Court fully supports alimony claim against non-custodial parent for child support enforcement.

Lieta Nr.C10069616

Lietas arhīva Nr.C 0696-16/05

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016.gada 15.jūnijā, Bauskā

Bauskas rajona tiesa

tiesnese I.Tikuma, izskatījusi rakstveida procesā Bauskā civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu,

k o n s t a t ē j a:

2016.gada 19.aprīlī tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk – Prasītāja) maza apmēra prasība pret /pers. B/ (turpmāk – Atbildētāja) par uzturlīdzekļu

piedziņu /datums/dzimušās meitas /pers. C/ un /datums/dzimušā dēla /pers. D/ uzturam.

Prasītāja norāda, ka viņai un Atbildētājam dzimuši kopīgi bērni. Atbildētājs ar ģimeni kopā nedzīvo no 2013.gada augusta, atbalstu bērnu

nodrošināšanai sniedz neregulāri un nepietiekami, beidzamos divus gadus vispār nav sniedzis.

Lūdz piedzīt uzturlīdzekļus no Atbildētāja Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā bērnu uzturam. Prasītāja nelūdz uzklausīšanu

tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās

dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav

norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas

adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Atbildētājam par lietas ierosināšanu paziņots uz deklarētās dzīves vietas adresi, izskaidrojot procesuālās tiesības un pienākumus (lietas 9.lapa).

Atbildētājs iesniedzis rakstveida paskaidrojumu par prasību, norāda, ka prasību atzīst daļēji. Kā iebildumus pret prasību norāda apstākļus, ka

bērnu /pers. C/ reģistrējis uz sava vārda, būdams pārliecināts, ka bērns ieņemts no viņa. Ar Prasītāju dzīvojuši kā ģimene līdz 2014.gadam. 2012.gada

4.septembrī dzimis kopējais bērns /pers. D/. Ar 2014.gada augustu attiecības galīgi pārtrauktas. Uzsākot šķirtu dzīvi, maksājis Prasītājai uzturlīdzekļus

abu bērnu uzturam. No 2014.gada augusta līdz 2015.gada aprīlim samaksājis 1350 euro, no 2015.gada maija līdz 2016.gada februārim maksājis

uzturlīdzekļus uz Prasītājas kontu 200 euro apmērā (katram bērnam 100 euro). Nemaksāja uzturlīdzekļus 2016.gada martā, aprīlī, jo bija lauzta kāja.

Nesen uzzinājis, ka meita /pers. C/ nav ieņemta no viņa, kas rada šaubas par pienākumu uzturēt /pers. C/. Lūgta uzklausīšana tiesas sēdē (lietas 11.-

14.lapa).

CPL 250.26 pantā noteikts, ka tiesa, ievērojot nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir saņemts puses pamatots lūgums

un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Tiesa var lietu iztiesāt tiesas sēdē arī pēc savas iniciatīvas. Ja tiesa atsaka lūgumu

iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda spriedumā.

Atbildētājs savu lūgumu par lietas iztiesāšanu tiesas sēdē pamatojis ar apstākli, ka ir pretprasījumi, kas daļēji izslēdz prasības apmierināšanu.

2016.gada 17.maijā Atbildētājs lietā iesniedza pretprasības pieteikumu par paternitātes atzīšanas un ieraksta par tēvu atzīšanu par spēkā neesošu

un nepamatoti samaksāto uzturlīdzekļu piedziņu.

Ar Bauskas rajona tiesas tiesneses 2016.gada 24.maija lēmumu atteikts pieņemt Atbildētāja pretprasības pieteikumu.

Ņemot vērā, ka Atbildētāja lūgums par lietas iztiesāšanu tiesas sēdē saistīts ar pretprasības izskatīšanu, kura nav pieņemta izskatīšanai, tiesa atsaka

Atbildētāja lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē. Tiesa nekonstatē tādus apstākļus, kas būtu pamats lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Atbilstoši CPL 250.25panta pirmajai daļai tiesa paziņoja lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanu rakstveida procesā (lietas 21., 22.lapa).

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Tiesa atzīst, ka lieta izskatāma rakstveida procesā noteiktajā datumā.

Pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma.

Ar lietas materiāliem pievienotajām dzimšanas apliecību kopijām pierādīts, ka /datums/dzimusi /pers. C/ un /datums/dzimis /pers. D/, Par abu bērnu

tēvu dzimšanas reģistrā reģistrēts Atbildētājs, māte- Prasītāja (lietas 6.-7.lapa).

