecēšanas ir sācies nokavējums, un saskaņā ar līguma 15.punktu prasītājam ir tiesības aprēķināt un pieprasīt
līgumsodu 0,1% apmērā no nesamaksāto rēķinu summas par katru nokavēto dienu. Ja prasītājs tieši piemērotu līgumā noteikto līgumsoda aprēķināšanas
formulu, tad līgumsods būtu nesamērīgs. Šī iemesla pēc prasītājs saskaņā ar labas ticības, samērīguma un dispozitivitātes principiem aprobežo līgumsoda
pieaugumu, aprēķina to daļēji un no atbildētāja pieprasa līgumsodu nesamaksātās aizdevuma pamatsummas LVL 79,36 apmērā.
Prasītājs uzskata, ka tam ir tiesības saņemt likumiskos kavējuma 6% gadā no neapmaksātā pamatparāda summas par laiku no lietas izskatīšanas
dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Faktiski līdzšinējā atbildētāja bezdarbība liecina par to, ka viņš saistības pildīt labprātīgi nevēlas, tādējādi prasītājs ir spiests savas tiesības
aizsargāt tiesā.
Pamatojoties uz Civillikuma 1., 1469., 1472., 1511., 1548., 1579., 1651., 1587., 1652.panta 2.daļas 3.punktu, 1661., 1662., 1716., 1717.,
1720., 1753., 1756., 1759., 1770., 1773. 1775., 1779.. 1793., 1801., 1828., 1838. pantu, lūgts piedzīt no atbildētāja galveno parādu LVL 79,36
apmērā, līgumsodu LVL 79,36 apmērā un tiesas izdevumus, kā arī apstiprināt prasītāja tiesības saņemt likumiskos kavējuma procentus 6% gadā no
neapmaksātā pamatparāda summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai). Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu
uzklausīšana tiesas sēdē.
2013.gada 28.maijā prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.
2013.gada 27.jūnijā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums. Paskaidrojumā norādīts, ka viņš prasību
atzīst daļēji – galvenā parāda LVL 43,06 apmērā, tas ir rēķinu Nr.90805708 par summu LVL 21,53 un rēķinu Nr.90905694 par summu LVL 21,53.
Pārējie rēķini nav pamatoti, jo atbildētājs pakalpojumu nav izmantojis un tas nedarbojās tā, kā līgumā tika atrunāts. Kā vienīgais pierādījums ir
atbildētāja 2009.gada 31.augustā nosūtītais iesniegums AS /Nosaukums A/ par pakalpojuma izbeigšanu. Viņam nav saprotams, kā Lindorff Oy Latvijas
filiāle ir pārņēmusi prasījuma tiesības, jo nav saņēmis Cesijas līguma kopiju.
Atbildētājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
Lai panāktu lietas ātrāku izskatīšanu, 2014.gada 19.jūnijā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja saskaņā ar Civilporocesa likuma 32.1 panta pirmās
daļas nosacījumiem nodevusi lietu izskatīšanai Madonas rajona tiesai.
Ņemot vērā atbildētāja izteiktos iebildumus, 2014.gada 25.jūlijā lieta nozīmēta izskatīšanai tiesas sēdē.
Lietas dalībnieki uz tiesas sēdi nav ieradušies. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu viņiem paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Prasītāja pārstāve lūgusi lietu izskatīt bez viņas piedalīšanās. Norādījusi, ka prasību uztur pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un
pamata. Atbildētājam par tiesas sēdi ticis paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektās daļas nosacījumiem. Sūtījums nav atgriezts tiesā, tātad –
tas ir sasniedzis adresātu. /pers. B/ nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu, kā arī nav paziņojis par iemesliem, kas kavējuši viņu ierasties tiesā. Pie šādiem
apstākļiem tiesa atzīst, ka lietas dalībnieki ir informēti par lietas izskatīšanas laiku un vietu atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem un nolemj skatīt lietu
bez pušu klātbūtnes.
Iepazīstoties ar lietas materiāliem, tiesa atzīst prasību par pamatotu un apmierināmu.
2012.gada 31.augustā starp uzņēmumu AS /Nosaukums A/ (pirms nosaukuma maiņas AS /Nosaukums B/) un Lindorff Oy Latvijas filiāli tika
noslēgts Cesijas līgums (20.l.l.). Atbilstoši šī līguma nosacījumiem prasītājs ieguva prasījuma tiesības uz atbildētāja saistībām ar visām blakus tiesībām
(Cesijas līguma pielikums Nr.1. izraksts, 21. l.l.). Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga un
cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un šā pamata rīkoties ar prasījumu, (..) un
izlietot to pret parādnieku (Civillikuma 1805.pants). Ņemot vērā noslēgto cesijas līgumu un šīs likuma normas, nav šaubu, ka prasītājam ir tiesības celt šo
prasību tiesā pat tajā gadījumā, ja atbildētājs par noslēgto cesijas līgumu nav bijis informēts.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma.
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma.