Atbilstoši Civilstāvokļa aktu likumam (spēkā bērnu dzimšanas reģistrācijas laikā), bērna dzimšana tiek reģistrēta ar ierakstu dzimšanas reģistrā,

kurā ieraksta ziņas par bērna tēvu un māti.

No Atbildētāja paskaidrojumiem izriet, ka viņš atzinis abu bērnu paternitāti. Atbildētāja iebildumi pret prasību balstīti uz to, ka viņam nesen tapis

zināms, ka nav meitas /pers. C/ bioloģiskais tēvs. Attiecībā uz bērnu /pers. D/ šādi iebildumi netiek izvirzīti.

Tiesa atzīst, ka Atbildētāja paskaidrojumā norādītie apstākļi nav pamats, lai tiesa, izskatot uzturlīdzekļu piedziņas lietu, atzītu, ka Atbildētājs nav

bērna tēvs.

Persona, kura ir ierakstīta bērna dzimšanas reģistrā kā bērna vecāks, ir atzīstama par bērna vecāku un atbilstoši CL 156.pantam paternitātes

atzīšanu var apstrīdēt tiesā prasības kārtībā.

Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru apmierināta prasība par paternitātes atzīšanas apstrīdēšanu, ir pamats ieraksta par bērna vecāku

grozīšanai bērna dzimšanas reģistrā.

Tiesa atzīst, ka pašreiz ir spēkā esošs ieraksts bērna /pers. C/ dzimšanas reģistrā par Atbildētāju kā bērna tēvu. Tiesa nav konstatējusi, ka lietas

izskatīšanas laikā būtu likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums, ar kuru būtu atzīts, ka Atbildētājs nav bērna /pers. C/ tēvs.

Tiesa ir pārbaudījusi ziņas Iedzīvotāju reģistrā, no kā redzams, ka ir reģistrētas ziņas par Atbildētāju kā bērna /pers. C/ tēvu.

Līdz ar to, neskatoties uz Prasītājas paskaidrojumā norādītajiem apstākļiem par bērna izcelšanos, neskatoties uz Atbildētāja iebildumiem, par

/pers. C/ tēvu šobrīd ir atzīstams Atbildētājs.

Civillikuma (turpmāk – CL) 177.pants paredz, ka līdz pilngadības sasniegšanai [219.p.] bērns ir vecāku aizgādībā.

CL 178.pants paredz, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie

kura bērns dzīvo.

Lietā nav strīda, ka Prasītāja un Atbildētājs dzīvo šķirti un Prasītāja īsteno abu bērnu aprūpi un uzraudzību.

CL 179.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par

bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Panta piektā daļa

paredz, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu

un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, kuri izdoti saskaņā ar CL

179.panta piekto daļu, nosaka, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus- katram bērnam no viņa

piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai- 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, no 7 gadu vecuma

sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumiem Nr.656, minimālā mēneša darba alga no 2016.gada 1.janvāra valstī ir noteikta

370 euro.

Līdz ar to minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina katram no vecākiem bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai ir

92,50 euro mēnesī, no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai 111 euro.

Prasītāja norādījusi, ka piedzenamā uzturlīdzekļu summa mēnesī atbilst Ministru kabineta noteiktajam minimālajam apmēram.

Bērnu uzturēšanas pienākums ir noteikts ar tiesību normām un vecāki nevar tikt no šī pienākuma atbrīvoti nekādos apstākļos. Atbildētājam kā

bērnu tēvam ir pienākums neatkarīgi no viņa spējām un mantas stāvokļa, nodrošināt savu bērnu uzturēšanai uzturlīdzekļus vismaz valstī noteiktajā

minimālajā apmērā. Bērnu vecāki no šī pienākuma nevar būt atbrīvoti.

Atbildētāja norādītais iebildums par bērna /pers. C/ bioloģisko izcelšanos pie apstākļa, kad ieraksts par Atbildētāju kā bērna tēvu dzimšanas

reģistrā ir spēkā esošs, nav pamats, lai Atbildētāju atbrīvotu no pienākuma dot uzturlīdzekļus bērna uzturam.

Tiesai ir jāizšķir strīds par uzturlīdzekļiem arī tādos apstākļos, ja tiktu konstatēts, ka vecāks, pret kuru celta prasība, piedalās bērnu uzturēšanā

labprātīgi, turklāt, pat ja viņš to darītu atbilstoši spējām, mantiskajam stāvoklim, bērna vajadzībām. Tiesai strīds jāizšķir arī tad, ja atbildētājs

uzturlīdzekļus maksā labprātīgi, lai tiktu panākta bērnu interešu aizsardzība un uzturlīdzekļu maksāšanas jautājums netiktu atstāts tikai un vienīgi atbildētāja

ziņā.

Tiesa atzīst, ka lietā nav izšķirošas nozīmes Atbildētāja iebildumiem par labprātīgu uzturlīdzekļu maksāšanu. Turklāt, Atbildētājs paskaidrojumā

atzinis, ka 2016.gada martā, aprīlī uzturlīdzekļus nav maksājis, lai gan tiesību normas uzturlīdzekļu došanas pienākumu paredz kā absolūtu vecāka

pienākumu.

Tiesa atzīst, ka prasība apmierināma pilnībā.

Gadījumā, ja likumīgā spēkā stāsies tiesas spriedums par paternitātes atzīšanas apstrīdēšanu, ar kuru tiks atzīts par spēkā neesošu ieraksts /pers. C/

dzimšanas reģistrā par Atbildētāju kā tēvu, Atbildētājam nebūs šķēršļu celt prasību tiesā saistībā ar uzturlīdzekļu maksāšanas pienākuma izbeigšanu.

Tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļi piedzenami no prasības iesniegšanas dienas, jo ar prasības celšanas dienu Prasītāja uzsāk īstenot savu aizskarto

interešu aizsardzību tiesā. Minētais atbilst bērnu interesēm un judikatūrā nostiprinātām atziņām (sk.Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 27.janvāra

spriedums lietā Nr.SKC- 254). Tiesā nav sniegti pierādījumi par maksājumu veikšanu pēc prasības celšanas. Tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļi piedzenami līdz

bērnu pilngadībai, t.i., kamēr bērni ir vecāku aizgādībā.

CPL 33.pants nosaka, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. CPL 39.panta pirmās

daļas 5.punkts nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un

tulkošanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar CPL 35.panta pirmās daļas 3.punktu prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma par vienu

gadu.

Maksājumu kopsumma par vienu gadu ir 2442 euro. Valsts nodeva ir 332,42 euro (CPL 34.panta pirmās daļas pirmā punkta „b” apakšpunkts-

320,10 euro plus 4% no 308 euro).

Saskaņā ar CPL 43.panta pirmās daļas 3.punktu Prasītāja ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu. CPL

42.panta pirmā daļa paredz, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos.

Tiesa atzīst, ka no Atbildētāja par labu valstij piedzenami tiesas izdevumi- valsts nodeva par prasību par uzturlīdzekļu piedziņu 332,42 euro un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un paziņojumu nosūtīšanu pusēm 5,71 euro.

Pamatojoties uz CPL 34., 35., 42., 56., 56.1, 74., 93., 189., 193., 199., 204.1, 250.25pantu, tiesa

n o s p r i e d a :

Prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus sākot no 2016.gada

19.aprīļa meitas /pers. C/, dzimusi /datums/, personas kods /personas kods/, uzturam 111 euro (viens simts vienpadsmit eiro) mēnesī, bet ne mazāk kā

30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas mēnesī līdz bērna pilngadībai, un dēla /pers. D/, dzimis /datums/, personas

kods /personas kods/, uzturam 92,50 euro (deviņdesmit divi eiro 50 centi) mēnesī, bet ne mazāk kā 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās

minimālās darba algas mēnesī līdz bērna 7 gadu vecumam, bet no bērna 7 gadu vecuma ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas mēnesī, līdz bērna pilngadībai.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus- valsts nodevu 332,42 euro (trīs simti trīsdesmit divi eiro 42

centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,71 euro (pieci eiro 71 cents). Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma par tiesas izdevumu piedziņu

labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Valsts nodeva iemaksājama: saņēmējs: Valsts kase; Nr.90000050138; Konta Nr.LV55TREL1060190911200; BIC kods TRELLV22; Valsts

nodeva, norādot maksājuma mērķī ziņas lietas identificēšanai, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami: Tiesu administrācija, reģistrācijas

Nr.90001672316, konta Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, maksājuma mērķis- 21499, norādot ziņas

lietas identificēšanai. Maksājumus apliecinoši dokumenti sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniedzami Bauskas rajona tiesas kancelejā, pretējā

gadījumā tiesa nodos spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma- 2016.gada 15.jūnija,

apelācijas sūdzību iesniedzot Bauskas rajona tiesā.

Tiesnese I.Tikuma