Līgums Nr.HSUP4-2006/1553 (10.l.l.) liecina, ka AS /Nosaukums C/ (pēc nosaukuma maiņas AS /Nosaukums A/) un /pers. B/ starpā
2006.gada 6.novembrī ticis noslēgts tiesisks darījums. Atbilstoši darījuma nosacījumiem izpildītājs uzstādīja un/vai pieslēdza pasūtītāja objektā apsardzes
signalizācijas sistēmu un veica objekta tehnisko apsardzi. Līguma pielikums Nr.1 (12.l.l.) apstiprina iepriekš minētās aparatūras uzstādīšanu privātmājā
/adrese/, kas ir atbildētāja dzīves vieta. /pers. B/ paraksts uz minētā pielikuma liecina par atbildētāja piekrišanu šajā pielikumā ietvertajai informācijai. Bez
tam atbildētājs savā paskaidrojumā ir atzinis, ka izrakstītie rēķini Nr. 090805708 un Nr.090905694 (16.,17.l.l.) ir pamatoti un viņam ir pienākums tos
apmaksāt. Tādējādi tiesai nav pamata apšaubīt faktu, ka līgumā paredzēto pakalpojumu atbildētājs ir saņēmis un izmantojis, nenorēķinoties par to šajos
rēķinos noteiktajā apmērā. Līdz ar to atzīstams par pietiekami pamatotu un pierādītu prasījums par pamatparāda piedziņu 43,06 latu vai šobrīd tas ir
61,27 euro apmērā līdz ar atbildētāja pienākumu šo savu saistību izpildīt.
Savukārt rēķinā Nr.100213511 (18.l.l.) ir norādīts, ka 36,30 latus /pers. B/ ir jānomaksā kā maksa par iekārtu izpirkšanu par atlikušo vērtību.
Šāda maksājuma iespējamība ir paredzēta pušu starpā noslēgtā līguma 40.punktā. Šajā rēķinā norādītā iekārtu izpirkuma vērtība ir aprēķināta atbilstoši
līguma darbības laikam, tā 40.punktā iekļautajiem nosacījumiem un tāmē (14.l.l.) norādītajai iekārtu uzstādīšanas vērtībai. Savu piekrišanu līguma
nosacījumiem un iekārtu sākotnējai vērtībai /pers. B/ ir ar savu parakstu apliecinājis. Līdz ar to atzīstams, ka arī šo summu viņam ir pienākums atlīdzināt
prasītājam.
Civillikuma 1716. un 1717.pantā paredzēts, ka līgumsodu persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi un tā
apmēru nosaka paši līdzēji. Izbeidzoties galvenajai saistībai, izbeidzas arī pats no sevis tai norunātais līgumsods.
/pers. B/ paraksts uz iepriekš minētā līguma apliecina, ka viņš ir iepazinies un piekritis līgumā ietvertajiem noteikumiem. Līguma 15.punktā ir
reglamentēts līgumsoda maksāšanas pienākums 0,1% apmērā no nokavētās summas par katru nokavēto dienu.
Atbilstoši iepriekš izteiktajiem apsvērumiem pamatparāda summas apmēru tiesa uzskata par pamatotu un pierādītu. Prasītājs prasa piedzīt
līgumsodu pamatsumas apmērā, lai gan aprēķinot to atbilstoši līguma nosacījumiem, tā ievērojami pārsniegto pamatparādu. Ņemot vērā šo apstākli, kā
arī faktu, ka atbildētājs ir pieļāvis ilgstošu savas saistības izpildes kavējumu, tiesa atzīst, ka šāds līgumsoda apmērs ir samērīgs. Līdz ar to no šī viedokļa
nav konstatējami Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normu pārkāpumi.
Atbilstoši Civillikuma 1759.panta nosacījumiem procenti jāmaksā uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds
pats par sevi ir bezprocentīgs. Likumiskie procenti ir seši no simta gadā (Civillikuma 1765.pants). Ar šīm tiesību normām ir pamatojamas prasītāja
tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus no neapmaksātās pamatparāda summas par laika periodu līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Nav šaubu, ka atbildētājam ir pienākums maksāt arī prasītāja nomaksātos tiesas izdevumus atbilstoši apmierinātajai prasījuma daļai. Tas ir
paredzēts Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā. Valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs ir pierādīts ar lietas materiālos
esošajiem maksājuma uzdevumiem.
Pamatojoties uz izteiktajiem apsvērumiem un saskaņā ar Civilprocesa likuma 187.panta otro daļu, 190.pantu, 193.pantu, 194.pantu, 195.pantu,
204.1 , 250.25 , 250.27 pantu,
tiesa nosprieda:
Apmierināt Lindorff Oy Latvijas filiāles, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ prasību par parāda piedziņu no /pers.B/ , personas kods
/personas kods/.
Piedzīt no /pers.B/ par labu Lindorff Oy Latvijas filiālei parādu EUR 112,92 (LVL 79,36), līgumsodu EUR 112,92 (LVL 79,36), valsts nodevu
EUR 71,14 (LVL 50,00) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (LVL 3,30), kopā EUR 301,68 (trīs simti viens euro un sešdesmit astoņi
centi jeb LVL 212,02).
Apstiprināt prasītāja tiesības saņemt likumiskos kavējuma procentus 6% gadā no neapmaksātā pamatparāda summas (EUR 112,92 jeb LVL
79,36) par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Noteikt termiņu labprātīgai sprieduma izpildei desmit dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Noteiktajā termiņā tiesā iesniedzami
pierādījumi par to tiesas izdevumu nomaksu, kas piedzīti par labu valstij.
Par šo spriedumu 20 dienu laikā var iesniegt apelācijas sūdzību Vidzemes apgabaltiesai. Sūdzība iesniedzama Madonas rajona tiesā. Sūdzības
iesniegšanas termiņu sāk skaitīt no pilna sprieduma sastādīšanas brīža, tas ir – no 2014.gada 4.novembra.
Tiesnese G.Rezgoriņa